Aizsardzības nozares akcijas vasarā kritās, jo investori, kurus izlutināja rekordlielā peļņa, vienkārši nenovērtēja aizsardzības uzņēmumu labos rezultātus gada pirmajā pusē. Pēdējās nedēļās visi cerēja uz miera signāliem no Aļaskas samita.
Tomēr pēc Putina un Trampa tikšanās kļuva skaidrs, ka mierīgi laiki nav gaidāmi - šo nedēļu Eiropas aizsardzības nozares akcijas sāka ar pārliecinošu izaugsmi, raksta Igaunijas izdevums “Postimees”. Pēdējā mēneša laikā lielākā Vācijas ražotāja “Rheinmetall” akcijas bija kritušās par desmit procentiem, bet pirmdien tirdzniecība sākās ar strauju kāpumu, un līdz pusdienlaikam akcijas bija pieaugušas par gandrīz četriem procentiem. “Rheinmetall” investoru pozitīvā attieksme pret samitu Aļaskā iepriekš bija pārsteidzoša, jo ir acīmredzams, ka ātrs risinājums Ukrainas konfliktam nav sagaidāms. “Rheinmetall” izpilddirektors Armīns Papergers neslēpj, ka pasūtījumu ir vairāk, nekā uzņēmums spēj izpildīt. Tāda pati situācija attiecas uz sensoru ražotāju “Hensoldt” un bruņumašīnu transmisiju ražotāju “Renk” - viņu pasūtījumu un pieprasījumu attiecība (book-to-bill ratio) ir 1,5 - tas ir, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu pusotru reizi. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Papergers atkal ir izmantojis krītošās akciju cenas un palielinājis savu akciju portfeli - kopš gada sākuma viņš tam ir iztērējis aptuveni 2,7 miljonus eiro.
“Renk Group AG” akcijas, kuru vērtība kopš gada sākuma ir vairāk nekā divkāršojusies, pēdējā mēneša laikā ir kritušās par 14 procentiem, bet līdz vakardienas pusdienlaikam tās jau bija pieaugušas par diviem procentiem. Pirmdien visvairāk pieauga Zviedrijas aizsardzības uzņēmuma “Saab AB” akcijas, kas ražo iznīcinātājus, radarus un citu aprīkojumu, kuru vērtība pieauga par vairāk nekā trim procentiem. Arī citu Eiropas ieroču kompāniju akcijas uzrādīja vispārēju pieaugumu, kas liecina par investoru vispārējo noskaņojumu, ka miers ilgi neturpināsies. Runājot par Eiropas aizsardzības rūpniecību, vācu laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” to salīdzināja ar bērnu grāmatas varoni, kas no attāluma šķiet kā milzis, bet tuvumā ir ļoti mazs. Igaunijas bērniem pazīstamajā grāmatā "Simms Nēps un lokomotīves vadītājs Lūkass" ir varonis vārdā Tors Tors, kas no attāluma šķiet kā milzis, bet, jo vairāk viņam pietuvojies, jo mazāks viņš kļūst.
Lai gan Vācijas aizsardzības uzņēmumu kopējie ieņēmumi pašlaik sasniedz 30 miljardus eiro, tas nav pat desmitā daļa no valsts autobūves nozares. Un, lai gan gandrīz visas Vācijas rūpniecības nozares pēta, kā gūt labumu no aizsardzības rūpniecības bagātīgās ražas, un veselas rūpnīcas pāriet no autobūves uz aizsardzības rūpniecību, kvalificētu darbinieku trūkums un novecojuši noteikumi kavē aizsardzības rūpniecības straujo izaugsmi. Tāpēc pieprasījums pēc ieroču sistēmām Eiropā tuvākajā nākotnē netiks apmierināts. “Rheinmetall” starptautiskās stratēģijas un valdības attiecību vadītājs Dirks Nībels nepiekrīt šādam pesimismam. Intervijā “Postimees” pavasarī viņš norādīja, ka aizsardzības nozare varētu piesaistīt augstākās klases speciālistus, kas pamet “Volkswagen” un citus lielus uzņēmumus.
"Pāreja no automašīnu ražošanas uz ieroču ražošanu var šķist liels solis, taču patiesībā tā ir pavisam vienkārša - prasmes ir ļoti līdzīgas. Civilie darbinieki var pievienoties mūsu rūpnīcām ar minimālu pārkvalifikāciju. Papildus munīcijai “Rheinmetall” ražo arī automašīnas un platformas, kas nozīmē, ka mums ir spēcīgas pozīcijas divās nozarēs vienlaikus - aizsardzības un autobūves nozarē," viņš paskaidroja. Saskaņā ar Papergera prognozi, “Rheinmetall” darbinieku skaits divu gadu laikā pieaugs no 40 000 līdz 70 000 un līdz 2027. gadam uzņēmums nodrošinās darba vietas - tieši un netieši - aptuveni pusmiljonam cilvēku. Eiropas militārās noliktavas ir tukšas, neskatoties uz ieroču rūpnīcu pilnu jaudu. Nībels neslēpj - pat ja karš Ukrainā beigsies rīt, munīcijas krājumu papildināšana prasīs gadus. Pašreizējiem dalībniekiem šajā sacensībā ir priekšrocība - viņiem jau ir ražotnes, kas atbilst prasībām. Tādējādi 27. augustā “Rheinmetall” netālu no Unterlisas pilsētas piecu futbola laukumu platībā atklās lielāko munīcijas rūpnīcu Vācijā. Arī “Hensoldt” izpilddirektors Olivers Dēre, kura uzņēmums ražo radarus un sensorus zemūdenēm, fregatēm, tankiem un “Eurofighter” iznīcinātājiem, uzsver, ka, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas tikai tagad steidzas ienākt aizsardzības nozarē, tiem, kas nozarē jau strādā, ir ievērojams pārsvars. "Ulmā mums ir ar vara ekranējumu aprīkota darbnīca, kur varam strādāt ar īpaši slepenu informāciju, un aptuveni četrdesmit procenti darbinieku ir izgājuši drošības pārbaudes. Pārējiem vēl jāizveido līdzīga struktūra," viņš sacīja intervijā laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.
