Zeme zaudē savu vairogu - NASA brīdina par magnētisko anomāliju

Virs mākoņiem un ozona slāņa aug milzīga anomālija - zinātnieki gadu desmitiem ir novērojuši smalku, bet noturīgu Zemes magnētiskā lauka defektu, raksta “Ecoticias”.

Kā skaidro zinātnieki, kaut kas, kas šķita statisks, tagad ir sācis paplašināties un atdalīties, un visinteresantākais ir tas, ka šis “kaut kas” karājas virs Dienvidamerikas un Atlantijas okeāna dienvidu daļas. Šī parādība ir piesaistījusi NASA uzmanību un ir vairāk nekā tikai zinātnisks kuriozs.

Kā teikts publikācijā, Zemi ieskauj magnētiskais lauks, kas ir kā sava veida neredzams burbulis, kas aizsargā cilvēci no pastāvīgas lādētu Saules daļiņu bombardēšanas.

Šis lauks pastāv izkusuša dzelzs kustības dēļ Zemes ārējā kodolā, tūkstošiem kilometru dziļumā. Šis process, ko sauc par ģeodinamo, rada elektriskās strāvas, kas baro magnētisko lauku. Taču, tāpat kā viss pārējais uz mūsu planētas, arī tas nav pilnīgi vienmērīgs.

Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem, kas ietekmē šī lauka stabilitāti, - viens no tiem ir milzīga blīva iežu struktūra, kas atrodas zem Āfrikas kontinenta. Tā tik būtiski ietekmē lauka ģenerēšanu, ka apvienojumā ar Zemes magnētiskās ass dabisko slīpumu rada reģionu ar zemāku magnētisko intensitāti.

Šeit arī parādās stāsta galvenais varonis - Dienvidatlantijas anomālija. Tā ir plaša teritorija debesīs starp Dienvidameriku un Āfrikas dienvidiem, kur Zemes magnētiskais lauks ir ievērojami vājāks. NASA to bieži salīdzina ar "bedri", un tā kļūst arvien lielāka.

Zinātnieki ir uzzinājuši par šo anomāliju, veicot novērojumus, piemēram, kad satelīti lido caur šo reģionu, tie sastopas ar augstas enerģijas Saules daļiņu plūsmu, un tas nozīmē, ka iekārtas var sabojāties, sensori var tikt atiestatīti un visi dati var tikt zaudēti.

Kopš 2020. gada zinātnieki ir pamanījuši, ka anomālija sadalās divās atšķirīgās zonās, katrā no kurām ir minimālas magnētiskās intensitātes centrs, tāpēc NASA nolēma, ka ir pienācis laiks rūpīgi sekot līdzi visam, kas notiek.

Gadu gaitā apkopotie dati ir izmantoti, lai prognozētu modeļus, kas palīdz inženieriem plānot satelītu aizsardzības metodes.

Lai gan Dienvidatlantijas anomālija tieši neietekmē cilvēku dzīvi uz Zemes, tā tomēr parāda kaut ko svarīgu - mūsu planēta ir dinamiska un mainīga pat tās dziļākajās, visneredzamākajās sistēmās.

Lasi arī par citiem pārsteidzošiem NASA atklājumiem.