Planētas lielais vecums vēl nenozīmē, ka uz tās izveidosies sarežģītas dzīvības formas — eksoplanētu var apdzīvot tikai mikroorganismi. Žurnālā „International Journal of Astrobiology” publicēts pētījums liecina, ka daudz būtiskāks par planētas vecumu var būt fotosintēzei pieejamās enerģijas daudzums.
Mūsdienās ar skābekli bagāta atmosfēra šķiet pašsaprotama Zemes sastāvdaļa, taču tāda tā nebūs mūžīgi – zinātnieku veiktā datormodelēšana liecina, ka aptuveni pēc miljarda gadu mūsu planētas atmosfērā var sākties straujš skābekļa daudzuma kritums, raksta “BBC Sky at Night”.
Pulkstenis mums rāda, ka diennaktī ir 86 400 sekundes, taču pati Zeme šim precīzajam grafikam neseko. Pēdējo sešu desmitgažu laikā diennakts ilgums ir mainījies par dažām milisekundēm – reizēm diena kļūst nedaudz garāka, reizēm īsāka, raksta “Earth”.
Jauns ģeodēzisks novērtējums liecina, ka Zemes virsma pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi globālas izmaiņas – polārie reģioni ir sākuši straujāk celties, savukārt apgabali pie ekvatora, gluži pretēji, grimst, raksta “Daily Galaxy”.
Zemes un masīvas Marsa izmēra protoplanētas sadursme, visticamāk, izraisīja mūsu Mēness veidošanos. Tiek uzskatīts, ka Mēness veidošanos izraisīja tieši Zemes veidošanās aizsākums, raksta "DW".
Zinātnieki ir snieguši satraucošu prognozi par to, kāda varētu būt dzīvība uz Zemes līdz 21. gadsimta beigām. Viņi lēš, ka globālā sasilšana, plaši izplatīti meža ugunsgrēki, tradicionālās lopkopības noriets un ģenētiskās inženierijas attīstība varētu radikāli mainīt pasauli, kādu mēs to pazīstam, raksta “Daily Mail”, atsaucoties uz pētījumu, kas publicēts “Australian Journal of Botany”.
Zinātnieki apgalvo, ka tas varētu būt spēcīgs arguments par labu pagātnes dzīvībai uz Sarkanās planētas, vēsta “The Guardian”, jo NASA roveris “Perseverance” ir atklājis sarežģītas oglekļa molekulas iežu paraugos uz Marsa. Secinājumu gan var izdarīt tikai laboratorijas uz Zemes.
Krievijas varas iestādes Maskavas apgabalā konfiscējušas 12 pamestas lauksaimniecības zemes vienības ar kopējo platību 488 hektāri, ziņo “The Moscow Times”.
Nākamo piecu gadu laikā vidējā temperatūra uz Zemes pārspēs jaunus rekordus. Paredzams, ka viens periods būs karstākais vismaz 70 gadu laikā. Sinoptiķi prognozē, ka 2027. gads būs karstākais gads. Šī prognoze ir balstīta uz ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) datiem, ziņo “TengriLife”.
NASA TESS satelīts astoņus gadus rūpīgi fotografēja nakts debesis, reģistrējot visas tālo zvaigžņu spilgtuma izmaiņas. Zinātnieki apvienoja šos fragmentus vienā milzu mozaīkā, radot pilnīgāko cilvēcei zināmo tālo pasauļu atlantu, liecina NASA dati.
"Artemis II" misijas astronauti gatavojas savam Mēness posmam. Pirmdien, 6. aprīlī, plkst. 5.42 pēc Centrāleiropas laika viņu kosmosa kuģis "Orion" veiksmīgi iegāja zonā, kur Mēness gravitācija uz to iedarbojas spēcīgāk nekā Zemes gravitācija. Cita starpā misijas dalībnieki drīzumā testēs jaunus skafandrus, kas spēj nodrošināt autonomu elpošanu līdz pat sešām dienām.
Zinātnieki atspēkojuši mītu par "retrogrādo Merkuru". Neparastā parādība debesīs esot tikai optiska ilūzija un nekādi neietekmē cilvēka dzīvi, ziņo "Tengri Life". "Retrogrādais Merkurs" ir tikai vizuāla ilūzija.
Unikāls astronomisks notikums, ko Zemes iedzīvotāji varēs novērot 2026. gada janvāra pirmajās dienās, neatkārtosies līdz 23. gadsimtam un nekad iepriekš nav noticis pareizticīgo Ziemassvētkos. Tas ietver gandrīz perfektu Saules konjunkciju ar Veneru un Marsu. Tā ir mistiska sakritība.
Zeme ne vienmēr būs apdzīvojama - saskaņā ar NASA zinātnieku aprēķiniem sadarbībā ar Toho universitāti, aptuveni miljarda gadu laikā skābeklis izzudīs no planētas atmosfēras, raksta “Le Ravi”.