Planētas lielais vecums vēl nenozīmē, ka uz tās izveidosies sarežģītas dzīvības formas — eksoplanētu var apdzīvot tikai mikroorganismi. Žurnālā „International Journal of Astrobiology” publicēts pētījums liecina, ka daudz būtiskāks par planētas vecumu var būt fotosintēzei pieejamās enerģijas daudzums.
Zinātnieki analizēja apstākļus uz 29 tuvējām eksoplanētām, kur varētu būt šķidrs ūdens.
Modeļi parādīja, ka tikai uz divām no tām — „GJ 1061c” un „K2-3d” — dzīvība, iespējams, varētu sasniegt par Zemes dzīvību augstāku attīstības pakāpi. Pārējās pasaulēs to visbiežāk kavētu nepietiekams gaismas un nokrišņu daudzums, kā arī pārāk augsta temperatūra.
Pētnieki skaidro, ka augi pārvērš zvaigznes gaismu ķīmiskajā enerģijā, tā radot pamatu sarežģītu dzīvības formu attīstībai.
Lai novērtētu katras planētas evolūcijas potenciālu, zinātnieki aprēķināja tās pastāvēšanas laikā fotosintēzes ceļā piesaistāmā oglekļa daudzumu un salīdzināja to ar Zemes rādītājiem.
Aptuveni 3,2 miljardos gadu pirms vaskulāro augu parādīšanās uz Zemes tika piesaistīti ap 2,4 × 10²² kilogramiem oglekļa.
Pēc vaskulāro augu rašanās tika piesaistīti vēl aptuveni 7 × 10²² kilogrami oglekļa. Tas palīdzēja izveidot apstākļus, kuros vēlāk varēja rasties zīdītāji un cilvēki.
Savukārt uz planētas „TRAPPIST-1e” visā tās pastāvēšanas laikā varētu būt piesaistīts tikai 21 procents no oglekļa daudzuma, kas uz Zemes uzkrājās pirms vaskulāro augu parādīšanās.
Lielākā daļa pētīto planētu riņķo ap blāvām sarkano punduru zvaigznēm un atrodas sinhronās rotācijas stāvoklī, ko angļu valodā dēvē par „tidal locking”. Tas nozīmē, ka pret zvaigzni vienmēr ir pavērsta viena un tā pati planētas puse.
Tādēļ gada laikā saņemtais vidējais gaismas daudzums ir ievērojami mazāks. Turklāt fotosintēzei piemērotu gaismu var saņemt tikai viena planētas puse.
Pat ja šādas planētas ir miljardiem gadu vecākas par Zemi, dzīvība uz tām joprojām varētu būt saglabājusies baktēriju līmenī. Pētnieki arī uzsver, ka daudzās potenciāli apdzīvojamās eksoplanētās augu augšanu visvairāk varētu ierobežot nokrišņu trūkums.
