Vašingtonai neizdodas līdzsvarot energoresursu tirgu: Baltais nams atceļ sankcijas ar tankkuģiem transportētai Krievijas naftai uz nenoteiktu laiku, atļaujot Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārdošanu.
Sankciju atvieglojumi Krievijas naftai ir pagaidu pasākums: ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izsniegtā tirdzniecības licence būs derīga līdz 11. aprīlim un neattiecas uz darījumiem ar Irānu. Vašingtonas lēmums attiecas uz darījumiem ar “Krievijas Federācijas izcelsmes jēlnaftas vai naftas produktu pārdošanu vai piegādi, kas iekrauti jebkurā kuģī pirms 2026. gada 12. marta”. Šādi darījumi ir atļauti līdz 2026. gada 11. aprīļa plkst. 12.01 pēc ASV austrumu piekrastes vasaras laika. Hormuza šauruma krīze izraisījusi naftas cenas kāpumu virs 100 USD, un Krievija, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājām pasaulē, no cenu lēciena gūst labumu un papildu resursus Ukrainas kara finansēšanai.
Trampam neizdodas noturēt naftas cenas
Ar virkni paziņojumu un mājienu par iespējamām nenovēršamām kara beigām ASV prezidenta administrācija aizvadītās nedēļas sākumā panāca īslaicīgu naftas cenu kritumu līdz 85 USD. “Tas, domājams, nomierināja Trampu, kurš uzskatīja, ka globālais naftas tirgus tiek kontrolēts, cenu kāpums ir īslaicīgs, jo pie tā vainojami tirgus spekulanti, un situācija ir vairāk vai mazāk stabilizējusies. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka situācija Hormuza šaurumā nav uzlabojusies - gluži pretēji, Irāna uzbruka vairākiem tankkuģiem un, iespējams, sāka šaurumu mīnēt. Arī kara beigu laiks ir miglā tīts, ņemot vērā, ka vismaz savā publiskajā retorikā Irāna to sola turpināt, līdz ASV samaksās reparācijas, tāpēc nav teikts, ka Tramps spēj vienpersoniski izlemt, kad viss beigsies,” komentēja “Telegram” kanāls “artjockey”. 13. martā naftas cenas atkal pārsniedza psiholoģisko 100 USD robežu. Tikai divas dienas iepriekš, 11. martā, medijiem tika nopludināta informācija, ka ASV Krievijas naftas eksportam varētu sankcijas uz laiku atcelt, taču jau 12. datuma rītā ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits intervijā telekanālam CNN informāciju atspēkoja, paziņodams, ka sankcijas atceltas netiks. Iespējams, ka Baltais nams tajā brīdī bija izlēmis, ka, pārdodot naftu no stratēģiskajām rezervēm, peļņa atsvērs zaudējumus un situāciju izdosies stabilizēt arī bez Krievijas naftas, taču jau līdz 12. marta vakaram ASV Krievijas naftai oficiāli piemēroja sankciju atvieglojumus. “Tas ir tas pats Raits, kurš iestāstīja Trampam, ka Irāna karā neko nepanāks un ka Izraēlas-ASV militārā operācija pasaules naftas tirgum nekādus riskus nerada”, piebilst “artjockey”. ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka sankciju atvieglojumi Krievijas naftai ieviesti ar mērķi stabilizēt pasaules enerģijas tirgu un samazināt naftas cenas, palielinot piedāvājumu: ASV prezidents Donalds Tramps “veic izlēmīgus pasākumus, lai nodrošinātu stabilitāti, un strādā, lai saglabātu zemas cenas (..) pasākums attiecas tikai uz naftu, kas jau atrodas tranzītā, un nedos būtiskus ieguvumus Krievijas valdībai”, teikts ministra 13. marta ierakstā platformā “X”.
ASV stratēģiskās naftas rezerves izrādās par mazu
Aizvadītajā nedēļā tika apspriesti arī citi iespējamie cenu problēmas risinājumi: tirgus situācijas stabilizācijai G7 valstis apsvēra iespēju pārdot aptuveni trešdaļu savu stratēģisko naftas rezervju, kas ir aptuveni 400 miljoni barelu, bet pagaidām to ir atbalstījušas tikai ASV, Vācija un Japāna. ASV bija gatavas pārdot 172 miljonus barelu, kas nav tik daudz, kā sākumā varētu šķist - caur Hormuza šaurumu dienā tika transportēti aptuveni 20 miljoni barelu. Daļu no šī apjoma turpina transportēt, bet daļa kravu tiek novirzīta, piemēram, uz Sarkano jūru caur Saūda Arābiju. Ja tranzīta apjomi Hormuzā samazinātos par ne vairāk kā 50%, kas ir ļoti optimistisks novērtējums, ASV lēmums naftas trūkumu ļautu kompensēt ne vairāk kā divas nedēļas. Ja G7 valstis tirgū varētu iepludināt vēl papildus 200 miljonus barelu, tad cenu kāpuma bremzēšanai pietiktu resursu 1,5-2 mēnešiem.
ASV stratēģiskās naftas rezerves, kas tika izveidotas pēc 1973. gada embargo, pēdējo 30 gadu laikā sasniegušas zemāko līmeni - aptuveni 415 miljoni barelu, ASV gatavas pārdot gandrīz pusi. Pēdējā naftas izpārdošana notika pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad 180 dienās tika pārdoti 180 miljoni barelu, un kļuva par lielāko “izpārdošanu” vēsturē. Republikāņi tolaik aktīvi kritizēja prezidentu Džo Baidenu par to, ka viņš cenšas palielināt savu reitingu pirms ASV Kongresa starpvēlēšanām. Tagad viss notiek daudz dramatiskāk - Baidens reaģēja uz notikumiem, ko kontrolēja minimāli, bet Trampam jāpārdod stratēģiskās naftas rezerves paša kļūdaino aprēķinu un lēmumu dēļ.
Trampa ministra kļūda
Līdz 12. martam Krievijai ir atļauts pārdot tankkuģos iekrauto naftu un naftas produktus, kas dreifēja jūrā pircēju trūkuma dēļ. Atļauja, ko iepriekš saņēma tikai Indija, tagad ir attiecināta uz visiem. “Citiem vārdiem sakot, Krievijai ir atļauts pārdot jūrā iesprostoto naftu ikvienam, kas to vēlas, februāra vidū tās apjoms tankkuģu tvertnēs bija aptuveni 143 miljoni barelu,” raksta “artjockey”.
“Trampa administrācija mēģināja noturēt naftas cenas zem 100 USD, un brīdī, kad stratēģisko rezervju izpārdošana nepanāca vēlamo ietekmi uz tirgiem un kļuva acīmredzams, ka cerētais mērķis netiks sasniegts, Baltais nams līdz 12. marta vakaram mainīja lēmumu par sankciju ne/piemērošanu Krievijai.
ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits bija viens no tiem Trampa padomdevējiem, kurš nenovērtēja riskus un, šķiet, ir personīgi atbildīgs par notikumiem naftas tirgū. Februāra vidū, pirms lēmums par kara sākumu Tuvajos Austrumos vēl nebija pieņemts, viņa argumenti intervijā ziņu aģentūrai “Bloomberg” bija apmēram šādi: 2025. gadā mēs jau karojām ar Irānu, un ar naftu viss bija kārtībā, tāpēc neuztraucieties, tas pats notiks arī 2026. gadā. Turklāt ministra komentārs tika veltīts kritiskam rakstam, kurā “Bloomberg” energoresursu un izejvielu tirgus apskatnieks Havjers Blass kritizēja ASV administrāciju un mēģināja pamatot domu, ka tā ir viltus drošības sajūta. Viņam izrādījās taisnība, bet Kriss Raits savos vērtējumos un, visticamāk, arī ziņojumos Trampam bija nopietni kļūdījies.
“Amerikas Savienotās Valstis atkal ir iesaistījušās ilgstošā konfliktā Tuvajos Austrumos, taču nav skaidrs, vai pat uzvaru Irānā tagad varēs saukt par Trampa uzvaru,” komentē “Telegram” kanāls “Пауки в банке”.
Nelabvēlīgas naftas tirgus prognozes
Augstās naftas cenas varētu saglabāties vēl vismaz vairākus mēnešus pēc ASV un Izraēlas militārās operācijas Irānā beigām, 12. marta publikācijā secina izdevums “Politico”, un tam ir pieci iemesli. Pirmkārt, tranzīta plūsmas ierobežojumi Hormuza šaurumā - tankkuģu sastrēgumus abās šauruma pusēs ātrāk nekā divu nedēļu laikā likvidēt neizdosies.
Otrkārt, naftas un gāzes ieguves apjomu atjaunošana Tuvo Austrumu reģiona valstīs Katarā, Bahreinā, Irākā un Saūda Arābijā ir visai laikietilpīgs process.
Treškārt, ASV prezidents Donalds Tramps nevar izbeigt konfliktu vienpusēji. Irāna paziņoja par nevēlēšanos turpināt sarunas un pastiprina uzbrukumus reģiona enerģētikas objektiem. “Irānas amatpersonas labi apzinās - kamēr saglabāsies augstas degvielas cenas, Trampam jārēķinās ar iekšpolitisko spiedienu ASV.”
Ceturtkārt, eskalācija Tuvo Austrumu reģionā turpinās. Teherāna sākusi Hormuza šauruma mīnēšanu, kas tikai sarežģīs mēģinājumus atjaunot piegādes.
Piektkārt, tie ir Irānas uzbrukumi tankkuģiem un naftas krātuvēm Persijas līcī. Daudzie Tuvo Austrumu grupējumi cenšas atbalstīt Irānu karā ar ASV un Izraēlu. “Politico” atgādina, ka ASV nogalinātais ajatolla Ali Hameneji bija ne tikai Irānas, bet arī visu šiītu musulmaņu līderis ar atbalstītājiem visā reģionā - Jemenā, Saūda Arābijā, Irākā, Kuveitā, Pakistānā un Afganistānā.
Tuvo Austrumu kara slazds
Kamēr nav zināms, cik ilgi turpināsies karš Tuvajos Austrumos, ASV prezidents nāk klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem. Piemēram, 20. februārī Tramps publiski paziņoja, ka apsvērs “ierobežotus triecienus Irānai”, 24. februāra uzrunā Kongresam viņš pauda vēlmi pēc diplomātiskās krīzes risinājuma un vienlaikus izklāstīja argumentus par labu iespējamam karam.
Par karadarbības mērķiem Irākā tika runāts slēgtā 25. februāra Kongresa sanāksmē, medijiem nopludināja vien sanāksmē secināto, ka “Teherānai nekad netiks ļauts iegūt kodolieročus”, ziņoja “The Guardian”. Runa bijusi par ASV valsts sekretāra Marka Rubio 2026. gada 25. februārī sarīkotu sanāksmi “šaurā lokā” ar ASV Kongresa līderu grupu jeb tā dēvēto Astoņu bandu (“Gang of Eight”). Atbilstoši likumam, izpildvara Kongresa ietekmīgākos pārstāvjus iepazīstina ar klasificētu specdienestu informāciju, arī par gatavošanos nozīmīgām militārām operācijām. Grupas dalībnieki ir republikāņu un demokrātu līderi Kongresā, kā arī Senāta un Pārstāvju palātas izlūkošanas komiteju priekšsēdētāji. Iepriekš Rubio viņus pulcēja 5. janvārī, lai informētu par ASV militārās operācijas gaitu Venecuēlā.
27. februārī Izraēlas ziemeļu piekrastē ienāca jau otrais ASV Jūras spēku aviācijas bāzes kuģis pēc “USS Abraham Lincoln” - lielākais kara kuģis pasaulē “USS Gerald R. Ford”.
Pēc Irānas uzbrukumiem Hormuza šaurumā Pentagons Tuvajos Austrumos izvieto jūras kājniekus un papildu kara flotes kuģus, ziņoja “The Wall Street Journal”. ASV Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets apstiprināja ASV Bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības pieprasījumu izvietot reģionā daļu no desanta kuģu grupas ar aptuveni 5000 jūras kājniekiem. Militārie analītiķi norādīja - ja Tramps pavēlēs, ASV būs gatavas sauszemes militārai operācijai. Senāta demokrātu līderis Čaks Šumers paziņoja: “Tas ir nopietni, un administrācijai būs jāpaskaidro sava nostāja Amerikas tautai.”
ASV tīmekļa izdevuma “Axios” apskatnieks Baraks Ravids, atsaucoties uz “personu, kura otrdien, 10. martā, runājusi ar Trampu”, cik var noprast - prezidenta īpašo sūtni Tuvajos Austrumos Stīvu Vitkofu, raksta, ka ASV prezidents ir iedrošināts operācijai un ir gatavs karot ar Irānu vēl vismaz 3-4 nedēļas. Arī Izraēlas avoti apgalvo, ka karš nebeigsies vēl 2-3 nedēļas.
Šajā sakarā interesanta ir marta beigās un aprīļa sākumā paredzētā Trampa vizīte Ķīnā brīdī, kad Vašingtona gatavojas pārdot liela apjoma bruņojuma partiju Taivānai. 15. martā ASV prezidents pieprasīja sabiedrotajiem izveidot koalīciju satiksmes atjaunošanai Hormuza šaurumā, bet pirms marta beigās plānotās vizītes Pekinā gaida vispirms Ķīnas palīdzību, kas 90% iekšējam tirgum nepieciešamās naftas saņem no Persijas līča valstīm, ziņoja “Reuters”. Tramps draudēja, ka vizīti pārcels, ja Ķīna atteiksies palīdzēt.
Karadarbības laiks var nesakrist ar augsto naftas cenu periodu. Pilnīgi iespējams, ka ASV spēs atbloķēt Hormuza šaurumu vēl pirms kara beigām. “Financial Times” ziņoja, ka Francija un Itālija uzsākušas divpusējās sarunas ar Irānu par šauruma atvēršanu. Bet var notikt arī pretējais, piemēram, ja ASV pasludina kara beigas, bet Irāna atsakās un turpina šauruma blokādi.
Kāda ir Krievijas peļņa?
Līdz ar naftas cenu kāpumu Krievijai radusies iespēja pārdot tankkuģos “iestrēgušo” naftu un palielināt ieguves apjomus, kas būtībā atbilst ASV sankciju atvieglojumu mērķiem. Februāra vidū tankkuģos jūrā dreifēja apmēram 143 miljoni barelu Krievijas izcelsmes naftas, martā parādījās informācija par atlikušiem 130 miljoniem, bet pēc Baltā nama lēmuma par sankciju atcelšanu Indijai pasaules tirgū nonāca vēl papildus 30 miljoni barelu. Energoresursu tirgus analītikas kompānijas “Kpler” analītiķi ziņoja, ka Indija importēja apmēram 1,5 miljonus Krievijas naftas barelu dienā, apjoms var pieaugt līdz diviem miljoniem, lai gan janvārī-februārī Indija samazināja Krievijas naftas iepirkumus līdz 0,7-0,8 miljoniem barelu.
Laikraksts “Financial Times” mēģināja veikt detalizētu aprēķinu par Krievijas peļņu Tuvo Austrumu krīzes gaitā. Papildu budžeta ieņēmumi līdz marta beigām varētu sasniegt 3,3-4,9 miljardus USD, ja “Urals” naftas cena saglabātos vidēji 70-80, nevis 52 USD robežās, kā tas bijis aizvadīto divu mēnešu laikā. Visticamāk, ka tas notiks, jo Krievijas valdības naftas eksporta budžeta ieņēmumu aprēķinos svarīgākie bija nevis biržas dati, bet “Urals” naftas cenu atlaides, kas pusgada laikā palielinājās līdz pat 24 USD par barelu. “Kpler” dati: tiklīdz naftas cenas pārsniedza 100 USD par barelu, tirgus situācija pilnībā mainījās: Indija Krievijas naftu pērk nevis ar atlaidi, bet uzcenojumu - “Urals” markas naftu tirgo vidēji par 5 USD dārgāk nekā etalona marku “Brent”.
Putina īpašais sūtnis un pārstāvis investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos ar ārvalstīm Kirils Dmitrijevs platformā “X” paziņoja: “Pateicoties ASV lēmumam, tirgū varētu nonākt aptuveni 100 miljoni barelu Krievijas naftas (..) ASV faktiski atzīst acīmredzamo: bez Krievijas naftas globālais enerģijas tirgus nevar saglabāt stabilitāti (..) drīz arī Eiropas Savienība būs spiesta to atzīt.”
Trampa enerģētikas ministra Raita paziņojumi izskanēja dienu pirms tam, kad Dmitrijevs, Kremļa galvenais sarunu vedējs ar Donalda Trampa administrāciju, devās vizītē uz ASV un 12. martā tikās ar Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru Trampa rezidencē Mar-a-Lago Floridā. Dmitrijevs pēc sarunām: “ASV sāk izprast Krievijas naftas un gāzes sistēmiski nozīmīgo lomu globālās ekonomikas stabilitātes nodrošināšanā, kā arī sankciju zemo efektivitāti un destruktīvo raksturu.”
Ar ko riskē Amerika?
ASV gatavas sūtīt karā sauszemes spēkus un daudzkārt palielina riskus tikt iesaistītas plaša mēroga sauszemes operācijā. Tas, protams, automātiski nenozīmē, ka tieši tā notiks. Taču jāatceras, ka Vjetnamas karš sākās ar tūkstoš amerikāņu padomniekiem. Un beidzās ar vairāk nekā 58 000 kritušo, aptuveni 540 000 karavīru Vjetnamā kara kulminācijas brīdī 1968. gadā un 2,7 miljoniem amerikāņu veterānu. Pusmiljons karojošo ir nedaudz mazāk par okupantu armiju Ukrainā. Tomēr sauszemes karš Irānā nav Afganistāna, Irāka vai pat Vjetnama. Irāna ir milzīga valsts, trīs reizes lielāka par Ukrainu, ar gandrīz 90 miljoniem iedzīvotāju. Pat ja 90 procenti Irānas armijas dezertēs, pietiks brīvprātīgo, lai nopietni apgrūtinātu “ASV zibenskara” plānus. Amerikas iesaistīšanās ilgstošā sauszemes militārajā operācijā “nekurienē” ar puspasaules loģistikas tvērumu ir izcila dāvana Putinam, kas paver viņam jaunas iespējas Ukrainā, tāpat kā Baltijas valstīs.
