Vai Lieldienās Ukrainā iestāsies miers? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem 30. martā paziņoja, ka Ukraina Lieldienās gatava izsludināt pamieru.
Ukraina Lieldienu brīvdienās ir gatava pamieram un atturēsies no uzbrukumiem Krievijas enerģētikas objektiem, “ja Maskava rīkosies tāpat”, paziņoja Ukrainas prezidents (šogad pareizticīgie kristieši Ukrainā un Krievijā Lieldienas svin 12. aprīlī). Iniciatīva ir apspriesta ar ASV, un Kijiva gaida Baltā nama un Kremļa atbildi. “Ukraina ir saņēmusi signālus no sabiedrotajiem ar lūgumu samazināt uzbrukumus Krievijas enerģētikas objektiem (..) Mēs esam gatavi apspriest pilnīgu pamieru - nekādu raķešu vai dronu. Nekādu uzbrukumu infrastruktūrai. Mēs to visu esam ierosinājuši, un mēs esam atvērti. Ja Krievija ir gatava, tad lūdzu, arī mēs esam gatavi,” paziņoja Zelenskis. Ukraina ir gatava apspriest jebkāda veida pamieru - pilnīgu, enerģētikas, pamieru jūrā un gaisa telpā.
Pagājušā gada aprīlī Lieldienu pamieru Krievija un Ukraina noslēdza pēc Maskavas iniciatīvas.
Ukrainas droni paralizē Krievijas naftas eksportu Ustjlugas ostā
Pēc Zelenska pamiera ierosinājuma Ukrainas bezpilota lidaparāti 31. marta naktī jau ceturto reizi nedēļas laikā uzbruka Ustjlugas ostai. Iepriekš triecieni notika 25., 27. un 29. martā, izcēlās milzīgs ugunsgrēks, iznīcinot naftas uzglabāšanas rezervuārus. Krievijas varas iestādes kā allaž ziņoja tikai par “notriektiem droniem”, Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko minēja 36-38 bezpilota lidaparātus 31. marta naktī. Tomēr satelītattēli, aculiecinieku video un novērošanas dati liecina par liela mēroga ugunsgrēkiem un dūmiem Ustjlugā, kas redzami pat Somijā un Igaunijā. Savukārt Ukraina apstiprina Ukrainas Drošības dienesta (СБУ) un Bezpilota sistēmu spēku (СБС) uzbrukumus naftas termināļiem.
Pēc “Reuters” avotu ziņām, 31. marta uzbrukums iznīcināja valsts naftas uzņēmuma “Транснефть” termināli, ostas darbs tika faktiski paralizēts. Ustjlugas degvielas un naftas ķīmijas termināļi katru dienu pārkrauj aptuveni 700 000 barelu naftas produktu. Baltijas jūrā Ustjluga ir Krievijas otrā lielākā naftas eksporta osta pēc Primorskas, kas marta beigās arī kļuva par Ukrainas dronu sērijveida uzbrukumu mērķi. Primorskas un Ustjlugas ostas nodrošināja 40 līdz 45% Krievijas jūras transporta naftas eksporta, aptuveni 1,7-2 miljonus barelu dienā. Krievijas kopējais naftas eksports 22.-29. martā samazinājās par 43%, no 4,1 līdz 2,3 miljoniem barelu dienā, kas ir lielākais kritums kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, sekojot tankkuģu pārvadājumu datiem, aprēķinājis “Bloomberg”. Aizvadītās nedēļas beigās no Krievijas ostām iznāca 22 tankkuģi ar eksporta naftu - par 15 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. No Primorskas, valsts Krievijas galvenās naftas eksporta ostas ar viena miljona barelu jaudu dienā - četri (pirms nedēļas - 10), no Ustjlugas - divi, kas ir mazākais kuģu skaits kopš 2022. gada februāra.
Krievijas zaudējumi
Naudas izteiksmē Krievijas naftas uzņēmumi Baltijas ostu “paralīzes” nedēļā eksporta ieņēmumos zaudēja ~1 miljardu USD, pat neskatoties uz nepārtraukto cenu kāpumu. Pēc “Bloomberg” aplēsēm, Krievijas “Urals” markas jēlnaftas barela vidējā cena pieauga par 11,30 USD - līdz 73,24 USD par barelu, kamēr eksporta ieņēmumi samazinājās no 2,45 līdz 1,44 mljrd. USD, vēsta izdevums “The Moscow Times”. “Reuters” un “Bloomberg” norāda, ka dronu uzbrukumi apdraud ne vien Krievijas budžeta ieņēmumus, bet spēju saglabāt naftas ieguves un eksporta apjomus ilgtermiņā. Daļu no šī apjoma Krievija mēģina novirzīt uz citiem galamērķiem, taču infrastruktūras ierobežojumi un riski padara to par ārkārtīgi sarežģītu pasākumu. Pēc eskalācijas Tuvajos Austrumos viss notiek globālas enerģētikas krīzes fonā. Maskava cerēja nopelnīt papildu miljardus uz augsto naftas cenu rēķina, taču Ukrainas droni šo iespēju liedza, uzbrūkot ērtākajam un jaudīgākajam Krievijas eksporta koridoram Rietumu virzienā.
Kremlī atzīst - pilnībā aizsargāt Krievijas infrastruktūru no droniem nav iespējams
Tikmēr Ukrainas droni turpina triecienus citiem objektiem. 27. marta naktī notika uzbrukums Eiropā lielākā fosfāta minerālmēslojuma ražotāja “ФосАгро” rūpnīcai “Апатит” Čerepovecā. Vologdas apgabala gubernators Georgijs Fiļimonovs ziņoja par astoņiem triecieniem, bet, kā parasti, kritiskās infrastruktūras bojājumus noliedza. Uzbrukumi Krievijas ostām Baltijas jūrā un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem demonstrē Ukrainas bezpilota lidaparātu kaujas spējas, pieaugošo darbības rādiusu un precizitāti. Kamēr Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki ziņo par “veiksmīgu uzbrukumu atvairīšanu”, realitāte ir cita: tie ir ugunsgrēki, slēgti naftas termināļi un miljardos mērāmi zaudējumi. Krievijas “dziļā aizmugure” arvien vairāk kļūst par pastāvīga apdraudējuma zonu.
Krievijas varas iestādes nespēj garantēt naftas ostu un citu kritiski svarīgu infrastruktūras objektu pilnīgu aizsardzību no droniem, paziņoja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu sēriju eksporta terminālim Ustjlugā. Ukrainas triecienus viņš nosauca par teroristu uzbrukumiem, norādot, ka “notiek intensīvs darbs”, taču “tas nenozīmē, ka objektus iespējams 100% aizsargāt”. Peskovs arī solīja, ka “Krievija izdarīs secinājumus un rīkosies”, ja tiks atklāts, ka ES valstis ir atvērušas Ukrainai savu gaisa telpu triecieniem Krievijas ziemeļrietumos.
Krievija turpina pieprasīt Donbasu
Ukrainai doti divi mēneši laika, lai aizietu no Donbasa - tāds ir Krievijas izvirzītā “miera” nosacījums, atsaucoties uz ASV pārstāvju teikto, 31. martā paziņoja Volodimirs Zelenskis. Paziņojums izskanēja neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē Kijivā, kas bija veltīts okupantu slaktiņa Bučā upuru piemiņai. “Krievija plāno ieņemt Donbasu divu mēnešu laikā. Esmu pārsteigts, ka kāds tam joprojām vēl tic (..) Šis stāsts turpinās jau daudzu gadu garumā,” “Інтерфакс-Україна” žurnālistiem sacīja Zelenskis un apstiprināja, ka Ukrainas bruņoto spēku izvešana no Doneckas apgabala ir Krievijas nosacījums (ultimāts) kara izbeigšanai. “Problēma cita starpā ir tāda, ka viņi (Krievija) ASV pusei tagad izvirza jaunus termiņus. Viņi teica (amerikāņiem), ka divu mēnešu laikā - šī ir jaunākā informācija, ka divu mēnešu laikā viņi iekaros mūsu valsts austrumus jeb, citējot viņus, sagrābs Donbasu. Tāpēc Ukrainai ir divi mēneši, lai atkāptos, un tad karš beigsies, piebilda Ukrainas prezidents,” ziņoja “Укрінформ”.
Kremlis piedraud un ultimātu noliedz
Kremļa nostāju 31. martā atskaņoja Putina runasvīrs Peskovs, paziņojot, ka Kremlis Zelenska izteikumos par Lieldienu pamieru nesaskata “skaidru iniciatīvu”. Maskava uzskata, ka Zelenska komanda meklē iespējas novilcināt laiku, lai sev par labu mainītu “negatīvo dinamiku frontē”. Izsīkuma konfliktā neviena no pusēm nevēlas dot pretiniekam atpūtu, un, kamēr Ukraina vilcina laiku kaujas laukā, Eiropa aktīvi iegulda līdzekļus sava un Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa attīstībā. “Kijivai tagad vajadzīgs jebkāds pamiers - Lieldienu vai jebkurš cits (..) Dinamika frontē nav Ukrainas pusē, Krievijas karaspēks virzās uz priekšu visā frontes līnijā, kaut ar dažādu ātrumu. Zelenskim ir jāuzņemas atbildība un jāpieņem lēmums nevis par pamieru, bet miera līgumu ar Krieviju. Ja Zelenskis to nenoslēgs laikus, viņam tas būs jādara pēc tam un par augstāku cenu,” klāstīja Peskovs.
Putina senatori Krievijas domē uzreiz sāka savā starpā sacensties ar paziņojumiem, piemēram, ka “uzticēties Zelenska priekšlikumiem nevar” un “Krievija neuzķersies uz Kijivas režīma provokācijām”.
Savukārt jau 1. aprīlī Peskovs žurnālistiem skaidroja, kāpēc pauze sarunās ar Ukrainu nav saistīta ar Krievijas prasībām, un paziņoja, ka Kremlis nav izvirzījis Ukrainai nekādus ultimātus par Ukrainas bruņoto spēku izvešanu no Donbasa. “Tas nav ar to saistīts,” sacīja Peskovs, atbildot uz jautājumu, vai pauze trīspusējās sarunās par Ukrainas konflikta noregulējumu ir saistīta ar cerībām, ka Kijiva divu mēnešu laikā izpildīs nosacījumus bruņoto spēku izvešanai no Donbasa. “Pauze iestājusies, jo amerikāņu sarunu vedēji pašlaik aizņemti ar citiem jautājumiem saistībā ar situāciju Tuvajos Austrumos. Acīmredzamu iemeslu dēļ viņi šobrīd nevar aktīvi iesaistīties trīspusējās sarunās par Ukrainas jautājumiem.”
Nemirstīgais “Ankoridžas gars”. Arī ASV pieprasa Ukrainai šķirties no Donbasa
Ukrainas delegācijas sarunu vedēji nespēj izskaust “Ankoridžas garu”. ASV pieprasa Ukrainai atdot Donbasu, pretējā gadījumā draudot no sarunām izstāties, komentēja “Українська правда”.
“Patiesībā tas nav nekas jauns, viņi neredz citu iespēju panākt miera līgumu. ASV sola drošības garantijas un “zelta kalnus”, bet atsakās kaut ko parakstīt. Ukraina baidās, ka bez ASV paraksta “kariete pārvērtīsies par ķirbi”, atstājot to ne vien bez garantijām un “zelta kalniem”, bet arī bez Donbasa,” komentē “Telegram” kanāls “Быть Или”.
Nav skaidrs, kāpēc Ukrainai tagad vajadzētu atdot Donbasu, kad Krievijas virzība frontē ir palēninājusies, lai gan pilnībā nav apturēta. Ja Ukraina atteiksies, ASV draud izstāties no sarunām, pievērst uzmanību Irānai, savām vēlēšanām utt. “Українська правда” secina, ka draudi palikt bez Amerikas palīdzības tagad, iespējams, ir lielāki nekā jebkad - ASV var pārtraukt bruņojuma pārdošanu un izlūkošanas datu piegādi.
Tamlīdzīgi draudi nav nekas jauns kopš brīža, kad divas stundas pēc tikšanās ar Putinu Aļaskā Tramps pirmo reizi paziņoja, ka Ukrainai Donbass ir jāatdod. Bet vai šie draudi pašlaik ir nopietnāki nekā 2025. gada augustā? Piemēram, ASV atteicās izbeigt izlūkošanas informācijas piegādi Ukrainai apmaiņā pret Krievijas piedāvājumu pārtraukt tās piegādi Irānai. Priekšlikumu Trampa pilnvarotajiem pārstāvjiem ASV-Krievijas sarunās Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram tikšanās reizē 11. martā Maiami izteica Putina pilnvarotais sarunu vedējs Kirils Dmitrijevs, 20. martā rakstīja “Politico”, ko Dmitrijevs nodēvēja par viltus ziņu.
ES iespējas un plāni
Eiropieši par šāda priekšlikuma esamību “pauda bažas”. Tomēr kāds vārdā nenosaukts augsts ES diplomāts ieteica tā nozīmi nepārvērtēt, atgādinot Francijas prezidenta Emanuela Makrona janvāra paziņojumu, ka Francija jau piegādā Ukrainai divas trešdaļas nepieciešamo izlūkošanas datu. Divas trešdaļas vai nē, bet jautājums nav par kvantitāti. Fakts ir tāds, ka ASV piegādātos izlūkdatus Eiropa aizstāt nespēj, jo tai nav tādas satelītu grupas kā amerikāņiem vai, piemēram SBIRS (“Space-Based Infrared System”), kas ir ASV Kosmosa spēku infrasarkanā novērošanas sistēma agrīnai raķešu brīdināšanai, pretraķešu aizsardzībai un kaujas telpas kontrolei. Pat palielinot aizsardzības budžetu, līdzīgu sistēmu gada vai divu laikā izveidot neizdosies. Tāpēc situācija ir patiesi bīstama, ņemot vērā Trampa impulsīvo dabu un verbālos uzliesmojumus.
2025. gada oktobrī Eiropas Komisija prezentēja visaptverošu Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanas plānu - “Aizsardzības gatavības ceļvedi 2030”, ES valstu armiju pārapbruņošanas un Krievijas atturēšanas piecu gadu projektu ar mērķi līdz 2030. gadam panākt pilnīgu gatavību aizsardzībai, reaģējot uz mainīgo drošības situāciju un stiprinot militāro sadarbību. Plānā paredzēta ES militārās plānošanas un bruņojuma iepirkumu sistēmas pārbūve un ierosināti kolektīvās aizsardzības projekti. Brisele cer panākt dalībvalstu konsolidāciju pārejā uz kolektīviem bruņojuma iepirkumiem un aizsardzību. Eiropas Komisija izstrādājusi četrus projektus: “Austrumu flanga novērošana”, “Eiropas dronu siena”, “Eiropas gaisa vairogs” un “Eiropas aizsardzības kosmosa vairogs”. Aizsardzības iniciatīvas paredzētas vienotas sistēmas izveidei, lai cīnītos pret ārējiem draudiem uz zemes, gaisā un kosmosā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta valstīm, kas robežojas ar Krieviju, taču izmaiņas ietekmēs visu kontinentu.
Kāpēc Zelenskis piedāvāja pamieru?
2025. gadā Lieldienu pamieru ierosināja un vienpusēji izsludināja Putins, toreiz Zelenskis izlēma to ievērot, tomēr īsta pamiera nebija. Okupantu armija pamieru izmantoja, lai pārgrupētu karaspēku, pārvietotu kaujas tehniku tuvāk frontes līnijai un atsāktu uzbrukumus. Skaidrs, ka Putins nekādu pamieru nekad neievēros, izmantos kā aizsegu un pavēlēs ģenerālštāba priekšniekam Gerasimovam uzbrukt, kur vien tas iespējams.
Tad kāpēc Zelenskis to ierosināja? “Volodimirs Zelenskis ir spiests spēlēt garu, nogurdinošu un nepatīkamu diplomātisku spēli ar ASV prezidentu Donaldu Trampu,” komentē “Telegram” kanāls “Воля/Volya”. Tramps ir vairākkārt paziņojis, nesen to pašu atkārtoja arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio - Ukraina, atšķirībā no Krievijas, mieru nevēlas un nav gatava piekrist ASV un Krievijas nosacījumiem, tāpēc Trampam vieglāk vienoties ar Putinu nekā Zelenski.
“Visas ASV-Ukrainas sarunas noslēgušās ar prasību atdot Krievijai Donbasu, un nav zināms, cik ilgi vēl Zelenskis varēs izvairīties no tiešas atbildes Trampam, kurš jau otro mēnesi karo ar Irānu, kamēr Ukrainas sarunas viņu tracina. Pirms vairāk nekā gada ASV prezidents solīja izbeigt Krievijas-Ukrainas karu dažu stundu laikā, pēc tam dažu dienu laikā. Solījums joprojām nav izpildīts un tāds arī paliks, jo Putins nevēlas mieru, bet gan Ukrainas kapitulāciju. Taču Trampu neinteresē cena, viņu interesē rezultāts, ko ASV vēlētājiem var pasniegt kā bezierunu uzvaru. Tāpēc jau vairākus mēnešus ASV prezidenta administrācija ir pastiprinājusi spiedienu uz Ukrainu un tās Eiropas sabiedrotajiem, mudinot piekrist Putina prasībām - atdot okupantiem vismaz Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalus, izvest Ukrainas karaspēku un aizvākt smago bruņojumu no visas frontes līnijas zonas. Tiklīdz šīs prasības tiks izpildītas, ASV būtu gatavas sniegt Ukrainai drošības garantijas un uzraudzīt pamieru.”
Zelenskis apsteidz Putinu
“Trampam nerūp, ka pēc Ukrainas reģionu sagrābšanas Putins dosies tālāk. Viņu interesē panākt sev vēlamo rezultātu, bet kas tur notiks ar Ukrainu, viņam pilnīgi vienalga. Tramps nevar piespiest Zelenski pieņemt Putina prasības, jo viņam vairs nav pietiekamu ietekmes sviru ne uz Zelenski, ne Ukrainu. Tomēr viņam ir ietekme uz eiropiešiem, proti, ASV var izstāties no NATO. Tāpēc veltīgas sarunas turpinās jau vairāk nekā gadu un, visticamāk, turpināsies līdz jūnijam. Toties Putins demonstrē Trampam savu “miermīlību un gatavību mieram”. Ja Zelenskis nebūtu ierosinājis pamieru pirmais, viņa vietā to izdarītu Putins un izmantojis tāpat kā pagājušajā gadā, lai pārgrupētu karaspēku un sāktu uzbrukumus Limanas, Slovjanskas, Kramatorskas un Dobropiljas un Orikhovo apkaimēs Doneckas apgabalā, vienlaikus atjaunojot pussagrautās aizsardzības līnijas uz ziemeļiem no Huļajpoles. Tāpēc ar pamiera iniciatīvu Zelenskis Putinu vienkārši apsteidza,” secina “Воля/Volya”.
Tagad arī Zelenskis varēs viegli atteikties no pamiera, ja Putins to ierosinās un atkal nolems uzspēlēt “miera uzturētāja” lomu, vienīgi Putinam jau būs grūtāk pasūdzēties Trampam par “kareivīgo Zelenski”, ja reiz pats pamiera priekšlikumu noraidīja.
