Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļos dažādi skati uz notiekošo pasaulē – lietuvieši priecājas par jauno ekspresvilcienu no Viļņas uz Kauņu, bet igauņi prāto, kā izsargāties no izputināšanas kara dēļ Irānā – par aktuāliem Igaunijas un Lietuvas notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Situācija Tuvajos Austrumos mainās katru dienu. Nav iespējams paredzēt turpmākos notikumus, jo pietrūkst saprātīgas loģikas. Un tomēr ir kādas likumsakarības, par kurām ar “Neatkarīgo” runā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
2025. gada vasarā, kad ASV un Izraēla apšaudīja Irānu, Putins uz jautājumu par Irānas līdera ajatollas Ali Hamenei iespējamo nāvi atbildēja izvairīgi: “Es pat negribu par to runāt.” Deviņus mēnešus vēlāk ajatolla tika nogalināts Izraēlas un ASV triecienā.
Pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos daudzas tēmas tagad ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Par Igaunijas un Lietuvas aizvadītās nedēļas aktualitātēm šis “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Maskavas un Minskas sadarbības plāni paliek tikai uz papīra: pēc lēmuma par atteikšanos no dalības Trampa Miera padomē Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko 26. februārī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Putinu un piedalījās Krievijas un Baltkrievijas tā dēvētās Apvienotās valsts Augstākās padomes sanāksmē.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.
Galvenais nedēļas notikums - karš Tuvajos Austrumos joprojām pasaules uzmanības centrā. Parādās iespējamo scenāriju prognozes par ASV un Izraēlas militāro operāciju Irānā.
Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.
ASV Augstākā tiesa (AT) šā gada 20. februārī lietā “Learning Resources, Inc. v. Trump” ar sešām balsīm pret trim pieņēma lēmumu atzīt ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestos ASV ievedmuitas tarifus par nelikumīgiem. Šis AT lēmums dod iespēju tiem eksportētājiem uz ASV, kuri uzskata sevi par cietušiem no šiem tarifiem, iesniegt prasības pēc kompensācijām.
Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.
Kijivas un Budapeštas konflikts par Krievijas naftas piegādēm sašķoba ES atbalsta politiku Ukrainai: Ungārija ar Slovākija palīdz Kremlim atklāt “otro fronti” – Orbāns ar Fico draud atstāt Zelenski bez Eiropas naudas un elektrības.
ASV prezidenta Donalda Trampa ikgadējā uzruna nācijai (State of the Union) Kongresa abu palātu kopējā sēdē kļuva par ilgāko šo uzrunu vēsturē. Tiesa, pēc Kubas un Zimbabves kādreizējo līderu Fidela Kastro un Roberta Mugabes standartiem tā bija samērā īsa – tikai stundu un 41 minūti gara. To vairākkārt pārtrauca ar skaļām ovācijām, celšanos kājās un saucieniem – USA, USA. Protams, galvenokārt no Trampa atbalstītāju, Republikāņu partijas puses.
Latvija, par laimi, vēl nav saskārusies ar diversijām uz dzelzceļa. Poļiem ir uzkrāta pirmā pieredze, un tam seko zibenīga reakcija. Lai mazinātu iespējamo diversiju kaitējumu no bojājumiem dzelzceļa tīklā, par tiem jāuzzina zibenīgi, lai zibenīgi būtu iespējams reaģēt un tādējādi izvairīties no dzelzceļa katastrofām.
Šodien aprit tieši četri gadi, kopš Eiropā ilgst pilna mēroga, augstas intensitātes karš ar simtiem un tūkstošiem kritušo ik dienas. Lai arī karadarbība nenotiek Latvijā, tās ietekme izplešas tālu aiz karadarbības zonas. Karš no tālas, visai neskaidras abstrakcijas ir pārvērties par daudz tuvāku un skaidrāku abstrakciju. Par laimi, tas nav kļuvis par mūsu realitāti.
Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Valerijs Zalužnijs intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” atklāj intriģējošus faktus par konflikta aizkulisēm ar prezidentu Volodimiru Zelenski.
Par to, kādas kaislības Igaunijā ap “Rail Baltica” projektu, par “ģenerāļu priekšlikumu” izveidot militāru tiesu, par Lietuvas konservatīvās politiķes ierosinājumu līdz 16 gadu vecumam neatļaut sociālos medijus un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskats.
Sabiedroto rietumvalstu sankciju politika vainagojusies panākumiem: Krievijas naftas eksporta apjoma un ieņēmumu krituma fonā Kremlim jaunas likstas – naftas ieguve turpinās, bet to nav kur uzglabāt.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?
