Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.
Daudzās valstīs valdības cenšas ieviest kādus pasākumus, lai mazinātu jauno ķibeli. Arī Latvijā. Jo Hormuza šaurums, caur kuru agrāk tika transportēti 35% pa jūru vestās naftas, ir ne tikai paaugstinājis jēlnaftas cenas biržā, bet arī radījis daudz iracionālas panikas, loģistikas pārrāvumus, uzņēmumu savstarpēju nespēju izpildīt saistības. Līdz ar naftu cenas kāpj arī gāzei, dīzelim, benzīnam, minerālmēsliem, plastmasai, metāliem un it visam, pārtiku ieskaitot.
Šī krīze nav tāda krīze, kāda bija iepriekšējā
Kaut ko līdzīgu esam jau redzējuši nesen - 2022. gada jūnijā Latvijas degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena bija 2,03 eiro litrā. 2022. gada jūnijā benzīna cena bija 2,09 eiro litrā. Pašlaik dīzeļdegvielas cena Latvijā jau ir augstāka nekā 2022. gadā, bet benzīna cena uz to tiecas. Autogāzes cenai katra diena ir jauns rekords, jo tik daudz kā pašlaik tā iepriekš nav maksājusi nekad.
Eksperti gan mierina, ka pašreizējā enerģētikas krīze Eiropā vēl nav tik skarba, kā bija 2022. gadā.
“Pašreizējā enerģētikas krīze Eiropas Savienībā (ES), ko rada naftas un sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu pārtraukumi no Tuvo Austrumu reģiona, pagaidām mēroga ziņā neatbilst tām problēmām, kas enerģijas tirgū tika fiksētas 2022. gadā pēc karadarbības sākšanās Ukrainā,” raksta “Bloomberg” ekonomikas eksperts Laionels Lorāns.
Eiropas valstis nav tik ļoti atkarīgas no energoresursu piegādēm no Tuvajiem Austrumiem, kā tās pirms 2022. gada bija atkarīgas no Krievijas naftas un gāzes, uzskata autors. Hormuza šauruma bloķēšana no Irānas puses apvienojumā ar raķešu triecieniem Kataras enerģētikas infrastruktūrai ir radījusi grūtības ES tirgū, tomēr tās joprojām nav tik smagas kā problēmas, ko reģions piedzīvoja 2022. gada februārī.
Gāzes cenas Eiropas nozīmīgākajā - Nīderlandes TTF - biržā, lai gan strauji pieauga pēc gāzes ieguves apturēšanas Katarā, joprojām ir krietni zemākas nekā 2022. gada beigās. Šajā ziņā par galvenajām cietušajām no Tuvo Austrumu piegāžu traucējumiem būtu jāsauc nevis ES, bet gan Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis. Tieši šīs valstis, kā uzsver Lorāns, ir visvairāk atkarīgas no energoresursu tranzīta caur Hormuza šaurumu. “Lielākā daļa Āzijas, visticamāk, atrodas sarežģītākā situācijā,” secina Lorāns.
Starp 2022. un 2026. gadu tik tiešām var atrast daudz atšķirību, tomēr ir deja vu - atkal automašīnas bākā jāsalej milzīga nauda.
ES vērojamas reģionālās atšķirības: Rietumeiropā un Ziemeļeiropā (Vācijā, Nīderlandē) cenas jau stipri pārsniedz divus eiro par litru, savukārt Austrumeiropā (Bulgārijā, Rumānijā) cenas ir zemākas. Baltijas valstis ir aptuveni pa vidu.
Latvija samazina akcīzi dīzelim
Latvijas Saeima ceturtdien steidzamības kārtībā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, ar kuru uz laiku samazinās akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tam vajadzētu likt šīs degvielas cenai samazināties par 8,6 centiem litrā. Opozīcija vēlējās vēl lielāku akcīzes samazinājumu.
Zemāku akcīzes nodokļa likmi piemēros no šā gada 1. aprīļa līdz šā gada 30. jūnijam.
Diskusijās par veidiem, kā spiest lejā cenu, ieskanas arī idejas atcelt biodegvielas obligāto piedevu, uzlikt degvielas tirgotājiem virspeļņas nodokli. Taču no biodegvielas atcelšanas būtu pārāk niecīgs cenas samazinājums, bet virspeļņas nodokli tirgotāji beigu galā pārliks uz patērētāju kupriem...
Igaunijā un Lietuvā cenas daudz neatšķiras no tām, kas Latvijā - katrā ziņā ne tik, ka būtu vērts dzīties tālu gabalu, lai iepildītu bāku pie kaimiņiem. Lietuvā dažbrīd ir pat dārgāk. Igaunijā situācija atšķiras tikai ar niansi, ka tur akcīzei bija jāpieaug šogad, taču ir pieņemts lēmums šo paaugstinājumu atcelt.
Vācijā jauna cena šokēs tautu pusdienlaikā
Vācijas Bundestāgs ierobežos iespējas paaugstināt benzīna un dīzeļdegvielas cenas degvielas uzpildes stacijās. Bundestāga 26. martā pieņemtajā īpašo pasākumu paketē ir iekļauts aizliegums paaugstināt cenas degvielas uzpildes stacijās vairāk nekā vienu reizi dienā, ziņo Vācijas ziņu dienests “Deutsche Welle” (DW). Degvielas uzpildes stacijām būs atļauts paaugstināt degvielas cenas vienu reizi dienā, pusdienlaikā. Pārkāpumu gadījumā var tikt piemērots naudas sods līdz 100 000 eiro. Pasākumu mērķis ir panākt lielāku pārredzamību un samazināt īstermiņa cenu svārstības degvielas uzpildes stacijās. Modelis būs spēkā uz laiku, un tā efektivitāte tiks novērtēta pēc gada. Likumprojekts vēl jāapstiprina Bundesrātam. Paredzams, ka jaunie pasākumi stāsies spēkā aprīļa sākumā.
10 viedi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras padomi
Tā kā 20% pasaules naftas nevar šķērsot Hormuza šaurumu, jēlnaftas cenas sasniedz 100 USD (86 EUR) par barelu un tirgū jau ir iepludināti 400 miljoni barelu ārkārtas naftas rezervju, valstis visā pasaulē cenšas atrast veidus, kā samazināt enerģijas pieprasījumu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) to ir nosaukusi par "lielāko piegādes traucējumu globālā naftas tirgus vēsturē" un noteikusi vairākus veidus, kā valstis var patērēt mazāk. Taču, tā kā katrai valstij ir sava enerģijas un transporta infrastruktūra un izaicinājumi, tās, kas jau ir rīkojušās, to dara dažādos veidos. Citas vēl nav rīkojušās. IEA norāda, ka autotransports veido aptuveni 45% no pasaules naftas pieprasījuma, tāpēc nav pārsteigums, ka daudzas valstis ir meklējušas veidus, kā samazināt pieprasījumu šajā jomā.
“The Guardian” ir uzskaitījusi IEA ieteikumus valstīm un to iedzīvotājiem: 1. Cik iespējams, strādājiet no mājām, lai ietaupītu benzīnu. 2. Samaziniet ātruma ierobežojumus uz automaģistrālēm vismaz par 10 km/h, lai samazinātu degvielas patēriņu. 3. Veiciet sabiedriskā transporta izmantošanu, lai samazinātu pieprasījumu pēc naftas. 4. Ierobežojiet automašīnu piekļuvi ceļiem lielajās pilsētās, izmantojot numura zīmju rotācijas shēmu. 5. Palieliniet automašīnu koplietošanu. 6. Veiciet efektīvu braukšanu komerciāliem transportlīdzekļiem, optimizējot slodzi un veicot transportlīdzekļu apkopi. 7. Novirziet sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) izmantošanu no transporta, lai to saglabātu būtiskām vajadzībām, piemēram, ēdiena gatavošanai. 8. Cik iespējams, izvairieties no ceļošanas ar lidmašīnu. 9. Veiciniet elektrisko plīšu izmantošanu un citas iespējas, lai samazinātu atkarību no SNG. 10. Palīdziet rūpniecības uzņēmumiem pārslēgties starp dažādām naftas ķīmijas izejvielām, lai atbrīvotu SNG.
Saprotams, ka šie ieteikumi nevar būt universāli, jo ir valstis, kurās ēdiena gatavošanai izvēle var būt nevis starp gāzi un elektrību, bet starp zariem un kaltētiem mēsliem. Ieteikums par sabiedriskā transporta izmantošanu var patikt Vācijai, jo šajā valstī pēc ilgas un smagas politiskas ņemšanās, izmantojot dažādus stimulus, pagājušajā gadā tika plaši ieviestas deviņu eiro sabiedriskā transporta biļetes, kas Vācijā skaitās ļoti lētas.
Ieteikums mazāk lidot? Kā gan var nelidot, ja gribas lidot? Latvijas premjeri savulaik tā lidoja ar privātiem reisiem, ka visas debesis bija vienās švīkās.
Aviodegvielas cenas paaugstināšanās ir milzīga problēma visā pasaulē, bet “airBaltic” jau pirms jaunā kara pamanījās noslēgt 2025. gadu ar 44,4 miljoniem eiro zaudējumu. "airBaltic" ir apturējusi ieceri par kotēšanos biržā jeb IPO. Uzņēmums rēķina, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro, ko kompānija pašlaik mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad "airBaltic" vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību.
Degvielas normēšana - populāra izvēle
DW raksta, ka Šrilankā privātie autovadītāji, izmantojot QR koda sistēmu, var iegādāties tikai 15 litrus benzīna nedēļā. Citviet Āzijā, Kambodžā, ir slēgta trešdaļa benzīna sūkņu, un Mjanma ir ieviesusi "pāra-nepāra" normēšanas sistēmu, kuras pamatā ir transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Tas nozīmē, ka nepāra numura zīmes var iegādāties degvielu vienā dienā, bet pāra numuri - nākamajā.
Jaunzēlandes valdība apsver iespēju atkārtoti ieviest "dienas bez automašīnām", kurās autovadītājiem norādīs nedēļas dienu, kurā viņiem nebūs atļauts braukt. Ķīna, kur degvielas vairumcena tiek valstiski regulēta, ir atteikusies no plānotā degvielas cenu paaugstinājuma pēc tam, kad cenas sūknī kopš kara sākuma pieauga par 20%. Slovēnija šīs nedēļas sākumā kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kas noteica degvielas normēšanu, privātajiem autovadītājiem ierobežojot degvielas patēriņu līdz 50 litriem nedēļā, savukārt uzņēmumiem un lauksaimniekiem - 200 litru ierobežojums.
Slovākija ir ieviesusi ierobežojumus dīzeļdegvielas uzkrāšanai.
ES un Vācija lēni reaģē uz krīzi
Starptautiskā autotransporta savienība (IRU) ir aicinājusi bloku rīkoties ātri. "Ja dīzeļdegvielas piegāde tiks pārtraukta, sekas būs jūtamas nekavējoties visos ES loģistikas tīklos, palēninot piegādes ķēdes un ietekmējot preču piegādi uzņēmumiem, veikaliem un mājsaimniecībām," sacīja IRU ģenerālsekretārs Umberto de Preto. "Koordinēta ES rīcība ir būtiska, lai stabilizētu degvielas tirgus, izvairītos no sadrumstalotas valstu reakcijas un nodrošinātu, ka loģistikas ķēdes turpina darboties." Tā kā ES nevēlas rast vienotu nostāju, katrai valstij ir jāpieņem savi lēmumi. Tā kā benzīna un dīzeļdegvielas cenas ir divi eiro un vairāk par litru, kas divu nedēļu laikā ir pieaugums par 18%, Vācija izjūt grūtības. Ekonomikas ministre Katerina Reihe sacīja, ka tiek apsvērti aicinājumi noteikt degvielas cenu griestus, atlaides vai papildu ienākumu nodokli, taču tie ir jāsalīdzina ar izmaksām un ieguvumiem. Neskatoties uz krīzi, Berlīne ir pilnībā noraidījusi atgriešanos pie Krievijas gāzes, uz kuru valsts paļāvās pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Darbs no mājām kā degvielas taupītājs
Papildus degvielas normēšanai cilvēku mudināšana biežāk strādāt no mājām ir izplatīta stratēģija. DW raksta, ka Pakistāna ir noteikusi valdības darbiniekiem četru dienu darba nedēļu, un Dominikānas Republika arī mudina uzņēmumus samazināt laiku, ko darbiniekiem jāpavada darba vietā. Āfrikā Ēģipte cenšas samazināt enerģijas patēriņu, nosakot, ka iepirkšanās centriem un restorāniem jāslēdz durvis līdz plkst. 21.00, bet visām valdības ēkām - līdz plkst. 18.00.
Bangladeša un Taizeme ir noteikušas pieļaujamo temperatūru valdības ēkās attiecīgi 25 un 26 grādus pēc Celsija, lai ietaupītu uz gaisa kondicionēšanas izmaksām. Kenija ir reaģējusi, aizliedzot eksportu, kā arī stingri ierobežojot degvielas patēriņu. Zambija ir draudējusi sodīt ikvienu, kas uzkrāj benzīnu. ASV aviokompānija “United Airlines” jau brīdina, ka tai, iespējams, būs jāpaaugstina biļešu cenas par 20%. Arī sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) izmantošana ir nonākusi uzmanības centrā. IEA ir ieteikusi, ka SNG būtu jānovirza no transporta uz būtiskām mājsaimniecības funkcijām, īpaši ēdiena gatavošanai. Tas ir nozīmīgi Indijai, kas ir otra lielākā SNG importētāja un trešā lielākā lietotāja. SNG imports uz Indiju martā ir samazinājies uz pusi, un restorāniem, viesnīcām un kafejnīcām ir grūti tikt galā. Daži uzņēmumi atveras retāk vai piedāvā mazāk porciju, savukārt valdības amatpersonas apgalvo, ka piegādes prioritārā kārtā tiks novirzītas 300 miljoniem mājsaimniecību, kas SNG izmanto ēdiena gatavošanai.
Kādi joki būs 1. aprīlī?
Daudzās valstīs martā ir pieņemti dažādi lēmumi, kuru spēkā stāšanās nozīmēta uz 1. aprīli vai aprīļa sākumu.
OPEC+ valstis, kuru vidū ir Saūda Arābija un Krievija, kā arī Persijas līča valstis, pirms mēneša vienojās par produkcijas palielināšanu līdz 206 000 barelu dienā.
Jaunie ieguves apjomi tiks piemēroti, sākot ar aprīli, teikts OPEC+ paziņojumā.
6. aprīlis ir diena, līdz kurai ASV prezidents Donalds Tramps atlicis triecienus Irānas spēkstacijām. Taču te nevar zināt, vai un kādā līmenī norit sarunas ar Irānu. Vai triecieni pa spēkstacijām būs pēc 6. aprīļa vai agrāk, vai nebūs nemaz?
Atliek tikai cerēt, ka aprīlis būs kaut cik priecīgāks...
