Haotiskas darbības un pretrunas informatīvajā telpā par 28. februāra rītā ASV un Izraēlas alianses uzsākto karu Irānā. Kāda ir šā kara virzība un kādi ir iespējamie kara gaitas pavērsieni – pasaules medijos par to nav vienotas atbildes. Pagaidām neviena no situācijas analīzēm nevieš skaidrību par konflikta atrisinājumu.
Draudi, ultimāti un kuluāru sarunas
6. martā ASV prezidents paziņoja, ka jebkāda vienošanās ar Irānu iespējama tikai pēc bezierunu kapitulācijas. 22. martā Tramps izvirzīja ultimātu - ja Irāna 48 stundu laikā neatvērs Hormuza šaurumu, ASV uzbruks un iznīcinās elektrostacijas. Irāna apsolīja veikt tikpat spēcīgu atbildes triecienu: “Atbildot draudiem, mēs paziņojam: ja ienaidnieks uzbruks Irānas enerģētikas infrastruktūrai, par mūsu mērķi kļūs visa ASV un šī režīma infrastruktūra reģionā.”
“Sarunas ar Irānu mēs risinām ar bumbām,” 25. martā turpināja draudēt ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets. Abpusējo draudu fonā Trampa administrācija sāka apspriest miera sarunas ar Irānu, rakstīja ASV tīmekļa izdevums “Axios”. Donalds Tramps 23. martā izziņoja piecu dienu pamieru - ASV pārtrauks uzbrukumus militāriem un infrastruktūras mērķiem, jo prezidenta Trampa pārstāvji kopš 21. marta ir sākuši “ļoti labas un produktīvas” sarunas ar vārdā neminētu Irānas pārstāvi. Tramps paziņoja, ka risinājis ļoti veiksmīgas sarunas ar Irānu, nosakot moratoriju triecieniem enerģētikas sektoram, un ka šo piecu dienu laikā varētu panākt vienošanos par kara beigām.
Par “pamieru” Tramps paziņoja vēl pirms ultimāta Irānai termiņa beigām, kad draudēja ar “neticami spēcīgiem triecieniem” valsts enerģētikas infrastruktūrai, ja Irāna nepārtrauks uzbrukumus Persijas līča valstīm, kamēr Irāna ultimātu atklāti ignorēja. Trampa ultimātus Irāna noraidīja jau no paša sākuma, kārtējā ultimāta termiņš beidzās 23. marta naktī. Reaģējot uz iespējamiem triecieniem elektrostacijām, Teherāna sāka draudēt ar simetriskiem un asimetriskiem triecieniem kaimiņvalstīm, tai skaitā ūdens atsāļošanas iekārtām, kas dažās Persijas līča valstīs saražo līdz pat 90% saldūdens.
ASV ar draudiem neko nepanāca, bet pēc Trampa pamiera paziņojuma “Brent” markas jēlnaftas cena nokritās no 110 līdz 98 USD par barelu, taču vēlāk pakāpeniski pieauga virs 100 USD.
Vašingtonas plāns
ASV iesniedza Irānai 15 punktu plānu kara izbeigšanai, kas demonstrē prezidenta Donalda Trampa administrācijas vēlmi rast izeju no konflikta, vienlaikus cīnoties ar tā ekonomiskajām sekām, 24. martā, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja laikraksts “The New York Times”. Plāns atrisinās galvenos drošības jautājumus, ieskaitot Irānas raķešu un kodolprogrammas. Atsevišķs plāna punkts ir kuģošanas drošības atjaunošana Hormuza šaurumā energoresursu piegādes traucējumu un strauju pasaules naftas un gāzes cenu kāpuma novēršanai. Sarunu starpnieka lomu uzņēmās un plāna tekstu Irānai nogādāja Pakistāna, apgalvo NYT avoti.
Pirms tam par ASV prasībām Irānai 22. martā ziņoja ASV tīmekļa izdevums “Axios”: atteikties no kodolprogrammas, slēgt visus kodolobjektus, izbeigt urāna bagātināšanu; turpmāko piecu gadu laikā pilnībā pārtraukt jaunu ballistisko raķešu ražošanu; vienoties par bruņojuma kontroles līgumu ar nosacījumu, ka Irānas rīcībā paliks ne vairāk kā 1000 raķešu; izbeigt finansēt un atbalstīt pret Izraēlu un ASV vērstos naidīgos režīmus un militāros formējumus Tuvajos Austrumos; nekavējoties atvērt Hormuza šaurumu. Donalds Tramps paziņoja, ka “Irāna ir gatava noslēgt darījumu un atteikties no kodolieročiem”. Galvenais ASV - Irānas sarunu starpnieks līdz šim bija Pakistānas armijas virspavēlnieks Saīds Asims Munirs. NYT publikācijā norādīts, ka joprojām nav skaidrs, vai ar Pakistānas starpniecību nogādāto miera plānu ir iepazīstinātas Irānas augstākās amatpersonas un vai Irāna to pieņems un uzskatīs par pamatu sarunu procesa sākumam. Tāpat nav zināms, vai ASV priekšlikumus atbalsta Izraēla.
Izraēla nav informēta
“Axios” politiskajam apskatniekam Barakam Ravidam kāda augsta ranga Izraēlas amatpersona pavēstīja: “Izraēla zināja, ka vairākas valstis mēģina iniciēt Irānas un ASV sarunas, taču bija pārsteigta par Trampa paziņojumu, ka šie kontakti ir “labi un produktīvi”, virzās uz priekšu un ka, visticamāk, jau ir panākta vienošanās par 15 miera plāna punktiem.” Proti, Tramps atkal risināja sarunas bez sava sabiedrotā klātbūtnes un par saviem plāniem un sarunu gaitu neinformēja - Izraēla par to uzzināja post factum. Grūti pateikt, kas visā šajā sarunu procesā ir “labs un produktīvs”, jo abu pušu nostājas pašlaik šķiet nesavienojamas. Tikmēr kara izbeigšanā visvairāk ir ieinteresētas Persijas līča valstis un ASV, nevis Irāna vai Izraēla, ko Tramps savos izteikumos par pamieru pat nepieminēja.
Vai biznesa plāns?
Spriežot pēc NYT nopludinātās informācijas, Baltā nama jaunais miera plāns un interese par sarunām liecina, ka Donalds Tramps ir samierinājies ar Irānas režīma palikšanu pie varas, komentē “Telegram” kanāls “Политика Страны”. Irāna līdz šim vispār noliegusi, ka notiek jebkādas sarunas ar ASV, Trampa paziņojumus vērtējot kā mēģinājumu manipulēt ar naftas cenām un finanšu tirgu. “Visi Irānas plašsaziņas līdzekļi līdz šim konsekventi nolieguši jebkādas sarunas ar ASV, nemaz nerunājot par kaut kādu sarunu progresu, apsūdzējuši Trampu laika vilcināšanā un mēģinājumos pazemināt naftas cenu, kas, starp citu, ir izdevies,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
Turklāt Teherāna paziņojusi prasības kara izbeigšanai: ASV un Izraēlas neuzbrukšanas garantijas, kompensēt uzbrukumu nodarīto postu, izbeigt Izraēlas militāro operāciju pret “Hezbollah” Libānā, izvest amerikāņu militārās bāzes no Arābijas pussalas un atcelt visas sankcijas. Irāna pieprasa tiesības iekasēt nodevas no visiem kuģiem, kas šķērso Hormuza šaurumu, tāpat kā Suecas kanālā.
“Irāna ir izveidojusi jaunu de facto suverēnu režīmu Hormuza šaurumā,” paziņoja Irānas parlamenta Nacionālās drošības un Ārpolitikas komitejas loceklis Alaedins Borudžerdi. “Mēs iekasējam divus miljonus dolāru par caurbraukšanu kara izdevumu segšanai, tās ir mūsu tiesības.”
Savukārt Persijas līča valstis Hormuza šauruma kontrolei vēlas pilnvarot neitrālu komiteju ar visu reģiona valstu pārstāvju dalību un izbeigt karu. Tās iebilst pret Irānas tiesībām iekasēt nodevas par kuģošanu - pašlaik abpusējās prasības šķiet praktiski nesavienojamas.
Tramps apgalvo, ka Baltais nams saņēma zvanu no Irānas, savukārt Irāna ziņoja, ka saņēmusi priekšlikumus no ASV. Un tam visam bija jāpaliek noslēpumā, ja vien Tramps pats par to nebūtu izstāstījis. Publicitāte biznesa darījumiem traucē, taču viņam bija jānomierina krītošie tirgi un jāsamazina naftas cena. Izraēla par sarunām informēta nebija un “uzzināja par tām nejauši”, un ASV sabiedrotajiem bezmaz jāpriecājas, ka par Baltā nama sarunu plāniem viņi neuzzināja no preses.
24. martā Tramps paziņoja: “Mēs risinām sarunas ar pareizajiem cilvēkiem, un viņi patiešām vēlas vienošanos - jums nav ne jausmas, cik ļoti viņi to vēlas.” Tas, ar ko notika sarunas, ir noslēpums, pretējā gadījumā, pēc Trampa teiktā, viņi “tiks nogalināti”. Tikmēr Krievija un Irāna gūst papildu ieņēmumus no naftas. Atliek vien cerēt, ka tas ir “īpašs plāns”.
Trampa priekšlikumi
ASV priekšlikumu sarakstā Irānai: atcelt sankcijas, nepiemērot jaunas; daļēji iesaldēt, kontrolēt un ar laiku izbeigt Irānas kodolprogrammu - urāna bagātināšana paliek ASV uzraudzībā un iepriekš saskaņotā apjomā; urāna bagātināšanas tehnoloģisko iespēju un kodolmateriālu ražošanas aizliegums Irānas teritorijā, kodolmateriāli tiek nodoti ar IAEA saskaņotā termiņā; Irānas kodolobjekti Natanza, Isfahāna un Fordova jādemontē; kodolprogrammas - tikai civiliem/aizsardzības mērķiem; ASV sniegs atbalstu Bušeras AES attīstībai; raķešu programma tiks pārskatīta, paredzot bruņojuma skaita un darbības rādiusa ierobežojumus; tiks ieviesti starptautiski uzraudzības un pārbaudes mehānismi, slēgti reģionālie drošības garantiju līgumi; pakāpenisku pasākumu izpildi nodrošinās abpusēja saistību izpilde.
Irānas atbilde
Irānas valsts televīzija (IRIB), atsaucoties uz neidentificētām amatpersonām, apgalvoja, ka Teherāna ir noraidījusi ASV 15 punktu plānu. Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpusa 25. marta atbilde Trampa nosacījumiem: Irāna apgalvo, ka nekādas sarunas nenotiek un Tramps saprot, ka operācija ir izgāzusies, un nezina, kā no situācijas izkļūt. “Nesauciet savu sakāvi par darījumu (..) jūs esat sasnieguši punktu, kurā risināt sarunas paši ar sevi (..) Nekas - ne enerģija, ne stabilitāte neatgriezīsies, kamēr domas par agresiju pret Irānas tautu pilnībā nepazudīs no jūsu netīrajiem prātiem (..) Nebūs nekādu ziņu par jūsu investīcijām reģionā. Jūs vairs nepiedzīvosiet agrākās enerģijas un naftas cenas. Tādi cilvēki kā mēs nekad nepiekāpsies tādiem cilvēkiem kā jūs. Ne tagad un turpmāk nekad.”
“Reuters” komentēja, ka patiesībā viss nemaz nav tik slikti un, lai gan “viņi tā teica televīzijā”, Pakistāna vēl nav saņēmusi oficiālu Irānas atbildi, kas liecinot, ka Teherāna šo jautājumu apsver un ASV plānam varētu piekrist.
Ultimātu vietā sarunas un miera plāns
ASV un Izraēlas karš pret Irānu turpinās jau gandrīz mēnesi - kopš 28. februāra. Trampa komandai līdz pēdējam brīdim nav bijis skaidrs, kuras amatpersonas pārstāvēs Irānu un kas uzņemsies sarunu starpnieka lomu. Laikraksts "The Wall Street Journal" ziņoja, ka Turcija, Pakistāna un Ēģipte rīkoja kuluāru tikšanās ar Trampa īpašo sūtni Tuvo Austrumu reģionā Stīvu Vitkofu un Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči, savukārt ēģiptieši dibināja kontaktus ar Irānas Islāma revolūcijas gvardes pārstāvjiem. Sarunās piedalījās arī Katara un Omāna. Visas šīs valstis mudināja Irānu formulēt nosacījumus Hormuza šauruma atvēršanai.
Tomēr izrādās, ka nav dūmu bez uguns, ja reiz par ASV un Irānas sarunām medijiem informācija tika nopludināta. Trampa paziņojumi gluži vienkārši krietni apsteidza faktisko notikumu gaitu: “Reuters” un “Politico” ziņoja, ka tiešu ASV - Irānas sarunu nebija, bet bija daži kontakti caur starpniekiem - Ēģipti, Turciju un Pakistānu, bet joprojām nav zināms, kas tos uzsāka.
Irānas un ASV sarunas varētu notikt nedēļas nogalē Islāmābādā ar Irānas parlamenta (Medžlisa) priekšsēdētāju Mohammadu Bāgeru Galibafu, kurš ir viena no centrālajām figūrām Irānas varas struktūrā - bijušais Teherānas mērs, ieņēmis augstus amatus Revolucionārajā gvardē, kandidējis prezidenta amatam un tiek raksturots kā radikālā spārna “stingrās līnijas” piekritējs ar pragmatisku pieeju. Vienlaikus viņš ir Izraēlas likvidējamo Irānas līderu sarakstā. Trampa administrācijā viņu uzskata par potenciālu sarunu partneri un iespējamo Irānas līderi, ar kuru varētu vienoties par kara izbeigšanu. Pats Galibafs publiski gan noraidījis sarunu faktu, nodēvējot tos par meliem, lai manipulētu ar energoresursu tirgu. Tramps uz Pakistānu sūtīs Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru, taču zināms, ka irāniešiem no viņiem “ir slikta dūša”, jo tieši sarunu laikā ar šīm Baltā nama amatpersonām ASV sāka bombardēt Irānu, bet iespējamo sarunu problēma Islāmābādā ir pozīciju atšķirība.
Irāna jūtas spēcīga un diktē savus nosacījumus - tās prasību sarakstā tikai viena atbilst Amerikas priekšlikumiem: visu sankciju atcelšana. Bet cik reāla ir to īstenošana, ņemot vērā, ka arī Tramps sevi uzskata par uzvarētāju un joprojām vēlas panākt Irānas kapitulāciju?
Vai gaidāma sauszemes operācija?
ASV nevar izbeigt karu vienkārši tāpat, atstājot Hormuza šaurumu Irānas kontrolē. Tāpēc maz ticams, ka vienošanās tiks panākta. Viens no ticamākiem variantiem ir ierobežota sauszemes operācija. Vai nu desants Hargas salā, kur atrodas Irānas lielākais naftas terminālis, kas ļautu kontrolēt 90% Irānas naftas eksporta un izvirzīt Teherānai jaunu ultimātu, vai piekrastes operācija drošības bufera izveidei Bandarabāsas apkaimē Irānas dienvidaustrumos Hormuza šaurumā, kas ir nozīmīga osta un galvenā Irānas jūras spēku bāze.
Mediji ziņoja, ka līdz nedēļas beigām Tuvajos Austrumos ieradīsies papildu ASV jūras kājnieku vienības un trīs desanta kuģi. Oficiāli tiem vajadzētu aizstāt iepriekš no Japānas pārdislocētos jūras kājniekus, taču tas varētu būt tikai informatīvs piesegs, turklāt ierašanās laiks sakrīt ar Trampa piecu dienu ultimāta beigām 27. martā. Papildus jūras kājniekiem ASV uz Tuvajiem Austrumiem pārdislocēs 82. divīziju, kas karoja Afganistānā, 24. martā ziņoja WSJ.
Irānā vairs nav stratēģiski nozīmīgu militāras nozīmes gaisa uzbrukumu mērķu. ASV un Izraēla turpina bombardēt “taktiskos graustus”, atlikusi civilā infrastruktūra - palielināt gaisa spēkus nav vajadzības. Un ja tic noplūdēm, iesaistīties karadarbībā pauž gatavību arī Saūda Arābija un AAE. Ja tas ir mēģinājums plūkt “uzvarētāja laurus” kopā ar ASV, tad Tramps, visticamāk, ir saniknots. Tomēr, ja tiek gatavota sauszemes operācija, atbalsts būtu ļoti noderīgs - Hormuza šauruma atbloķēšanas operācija atbilst šo valstu interesēm. Iespējams, tieši tāpēc arābi nolēma, ka ir pienācis laiks iejaukties.
Uzmanības novēršana, laika vilcināšana
“Pagaidām ASV - Irānas sarunu perspektīvas pārsvarā izraisa skepsi. Pirmkārt, tās var izjaukt Izraēla. “Tuvāko 48 stundu laikā Izraēla triecienus pastiprinās,” 25. martā ziņoja “New York Times” - lai izjauktu ASV un Irānas vienošanos un nodarītu ienaidniekam maksimālu kaitējumu. Kaut gan kara izbeigšanas varbūtība ir neliela, acīmredzot viņi vienkārši nevēlas pretiniekam dot ne mazāko iespēju.
Otrkārt, ASV nav uzvarējušas, Irāna netaisās padoties, tāpēc kara izbeigšana būtu līdzvērtīga Trampa sakāvei. Treškārt, nav skaidrs, vai Galibafs rīkojas pēc savas iniciatīvas vai pilnvarots pārstāvēt sarunās visas Irānas varas struktūras. Ceturtkārt, Irāna Trampam absolūti neuzticas, jo iepriekš viņš divas reizes sarunas izmantoja, lai vienkārši novērstu Irānas uzmanību, un būtu amizanti, ja tas viņam izdotos trešo reizi,” secina “artjockey”.
Pat ja ASV un Irānai izdosies vienoties un panākt kaut kādus kompromisus - piemēram, Irāna apmaiņā pret ASV sankciju atcelšanu atteiksies no savas kodolprogrammas, arī tādā gadījumā iespējamo vienošanos var izjaukt Hormuza šauruma problēma. Ja karš beigsies tūlīt, Irāna no konflikta izkļūs kā uzvarētāja, jo tādā gadījumā kontrolēs 20% pasaules naftas tranzīta plūsmas, iekasējot nodevas no “nedraudzīgām” valstīm, ieskaitot tās, kur izvietotas ASV militārās bāzes. Naftas tranzīta kontroles iespējas Irānu aizsargās ne sliktāk par kodolieročiem, un, apzinoties šo ietekmes sviru, Irāna turpinās diktēt noteikumus: “atceliet sankcijas, atļaujiet mums kodolieroču izstrādi, izvāciet no reģiona ASV militārās bāzes, vai arī šaurumu slēgsim”, komentē “Telegram” kanāls “Воля/Volya”.
“Vai Tramps būs gatavs problēmu ignorēt un pievērt acis? Pat ja notiek kuluāru sarunas, tas varētu būt vēl viens uzmanības novēršanas un laika vilcināšanas pasākums pirms ierobežotas sauszemes militārās operācijas, piemēram, Hargas salā. Tas kļūs redzams tuvāko dienu laikā pēc abu pušu rīcības un paziņojumiem,” uzskata “artjockey”.
Karš turpinās
Apzinoties, ka Tramps sevi iedzinis stūrī, Irāna no sarunām centīsies gūt maksimālu labumu, taču līdz pēdējam brīdim to noliegs. Jebkurš sarunu iznākums var tikt pasniegts kā uzvara, lai saglabātu nepielūdzama ASV antagonista tēlu. Trampa vēlme karu pēc iespējas ātrāk pabeigt, lai pazeminātu naftas cenas, var nopietni sarežģīt situāciju Tuvajos Austrumos. Ja ASV no kara izstāsies, Irāna sevi uzskatīs un pasludinās par uzvarētāju, kamēr Izraēlai ar Trampa sastrādāto problēmu gūzmu būs jātiek galā pašai. Irāna kļūs stratēģiski stiprāka, jo jebkurā brīdī varēs Hormuza šaurumu slēgt. Arī Putins stiprinās savu pārliecību par ASV un Trampa nespēju risināt konfliktus un kopā ar Irānu draudēs Eiropai. Tāpēc, pirms vienpusēji pasludināt uzvaru un pārtraukt militāro operāciju, ASV nav citas izvēles kā vien risināt Hormuza šauruma problēmu, ja vien pati Irāna nepiekritīs šaurumu atvērt un neatteiksies no prasībām to kontrolēt. Šādam Irānas lēmumam pašlaik nav pamatojuma - gluži pretēji, Teherāna vēlas būt Hormuza saimniece, tāpat kā Ēģipte Suecas kanālā. Irāna jau paziņojusi par atbildes draudiem: sauszemes iebrukuma gadījumā Teherāna ar husītu atbalstu draud slēgt kuģošanas ceļus Sarkanajā jūrā. Nekas nav beidzies - Tuvo Austrumu karš turpinās.
