Pasaulē

ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa vulkānisko aktivitāšu salīdzināšana ar ziloni trauku veikalā jau kļuvusi tik nodrāzta, ka gandrīz vai neērti lietot šo banālo salīdzinājumu, bet... pārfrāzējot kādu citu populāru izteicienu, jāatzīst: šī metafora, bez šaubām, ir banāla un slikta, bet neviena trāpīgāka pagaidām nav izgudrota.

Ir pagājuši tikai 10 mēneši, kopš Polijas premjerministrs Donalds Tusks nolēma ātri nostiprināt valsts robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Premjers solīja investīcijas un pietiekamus līdzekļus. Deklarācija ir pārvērtusies konkrētās lietās – tiek būvēts "Shield East" jeb "Austrumu vairogs," pirmais posms jau gatavs, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Trīs ceturtdaļas automašīnu, kas tiek importētas no Eiropas uz ASV, ir vācu limuzīni. Tomēr BMW un "Mercedes" ir arī amerikāņu ražotāji un eksportētāji. Ja ASV un Eiropas Savienība (ES) noteiks tarifus viena otrai, tie skars abas puses, tāpēc auto ražotāji aicina izvairīties no muitas kara, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Sākot ASV un Krievijas tuvināšanos, iespējamā pamiera meklējumus, sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā turpinās. ASV prezidents Donalds Tramps cer pildīt savas kampaņas solījumu ātri panākt vienošanos, lai apturētu asinsizliešanu, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl. org".

ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas tuvināšanās ar Vladimiru Putinu un asā vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā ir satraukusi politiķus, plašsaziņas līdzekļus un ekspertus Eiropā, Baltijā, Lielbritānijā, Ukrainā. Kas turpmāk notiks ar NATO, vai iespējams šajos jaunajos apstākļos paļauties uz ASV?

Mums nevajadzētu gaidīt revolucionāras pārmaiņas Vācijas enerģētikas politikā, tomēr zināmas korekcijas Vācijas enerģētikā ir neizbēgamas. Vienīgais jautājums par šo pārmaiņu dziļumu, kas skars būtisku zaļās klimata politikas mīkstināšanu, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Skarbus secinājumus no 23. februāra Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātiem izdarījusi Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com": bijušās Vācijas Demokrātiskās republikas (VDR) iedzīvotāju uzskati radikāli atšķiras no Rietumvācijas iedzīvotāju uzskatiem – valstī kopumā nostiprinās galēji labējie un kreisie.

ASV prezidenta Donalda Trampa plāna aprises miera līgumam ar Ukrainu joprojām ir vājas. Tā vietā iezīmējas sarkanās līnijas starp Eiropu un Vašingtonu, kuras paspilgtina pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vērstā bezprecedenta retorika, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org" .

Igaunijas valsts prezidents Alars Kariss kopā ar Igaunijas izglītības un zinātnes ministru un uzņēmējiem valsts neatkarības 107. gadadienā savas valsts jaunajai paaudzei pasniedza dāvanu – mākslīgā intelekta bezmaksas mācību programmu “Lēciens MI” (“AL-Leap”), (igauniski “TI-Hüpe”) - 2025, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Visi apskatnieki, ar kuriem sanācis runāt, kopš Tramps kļuvis pilnvērtīgs Baltā nama saimnieks, norādīja uz Vācijas Bundestāga vēlēšanām, kuras būšot ārkārtīgi svarīgas pasaules turpmākajai drošībai un politiskās sistēmas stabilitātei. Tagad tās ir notikušas, un varam atviegloti uzelpot – vēlēšanu rezultāti ir gandrīz vai labākie no iespējamajiem, ņemot vērā pašreizējās Vācijas realitātes.

Divu bērnu tēvam Dmitrijam Sibīrijas pilsētā Novosibirskā trīs gadus ilgais Krievijas iebrukums Ukrainā ir traucējis dzīvē vairāk nekā jebkas cits. Viņš ir IT speciālists, kurš iebilst pret prezidenta Vladimira Putina politiku. Dmitrijs ir saņēmis sāpīgus triecienus Rietumu sankciju dēļ – tās ir pamatīgi kaitējušas viņa biznesam, Krievijā pieaug cenas dažām precēm, piemēram, automašīnām, uzņēmēja dēls ir pakļauts, viņaprāt, bīstamai nacionālistiskajai propagandai skolā – to, kā karš maina Krievijas cilvēku dzīvi, pētījuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) žurnālisti.

Iebrukums Ukrainā pamatīgi samazinājis Krievijas armijas transportlīdzekļu krājumus, salīdzinot ar to autoparka apjomu, kāds bija pirms kara sākuma 2022. gada februārī, liecina “Radio Brīvā Eiropa/Radio brīvība”, Ukrainas izmeklēšanas nodaļas “Schemes” un Norvēģijas sabiedriskās raidorganizācijas NRK žurnālistu veiktā izmeklēšana.

Vakar notikušās Vācijas Bundestāga vēlēšanas tuvina tagadējo Vāciju sadalīšanai gluži tāpat kā Reihstāga vēlēšanas 1932. gadā.

Tagad jau Krievijas, nevis Ukrainas armija izjūt artilērijas un bruņutransporta trūkumu. Trijos kara gados Vladimiram Putinam tā arī ne tuvu nav izdevies ieņemt Kijivu. Briesmīgkaā gaļasmašīna kopš abiem pasaules kariem ieripo ceturtajā gadā, un ASV prezidenta “sadziedāšanās” ar Kremļa tirānu liek domāt, ka diplomātijas frontē būs vēl neprognozējamākas izmaiņas nekā Kurskas apgabalā.

Eiropas izlūkdienestiem pašreizējā drošības situācijā vajadzētu būt agresīvākiem aktīvo pasākumu izmantošanā pret saviem ienaidniekiem un valstu valdībām būtu jāpagarina izlūkdienestu pilnvaras visā kontinentā, uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (EFIS) vadītājs Kaupo Rosins, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija savā portālā "news.err.ee".

Lidmašīnu ražotājs “Boeing” jau sešus gadus mokās ar ražošanas problēmām, lidmašīnu drošības jautājumiem, piegāžu kavēšanos un neapmierinātiem klientiem. Izskatās, ka uzņēmums tūlīt iekulsies vēl lielākās nepatikšanās, ja nespēs noslāpēt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par nākamās paaudzes “Air Force One” lidmašīnas kavēšanos.

Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Sākoties karam, Ukrainā uzplauka “klientu” bizness, proti starpnieki, kas vervēja ukraiņus darbam Eiropas uzņēmumos. Viņi palīdz noformēt darba dokumentus un pavada līdz darbavietai, bet par saviem pakalpojumiem atņem daļu no algas. Nereti viņi arī patur pie sevis darbinieku pases un dokumentus, lai tie nevarētu pamest darbu, ja viņus neapmierina apstākļi, izpētījis laikraksts “Ukrainskaja Pravda”.

Piecus gadus pēc "Brexit" vairākums britu vēlas atgriezties Eiropas Savienībā (ES). Šķiršanās no ES tiek publiski atzīta par neveiksmi, taču patlaban pie varas esošie politiķi pat nedomā par jaunu referendumu, un sociologi brīdina, ka jautājums ir slēgts uz nākamajiem desmit gadiem, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC savā interneta portālā "bbc.com".

Lietuvā iepriekšējā sasaukuma Seima deputātu grupa bija ierosinājusi no šā gada sākuma uz pusi palielināt apbedīšanas pabalsta apmēru. Neskatoties uz inflāciju, pabalsts kopš 2011. gada ir pieaudzis tikai par 128 eiro. Lietuvas valdība ķērusies klāt šī jautājuma risināšanai. Tā piekrīt palielināt pabalstu, taču ne tādā apmērā, kā to pieprasa Seima deputāti, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Aviobumbu, raķešu un dronu uzlidojuma laikā doties uz iecirkni, saņemt apjomīgu “tapešu rulli” ar partijām un kandidātiem, aizpildīt, rūpīgi ieslidināt urnā un pēc tam cerēt, ka promejot ienaidnieka raķete nesagraus iecirkni un vēlētāju kopā ar visu urnu — apmēram tā izskatītos vēlēšanas Ukrainā, ja tām būtu jānotiek tagad. Taču ienaidnieka raķetes nav vienīgais iemesls, kādēļ Ukrainā nenotiek vēlēšanas.

Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".