Mali tuksnesī atrastais 800 gramus smagais, pavisam parasta izskata akmens izrādījies Marsa meteorīts. Portāls “Futura”, atsaucoties uz NASA pētījumu, ziņo, ka šis akmens pieder pie senākajiem Marsa garozas paraugiem, kādi jebkad nonākuši uz Zemes.
Pētnieki no Ņūmeksikas Universitātes un NASA Reaktīvās kustības laboratorijas (JPL) salīdzināja atrastā ieža skābekļa izotopu sastāvu ar citiem no Marsa nākušiem meteorītiem.
Rezultāti pilnībā sakrita, apstiprinot tā izcelsmi no Marsa.
Arī akmens minerālais un ķīmiskais sastāvs apstiprina šo secinājumu. Jo īpaši - vulkāniskie minerāli, kas satur cirkonu, atbilst datiem, kurus ieguvis kosmiskais aparāts “Mars Reconnaissance Orbiter”, pētot Marsa dienvidu augstienes.
Iepriekš zinātniekiem bija zināmi tikai 435 no Marsa nākuši meteorīti, kas sasnieguši Zemi. Tie radušies spēcīgu asteroīdu triecienu rezultātā, kuru dēļ iežu fragmenti tika izmesti no Sarkanās planētas virsmas.
Precīza datēšana, kurā izmantots niecīgs akmens fragments, liecina, ka pirms aptuveni 4,1 miljarda gadu ūdens ir mainījis šā ieža struktūru, savukārt pats ģeoloģiskais veidojums varētu būt vēl senāks.
Pētnieki šo atradumu dēvē par “Marsa Rozetas akmeni”, jo tas paver iespēju pētīt seno garozu Sarkanās planētas vietās, kas iepriekš nav izpētītas.
Minerālais sastāvs ļauj saistīt šo meteorītu ar Marsa dienvidu augstienēm. Tomēr precīza vieta, no kuras tas tika izmests kosmosā, kā arī apstākļi, kuros akmens nonāca Mali tuksnesī, joprojām nav zināmi.
Lai gan šis meteorīts sniedz tikai netiešas norādes par Marsa iežu izcelsmi, pētnieku grupa, ko vada Jana Liu no “JPL”, cer izmantot šo datēšanas metodi arī citiem paraugiem.
Tas palīdzēs zinātniekiem labāk izpētīt Marsa agrīno vēsturi, jo īpaši noskaidrot, kāda bija situācija ar ūdeni uz šīs planētas.
