“Forbes” 2026. gada miljardieru sarakstā lielu pārsteigumu nav. Tāpat kā citus gadus, no Latvijas šajā sarakstā neviena nav, savukārt pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gada spējis strauji kāpināt savu turību, tālu atrauties no sekotājiem un drošā gaitā tuvojas pasaulē pirmā triljonāra statusam.
“Forbes”, komentējot šo miljardieru sarakstu, redakcijas ievadrakstā atzīmē: “Nekad nav bijis labāks laiks, lai kļūtu par miljardieri. Pateicoties mākslīgā intelekta straujajam uzplaukumam, strauji augošajiem tirgiem un labvēlīgajai fiskālajai politikai, šī gada pasaules miljardieru sarakstā iekļuvis rekordliels skaits uzņēmēju, investoru un paaudzēs mantoto īpašumu īpašnieki - 3428, kas ir par 400 vairāk nekā 2025. gadā. Viņi ir bagātāki nekā jebkad agrāk. Viņu bagātība sasniedz 20,1 triljonu ASV dolāru, kas ir par 4 triljoniem ASV dolāru vairāk nekā pagājušajā gadā. Visvairāk miljardieru ir ASV - 989, tostarp 15 no 20 pašiem bagātākajiem. Nākamā ir Ķīna, tai skaitā Honkonga ar 610 miljardieriem un Indija, kura ar 229 ieņem trešo vietu.”
Taču šo pašu tekstu var pateikt nedaudz citādi no cita skatu punkta: “Nekad nav bijis labāks laiks, lai kļūtu par miljardieri. Kad pasaulē plosās kari, notiek katastrofas, palielinās politiskais un ekonomiskais haoss, valdošās elites kļūst vēl bagātākas un varenākas. Neatkarīgi no nelaimēm un postījumiem pašu mājās. Nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki, bet vidusšķira negaidīti zaudē agrākos orientierus un jūtas apjukusi. Tas arī ir šobrīd populāro radikālo jeb populistisko (antielites) spēku panākumu avots visos līmeņos. Gan labējo, gan kreisi zaļo nometnēs. Uzvar nosacītie Donalds Tramps un Zorans Mamdani (jaunais Ņujorkas mērs, sociālists).”
Jāatzīst, ka abas interpretācijas ir bijušas aktuālas visos laikos, ne tikai mūsdienās. Tās raksturo kapitālisma dziļāko būtību, patīk tas kādam vai ne.
Latvieši - trūcīgākie
Ko šis miljardieru saraksts mums saka? Vispirms jāatzīmē, ka tajā joprojām nav neviena Latvijas pārstāvja. No Igaunijas sarakstā ir divi. 1913. vietā ir Kristo Kērmans (Kristo Käärmann) ar 2,2 miljardiem dolāru. Viņš ir starptautiskās maksājumu platformas “Wise” līdzīpašnieks. Viņa partneris šajā uzņēmumā Tāvets Hinrikus ar 1,2 miljardiem “Forbes” sarakstā ir 3017. vietā. Viņa bagātība ir diversificēta caur dažādiem jaunuzņēmumiem un riska kapitāla fondiem.
Lai arī no Lietuvas “Forbes” sarakstā arī nav neviena miljardiera, taču atšķirībā no Latvijas Lietuvas miljardieri tajā netiek iekļauti vienīgi “Forbes” izmantotās metodoloģijas dēļ, kuras pamatā ir akciju cena biržā 2026. gada 1. martā. Ja “Vilniaus prekyba” (“Maxima” veikalu tīkls) ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (tātad tās akcijas netiek tirgotas biržā), tad arī šī uzņēmuma pašreizējais lielākais īpašnieks Nerijus Numa nav miljardieru sarakstā, lai gan pašā Lietuvā viņa bagātību lēš uz 2,3 miljardiem eiro.
Numa nav vienīgais Lietuvas miljardieris (pēc pašu lietuviešu aplēsēm). Par bagātāko Lietuvas pilsoni tiek uzskatīts aviācijas pakalpojumu grupas “Avia Solutions Group” lielākais īpašnieks Ģedimins Žiemelis - 2,8 miljardi eiro. Aiz viņa seko Mindaugs Raila (2,4 miljardi eiro), kuram pieder 90% akciju investīciju kompānijā “Willgrow”, kas savukārt kontrolē loģistikas milzi “Girteka”. Bez šiem ir vēl 3-4 personas, kuru aktīvi varētu pārsniegt vienu miljardu dolāru.
Par Latvijā bagātāko cilvēku tiek uzskatīts “Mikrotīkla” līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, taču viņš labākajā gadījumā ir tikai pusmiljardieris.
Jaunums - izklaides slavenības
Pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks aizvadītajā gadā, par spīti pasaulē pretrunīgi vērtētajai iesaistei ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā, vēl vairāk nostiprinājies pirmajā vietā. Viņa turība ir sasniegusi 839 miljardus dolāru, kas ir vēsturisks rekords.
Salīdzinot ar 2025. gadu, viņa bagātība ir gandrīz dubultojusies. Galvenais dzinējspēks vairs nav tikai “Tesla”, bet gan “SpaceX” vērtības milzīgā izaugsme. Masks tagad ir vairāk nekā trīs reizes bagātāks par saraksta otrajā vietā esošo “Google” dibinātāju Lariju Peidžu (257 miljardi). Otrs “Google” dibinātājs Sergejs Brins ar 237 miljardiem ir trešajā vietā.
“Forbes” sarakstā šogad vērojama arī mākslīgā intelekta (MI) “zelta drudža” ietekme. NVIDIA īpašnieks Jensens Huangs kļuvis par vienu no lielākajiem šī “drudža” ieguvējiem, pirmo reizi ielaužoties bagātāko cilvēku desmitniekā (8. vieta). Pateicoties milzīgajam pieprasījumam pēc MI čipiem, viņa turība kopš 2020. gada augusi no 4,7 miljardiem līdz vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru. Astoņi no desmit pasaules bagātākajiem cilvēkiem savu kapitālu iegūst tieši tehnoloģiju sektorā (“Google”, “Amazon”, “Meta”, “Oracle”).
Saraksts ir kļuvis “popsīgāks”. Tajā parādījušies izklaides industrijas pārstāvji, kuri savu slavu pārvērtuši biznesa impērijās. Šogad miljardieru klubiņam pievienojušies tādi vārdi kā dziedātāja Bejonsē, reperis Dr. Dre, tenisa leģenda Rodžers Federers un kinorežisors Džeimss Kamerons.
Vienlaikus vērojams “tradicionālās” bagātības relatīvais kritums. Kamēr tehnoloģiju magnāti piedzīvo eksplozīvu izaugsmi, tradicionālās nozares (mazumtirdzniecība, luksusa preces) stagnē vai aug lēnāk. Franču luksuspreču (LVMH) magnāts Bernārs Arno, kurš kādreiz cīnījās par pirmo vietu, tagad ir noslīdējis uz 7. vietu, jo luksusa preču tirgus piedzīvo zināmu norietu. Savukārt vēl nesenais saraksta līderis “Microsoft” īpašnieks Bils Geitss turpina slīdēt uz leju (šobrīd 19. vietā). Tā gan ir viņa apzināta politika - viņš turpina veikt ievērojamus ziedojumus (naudas pārvedumus) savam labdarības fondam.
Visperspektīvākais - MI sektors
Kā jau “Forbes” ievadrakstā bija minēts, 15 no 20 pašiem bagātākajiem ir ASV pārstāvji. Reģionālā griezumā 2026. gada saraksts atklāj zināmu pārbīdi. Kamēr ASV nostiprina savu “superbagāto” virsotni, Āzija kļūst par galveno miljardieru skaita pieaudzētāju.
Pēc dažiem stagnācijas gadiem Ķīna (kopā ar Honkongu) ir piedzīvojusi strauju jaunu miljardieru pieplūdumu, kopējam skaitam sasniedzot 610. Jāatzīmē, ka viņu bagātība vairs nekoncentrējas nekustamo īpašumu biznesā, bet gan pārorientējas uz elektroautomobiļu ražošanu un zaļo enerģiju. Indija ir kļuvusi par trešo lielāko miljardieru mājvietu. Šeit visstraujāk bagātība aug ražošanas un farmācijas sektoros. Ņujorka saglabā “miljardieru galvaspilsētas” statusu, taču Honkonga, Singapūra un Mumbaja strauji tuvojas, kļūstot par globāliem finanšu centriem.
Eiropas bagātība (Francijā, Itālijā, Spānijā) joprojām sakņojas mantotos zīmolos kā LVMH, “Zara” un “L'Oréal”. Vācija saglabā savas pozīcijas kā Eiropas līdere miljardieru skaita ziņā, pateicoties spēcīgajai ražošanas un mazumtirdzniecības bāzei (“Lidl”, “Aldi”).
Ja runājam par vispārējām tendencēm, tad redzams, ka tehnoloģiju giganti un MI sektors bagātības mērogus ceļ jaunos augstumos un, ja pasauli neskars kāda liela, vispārējā katastrofa, tad šie tehnoloģiskie giganti, visticamāk, turpinās darboties kā miljardieru inkubatori.
Kad runājam par iespējamo “katastrofu”, tad parasti ar to tiek domāts kāds liels, globāls karš. Tā arī ir, bet katastrofa var pienākt arī no gluži negaidītās puses. No kuras? No jebkuras.
Jau pieminēju radikālo jeb populistisko (antielites) spēku panākumu avotu - noslāņošanos un vidusšķiras apjukumu. Lūk, viena maza ilustrācija, kura diez vai šo apjukumu mazina. Drīzāk gatavo augsni dažādu pasaules “glābēju” kārtējam uznācienam.
Kā raksta “Financial Times”, šo pirmdien, 15 minūtes pirms Donalda Trampa tvīta par “produktīvām sarunām” ar Irānu un solītā trieciena pa tās elektrostacijām apturēšanu, atsevišķi naftas tirgotāji veica aizdomīgus darījumus simtiem miljonu dolāru vērtībā. Trampa tvīts, raksta “Financial Times”, parādījās plkst. 7.04 pēc Vašingtonas laika, bet laikā no plkst. 6.49 līdz 6.50 Ņujorkas biržā tika veikti vairāk nekā 6200 “Brent” un WTI jēlnaftas nākotnes darījumu aptuveni 850 miljonu dolāru vērtībā.
Tūlīt pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka ASV uz piecām dienām atliek triecienus pa Irānas elektrostacijām, pasaules naftas cenas strauji kritās, bet akciju indeksi sāka pieaugt. Tie, kuri par Trampa lēmumu bija informēti, neslikti nopelnīja. Cits jautājums, kā pārējā biznesa elite uz šāda veida peļņas gūšanas iespējām (pat ja tā būtu tikai sagadīšanās) reaģēs un ko par to teiks pārējā sabiedrība.
Iespējams, “melnie gulbji” var atlidot tieši no šīs puses.
