Krievijas režīms krīt lejupslīdes spirālē un propaganda uzbrūk Latvijai
Krievijas režīms ir iegājis lejupslīdes spirālē - Ukrainas frontē nav vērojams nekāds progress, bet ekonomikā iestājusies stagnācija ar pieaugošu inflāciju. Savukārt Krievijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar interneta ierobežojumiem un Kremļa diktatora Vladimira Putina reitingi ir būtiski pasliktinājušies. Visi šie faktori ar lielu devu izmisuma atspoguļojas arī krievu propagandas vēstījumos. Proti, tajos absolūti dominē Krievijas kā "aplenkta cietokšņa" naratīvs, kas aizēno visu pārējo.
Citos apstākļos Putina vizītei Ķīnā un sarunām ar tās līderi Sji Dzjiņpinu tiktu atvēlēts daudz vairāk ētera laika. Aizvadītajā nedēļā par to, protams, runāja, cildinot Putina diplomātiskās prasmes un uzsverot cieņu, kādu ķīnieši viņam esot izrādījuši, taču to nepārprotami aizēnoja Starobiļskas naratīvs.
Proti, Krievija apgalvo, ka ukraiņu uzbrukumā krievu okupētajai Ukrainas pilsētai Starobiļskai esot cietusi jauniešu kopmītne un vairāki nepilngadīgie esot gājuši bojā. Krievija šajā sakarā arī sasauca ārkārtas ANO Drošības padomi sēdi. Jāuzsver, ka neatkarīgu pierādījumu tam, ka Ukrainas uzbrukumā būtu cietusi minētā kopmītne, nav
Saistībā ar Starobiļsku krievi, protams, lamāja "ukranacistus", bet kārtējo reizi nikni uzbruka arī Latvijai, mūsu valsts vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes salīdzinot ar Salaspils koncentrācijas nometnes uzraudzi.
Propagandisti trakoja par to, ka ANO Drošības padomē neviena rietumvalsts nav nosodījusi Ukrainas "uzbrukumu" Starobiļskai. Krievi plaši citēja Pavļutas-Deslandes teikto, ka "Krievijas meli, agresīvā dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme". Tikai te krievi atkal meloja, pasniedzot šos vēstnieces vārdus tā, ka tie it kā esot teikti par Starobiļsku. Patiesībā Latvijas vēstniece to attiecināja uz Krievijas izteikumiem, ka Latvija ļaujot Ukrainai izmantot savu gaisa telpu dronu triecieniem pa Krieviju.
Visu aizvadīto nedēļu krievi ņēmās ap Baltijas valstu teritorijās ielidojušajiem Ukrainas droniem, melīgi apgalvojot, ka šie droni mūsu teritorijās ir nevis iemaldījušies, bet no tām palaisti, kas esot agresijas akts pret Krieviju.
Krieviem kā medusmaize bija Drīdža ezerā iekritušais un uzsprāgušais drons, par kuru nebija šūnapraides paziņojuma.
"Ir pilnīgi iespējams, ka nepaziņošana bija tieši saistīta ar to, ko ziņoja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests. Ukrainas drons neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tas pacēlās no Latvijas teritorijas. Neskatoties uz Latvijas bailēm kļūt par Maskavas atriebības trieciena upuri, Kijivas varas iestādes pārliecināja Rīgu piekrist operācijai. Ukraiņi uzsvēra, ka precīzu drona palaišanas vietu nebūs iespējams noteikt. Rezultātā Latvijas pašreizējo valdnieku alu cilvēka rusofobija izrādījās spēcīgāka par viņu kritisko domāšanu un pašsaglabāšanās sajūtu. Zināmas Ukrainas operatoru atrašanās vietas Latvijā ir Ādaži, Sēlija, Lielvārde Jēkabpils un Daugavpils," savu dezinformāciju klāstīja raidījuma "60 minūtes" vadītāji Jevgeņijs Popovs un Olga Skabejeva.
Vērts uzsvērt, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir atkārtoti uzsvēruši, ka Latvija nav atvērusi savu gaisa telpu Ukrainas droniem, lai veiktu triecienus pret Krieviju, taču Latvija turpina sniegt maksimālu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Tikmēr militārais propagandists Igors Korotčenko bravūrīgi paziņoja, ka iebilst pret tā saukto signālu sūtīšanu Rietumiem, tā vietā esot jāsūt "Iskander" un "Orešņik" raķetes.
Kamēr militārie propagandisti dižojas televīzijas ekrānos, tikmēr sociālajos tīklos, kā vēsta domnīca "Starptautiskais kara pētījumu institūts", krievu militārie blogeri asi kritizē armijas militāro vadību. Viņi ir neapmierināti ar tā sauktajiem krievu "atriebes" triecieniem, kas notika naktī uz 24. maiju pa Kijivu.
Blogeri asi kritizēja 24. maija triecienus kā dārgus, bet militāri nelietderīgus, un to, ka "Orešņika" triecienam pa Bilacerkvu nebija skaidra militāri nozīmīga mērķa. Viņu ieskatā Krievijas spēkiem trūkst resursu un tie nespēj virzīties uz priekšu frontes līnijā. Līdz ar to Krievijas militārā vadība kļūdās, piešķirot prioritāti dārgiem, bet tikai simboliskiem triecieniem, neņemot vērā nepietiekamo dronu skaitu frontes līnijā.
Daudzu blogeru ierakstos secināts, ka Ukrainas spēki veiksmīgi uzbrūk Krievijas loģistikas mērķiem okupētajā Ukrainā un ka Krievijas triecieni Kijivai nespēs novērst Ukrainas turpmākos triecienus.
Turklāt Krievijas spēkiem kaujas laukā ir vāja veiktspēja un tie nespēj sasniegt operatīvi nozīmīgus panākumus savā 2026. gada pavasara-vasaras kampaņā, jo Ukrainas spēki turpina pretuzbrukumus un visaptverošus triecienus Krievijas vidēja darbības rādiusa mērķiem un dziļi Krievijas aizmugures daļā.
Krievijas militārā vadība, iespējams, ir uzbrukusi Kijivai veltīgā mēģinājumā novērst uzmanību no Krievijas neveiksmēm kaujas laukā un projicēt spēku un varu gan vietējai, gan starptautiskajai auditorijai, secina militārie blogeri.
