Pirmoreiz 12 gadu laikā ASV kongresmeņi sarīkoja sarunas ar Krievijas Valsts domes deputātu delegāciju Vašingtonā. Neveiksmīgs mēģinājums atdzīvināt parlamentāro diplomātiju vai Krievijas intereses ASV politikā?
Krievijas domes deputātu vizītei 26. un 27. martā deva piekrišanu ASV Valsts departaments, brauciena laikā delegācijas dalībniekiem uz laiku tika atceltas sankcijas. Vizītes gaitā tika pārrunāta Ukrainas “konflikta izbeigšana un miera sarunu dialogs”, tomēr ASV Kongresā pasākums izraisījis plašu kritiku, norādot, ka tas bija mēģinājums virzīt Krievijas intereses.
Braucienu organizēja ASV Pārstāvju palātas locekle Anna Paulina Luna no Republikāņu partijas, plašāk pazīstama ar savu aktīvo iestāšanos pret palīdzību Ukrainai. Viņa cenšas “panākt mieru Ukrainā” un kļūt par ASV un Krievijas starpnieku, uzskatot, ka “Kongresa pienākums ir dibināt kontaktus un veicināt dialogu”. Luna uzskata, ka “divu pasaules dižāko kodollielvalstu” pienākums ir uzturēt “atklātu dialogu, ideju apmaiņu un atvērtus komunikācijas kanālus (..) Mūsu pienākums pret cilvēci un pilsoņiem ir nodrošināt, lai miers joprojām būtu prioritāte”.
Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova komentārs: Krievija gatava attīstīt attiecības ar ASV “tik dziļi un ātri”, cik vien amerikāņi tam būs gatavi. Izdevumam РБК vizītes mērķus viņš raksturoja kā “ļoti vajadzīgu dialogu” un norādīja, ka pirms tikšanās “svarīgākos norādījumus deputāti saņēma no Putina”.
Dzīvais “Ankoridžas gars”
Krievijas delegācijas sastāvā bija Kremļa varas partijas “Vienotā Krievija” deputāti Vjačeslavs Ņikonovs un Svetlana Žurova, Liberāli demokrātiskās partijas deputāts Boriss Černišovs, partijas “Taisnīgā Krievija” deputāts Mihails Deļagins un “komunists” Vladimirs Isakovs. Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājam Leonīdam Sluckim, kurš braucienu “ierosināja kā testa tikšanos turpmākas sadarbības veidošanai”, ASV vīzu atteica.
Delegācijas vadītājs, Slucka pirmais vietnieks Vjačeslavs Ņikonovs: “Pirmā tikšanās ar kongresmeņiem noritēja labāk, nekā gaidīju. Parlamentāro kontaktu atjaunošana ir iespējama, turpinām darbu saskaņā ar programmu. Delegācijas vizīte Vašingtonā ir vēsturiski nozīmīga, atkal darbojas Krievijas Valsts domes un ASV Kongresa sadarbības grupa. Vizītes rezultāti apliecina, ka “Ankoridžas gars” joprojām ir dzīvs.” Pēc vizītes ASV nevajadzētu gaidīt būtiskus rezultātus, taču tās nozīmi nevajadzētu noniecināt - tuvākajā laikā ASV Kongresa delegācija varētu apmeklēt Krieviju.
Vēl viena Slucka vietniece Svetlana Žurova: “Krievijas delegācija izvirzīja jautājumus par Krievijas īpašumiem ārzemēs, vīzām un tiešo lidojumu atjaunošanu, apsprieda “sadraudzības grupas” izveidi ASV Kongresā, līdzīgu tai, kas jau darbojas Krievijas domē (..) ASV kongresmene Anna Paulina Luna un viņas kolēģi varētu apmeklēt Krieviju (..) Mēs apspriedām studentu apmaiņas atsākšanu, mūsu sportistu atgriešanos olimpiskajās spēlēs nākamgad Losandželosā. (Kongresmene) Luna solīja apspriest šo jautājumu ar Trampu (..) Parlamentārieši apsprieda humāno sadarbību, kultūras saišu atjaunošanu, Maskavas Lielā un Sanktpēterburgas Marijas teātra iespējamās viesizrādes ASV. Turklāt Krievijas puse piedāvāja palīdzību iespējamās korupcijas izmeklēšanā saistībā ar bruņojuma piegādēm Ukrainai (..) Tas ļoti interesē arī kongresmeņus (..) Ja mēs kaut kādā veidā varam palīdzēt ar jebkādu informāciju, kas ir Krievijas rīcībā, es domāju, ka arī viņi labprāt to dzirdētu un uzzinātu par to,” paziņoja Žurova, jo, viņasprāt, republikāņi ir īpaši ieinteresēti. Žurova gan piebilda, ka “viņas amerikāņu kolēģi” neslēpa domstarpības par dažām Krievijas darbībām, bet vienlaikus pauda vēlmi iesaistīties dialogā: “Es neteiktu, ka tajā pusē visi bija apmierināti ar to, ko mēs, piemēram, darām kā valsts, bet viņi pauda savu nostāju un tāpat ir atvērti dialogam.”
Mihails Deļagins: “Gatavošanās Valsts domes deputātu vizītei Kongresā notika aiz slēgtām durvīm, lai izvairītos no naidīgo spēku provokācijām, kas kūda ASV paplašināt atbalstu Ukrainai (..) Amerikāņu kongresmeņi patiesi vēlas normalizēt attiecības ar Krieviju. Drīzumā notiks atbildes vizīte.”
Boriss Černišovs: “Lielisks iespaids, brīnišķīgas sarunas (..) Mēs apspriedām milzum daudz jautājumu, manuprāt, rezultāti ir labi. Dialoga sākums bija daudzsološs. Izdevās pārrunāt visas mūsuprāt svarīgākās tēmas (..) Krievijas delegācija uzaicināja amerikāņu kongresmeņus uz 9. maija svinībām Maskavā.” “Komunists” Vladimirs Isakovs komentārus sniegt atteicās. Krievijas vēstnieks ASV Aleksandrs Darčijevs paziņoja, ka darba tikšanās turpināsies, paredzētas sarunas ar ASV Nacionālās drošības padomes amatpersonām un “diskusijas ar politologiem”.
Kas pārstāvēja ASV Kongresu?
Līdzās pasākuma iniciatorei Annai Paulinai Lunai tie bija vēl četri Pārstāvju palātas locekļi - republikāņi Eli Kreins, Deriks Van Ordens, Endijs Oglss un demokrāts Visente Gonsaless. Kā izrādās, viņu vidū ir sazvērestības teoriju piekritējs un pat ilggadējs Putina kritiķis, raksta izdevums “Агентство. Новости”.
Eli Kreins bija viens no kongresmeņiem, kurš pēc Donalda Trampa atkārtotas ievēlēšanas ASV prezidenta amatā iestājās par palīdzības pārtraukšanu Ukrainai. Pēc Trampa slepkavības mēģinājuma 2024. gadā viņš kļuva par ASV labējā spārna politiķu līderi, izplatot sazvērestības teorijas par atentātu pret Trampu, vēstīja laikraksts “The New York Times”.
Deriks Van Ordens 2023. gadā intervijā ziņu dienestam “Wisconsin Right Now” paziņoja, ka lepojas ar aizliegumu ieceļot Krievijā: “Manuprāt, ir lieliski, ka Putins un viņa rīkļurāvēju banda ir sapratuši, ka šī klajā starptautiskā agresija nedrīkst palikt nesodīta.”
Endijs Oglss marta sākumā bija iesaistīts skandālos saistībā ar publikācijām platformā “X”, ziņoja “Reuters”. Viņš rakstīja, ka musulmaņi “nepieder amerikāņu sabiedrībai, nespēj asimilēties un viņiem visiem ir jāatgriežas”. ASV Demokrātu partija šos apgalvojumus nosodīja, bet Amerikas un islāma attiecību padome Oglsu nosauca par “antimusulmaņu ekstrēmistu”, vēstīja “The Guardian”.
No Demokrātu partijas 2017. gadā ievēlētais Visente Gonsaless laika gaitā palicis daudz labējāks - balsojis pret ieroču aizliegumu un transpersonām sieviešu sportā, atgādināja “Reuters”.
Ukrainas atbalstītāji vizīti nosoda
ASV kongresmeņu, Ukrainas atbalstītāju, vidū Krievijas domes deputātu vizīte izpelnījās asu kritiku, vēstīja “Politico”. Turklāt kritika izskanēja arī no republikāņu puses: Endijs Bārs nosauca Krieviju par “pretinieku” un atzīmēja, ka apšauba tikšanās mērķus, ziņoja laikraksts “The Hill”. Kongresmenis Džo Vilsons intervijā “The Hill” sacīja, ka tikšanās ar Krievijas Valsts domes deputātiem viņam atgādina Trešā reiha viesu uzņemšanu: “Putina kara noziedzīgā režīma līdzdalībnieki, pašpasludinātie amerikāņu dzīvesveida ienaidnieki un šausminošo masu slepkavību vaininieki nekādā gadījumā nedrīkst tikt uzņemti ar atplestām rokām. Es salīdzinu šo tikšanos Kapitolija kalnā ar Trešā reiha delegātu vizīti.” Kongresmenis Dons Beikons: “Putins un viņa draugi ienīst Ameriku, ienīst brīvību un vēlas graut ASV visos iespējamos veidos.”
Demokrātu kongresmenis Maiks Kviglijs sociālajos medijos paziņoja: “Mūsu pretinieku politiķiem nekad nedrīkst būt ļauts atrasties Kapitolija kalnā,” un piebilda, ka vizīte apdraud ASV Kongresu un demokrātiju. ASV senatore no Demokrātu partijas Džīna Šahīna: “Sankcijām pakļautās Krievijas amatpersonas šeit nav nejauši - vīzas un piekrišanu izņēmuma kārtā apmeklēt ASV ir piešķīrusi mūsu pašu valdība (..) Lēmums nonivelē sankciju centienus un piešķir Kremlim leģitimitāti brīdī, kad mums vajadzētu rīkoties tieši pretēji.” Demokrātu partijas Kongresa vēlēšanu kampaņas komitejas preses sekretāre Medisona Andrusa aicināja kongresmeni Lunu izlemt, ko īsti viņa pārstāv - Floridu vai Krieviju: “Ja Lunas patiesais aicinājums ir būt par Kremļa pielīdēju, tad Floridas vēlētāji ar prieku aizsūtīs viņu priekšlaicīgā pensijā.”
Krievijas deputātiem pateikts - ASV sankcijas neatcels
Maz ticams, ka Krievijai piemērotās ASV sankcijas tiks atceltas ātri, bet dažas no tām atcelt būs “vienkārši neiespējami”, komentējot vizītes rezultātus Vašingtonā, Kremļa ziņu aģentūrai TASS pastāstīja Vjačeslavs Ņikonovs. “Tas nebūs tik vienkārši, jo daudzas tika noteiktas ar Kongresa lēmumu.” Viņš nebija sevišķi optimistiski noskaņots par sankciju atcelšanas perspektīvām un atzina, ka varētu atcelt tikai dažus ierobežojumus, ja “tiks panākts progress” (Krievijas izraisītā) Ukrainas kara noregulējumā. “Tā kā sankciju ir tik daudz, es nedomāju, ka būs iespējams tās visas atcelt, bet liels skaits sankciju varētu tikt atceltas to pilnīgas bezjēdzības dēļ... Varētu tikt atceltas dažas no tām,” prātoja Krievijas deputātu delegācijas vadītājs.
Krievijā izskan kritika
“Vizītes darba kārtība un izvēlētais laiks bija, maigi izsakoties, ārkārtīgi neveiksmīgs (..) Ir nopietni jautājumi par amerikāņu dalībnieku sastāvu,” savus kolēģus kritizēja Krievijas domes partijas “Taisnīgā Krievija” deputāts Dmitrijs Kuzņecovs, informēja “Агентство. Новости”.
Krievijas Bruņoto spēku Galvenās militāri politiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un “Ahmat” specvienību komandieris Apti Alaudinovs “Telegram” kanālā pārpublicēja sava palīga Igora Molotova ierakstu, kurš rakstīja: “Ak dievs, cik apkaunojoši. Es gribētu redzēt mūsu parlamentāriešus Teherānā amerikāņu uzbrukuma laikā, nevis Vašingtonā smaidam.”
Vadošais Krievijas “z patriotu” “Telegram” kanāls “Миг России” (vairāk nekā 500 000 sekotāju) publicēja ierakstus ar skarbu deputātu brauciena kritiku. Vienā no tiem ASV un Krievijas parlamentāriešu tikšanās fotoattēla fonā pieminēta Krievijas premjerministra Jevgēņija Primakova lidmašīnas “pagriešana virs Atlantijas okeāna” 1999. gadā. Toreiz viņš pārtrauca vizīti ASV un lika lidmašīnai atgriezties, uzzinot par NATO uzlidojumu sākumu Dienvidslāvijai. “Kad sākās ASV vadītās koalīcijas agresija Serbijā, premjerministra lidmašīna atgriezās Dzimtenē,” atgādina “Krievijas patriotu” iecienītais “Telegram” kanāls.
Sausais atlikums: Putina ierēdņu intereses un savstarpējie konflikti
“Valsts domes deputātu vizīte ASV 26.-27. martā kļuva par vienu no aizvadītās nedēļas zīmīgākajiem notikumiem Krievijā. Bija grūti izprast pasākuma jēgu, tāpēc publikas uzmanību visvairāk piesaistīja jebkādu kontaktu ar amerikāņiem nosodījums no turbopatriotu puses,” komentē “Telegram” kanāls “Дети Арбата”. Par deputātu vizītes gatavošanu Dmitrijevs atskaitījās Putinam 2025. gada novembrī. Tomēr ne Ārlietu ministrijas vadība, ne Putina administrācija par to informēti netika. ASV kongresmene Luna Krievijas deputātiem ielūgumus nosūtīja atbilstoši Dmitrijeva iesniegtam sarakstam, vizītes gatavošanu pārraudzīja domes spīkers Vjačeslavs Volodins, Ārlietu ministriju iesaistot pēdējā brīdī. Domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja Leonīda Slucka dalība sākotnēji pat netika apspriesta. Delegācijā nebija domes partijas “Taisnīgā Krievija” pārstāvja, kas liecina par Dmitrijeva un Volodina konfliktu ar Putina administrācijas vadītāja pirmo vietnieku, “iekšpolitikas kuratoru” Sergeju Kirijenko. Ārlietu ministrija neko nezināja par vizītes gatavošanu, Sluckis pat pasūdzējās ministra vietniekam Sergejam Rjabkovam: “Bez jums mēs to nevaram izdarīt!”, kurš ar situāciju bija ļoti neapmierināts. Tomēr Kirils Dmitrijevs iebilda pret Slucka kandidatūru, uzskatot viņu par pārāk tuvu Ārlietu ministrijai un Putina administrācijas vadītāja vietniekam Aleksejam Gromovam - informācijas politikas, valsts mediju un ideoloģiskā atbalsta kuratoram. Dmitrijeva pūliņu rezultātā ASV Sluckim vīzu atteica, un viņa vietā vizītē devās Ņikonovs - Dmitrijeva un Sergeja Lavrova konfliktā tiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi.
Kirila Dmitrijeva projekts
“ASV raidorganizāciju sižetos Krievijas domes delegācija tikās tikai ar kongresmeni Lunu, Dmitrijeva draudzeni, radot priekšstatu, ka šis ir Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītāja personīgais projekts ar mērķi demonstrēt kaut kādu izrāvienu dialogā ar konservatīvo Ameriku. Faktiski Valsts domes delegācijas vizīte izrādījās sabiedrisko attiecību triks, lai pierādītu Dmitrijeva sarunu vedēja spējas un efektivitāti un izraisīja Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu,” komentē “Telegram” kanāls “Украина не Россия?”. Delegācijas vadītājs Ņikonovs brauciena detaļās īpaši neiedziļinājās, vien paziņoja, ka “Krievijas deputāti rīkoja slēgtas tikšanās ar ASV administrācijas un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kur apsprieda stratēģisko stabilitāti, Ukrainas krīzes risinājumu, ASV un Krievijas ekonomisko saišu attīstību un dažādu ierobežojumu atcelšanu”. Tik neskaidri formulējumi un nevēlēšanās nosaukt sarunu biedrus liecina, ka nopietnas sarunas ar ietekmīgiem cilvēkiem Vašingtonā nenotika, pretējā gadījumā ASV politiķi izmantotu iespēju izteikties amerikāņu medijos. Tikai ASV valsts sekretārs Marko Rubio pieminēja Krievijas deputātu delegācijas vizīti, nicīgi uzsverot, ka to uzskata par nenozīmīgu.
Neveiksmīgais mēģinājums atdzīvināt “parlamentāro diplomātiju” izraisīja visai neadekvātu Dmitrijeva reakciju: “Kara kurinātāji uzbrūk parlamentāriešiem, jo vēlas, lai konflikts Ukrainā turpinātos, un baidās, ka dialogs atklās viņu melīgās un sagrozītās notikumu versijas.” Dmitrijeva komentārus nevar izskaidrot tikai ar rezultātu trūkumu sarunās ar Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Aizvadīto piecu mēnešu laikā notikušas vismaz piecas tikšanās, medijiem tika pludināts, ka Dmitrijevs apmaiņā pret sankciju atcelšanu vai mīkstināšanu piedāvāja amerikāņiem partnerību dažādos peļņas projektos: “Nord Stream” gāzes cauruļvadu projekta reanimāciju, ASV uzņēmumu piekļuvi Arktikas atradnēm, sadarbību naftas un gāzes nozarē, amerikāņu uzņēmumu beznosacījumu atgriešanos Krievijas tirgū utt. ASV nemainīgā nostāja un komentāru trūkums liecina, ka Dmitrijeva pūles izrādījušās veltīgas. Vilinošie komercpiedāvājumi ASV administrāciju nepārliecināja, jo īpaši saistībā ar ASV bruņojuma pārdošanu un izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu - Trampa komanda tos uztvēra kā vājuma pazīmi.
Ģeopolitiskā spēle
Bijušais Donalda Trampa 2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas ārpolitikas padomnieks Džordžs Papadopuls pirms Krievijas parlamentāriešu vizītes nāca klajā ar skaļu paziņojumu: Vašingtona sola atjaunot attiecības ar Krieviju un atvērt “jaunu attiecību sadaļu” nākamajiem 75 gadiem.
Kāds ir skaidrojums? Formāli domes deputātu brauciens tika noformēts kā “darba vizīte” pēc kongresmenes Lunas ielūguma, bet šobrīd neatbilst Trampa administrācijas ģeopolitiskajām interesēm - aizkulisēs dominē abpusēja neuzticība un ierastā kombinēšana. Publiskā retorika pagaidām ir atturīga, kas liecina par paralēlu, nepublisku ārpolitiku. Parlamentārie kontakti nav galvenais mērķis, bet procesa sastāvdaļa un ir vairāk simbolisks nekā patiess dialogs.
“ASV prezidents nokļuvis krustugunīs. Irānas kara apstākļos Trampam jāsakārto naftas tirgus. Ar bijušā padomnieka starpniecību Putinam var solīt ko vairāk, tomēr Baltā nama un Kremļa vienošanās ir praktiski neiespējama. Vizītes publiska apspriešana ir Kremļa “maigā spiediena” mēģinājums: Maskava atgādina, ka Trampa dotie solījumi pēc viņa atgriešanās Baltajā namā vēl nav izpildīti, piemēram, sankciju un vīzu atcelšana. Maskava un Vašingtona runā par stratēģisku partnerību, bet Krievijas pilsoņi kārto ASV ieceļošanas vīzas Kazahstānā un Polijā,” komentē “Telegram” kanāls “Шо, опять?”. Skeptiķi piebilst, ka 20. gs. deviņdesmitajos gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē aktīvie ASV - Krievijas parlamentārie kontakti tikai vairoja pretmaskavisko noskaņojumu Vašingtonā. Šobrīd Kremlis riskē ar to pašu un naftas krīzes faktoru: “Irānas jautājums” kāpina cenas, it kā stiprinot Kremļa sarunu pozīcijas, bet Trampam tas ir riskanti: Kongresa starpvēlēšanu laikā viņu varētu viegli apsūdzēt par “spēli Putina pusē”, piemēram, uz amerikāņu autovadītāju rēķina.
“Telegram” kanāls “Скурлатов.live”: “Deputātu vizīte drīzāk ir iekšpolitisko nesaskaņu rezultāts un spiediena mēģinājums uz Trampu. Paliek neatbildēts jautājums: ko Krievija dialogā vēlas saņemt? Nesen kuluāros apspriestā Kirila Dmitrijeva iespējamā atkāpšanās varētu liecināt par “Lavrova-Ušakova kursa” uzvaru, proti, “speciālās militārās operācijas” Ukrainā bezkompromisa turpināšanu. Svarīgākais, kā vienmēr, nenotiek kameru gaismā.”
