Ja māsai Latvijai būtu tikpat mazs parādiņš kā Igaunijai, tad būtu tik jauki. Tomēr Igaunijas Banka ir nobažījusies, ka valsts parāds nākotnē var pieaugt, ja valdība nerīkosies enerģiski. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauž, ka nekāda attiecību uzlabošanās ar Baltkrieviju nevar sanākt, kamēr pati Baltkrievija nevēlas attiecību uzlabošanos. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas mediju apskats.
Lai gan Igaunijas valsts parāds ir ievērojami mazāks nekā Latvijai un arī vismazākais Eiropas Savienībā, Igaunijas Banka ir nobažījusies un ceļ trauksmi. Pagājušajā gadā Igaunijas vispārējās valdības budžeta deficīts atbilda Finanšu ministrijas prognozei, ko veicināja lielāki ieņēmumi no nodokļu palielināšanas, raksta ERR. Tikmēr valsts parāds jau vairākus gadus pēc kārtas turpina pieaugt, palielinot valsts procentu izmaksas. Igaunijas Bankas ekonomists Rasmuss Katajs lēš, ka bez izlēmīgas rīcības valsts parāds strauji pieaugs. 2025. gadā Igaunijas vispārējās valdības budžeta deficīts bija 1,2% un valsts parāds sasniedza 24% no IKP, trešdien ziņoja Igaunijas Statistikas pārvalde. "Mēs lēsām, ka šis deficīts ir aptuveni tādā pašā diapazonā: sākotnējā aplēse bija 1,3%, kas tagad ir nedaudz uzlabojusies, un faktiskās izmaiņas ir tikai 41 miljons. Būtībā tās ir ļoti nelielas izmaiņas, ņemot vērā kopējo vispārējās valdības sektoram piešķirto līdzekļu apjomu," raidījumam "Aktuālā kamera" skaidroja Finanšu ministrijas Valsts finanšu dienesta vadītāja Kadri Klaosa. Pagājušajā gadā visvairāk pieauga sociālo pabalstu izdevumi, tostarp pensijas. Investīcijas palielinājās par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, galvenokārt pateicoties palielinātajām investīcijām valsts aizsardzībā un infrastruktūrā.
Valdībai uzlabot fiskālo stāvokli palīdz... inflācija
Pēc “Bigbank” galvenā ekonomista Raula Eametsa teiktā, fiskālā stāvokļa uzlabojums galvenokārt bija saistīts ar algu pieaugumu un inflāciju. "Cenu pieaugums izraisīja PVN ieņēmumu pieaugumu. Savu lomu spēlēja arī PVN likmes pieaugums un citi nodokļu pasākumi. Tomēr valdības kārtējie izdevumi faktiski netiek segti ar nodokļu ieņēmumiem, un tas nav ilgtspējīgi, jo parāds pēc tam pieaug līdz ar cenu pieaugumu. Mēs visi zinām, ka pašreizējā globālajā situācijā nekādi uzlabojumi nav gaidāmi. Cenu pieaugums turpināsies arī turpmākajos gados," norādīja Eametss.
Parāds mazs, bet strauji pieaugošs
Pēc Igaunijas Bankas ekonomista Rasmusa Kataja teiktā, valsts parāds pieaug ļoti strauji. "Igaunijas pašreizējais parāda slogs, kas ir aptuveni 24% no IKP, patiešām joprojām ir diezgan zems pēc starptautiskajiem standartiem. Tomēr, ja aplūkojam šī gada budžeta plānu un fiskālās pozīcijas virzienu turpmākajos gados, parāda slogs ļoti strauji pieaugs bez izlēmīgas rīcības. Ir ļoti svarīgi kontrolēt šo pieaugumu, jo, pieaugot parāda slogam, pieaug arī procentu izmaksas, un, jo augstākas kļūst šīs izmaksas, jo grūtāk ir atjaunot budžetu ilgtspējīgā trajektorijā," skaidroja Katajs. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas datiem, līdz 2030. gadam Igaunijas valsts parāds pārsniegs 30% no IKP.
Salīdzinājumam - kopš 2004. gada Latvijas valsts parāds ir trīskāršojies: 2004. gadā tas bija aptuveni 15% no IKP, savukārt 2025. gadā - aptuveni 48% no IKP. Mums ir divreiz lielāks parāds, mums jau sen ir tas, no kā igauņi baidās tālā nākamībā.
“Elering” betonēs apakšstacijas, lai aizsargātos pret vieglajiem droniem
Trešdienas rītā Igaunijas ziemeļaustrumos Auveres elektrostacijas skurstenī ietriecās no Krievijas gaisa telpas ielidojis Ukrainas drons. Tas bijis drons ar kaujas galviņu, bet elektrostacijai nav nodarīti būtiski bojājumi.
No Krievijas gaisa telpas ielidojušais drons nebija uzbrukums Igaunijai, vēsta premjerministrs Kristens Mihals.
Postījumi būtu daudz lielāki, ja drons trāpītu netālu esošajā Viru apakšstacijā. Enerģētikas uzņēmums “Elering” tagad plāno dažus apakšstacijas transformatorus ievietot betona sarkofāgā, raksta ERR. Tādā veidā stacijas tiks pasargātas no atsevišķiem droniem, taču apakšstacijas joprojām būs neaizsargātas pret lielākiem dronu uzbrukumiem. Spēkstacija var palikt daļēji vai pilnībā neskarta pēc drona trieciena, taču, ja apakšstacijas nav, tad nav iespējams pārvadīt elektroenerģiju patērētājiem. 330 kilovoltu Viru apakšstacija atrodas, piemēram, tikai dažu simtu metru attālumā no Auveres elektrostacijas, dažus kilometrus no Narvas upes. Bijušais Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems sacīja, ka Krievija, pagājušajā gadā uzbrūkot Ukrainas elektrosistēmai, galvenokārt koncentrējās uz 330 un 150 kilovoltu apakšstacijām. "Viņi īsti netrāpīja elektrostacijām. Es neesmu enerģētikas eksperts, bet var diezgan ātri kaut kur uzbūvēt dīzeļdegvielas elektrostaciju un sākt no turienes pārvadīt elektrību. Piemēram, mums netālu no Tootsi ir vēja ģeneratori un saules paneļi, taču Tootsi iedzīvotāji no tās nesaņems ne grama elektroenerģijas, ja apakšstacija tiks iznīcināta. Atšķirībā no ražošanas vietām sadales tīkls ir neaizsargātāks," sacīja Herems. Aizsardzības spēku komandiera pienākumu izpildītājs Andruss Merilo trešdien raidījumā "Esimes Studioudio" sacīja, ka, ja Igaunijā izceltos karš, valsts noteikti zaudētu Auveres elektrostaciju neatkarīgi no tā, cik daudz resursu tā novirzītu tās aizsardzībai. "Es valdībā esmu teicis, ka 40-50 kilometru attālumā no austrumu robežas mums nevajadzētu darīt lietas, kuras baidāmies zaudēt. Šajā zonā tās ir relatīvi viegli iznīcināt," sacīja arī Herems. Igaunijā kopumā ir 15 330 kilovoltu apakšstacijas. Tās atrodas visā Igaunijā. Viru apakšstacija atrodas tieši blakus Narvas upei. Herems sacīja, ka, ja gatavojaties karam, šādas apakšstacijas vispār vajadzētu pārvietot pazemē. "Arī ukraiņi ir teikuši - visu, kas atrodas 50 kilometru attālumā no valsts robežas, pārvietot pazemē. Es saprotu, ka tas ir ļoti dārgi, bet tās ir ļoti apdraudētas," viņš teica. Herems nezināja, vai paši ukraiņi ir pārvietojuši kādas apakšstacijas pazemē. Tomēr viņš ir redzējis, kā apakšstacijas tiek daļēji betonētas - apakšstacijas sirdi jeb transformatoru ieskauj pusmetru augsta betona siena, bet virsū uzliktas metāla sijas un betona paneļi. "Tas pasargā no vairākiem "Shahed" tipa dronu triecieniem, kur dronam ir kaujas galviņa līdz 100 kilogramiem. Spārnotās raķetes gadījumā tas daudz nepalīdzētu, bet noteikti mazinātu bojājumus. "Iskander" precizitāte tiek uzskatīta par desmit metriem - ja tas trāpa 10 vai 20 metru attālumā, siena noteikti ir noderīga, jo triecienvilnis un raķetes fragmenti to nesasniegs," sacīja bijušais aizsardzības spēku komandieris. Herems paskaidroja, ka betons pasargā no sprādzieniem no sāniem vai tuvumā. Traļu tīkli aptur mazākus dronus, bet var arī novirzīt "Shahed" dronu.
Pazemes apakšstacijas būvniecība izmaksātu aptuveni 100 miljonus eiro
“Elering” krīzes gatavības vadītājs Hanness Konts sacīja, ka vienas no lielākajām apakšstacijām pārvietošana pazemē varētu izmaksāt aptuveni 100 miljonus eiro. Tomēr, ja aprobežotos ar galveno virszemes elementu, piemēram, apakšstacijas transformatora, betonēšanu, tas izmaksātu aptuveni piecus miljonus eiro. “Elering” plāno nākamo četru gadu laikā daļēji nostiprināt nezināmu skaitu apakšstaciju, piemēram, dažās apakšstacijās transformatoru ieskauj betona sarkofāgs. Transformators ir vissvarīgākā apakšstacijas daļa, kas maina elektrisko spriegumu tieši pareizajā līmenī, lai elektrību varētu pārvadīt lielos attālumos. Lai gan jaudīgākā apakšstacijā transformators var būt mājas lielumā, 110 kilovoltu apakšstacijas transformators ir pielīdzināms vilciena lokomotīves izmēram. No vienas puses, transformators ir apakšstacijas sirds, bet, no otras puses, tas ir arī tās visneaizsargātākā daļa, jo tas ir piepildīts ar viegli uzliesmojošu dzesēšanas eļļu. Tomēr nav plānu pārvietot apakšstacijas pazemē. Drīzāk, sacīja Konts, apakšstaciju nostiprināšanas mērķis ir padarīt tās labāk aizsargātas pret sabotāžu un vieglākiem dronu uzbrukumiem. Valdība pašlaik nav devusi tādiem uzņēmumiem kā “Elering”, elektroenerģijas un siltuma ražotājiem vai ūdensapgādes uzņēmumiem, mērķi sagatavoties pilna mēroga karam vai konfliktam. "Tā kā elektroenerģijas infrastruktūra ir tik liela un atvērta - gan gaisā, gan uz sauszemes, gan zem ūdens -, mēs nekad nevarēsim to pilnībā aizsargāt. Patērētājs nebūtu gatavs par to maksāt, ja visa sistēma atrastos dzelzsbetona iekšpusē vai pazemē. Tāpēc mums jāvadās no pieņēmuma, ka kāda elektroenerģijas sistēmas daļa var sabojāties, bet sistēma ir projektēta tā, lai, ja kāda iemesla dēļ sabojājas viens vai divi svarīgi elementi, sistēma miera laikā turpinās darboties," sacīja Konts.
Nausēda: Dialogs ar Minsku ir iespējams tikai tad, ja Baltkrievija izrāda labu kaimiņattiecību gribu
Pēc ASV sūtņa Baltkrievijā Džona Koula aicinājuma atjaunot attiecības ar Minsku Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norāda, ka dialogs starp valstīm var notikt tikai tad, ja "otra puse izrāda labu gribu veicināt kaimiņattiecības". Tomēr tagad viņš neredz šādu "labu gribu" no Baltkrievijas puses. ASV sūtnis intervijā LRT sacīja, ka Vašingtona vēlētos, lai Lietuva un Baltkrievija "sāktu risināt problēmas, kas rodas starp tām, lai mēs varētu atvērt tirdzniecību starp abām valstīm, atvērt tirdzniecību ar Eiropu un ar Amerikas Savienotajām Valstīm". Lietuvas prezidents uzsver, ka sankciju jautājums pret Baltkrieviju tiek risināts Eiropas līmenī. “Pirmkārt, vēlos vērst uzmanību uz to, un es arī pārstāvim teicu, ka mēslošanas līdzekļu jautājums tiek risināts Eiropas Savienības līmenī. Pavisam nesen sankcijas tika pagarinātas vēl uz 12 mēnešiem, un tās tika ieviestas daudz agrāk un ir saistītas ne tik daudz ar pašreizējiem hibrīduzbrukumiem, cik ar cilvēktiesību pārkāpumiem, ar nelikumīgajām prezidenta vēlēšanām 2020. gadā. Un, bez šaubām, ar Baltkrievijas reālu de facto dalību Krievijas agresijas karā pret Ukrainu,” sacīja prezidents. Dž. Kouls saka, ka cer, ka Lietuva piekritīs rīkot divpusēju tikšanos ar Baltkrieviju viceministru līmenī. ASV un Baltkrievijas attiecības ir uzlabojušās kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. Apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu Vašingtona atviegloja sankcijas pret Minsku. Autoritārais Baltkrievijas prezidents šonedēļ deva zaļo gaismu Lietuvas kravas transportlīdzekļiem pamest Baltkrieviju. “Tas, kas notiek tagad, ir līdzīgs “push-pull” principam. Vienā vietā tiek demonstrēta kaut kāda it kā laba griba, lai gan to ir grūti novērtēt kā labas gribas zīmi, kad, varētu teikt, tiek atgrieztas mūsu nelikumīgi apturētās un aizturētās Lietuvas kravas automašīnas. Jums vajadzētu būt pateicīgiem, ka tiek atgriezta nelikumīgi konfiscēta prece,” atzīmēja G. Nausēda. Lietuvas prezidents arī iebilda pret Dž. Kola apgalvojumu, ka kontrabandas balonu jautājums tiek kontrolēts. G. Nausēda saka, ka šī problēma vēl nav atrisināta. "Tas viss liecina, ka mēs pagaidām neredzam nekādu labo gribu no Baltkrievijas puses, un es teiktu, ka dialoga iespējas rodas tad, kad otra puse izrāda labo gribu veicināt - cik vien iespējams - kaimiņattiecības. Ja uz noteiktu laika periodu mēs redzam, ka situācija ir stabila un ka Baltkrievijas režīms nerada tiešus draudus Lietuvai - kontakti, dialogs noteiktā līmenī ir iespējami," saka Lietuvas līderis.
“Nemunas ausmu” masē no visām pusēm
Lietuvas politiķis Remigijs Žemaitaitis un viņa partija “Nemuno aušra” (“Nemunas ausma”) no visām pusēm nemitīgi tiek “lustrēta” un izmeklēta - ar to nodarbojas gan tiesībsargājošās iestādes, gan valsts iestādes, gan arī sabiedriskais radio un televīzija LRT, kas pat izveidojusi speciālu izmeklējošo žurnālistu grupu, lai padziļināti pētītu šīs partijas un tās biedru darījumus.
Lūk, fragments no viena raksta, kādu ir daudz: “Domājot, ka runā ar Ungārijas amatpersonu, padzītais Lietuvas kultūras ministrs no populistiskās partijas "Nemunas ausma" atklāja, ka viņam ir biznesa saites ar Krieviju. LRT izmeklēšanas komanda nolēma rakt dziļāk, galu galā atklājot pēdas, kas ved uz bezprocentu aizdevumu un saitēm ar cilvēkiem no Krievijas un okupētās Doneckas. Pagājušajā nedēļā pilsoniskais aktīvists Karolis Žukausks publicēja sarunu ar Ignotu Adomaviču, bijušo kultūras ministru un partijas "Nemunas ausma" līdera Remigija Žemaitaiša parlamentāro padomnieku. Uzdodoties par Ungārijas ārlietu ministra padomnieku Tristanu Satongi, Žukausks apsprieda potenciālu biznesa misiju kopā ar Adamaviču. Sarunas laikā Adamavičs pieminēja konkrētu uzņēmumu, kas it kā varētu paplašināties Ungārijā. "Viņi ir mēslošanas līdzekļu ražotāji. Viens ir loģistikas uzņēmums, bet viņu loģistika galvenokārt ir saistīta ar naftu. Viņi pārvadā benzīnu, dīzeļdegvielu vai pat jēlnaftu. Viņi ir ļoti lieli šajā jomā," sacīja Adomaviča kungs. "Tagad to sauc par “Enigma”, bet agrāk tā bija “Luna Capital Group”. Viņi bija no Latvijas, bet uz viņiem izdarīja spiedienu Lietuvas valdība, tāpēc viņi mainīja nosaukumu, jo auga pārāk strauji un nevēlējās monopolu. Es pazīstu vadītāju, viņam ir ļoti labi sakari ar lieliem uzņēmumiem, piemēram, “Neste”, “Shell” un pat “Gazprom”. Tagad par to nav populāri runāt, bet viņiem tik un tā ir birojs Šveicē," Žukausks citēja Adamaviču. Adamavičs, atklājot savas saites ar “Luna Capital Group”, palīdzēja atklāt pēdas, kas veda uz Krieviju. “Luna Capital Group” darbojās no 2009. gada un tika dereģistrēta 2025. gadā pēc bankrota. Kopš 2015. gada tās vienīgais akcionārs bija Krievijas pilsonis Aleksandrs Kotovs, kura reģistrētā adrese bija Klaipēdā. Kotovs bija reģistrēts arī Krievijā, Maskavā un Smoļenskas apgabalā. Ir arī informācija, ka 2012. gadā viņš tika notiesāts saskaņā ar Krievijas kriminālkodeksu un, cenšoties izvairīties no tiesas sprieduma par mantas konfiskāciju, vairākus gadus sniedza nepatiesu informāciju par savu mantu. Pēc tam, kad Kotovs kļuva par akcionāru, bijušais Lietuvas parlamenta deputāts Ričards Žurinsks (1993.-1996. gada pilnvaru termiņš) tika iecelts par “Luna Capital Group” direktoru. Bankrota procedūra sākās 2016. gada vidū. Sarunā ar Žukausku Adamavičs sacīja, ka “Luna Capital Group” ir atdzimusi kā “Enigma”. Tomēr LRT izmeklēšanas grupas apkopotā informācija liecina, ka Lietuvā uzņēmums atkal parādījās kā “Atgima”. Tā akcionārs ir Žurinska dēls, savukārt pats bijušais parlamenta deputāts kopš marta pilda direktora pienākumus. “Atgima” darbojas kā kravu ekspedīcijas un kravu pārvadājumu aģentūra.”
Tādā garā ir aprakstītas vēl citas bijušā kultūras ministra biznesa saites un saišu saites.
Tikmēr Lietuvas policija ir uzsākusi pirmstiesas izmeklēšanu par partijas līdera Remigija Žemaitaiša izteikumiem, kuros viņš Neatkarības atjaunošanas dienu raksturoja kā "apvērsumu". "Policija izmeklēšanu pēc Kriminālkodeksa 170-2. panta 1. daļas uzsāka 16. martā," trešdien paziņoja Viļņas policijas pārstāvis Toms Braženiass. Pants paredz atbildību par starptautisku noziegumu, kā arī Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas pastrādātu noziegumu publisku apstiprināšanu, noliegšanu vai rupju trivializēšanu. Izmeklēšana seko 10. marta uzstāšanās OpTV raidījumā, kurā Žemaitaitis Lietuvas Neatkarības akta parakstītājus nosauca par sacelšanās dalībniekiem un 11. marta notikumus raksturoja kā "apvērsumu" un "sacelšanos". Politiķis atkārtoja šos apgalvojumus video, kas publicēts viņa “Facebook” lapā.
It kā ar to būtu par maz, Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kas ir galvenā institūcija, kas pārrauga partiju finansēšanas pārredzamību, 26. martā oficiāli paziņoja faktu, ka valdošais politiskais spēks "Nemuno aušra" rupji pārkāpis spēkā esošos likumus, nomājot luksusa klases automašīnas no saviem partijas biedriem un vēlāk par šo nomu maksājot no valsts dotācijas līdzekļiem. Šis atbalsts partijai tiks ierobežots, taču CVK galīgi lems par ierobežojumiem un pieņems lēmumu aprīlī, kad oficiāli tiks sadalīti piešķīrumi visiem Lietuvas politiskajiem spēkiem.
Šādi skandāli ar “Nemunas ausmu” ir, ja tā var izteikties, ikdienišķa parādība. “Nemunas ausma” joprojām ir valdošās koalīcijas sastāvā...
