Bijusī NASA planētu aizsardzības virsniece Ketrīna Konlija izvirza nopietnas apsūdzības pret ASV kosmosa aģentūru, apgalvojot, ka viņa tika atlaista no darba par to, ka izteicās par iespējamiem draudiem cilvēcei. Zinātniece brīdina, ka, ja Marsa paraugi būs piesārņoti, astronauti varētu saslimt un Zeme varētu būt apdraudēta. Turklāt viņa apgalvo, ka “SpaceX” misija uz Marsu varētu beigties traģiski.
Ketrīna Konlija, NASA planētu aizsardzības virsniece no 2006. līdz 2017. gadam, arī pauda bažas, ka “SpaceX” astronauti varētu neatgriezties uz Zemes dzīvi. Konlija vaino Kalifornijas laboratorijas “Jet Propulsion Laboratory” (JPL) darbiniekus par to, ka viņi pirms “Mars 2020” rovera palaišanas nav pienācīgi iztīrījuši aprīkojumu.
“Mars 2020” ir NASA misija, kuras mērķis ir savākt paraugus no Sarkanās planētas, atgriezt tos uz Zemes un izpētīt, vai ir pierādījumi par ārpuszemes dzīvību pagātnē vai tagadnē. Rovers “Perseverance” nolaidās uz Marsa 2021. gada februārī un joprojām pārvietojas pa tā virsmu. Tā misija ir savākt paraugus, kurus nākotnē savāks “Mars Sample Return” misija. Tomēr Konlijs saka, ka jebkurš uz Zemes atvestais materiāls varētu būt piesārņots un visa misija varētu neizdoties. Kad Konlija pauda savas bažas, viņa tika atlaista no darba. Pēc viņas teiktā, pēc bažu izteikšanas viņa pēkšņi tika padzīta. Viņai ir aizdomas, ka tas tika darīts, lai apklusinātu viņas bažas. Laikrakstam “The Sun” viņa pastāstīja: “NASA nolēma, ka nevēlas veikt tāda veida darbu, kādu darīju es. Viņi nevēlējās turpināt tā, kā viņi to darīja. Es domāju, ka tā ir slikta ideja, tāpēc viņi nolēma, ka viņiem ir nepieciešams kāds cits. Mēs runājam par pamata planētas aizsardzību - tādu, kāda tā ir bijusi pēdējos 50 gadus.”
“Es uzsvēru, ka, ja pastāv 0,1 procenta iespējamība piesārņot vienu paraugu, un to ir 40, tas nozīmē, ka pastāv četru procentu iespējamība, ka vismaz vienu paraugu ietekmēs Zemes piesārņotāji. Tas apgrūtina Marsa dzīvības uzticamu atšķiršanu no Zemes izcelsmes piesārņotājiem. Vadībai tas nebija pieņemami - viņi veica to, ko uzskatīja par vajadzīgu.”
Konlija ziņoja arī par darbinieku bezatbildīgu rīcību - cimdu un aizsarglīdzekļu nelietošanu, kā arī nepareizi iztīrīta aprīkojuma ienešanu paraugu savākšanas telpās. Tāpat ir apšaubāmi, vai astronautiem būs atļauts atgriezties mājās, ja viņi saslims.
NASA savā tīmekļa vietnē norāda, ka “Mars 2020” misija "Perseverance Rover" joprojām ir aktīva. 2025. gada janvārī aģentūra paziņoja, ka plāno paziņot paraugu atgriešanas stratēģiju 2026. gada otrajā pusē.
Tomēr šie plāni varētu tikt apdraudēti pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps ierosināja samazināt NASA finansējumu - viena no skartajām jomām bija MSR projekts. Tikmēr Ķīna turpina savus plānus atgriezt paraugus uz Marsu - “Tianwen-3” misija ir plānota 2028. gadā, un paraugu atgriešana ir paredzēta līdz 2031. gadam.
Tomēr arī šajā gadījumā Konlija pauž bažas: “Problēma ir tāda pati. Esmu pārskatījusi vairākus ziņojumus par Ķīnas ierosinātajām misijām - tie šķiet tik detalizēti, cik vien ļauj pieejamā informācija. Tomēr ir grūti pārbaudīt, vai tie tiešām dara to, ko sola. Kad strādāju NASA, vairākkārt sastapos ar inženieriem, kuri teica vienu, bet darīja citu.”
“Ja roboti nevāc paraugus, mums nebūs pietiekami daudz informācijas par materiāliem, ar kuriem astronauti saskarsies vai pat atvedīs atpakaļ uz Zemi. Tas varētu būt ļoti bīstami, pat ja materiāls nav bioloģisks,” viņa teica.
Konlija kritizēja arī Īlona Maska plānus sūtīt apkalpes uz Marsu, izmantojot “SpaceX”: ““SpaceX” runā par cilvēku sūtīšanu uz Marsu, bet es ļoti šaubos, vai kāds izdzīvos nosēšanās laikā, jo viņiem, šķiet, nav izstrādātas ilgtermiņa dzīvības uzturēšanas sistēmas. Masks ir izteicis daudz paziņojumu par cilvēku nosūtīšanas uz Marsu laika grafiku, taču tie, manuprāt, ir acīmredzami nereāli optimistiski - ja vien viņš negaida, ka cilvēki tur mirs,” skaidroja bijusī NASA darbiniece.
