128 miljardus vērtais Kalifornijas "spoku vilciena" projekts draud pilnībā izgāzties

© Depositphotos

Pēc vairāku gadu kavēšanās un izmaksu pārtēriņa Kalifornijas ātrgaitas dzelzceļa projekts zaudē četrus miljardus no valsts budžeta finansējuma.

Laiks apturēt Kalifornijas 128 miljardus vērto “spoku vilcienu”

Par to stāsta ASV medijs “Fox News”: “Ne jau katru dienu kādam ASV štatam izdodas tērēt miljardus un turpināt pieprasīt vēl. Taču Kalifornijas ātrgaitas dzelzceļa projekts šai ziņā vienmēr bijis priekšā citiem. ASV federālā valdība beidzot pielikusi tam punktu, atņemot tam četrus miljardus vērto finansējumu - pēc gadiem ilgušiem būvniecības termiņu kavējumiem, projekta izmaksu pieauguma uz politiskā teātra fona.”

“Pēc tā visa varētu šķist, ka projekts jāaptur. Taču nekā tamlīdzīga - tā vietā štats svinēja, tvītoja soctīklos, jūsmoja par vērienīgajiem būvniecības darbiem, publicējot armatūras foto no būvlaukuma. Jau pirms desmit gadiem tika aprēķināts, ka par Kalifornijas ātrgaitas dzelzceļa projekta cenu katru kalifornieti varētu aizlidināt uz Tokiju, nopirkt viņiem ātrvilciena biļeti uz Kioto un izmitināt uz divām naktīm “Ritz-Carlton” viesnīcā. Un vēl paliktu nauda suši. Pēc desmit gadiem šie aprēķini joprojām ir pareizi. Jūs varētu: nogādāt katru Kalifornijas iedzīvotāju - aptuveni 39 miljonus cilvēku - turp un atpakaļ ar autobusu uz Tokiju: 1200 USD vienai personai un nopirkt “Shinkansen” ātrvilciena biļeti uz Kioto turp un atpakaļ: 200 USD par divām naktīm “Ritz-Carlton Kyoto”: kopā 1400 USD: 2800 USD vienai personai × 39 miljoni = 109 miljardi. Tas ir par 19 miljardiem lētāk nekā Kalifornijas “vilciens uz nekurieni”. Citiem vārdiem sakot: par to naudu, ko esam iztērējuši vilcienam, ar kuru neviens nevarēs braukt, mēs būtu varējuši katram štata iedzīvotājam uzdāvināt ceļojumu. Un tomēr projektu turpinās - jo neviens Sakramento nevēlas uzņemties to apturēt. Vismazāk to vēlas gubernators Gevins Ņūsoms, kurš projektu publiski "apturēja" 2019. gadā, pēc tam klusi to atsāka trīs gadus vēlāk. Pagājuši desmit gadi, bet ātrvilciena joprojām nav. Taču, pateicoties nodokļu maksātāju naudai un birokrātiskai inercei, varas iestādes turpina fantazēt.

“Kad “federālo subsīdiju krāns” beidzot tika atslēgts, Kalifornijas dzelzceļa pārvalde kļūdas neatzina un nekādu nožēlu neizrādīja: tā vietā lepni tvītojot, ka ir “izveidojusi 15 500 darba vietu vienīgajā ātrgaitas dzelzceļa projektā Amerikā". Tam pievienoti foto ar celtnieku, kurš nostiprina armatūras stieņus līdzās Amerikas karogam - mēģinājums iesaiņot neveiksmīgo infrastruktūras projektu patriotismā. Taču neviens karogs nespēj slēpt faktu, ka nodokļu maksātāji finansēja pieminekli sliktai pārvaldībai. Kalifornijas “Ātrgaitas dzelzceļa pārvalde” “darba vietu radīšanu" tagad izmanto kā aizbildinājumu un attaisnojumu neizdarībai. Protams, nodarbinātība ir svarīga, to noliegt nevar. Bet kad projektam zūd jēga, "darba vietas" kļūst tikai par politisko glābšanas plostu. Kā teica Miltons Frīdmens (Čikāgas ekonomikas skolas un viens no neoliberālisma redzamākajiem pārstāvjiem - red.): “Ja vēlaties tikai radīt darba vietas, jūs varētu dot strādniekiem karotes lāpstas vietā.”

Solījums, ko 2008. gadā akceptēja vēlētāji, bija cits: “Elektriskais vilciens ar ātrumu 220 jūdzes stundā, kas savienos Sanfrancisko un Losandželosu par 33 miljardiem dolāru. Pārmaiņu projekts, kas varētu konkurēt ar “Shinkansen” Japānā vai TGV Francijā. Taču kopš tā laika izmaksas ir pieaugušas līdz 128 miljardiem dolāru, un noslēgums būvniecībai nav redzams. Vai tas vispār ir īstais projekts šodien? Piemēram, dzelzceļa posma būve starp Mersedu un Beikersfīldu - divām pilsētām, kas nekad nav bijušas projekta prioritāte. To varētu salīdzināt ar lidostas “shuttle” autobusu, kas vizināsies starp kukurūzas lauku un pieturu atpūtniekiem. Neviens to neprasīja. Neviens ar to nebrauks.”

Vai draud Kalifornijas defolts?

“Noziedzības līmenis kļuvis neticami augsts, ielas pilnas ar bezpajumtniekiem un narkomāniem. Ekonomika stagnē, ir saasinājusies štata budžeta krīze. Nav ar ko segt robus štata budžetā - parādi sasnieguši 85 miljardus dolāru. Lai glābtu situāciju, Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms paziņoja par Kalifornijas parādu procentu maksājumu apturēšanu uz diviem gadiem,” raksta ASV portāls “zerohedge.com”.

Faktiski tā ir nespēja pildīt parādsaistības jeb tehniskais defolts, kas maskēts ar maksājumu atlikšanu. Uzņēmēji un vidusšķira Kaliforniju masveidā pamet, viņu vietas ieņem migranti. Arī lielie uzņēmumi pārceļas - piemēram, pēc ASV naftas giganta “Chevron” aiziešanas Kalifornija drīzumā varētu zaudēt savas pēdējās naftas pārstrādes rūpnīcas. Un pašlaik Trampa komanda draud atņemt Kalifornijai federālās dotācijas, kuru apjoms sasniedzis 150 miljardus ASV dolāru gadā. Bez atbalsta no federālā budžeta demokrāti štatā nevarēs atjaunot Losandželosu pēc ugunsgrēkiem un pabeigt solīto ātrgaitas dzelzceļa projektu.

Stagnē arī Holivuda - kopš 2022. gada filmu ražošana samazinājusies par 40%. Pat kino milži cenšas uzņemt filmas kaut kur ārpus Kalifornijas. Tāpēc kādreiz par "zelta štatu" dēvētā Kalifornijas krīze tikai padziļināsies. Ņūsoms pēc diviem gadiem gubernatora amatu pametīs un kandidēs jau uz ASV prezidenta amatu. Visas Kalifornijas problēmas viņš atstās mantojumā saviem pēctečiem, kuriem nāksies glābt štatu no parādu bedres - vai arī būs jāsamierinās ar liberālās Amerikas citadeles stagnāciju.

Baltais nams turpina meklēt veidus, kā samazināt valdības izdevumus

“Republikāņiem ASV Senātā izdevās panākt likumprojektu, kas paredz samazināt atlikušo ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) programmu finansējumu ārvalstīm, kā arī izdevumus sabiedriskajiem un valsts medijiem - PBS, NPR un USAGM (“Starptautisko mediju aģentūra”),” raksta ASV izdevums “The Hill”.

Tas ir vēl viens spēcīgs trieciens amerikāņu liberālajiem medijiem, kad tie nav gluži “labākajā formā”. Krītas to reitingi un reklāmas ieņēmumi. Un tagad Baltais nams atņem dotācijas un draud ar tiesas prāvām par neslavas celšanu vai rasu un dzimumu līdztiesības programmas uzspiešanu. Vienlaikus prezidenta Trampa administrācija palielina spiedienu uz demokrātu štatiem.

Kalifornijai tika atņemtas federālās subsīdijas ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai no Losandželosas uz Sanfrancisko. Tika solīts, ka projekts tiks uzsākts līdz 2019. gadam, un tā budžets bija 33 miljardi dolāru. Ir 2025. gads - līdz šim ir izdevies uzbūvēt tikai 200 km dzelzceļa plānoto 800 km vietā. Projekta pabeigšanas termiņš nobīdīts uz nenoteiktu termiņu - 2030. gadiem, bet būvniecības izmaksas sasniegušas 128 miljardus dolāru. Pirmo un vienīgo ASV ātrgaitas dzelzceļa projektu var arī nepabeigt. Kalifornija ir bankrotējis štats, kas nespēj segt parādsaistības. Bez piekļuves valsts budžetam Demokrātu partijas funkcionāriem klāsies ļoti grūti.

Prezidenta amata kandidāts

“Fox News”: “Šķiet, ka Gevins Ņūsoms tagad kandidē uz valsts amatu. Bet, ja viņš kandidēs, šis projekts kandidēs kopā ar viņu. Tam tā arī vajadzētu būt. Tas ir pelnījis nosaukumu “Ņūsoma līnija”. Piemineklis ambīcijām bez kompetences. Ja tas patiesībā būtu par transportu, štats vienkārši ļautu “Southwest Airlines” turpināt darīt to, ko tas dara labāk, ātrāk un lētāk, nekā pats štats jebkad spētu.

Tā vietā mēs finansējam nodarbinātības programmu, kas maskēta kā ātrvilciena projekts. Gubernator Ņūsom, nobremzējiet! Ja vēlaties būt valsts līderis, parādiet līderību. Izbeidziet to! Vai arī samierinieties, ka jūsu vārdu pieminēs tikai saistībā ar dārgāko “spoku vilcienu” Amerikas vēsturē.”

Pasaulē

Krievijas finanšu ministrs Mihaels fon Reiterns Krievijas cara uzdevumā 1867. gadā pārdeva Aļasku Amerikas Savienotajām Valstīm par 11 miljoniem rubļu jeb 7,3 miljoniem dolāru. Mihails Reiterns, kura tēvs dzimis Valkā, guldīts dzimtas kapenēs Ezeres muižas tuvumā.

Svarīgākais