Astronomi izmantoja milzīgo "MeerKAT" radioteleskopu masīvu Dienvidāfrikā, lai izmērītu īsos, atkārtotos radioviļņu uzliesmojumus. Šī ir pirmā reize, kad viņiem ir izdevies sašaurināt signālu līdz vienai planētai, nevis zvaigžņu sistēmai, kurā tā atrodas, ziņo "Daily Mail".
Testi ir pierādījuši, ka lidaparāti var orientēties pat bez GPS – pēc zinātnieku domām, ir iespējams orientēties virs atklāta okeāna, izmantojot kvantu sensorus, nosakot vismazākās Zemes magnētiskā lauka novirzes, raksta “unian.net”.
Jaunā pētījumā atklāts, kā daudzsološa kvantu materiāla sīkas nepilnības un vibrācijas varētu izmantot, lai kontrolētu neparastu kvantu efektu, paverot jaunas iespējas mazākām, ātrākām un efektīvākām enerģijas ieguves ierīcēm, vēsta portāls phys.org.
Zinātnieki ir satraukti, jo virs Dienvidamerikas pieaug vājināts magnētiskais lauks — gigantiska plaisa mūsu aizsargvairogā, kuras platība jau ir salīdzināma ar Eiropu.
Virs mākoņiem un ozona slāņa aug milzīga anomālija - zinātnieki gadu desmitiem ir novērojuši smalku, bet noturīgu Zemes magnētiskā lauka defektu, raksta “Ecoticias”.
Gandrīz visas kosmosa zondes, kas pēta Sauli no kosmosa, vēro mūsu zvaigzni no ekliptikas. Šī ir plakne, kurā planētas riņķo ap sauli. Tomēr šī plakne ir nedaudz slīpa attiecībā pret Saules ekvatoru un aptuveni 7° leņķis nav pietiekams, lai skaidri redzētu mūsu zvaigznes polus, vēsta portāls "phys.rog".
Zemes iekšējā kodola virsma var mainīties, liecina jauns USC zinātnieku pētījums, kurā tika atklātas strukturālas izmaiņas netālu no planētas centra, vēsta "sciencedaily.com".