Padomju militārpersonu apbedījumu vieta Šauļu centrā tiks likvidēta, un Sarkanās armijas karavīru mirstīgās atliekas šogad tiks pārvietotas uz pašvaldības kapsētu pilsētas nomalē, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “ltr.lt”.
Arhitekts Vītenis Rudoks publiskās apspriešanas laikā Šauļu pilsētas pašvaldībā iepazīstināja ar vietas pārveidošanas plāniem. Tā kā iebildumi netika celti, paredzams, ka projekts tiks virzīts uz priekšu bez turpmākas kavēšanās. Pašvaldības administrācijas direktors Antans Bartulis apstiprināja, ka galīgā atļauja ir atkarīga no valdības apstiprinājuma, pēc kura tiks izveidota starpresoru darba grupa un sāks darbu. "Finansējums nebūs problēma. Darbs nav sarežģīts, tāpēc mēs plānojam to pabeigt gada laikā," sacīja Bartulis.
Pēc Otrā pasaules kara Šauļos, tāpat kā daudzās Lietuvas un Padomju Savienības pilsētās, varas iestādes uzstādīja kara memoriālus un apglabāja Sarkanās armijas karavīrus. Šauļos apbedījumu vieta tika izveidota blakus pilsētas katedrālei un pašvaldības ēkai, tieši blakus mūsdienu Prisikėlimo (Augšāmcelšanās) laukumam.
Projektu pārraudzījušais arhitekts Rudoks paziņoja, ka ir sastapis aculiecinieku, kurš apgalvojis, ka pēc kara beigām uz šo vietu pārvietotas 52 karavīru mirstīgās atliekas. Vēlāk tur tika uzcelts obelisks kopā ar mūžīgo liesmu. Kāds gados vecāks Šauļu iedzīvotājs, kurš tagad dzīvo Radvilišķos, stāstīja, ka, sekojot padomju varas iestāžu norādījumiem, daži vietējie iedzīvotāji no tuvējām apkaimēm izraka vairākus gadus apglabātas cilvēku mirstīgās atliekas un pārveda tās uz pilsētas centru.
Memoriāls atrodas blakus laukumam pašvaldības ēkas priekšā, vietā, kas tagad ir paredzēta centrālajam piemineklim. "Šī ir simboliska, reprezentatīva vieta, un pašlaik pārbūvētā teritorija nedrīkst ar to konkurēt," sacīja arhitekts Rudoks.
Viņa projekts atjauno iespēju pārvietoties kājām. Iepriekš gājēju maršrutu bloķēja memoriālam izveidota paaugstināta platforma, piespiežot cilvēkus apiet to.
“Visa telpa, kur pašlaik atrodas memoriāls, kalpos kā papildinošs elements galvenajam laukumam,” atzīmēja arhitekts. Pārbūves ietvaros būs jānozāģē divas kļavas, jo tās tika iestādītas tieši virs kapenēm.
Diskusija par padomju memoriāla, kas atrodas pašā pilsētas sirdī - starp Šauļu katedrāli un pašvaldības ēku - pārvietošanu sākās jau sen. Arhitekts Rudoks atceras, ka jautājums tika aktualizēts pirms Prisikėlimo laukuma atjaunošanas: “2015. gadā, pēc uzvaras laukuma pārprojektēšanas konkursā, es ierosināju pārvietot kapenes. Šķita, ka mums izdevās pārliecināt lēmumu pieņēmējus, bet viss apstājās pēc tikšanās ar trim ministru vietniekiem.”
Apbedījumu vieta, kas savulaik bija iekļauta Kultūras mantojuma reģistrā, tika izslēgta no Prisikėlimo laukuma pārbūves plāna un izskatīta kā atsevišķs jautājums. Saskaņā ar šo atsevišķo plānu obelisks galu galā tika demontēts un kapakmeņi nolikti zemē. Tomēr tas neatrisināja spriedzi, kas turpināja pieaugt par kapu turpmāko atrašanos Šauļu centrā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lietuvas valdība uzsāka kampaņu, lai no publiskām vietām, tostarp Sarkanās armijas apbedījumu vietām, noņemtu padomju simbolus. Pasvales rajona vietējās varas iestādes pārvietoja padomju militāro kapsētu projām no Pumpēnu centra. Tomēr tas neradīja precedentu. Lai gan Šauļu pilsētas domes deputāts Zakirs Medžidovs izstrādāja priekšlikumu rīkoties tāpat, tas neguva lielu atbalstu.
Ne Lietuvas parlamenta pieņemtie grozījumi Cilvēku mirstīgo atlieku apbedīšanas likumā, ne sabiedriskā apspriešana nebija pietiekami, lai rosinātu rīcību. No 1538 iedzīvotājiem, kas piedalījās aptaujā, gandrīz 82% atbalstīja mirstīgo atlieku pārvietošanu no pilsētas centra uz nomali. Tomēr rezultāti nepārliecināja visus vietējos politiķus. Valdošā vairākuma pārstāvis un bijušais mērs Vitauts Juškus publiski apšaubīja, vai pietiekami daudz iedzīvotāju ir pauduši savu viedokli.
Oficiālajai padomju versijai par Šauļu atbrīvošanu ir interesanta vēsture. Padomju Savienības gaisa maršals Ivans Pstigo reiz izpļāpājās krievu žurnālistam par to, kā pilsēta tika atņemta vācu spēkiem. Pēc maršala teiktā, 1944. gada jūlijā vācieši atkāpās no Šauļiem bez cīņas, bet atstāja lielas alkohola rezerves. Pēc pilsētas ieņemšanas Sarkanā armija pārdzērās, un, kad vācu spēki naktī atgriezās, viņi viegli sagūstīja iereibušos karavīrus. Uzzinot par zaudējumu, Josifs Staļins bija saniknots un pavēlēja Baltijas frontes komandierim ģenerālim Ivanam Bagramjanam atgūt Šauļus trīs stundu laikā. Saskaņā ar maršala Pstigo teikto, Šauļi tika nolīdzināti ar zemi tikai 90 minūtēs, jo - vienīgo reizi kara laikā - visas trīs padomju gaisa armijas bombardēja vienu pilsētu piecos secīgos viļņos.
