Pirmo reizi atklāti radiosignāli, kas nenāk no mūsu Saules sistēmas

Astronomi izmantoja milzīgo "MeerKAT" radioteleskopu masīvu Dienvidāfrikā, lai izmērītu īsos, atkārtotos radioviļņu uzliesmojumus. Šī ir pirmā reize, kad viņiem ir izdevies sašaurināt signālu līdz vienai planētai, nevis zvaigžņu sistēmai, kurā tā atrodas, ziņo "Daily Mail".

Tomēr pētnieki apgalvo, ka šī nav citplanētiešu civilizācija, kas mēģina mums nosūtīt ziņojumu.

Signāli norāda uz spēcīga magnētiskā lauka klātbūtni ap planētu, kas rada polārblāzmu, kas līdzīga ziemeļblāzmai uz Zemes, bet šajā gadījumā vairāk nekā tūkstoš reižu spēcīgāku.

Signāls radies no "Beta Pictoris b", jauna gāzes giganta, kas atrodas 63,4 gaismas gadu attālumā, sacīja Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra pētnieki ASV.

Četros atsevišķos gadījumos 2025. un 2026. gadā zinātnieki fokusēja savus radioteleskopus uz Beta Pictoris. Iepriekšējos pētījumos ir atklāts, ka ap šo zvaigzni riņķo četras eksoplanētas, kuru nosaukums ir Beta Pictoris a, Beta Pictoris b, Beta Pictoris c un Beta Pictoris d.

Lai gan zinātnieki ir atklājuši spēcīgus radio uzliesmojumus no Saules sistēmas ārpus mūsu sistēmas, iepriekš ir bijis ārkārtīgi grūti filtrēt jebkādus planētu signālus no tuvumā esošas zvaigznes trokšņa.

Beta Pictoris ir arī "agrīnā tipa zvaigzne", kas nozīmē, ka tā ir lielāka, karstāka un strukturēta atšķirīgi no tādām zvaigznēm kā mūsu Saule. Tomēr šāda veida zvaigznes nespēj radīt tāda veida radiosignālus, kādus novēroja pētnieki.

Autori rakstīja: "Neviens fizisks mehānisms, kas zināms par radio emisiju agrīnā tipa zvaigznēs, nevar izskaidrot novēroto emisiju."

Tas nozīmē, ka radiosignālam jānāk no vienas no riņķojošajām eksoplanētām, nevis no pašas zvaigznes.

Izmantojot spožus galaktiku kodolus, ko sauc par kvazāriem, kā atskaites punktus, zinātnieki beidzot atklāja, ka signālu izstaro Beta Pictoris b, otrā planēta ārpus zvaigznes.

Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka Beta Pictoris b ir jauns gāzes gigants, kura masa ir aptuveni 10 reizes lielāka par Jupiteru.

Šo atklājumu tik aizraujošu padara tas, ka tas paver jaunu ceļu eksoplanētu uzbūves izpratnei.

Beta Pictoris b polārblāzmu rada efekts, ko sauc par elektronu ciklotrona māzera nestabilitāti, un tas pats process rada satriecošas polārblāzmas uz tādām planētām kā Jupiters un Marss.

Tā kā zinātnieki labi izprot šī efekta darbības principu, viņi var izmantot tā radītos radiosignālus, lai izteiktu prognozes par pašu planētu.

Izmantojot savus jaunos mērījumus, pētnieki spēja pierādīt, ka Beta Pictoris b ir neticami spēcīgs magnētiskais lauks, tūkstošiem reižu spēcīgāks nekā Zemes magnētiskais lauks.

Šos signālus vēl vairāk pastiprina planētas straujā rotācija, un pētnieki lēš, ka dienas uz Beta Pictoris b ilgst tikai astoņas līdz deviņas stundas.

Lai gan varētu būt vilšanās, ka šie signāli nenāk no citplanētiešu rases, šādas atziņas kādu dienu varētu būt atslēga dzīvības atrašanai ārpus mūsu Saules sistēmas.

Planētas magnētiskais lauks izolē virsmu no kaitīgā starojuma, kas iznīcinātu agrīno dzīvību, un palīdz noturēt atmosfēru kopā pret saules vēja postījumiem.

Ja astronomi spēs izolēt polārblāzmas signālus no eksoplanētām, viņi varēs arī noskaidrot, kurām planētām, visticamāk, ir dzīvībai labvēlīgi apstākļi.

Pētniekiem jau ir plāni izmantot savas jaunās metodes septiņās citās eksoplanētās, kas atrodas piecās Saules sistēmās.

Šīs planētas drīzumā varētu tikt analizētas tāpat kā Beta Pictoris b, un plānotās nākamās paaudzes radio observatorijas ļaus veikt vēl jutīgākus novērojumus.