Latvija starptautiskajā arēnā atzīst, ka netiek galā ar prostitūciju

Latvijā ilgstoši nav izdevies vienoties par Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta tālāku virzību, bet spēkā esošo noteikumu ievērošanas administratīvo kontroli nevar veikt, jo nav likuma, uz kura pamata personas varētu saukt pie atbildības, teikts otrdien valdības atbalstītajā ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO).

Ārlietu ministrija (ĀM) sagatavojusi un valdība atbalstījusi Latvijas astoto, kārtējo ziņojumu par ANO 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ieviešanu Latvijā 2020.-2025. gadā. Dokumentā sniegta informācija par pasākumiem konvencijā garantēto tiesību īstenošanai un ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2020. gada noslēguma secinājumu ieviešanu.

Ziņojumā līdztekus īstenotajiem pasākumiem norādīts uz vairākām patlaban vēl neatrisinātām problēmām, piemēram, ilgstoši nav izdevies vienoties par Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta tālāku virzību, bet atsevišķam rehabilitācijas pakalpojumam prostitūcijā iesaistītām personām nav piešķirts finansējums. Dokumentā apkopoti arī dati par vardarbību ģimenē, sieviešu nabadzības risku un laulībām, kurās viens no laulātajiem nav sasniedzis 18 gadu vecumu.

ĀM ziņojumā atzīmē, ka prostitūcija valstī nav kriminalizēta, bet tiek ierobežota. Prostitūcijas ierobežošanas kārtību patlaban nosaka Ministru kabineta noteikumi, savukārt personas tiek sauktas pie atbildības par sutenerismu un cilvēku tirdzniecību.

Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts izskatīšanai valdībā iesniegts 2020. gada sākumā. Ņemot vērā domstarpības par to, vai prostitūcija uzskatāma par sociālu problēmu vai personas brīvu izvēli, vardarbību pret personu vai personas tiesībām, kā arī par prostitūcijas saistību ar cilvēku tirdzniecību, ilgstoši nav bijis iespējams vienoties par likumprojekta tālāku virzību. Valdība 2020. gada februārī nolēma tā izskatīšanu atlikt, atzīst ĀM.

Pašreizējā likumprojekta redakcijā paredzēts ierobežot un samazināt prostitūciju, mazināt cilvēku tirdzniecības un vardarbības riskus, aizsargāt indivīda un sabiedrības veselību un labklājību, kā arī novērst bērnu un jauniešu iesaistīšanu prostitūcijā. Viens no likumprojekta mērķiem ir arī veicināt atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju un prostitūcijas izmantošanas.

Likumprojekts paredz, ka prostitūcijā iesaistītām personām valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. Pakalpojuma mērķis būtu sniegt psihosociālu palīdzību un atjaunot vai uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, lai veicinātu atteikšanos no prostitūcijas.

Ziņojumā atspoguļots arī biedrības "Centrs "Marta"" vērtējums, ka likumprojektā iekļautās normas ir tādas pašas kā patlaban spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos. Biedrība uzskata, ka likumprojekts nesasniedz mērķi pārtraukt prostitūcijā iesaistīto personu sodīšanu un mazināt pieprasījumu pēc prostitūcijas.

Savukārt tiesībsarga vērtējumā regulējums, kas ļauj saukt pie atbildības arī personu, kura nodarbojas ar prostitūciju, neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un neaizsargā šīs personas cieņu. Tiesībsarga ieskatā atbildībai jāgulstas uz prostitūcijas izmantotājiem un pašreizējais regulējums būtu jāmaina, nosakot prostitūcijas izmantošanas aizliegumu.

Ziņojumā skaidrots, ka pašreizējais regulējums ir spēkā un saistošs, tomēr pēc Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā 2020. gadā tā ievērošanas administratīvo kontroli nevar veikt, jo nav likuma, uz kura pamata personas varētu saukt pie atbildības.

Prostitūcijā cietušās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saskaņā ar sociālās rehabilitācijas programmu cilvēku tirdzniecības upuriem. Savukārt kopš 2022. gada aktualizēts jautājums par atsevišķa sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izveidi prostitūcijā iesaistītām personām, lai tās varētu pārtraukt nodarboties ar prostitūciju un iegūtu alternatīvas iespējas gūt ienākumus. Ziņojumā norādīts, ka šā pakalpojuma izveidei līdz šim nav piešķirts nepieciešamais finansējums.

Krimināllikuma pants, kas paredz kriminālatbildību par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar tuvinieku, laulāto vai bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai personu, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība, stājās spēkā 2024. gadā.

Tajā pašā gadā par šajā pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sākti 219 kriminālprocesi, bet 2025. gadā - 330 kriminālprocesi. To skaits palielinājies par 111 jeb aptuveni 51%. Ziņojumā šis rādītājs saistīts ar noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas aktīvāku piemērošanu un regulējuma lomu vardarbības ģimenē gadījumu izvērtēšanā.

Ziņojumā atzīmēts, ka 2025. gadā samazinājies policijā reģistrēto ģimenes konfliktu skaits. Valsts policijas (VP) elektroniskā notikumu žurnāla sadaļā "Ģimenes konflikts" reģistrēti 7838 notikumi - par 23% mazāk nekā 2024. gadā. Dokumentā teikts, ka proporcionāli samazinājies arī VP pieņemto lēmumu par nošķiršanu skaits.

Kopš 2025. gada jūlija Kriminālprocesa likums paredz iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību. Mērķis ir uzraudzīt aizdomās turētās vai apsūdzētās personas atrašanās vietu un kontrolēt, vai personas tuvums vardarbības riskam pakļautajai personai vai vietai atbilst noteiktajiem ierobežojumiem. Ziņojumā norādīts, ka 2025. gadā elektroniskā uzraudzība ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu piemērota pieciem aizdomās turētajiem.

Kopš 2023. gada visā Latvijā kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums pieejams krīzes dzīvoklis. Iepriekš šādu pakalpojumu nodrošināja tikai atsevišķas pašvaldības. Krīzes dzīvokļa pakalpojums paredzēts augsta vardarbības riska gadījumos, kad apdraudēta personas dzīvība vai veselība un to apliecina sociālā dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums.

Pakalpojumu var saņemt vardarbībā cietusi pilngadīga persona kopā ar nepilngadīgiem bērniem un citām personām, ar kurām tā pirms pakalpojuma saņemšanas dzīvojusi kopīgā mājsaimniecībā.

Sākotnēji krīzes dzīvoklis tiek nodrošināts līdz 30 dienām, bet nepieciešamības gadījumā pakalpojumu var pagarināt līdz 180 dienām. Tā saņemšanas laikā vajadzības gadījumā pieejamas 120 individuālas speciālistu konsultācijas vai uzticības personas atbalsts ar ikdienas dzīvi saistītu jautājumu risināšanā.

Veiktajā vardarbības novēršanas sistēmas sākotnējā izvērtējumā identificēti vairāki izaicinājumi - speciālistu trūkums un pārslodze, pakalpojumu nevienlīdzīga pieejamība pašvaldībās, nepietiekama uzmanība ilgtermiņa atbalstam un konkrētām mērķa grupām piemērota atbalsta trūkums.

Kopš 2025. gada maija pieejams arī biedrības "Skalbes" krīzes tālruņa pakalpojums potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai. Tas nodrošina anonīmu un konfidenciālu psihoemocionālu atbalstu cilvēkiem, kuri izjūt agresiju, dusmas vai spriedzi, baidās, ka viņu rīcība varētu kļūt vardarbīga, vai jau ir rīkojušies vardarbīgi un vēlas saprast notikušo un mainīt savu uzvedību. Ziņojumā teikts, ka 11 mēnešu laikā sniegtas 200 konsultācijas.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 24,6% sieviešu un 19% vīriešu. Sievietēm nabadzības risks bijis augstāks visās vecuma grupās, bet īpaši lielas atšķirības novērotas pēc 60 gadu vecuma. Sievietēm virs 75 gadiem nabadzības risks 2024. gadā bija 55,3%, bet tās pašas vecuma grupas vīriešiem - 33%.

Starp mājsaimniecībām ar apgādībā esošiem bērniem visvairāk nabadzības riskam pakļautas viena vecāka ģimenes, kurās sievietes uztur bērnus un rūpējas par viņiem. Šādu ģimeņu nabadzības risks 2022. gadā bija 29,6%, bet 2024. gadā - 28,7%.

Atskaitoties par nabadzības mazināšanai paveikto, ziņojumā vērsta uzmanība uz minimālo ienākumu reformu, kas tika sākta 2020. gadā un noslēdzās 2023. gadā. Reforma paredz minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu katra gada 1. janvārī atbilstoši ienākumu mediānas izmaiņām.

Kopš 2025. gada zemākais minimālo ienākumu slieksnis paaugstināts no 20% līdz 22% no ienākumu mediānas. Tas ietekmē garantēto minimālo ienākumu slieksni un pabalstu, mājokļa pabalstu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tostarp pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā laulība pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ir aizliegta, tomēr Civillikums paredz izņēmumu personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu. Lai šāda persona varētu noslēgt laulību, vispirms jāsaņem likumiskā pārstāvja - vecāka vai aizbildņa - atļauja. Ja vecāki vai aizbildnis bez svarīga iemesla atļauju nedod, to var dot bāriņtiesa.

Latvija ziņojumā norāda, ka 2020. gadā reģistrētas 25 laulības, kurās viens no laulātajiem stājies laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. 2021. gadā reģistrētas 19 šādas laulības, 2022. gadā - 22, 2023. gadā - 21, bet 2024. gadā - 13. Savukārt 2025. gadā laulību skaits, kurās viens no laulātajiem nebija sasniedzis 18 gadu vecumu, atkal pieaudzis līdz 22.

Pārskata periodā šādas laulības veidojušas vidēji 0,19% no Latvijā noslēgto laulību kopskaita. Ziņojumā tās raksturotas kā samērā rets izņēmums.