Pasaulē

11.mar
Īrijas Republikas vēlētāji 8. marta referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja pret Īrijas konstitūcijas grozīšanu.
9.mar
Nolemts, ka Vācijas Bavārijas federālās zemes galvaspilsētas Minhenes "S-Bahn" vilcienu pasažieri pārvietosies ar Vācijā modernākajiem vilcieniem. "Siemens Mobility" piegādās 90 jaunus "S-Bahn" vilcienus, kuru garums pārsniegs 200 metrus, bet izmaksas – divus miljardus eiro. Tie būs jauni XXL formāta transportlīdzekļi, kas pirmo reizi Vācijā būs bez vagonu savienojumu šaurajām vietām – tātad daudz ērtāki pasažieriem. Tie būs aprīkoti ar nākotnes tehnoloģijām.
9.mar
Uzreiz jāsaka, ka šis sadalījums “pareizajās” un “disidentiskajās” filmās ir visai nosacīts un patiesībā par labākās filmas titulu svētdienas vakarā cīnīsies desmit filmas, kuras visas kaut kādā aspektā ir izcilas.
6.mar
Tie, kas daudz ceļo pa Vāciju, zinās, ka tās lielākajās metropolēs, piemēram, Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē vai Reinas-Mainas apgabalā, dzelzceļa kompānijai "Deutsche Bahn" ir arī jaunākais brālis "S-Bahn" – vilcientramvajs jeb pilsētas un piepilsētas sabiedriskā sliežu transporta līdzeklis, kurš var pārvietoties gan pa dzelzceļa sliedēm, gan pa tramvaja sliežu tīklu pilsētā. "S-Bahn" ģimenes čaklākie vilcieni ripo Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē, Minhenē un citās Vācijas pilsētās.
6.mar
“Kontekst.lv” tikās Lietuvā ar vienu no Brīvās Krievijas foruma dibinātājiem, politiķi un Kremļa kritiķi Gariju Kasparovu. Lūk, ko viņš sacīja par Navaļniju, Putina režīmu, “virtuālo Taivānu” Krievijas pilsoņiem, Krievijas pases lāstu un dialoga ar Maskavu neiespējamību.
4.mar
Krievijas antiputiniskās kustības līdera Alekseja Navaļnija bēres piektdien izvērtās visai plašā pret režīmu vērstā demonstrācijā. Lai arī Kremlis darīja gandrīz visu iespējamo, lai šīs bēres paietu pēc iespējas neievērojamāk un klusāk, sanāca tieši otrādi.
3.mar
Vera un Andrejs Volnas ir ārsti no Krievijas. Karam sākoties, viņi pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, jo šis karš viņiem nebija pieņemams. Andrejs savulaik piedalījās Alekseja Navaļnija saindēšanas izmeklēšanā. Šobrīd viņš kā ārsts traumatologs strādā Ukrainā un ārstē Ukrainas karavīrus. Savukārt Vera atrodas Tallinā, kur nesen uzstājās Ukrainas atbalsta mītiņā pie Krievijas vēstniecības. Lūk, ko viņa teica šajā pasākumā.
1.mar
“Kontekst.lv” sarunājas ar Latvijas brīvprātīgajiem, kas kopā ar ukraiņiem karo pret Krievijas armiju.
29.feb
Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.
23.feb
Pirms diviem gadiem sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Vienā vārdā – karš. Mums kaimiņos. Tikai tagad ar atpakaļejošu datumu varam apjaust, cik gan ļoti mums paveicās, ka Putins par agresijas upuri neizvēlējās mūs. Izlaidīsim spriedelējumus par mūsu pašu bruņoto spēku kaujas spējām un NATO rīcību šādā gadījumā, jo vēsture kāda ir, tāda ir. Nav ko fantazēt par tēmu – kā būtu, ja būtu.
22.feb
Poļu zemnieku robežas ar Ukrainu bloķēšana un uz sliedēm vai ceļmalā izbērtie Ukrainas graudi rada nepatīkamas sajūtas ikvienam, kurš jūt līdzi Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Polija, kura kara sākumā bija viena no dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām, tagad ar to regulāri plēšas. Kas notiek? “Maskavas roka”, iekšpolitiskās cīņas vai visu ķīviņu biežākais cēlonis – nauda?
20.feb
Vācijas uzņēmums "Siemens Mobility" ir izveidojis viedo vilcienu nomas meitasuzņēmumu, kas paredzēts, lai palīdzētu nomāt vilcienus, kas brauc ar akumulatoriem, ūdeņradi, kā arī klasiskos elektriskos vilcienus. Sākotnēji uzņēmums darbosies Vācijā, bet vidējā termiņā plāno paplašināties visā Eiropā. Latvijā vilcienus vai atsevišķus vagonus iespējams nomāt tematiskiem pasākumiem vai citām aktivitātēm.
19.feb
2023. gada oktobrī Aļina Nagornaja un Igors Slučaks ar diviem maziem bērniem – trīsgadīgo Stefanu un gadu veco Tadevušu – pārcēlās uz dzīvi Viļņā. Kā sākās šis stāsts ar laimīgām beigām?
16.feb
Somijas galvaspilsēta Helsinki cer, ka 2027. gadā projekta "Crown Bridges" ("Kroņa tilti") ietvaros tiks uzbūvēts jauns tilts, pa kuru kursēs tikai tramvajs. Paralēli tam atradīsies velo/gājēju celiņš, kas ne tikai savienos pilsētas centru ar strauji augošo Lājasalo salu, bet arī papildinās tās videi draudzīgo transporta kultūru.
15.feb
Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?
10.feb
Lietuvas pilsētā Kauņā pašlaik ir divu veidu sabiedriskais transports – autobusi un trolejbusi. Ilgtspējīgas mobilitātes plāna ietvaros Kauņas pašvaldība apsver, ka pilsētā varētu parādīties arī tramvajs, kas varētu paātrināt satiksmi, samazināt sastrēgumus un mudināt cilvēkus atstāt savas automašīnas mājās.
9.feb
Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.
3.feb
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.
2.feb
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka (Головнокомандувач Збройних сил України) Valērija Zalužnija iespējamā atstādināšana (rakstot šīs rindiņas, tas vēl nav noticis) ir satraukusi visus, kuri seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā.
1.feb
"Esam šeit ieradušies, lai pastāstītu savus stāstus, lai mūs dzirdētu pasaules līderi. Lai katrs bērns, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, ātrāk varētu atgriezties Ukrainā," tikšanās laikā ar žurnālistiem sacīja Ivans, viens no nolaupītajiem ukraiņu bērniem, kuram izdevies atgriezties. 31. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās starptautiska divu dienu konference "Russia’s War on Children" ("Krievijas karš pret bērniem") ar ekspertu līmeņa darba grupām, taču oficiālā atklāšana notiek 1. februārī.
31.jan
Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.
29.jan
Ar Dona dziesmas “Lauzto šķēpu karaļvalsts” uzvaru agrā svētdienas rītā noslēdzās Latvijas Radio 2 rīkotā dziesmu aptauja “Muzikālā banka”. Aiz šī sausi statistiskā teikuma slēpjas vesels lēvenis dažnedažādu notikumu un baumu, kas TV skatītājiem un radioklausītājiem palika neredzamas un nezināmas. Pavērsim priekškaru!