Krievijas režīms ir iegājis lejupslīdes spirālē - Ukrainas frontē nav vērojams nekāds progress, bet ekonomikā iestājusies stagnācija ar pieaugošu inflāciju. Savukārt Krievijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar interneta ierobežojumiem un Kremļa diktatora Vladimira Putina reitingi ir būtiski pasliktinājušies. Visi šie faktori ar lielu devu izmisuma atspoguļojas arī krievu propagandas vēstījumos. Proti, tajos absolūti dominē Krievijas kā "aplenkta cietokšņa" naratīvs, kas aizēno visu pārējo.
ANO pārtikas aģentūra trešdien paziņoja, ka Hormuza šauruma slēgšana nav īslaicīga problēma, bet gan sistēmiska globālo pārtikas cenu šoka sākums, raksta “Politico”.
Krievu raķetei trešdien Dņipro trāpot noliktavai, ko īrēja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), iznīcināta humānā palīdzība vairāk nekā viena miljona dolāru vērtībā, pavēstīja UNHCR.
Kopš 1. maija Krievijas armijas triecienos Ukrainā nogalināti vismaz 70 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 500 ievainoti, pavēstīja ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā (HRMMU).
Tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju joprojām atrodas Krievijas gūstā, bieži vien bez statusa vai kontakta ar ģimenēm. Viņu aizturēšana pārkāpj starptautiskās tiesības, un viņu ģimenes jau gadiem ilgi cenšas panākt atbrīvošanu, saskaroties ar sistēmiskiem šķēršļiem, raksta "Deutsche Welle" (DW).
ANO Ģenerālā asambleja 25. martā pieņēma rezolūciju, kurā vergu tirdzniecība afrikāņu vidū tika pasludināta par "smagāko noziegumu pret cilvēci" un tika aicināts pieprasīt reparācijas, vēsta “The Epoch Times”.
“Mums īstermiņā tas var radīt diskomfortu un augstākas cenas, bet citur tas var izraisīt savā ziņā arī masveida badu,” TV24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot krīzi Tuvajos Austrumos, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP Ārlietu komitejas Eiropas konservatīvo un reformistu grupas koordinatora vietnieks Rihards Kols.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) ceļ trauksmi saistībā ar notiekošajām klimata pārmaiņām - klimats ir "vairāk nelīdzsvarots nekā jebkad agrāk", teikts organizācijas 2025. gada klimata ziņojumā, kas tika publicēts pirmdien, 24. martā, Ženēvā, raksta “DW”.
Krievijas valdība ir iesniegusi parlamenta apakšpalātā likumprojektu, kas ļaus ievest karaspēku citās valstīs, lai aizsargātu tajās arestētos vai tiesas lēmuma dēļ vajātos Krievijas pilsoņus, liecina Valsts Domes elektroniskajā datu bāzē publicētais dokuments.
Otrdien aprit četri gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, izraisot lielāko militāro konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un diktatora Vladimira Putina sarīkotās asinspirts beigas joprojām nav saskatāmas.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien Pekinā, tiekoties ar Somijas premjerministru Peteri Orpo, uzsvēris, ka Ķīna cenšas uzturēt ANO balstītu pasaules kārtību.
Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva piektdien apsūdzēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka viņš ar savu Miera padomi mēģina izveidot "jaunu ANO".
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs noraidījis ideju par pievienošanos ASV prezidenta Donalda Trampa izveidotajai Miera padomei tās pašreizējā formātā, bet pozitīvi attiecas pret jauniem dialogu formātiem ar ASV.
Starptautisko tūristu skaits pagājušajā gadā palielinājies līdz 1,52 miljardiem, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina ANO Pasaules tūrisma organizācijas apkopotā informācija.
Francija neplāno pieņemt ASV uzaicinājumu piedalīties ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajā Gazas Miera padomē, pirmdien atklājis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam pietuvināts avots.
Latvija nu ir ANO Drošības padomē, bet vai tam ir kāda jēga un nozīme – par to vēl politologi strīdas. Un kas ir pati ANO? Kāda ir tās ietekme? Un vai tāda vispār ir? Latvija rosinājusi apspriest Krievijas neseno brutālo uzbrukumu Kijivai un Ļvivai. Vai Latvijas balsī kāds ieklausīsies? To skaidro bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis un mūsu Ārlietu ministrija.