Pirms 66 gadiem kāds slavens fiziķis prezentēja "Pastardienas vienādojumu". Saskaņā ar viņa aprēķiniem kritiskais brīdis pienāks 2026. gada 13. novembrī.
1960. gadā viens no pasaules vadošajiem zinātniskajiem žurnāliem publicēja rakstu ar nosaukumu "Pastardiena: piektdiena, 2026. gada 13. novembris". Tā autors bija slavenais austriešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, matemātiķis un filozofs Heincs fon Fērsters.
Neskatoties uz intriģējošo nosaukumu, raksts nesolīja burtisku pasaules galu — zinātnieks neparedzēja ne asteroīda triecienu, ne dabas katastrofas. Taču Fērsters apgalvoja, ka šajā dienā cilvēku skaits sasniegs tādu līmeni, ka cilvēce faktiski iznīcinās pati sevi, vēsta “DoctorPiter”.
"Līdz šim datumam Zemes iedzīvotāju skaits tuvosies bezgalībai, ja tas turpinās pieaugt tādā pašā tempā kā pēdējo 2000 gadu laikā," skaidroja zinātnieks.
Fērsters un viņa studenti analizēja vēsturiskos datus par iedzīvotāju skaita pieaugumu pēdējo 2000 gadu laikā un secināja, ka tā dubultošanai katru reizi nepieciešams arvien mazāk laika. Piemēram, no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam cilvēku skaits 154 gadu laikā pieauga no 500 miljoniem līdz vienam miljardam. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tam vajadzēja vairs tikai 123 gadus, bet nākamā dubultošanās notika jau 47 gadu laikā. Pamatojoties uz šiem datiem, zinātnieks izveidoja matemātisku modeli — "Pastardienas vienādojumu", kura kritiskais punkts iestātos 2026. gada 13. novembrī.
Fērstera teorija noraidīja tā laika drūmās prognozes, ka straujā populācijas pieauguma dēļ planēta piedzīvos pārtikas vai resursu trūkumu. Pēc viņa domām, cilvēka spēja risināt problēmas un attīstīt tehnoloģijas ļautu šos izaicinājumus pārvarēt. Tāpēc pasaule saskartos nevis ar badu, bet gan ar tīri fizisku ierobežojumu — vietas trūkumu.
"Mūsu mazmazmazbērni nemirs badā. Viņi tiks saspiesti līdz nāvei," brīdināja zinātnieks.
Jāatzīmē, ka līdz aptuveni 1993. gadam "Pastardienas vienādojums" sniedza diezgan precīzas prognozes. Tomēr pēc tam reālais iedzīvotāju skaita pieaugums sāka palēnināties, atkāpjoties no Fērstera aprēķinātās līknes.
Zinātnieks neņēma vērā, ka nākotnē plaši pieejama kļūs kontracepcija. Turklāt cilvēki masveidā pārcēlās no laukiem uz pilsētām, kur liela ģimene ekonomiski vairs nebija tik izdevīga. Savu lomu spēlēja arī medicīnas attīstība un zīdaiņu mirstības samazināšanās — vecākiem vairs nebija nepieciešams radīt daudz bērnu, rēķinoties ar to, ka daļa varētu neizdzīvot. Visbeidzot, arvien vairāk sieviešu ieguva izglītību un veidoja karjeru, ko ir grūti savienot ar rūpēm par kuplu ģimeni.
ANO eksperti pašlaik prognozē, ka Zemes iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt vēl aptuveni 60 gadus, sasniedzot maksimumu — 10,3 miljardus, bet pēc tam sāks lēnām samazināties.
Tātad 13. novembra Pastardiena ir atcelta — pagaidām uz planētas pietiek vietas visiem.
Lasi arī:
