“Svētdienas vakarā Harkiva cieta no spēcīga ienaidnieka dronu uzbrukuma. Tiek ziņots, ka četri cilvēki ir ievainoti un daļa pilsētas ir bez elektrības vai ūdens,” ziņo portāls “Ukrainska Pravda”. Pilsētā dzirdēti 15 sprādzieni.
Šī ir tikai viena epizode no briesmīgās Krievijas armijas gaisa ofensīvas, kas jau vairākas dienas turpinās, graujot Ukrainas pilsētas ar kaujas droniem un raķetēm, nogalinot un ievainojot desmitiem civiliedzīvotāju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka vienas diennakts laikā uz Ukrainu atlidojušas 50 raķetes un 500 droni.
Naktī no 4. uz 5. oktobri "viņi uzbruka ar spārnotajām raķetēm, "šahediem" un pat "kinžaliem””. "Uzbrukumam tika pakļauti Ļvivas, Ivanofrankivskas, Zaporižjas, Čerņihivas, Sumu, Harkivas, Hersonas, Odesas un Kirovohradas apgabali," rakstīja Zelenskis savā “Telegram” kontā.
Harkiva, Zaporižja un Odesa ir biežs uzbrukumu mērķis, kamēr Ļviva un Ivanofrankivska ir dzīvojušas samērā mierīgi - kaut vai tāpēc, ka atrodas ļoti tālu uz rietumiem no frontes līnijas. Relatīvi mierīgi jau pāris gadus ir dzīvojusi Čerņihiva, taču tagad arī šai pilsētai ir uzbrukts - gan brīvdienās, gan arī pašlaik. 7. oktobra rītā krievi veica triecienu lauksaimniecības uzņēmumam Čerņihivas apgabalā, un graudu glabātavā izcēlās ugunsgrēks.
Avoti Čerņihivā “nra.lv” sacīja, ka situācija ir smaga - laiku pa laikam dzirdams, ka lido droni, un pēc tam skan sprādzieni, lielāko daļu diennakts nav elektrības, un nav zināms, kad un vai vispār būs apkure.
Krievu armija grauj infrastruktūru - lai Ukrainas iedzīvotāji ziemas laikā paliktu bez siltuma un gaismas. Notiek arī apzināti, acīmredzami mērķtiecīgi triecieni, lai nogalinātu civiliedzīvotājus, šaujot pa tādām vietām, kur nekādu militāru vai enerģētikas objektu nav pat tuvumā. Tā arī šajā aizvadīto “brīvdienu” uzbrukumā Krievijas okupantu raidītais “Shahed” iznīcinātājdrons ietriecās pasažieru vilciena sastāvā. Uzbrukums notika 4. oktobrī, brīdī, kad maršruta Šostka-Kijiva vilciens atradās Šostkas stacijā.
Pēc dažām minūtēm, kad notika pasažieru evakuācija no pirmajā triecienā cietušā vilciena, atkārtots uzbrukums tika vērsts pret vēl citu vilcienu. Uzbrukumā daudz ievainoto, viņu vidū arī trīs bērni. Viena no ievainotajiem stāvoklis bija tik smags, ka mediķiem neizdevās glābt vīrieša dzīvību.
Arī šīs nedēļas sākumā Krievija ir turpinājusi graut - 7. oktobra naktī krievi veica uzbrukumu ar divām “Iskander-M/KN-23” ballistiskajām raķetēm, 152 “Shahed” un “Gerbera” uzbrukuma bezpilota lidaparātiem un cita veida droniem, ziņo “epravda.ua”.
Arī Ukrainas bruņotie spēki un specdienesti nesēž, rokas klēpī salikuši. Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma netālu no Sanktpēterburgas aizdegusies viena no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām, sestdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.
Šis bija jau otrais uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai dažu nedēļu laikā. Kirišos, kas atrodas 800 kilometru uz ziemeļiem no Ukrainas, ir naftas pārstrādes rūpnīca “Kirišiņefjteorgsintez”, pazīstama arī kā “Kiņef”, viena no lielākajām naftas rūpnīcām Krievijā.
Bojājumi tika nodarīti arī uzbrukumā Krievijas dienvidu reģionā Voroņežā.
Sociālajos tīklos izvietoti video, kā ar milzu liesmām sadeg kāda noliktava Krievijas okupētajā Krimā. Ukrainas armija ir paziņojusi, ka veikusi triecienu lielam naftas terminālim Feodosijā.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nakts laikā virs pussalas notriekti 12 Ukrainas droni no kopumā 21, ko palaidusi Kijiva.
Iepriekš šim objektam tika trāpīts Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukumā martā.
Šovasar Ukrainas droni veiksmīgi uzbruka arī ļoti tālu Krievijas iekšzemē - Tatarstānā, Tālajos Austrumos un citur sprāga un dega te kāda ieroču rūpnīca, te atkal kādi naftas “bunduļi”. Ne visi droni lido no Ukrainas - daļa tiek palaista arī no Krievijas teritorijas.
Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ vairs nedarbojoties ceturtdaļa Krievijas naftas pārstrādes iekārtu.
Ukrainas specvienībām 4. oktobrī izdevās ar raķeti trāpīt pa supermodernu mazo raķešu kuģi “Grad” Oņegas ezerā Karēlijā, kad tas devās no Baltijas jūras uz Kaspijas jūru. Raķete trāpīja dzinēja nodalījuma labajā bortā, nodarot kuģim nopietnus bojājumus.
Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ vairākos Krievijas reģionos ir radies degvielas deficīts; ir analītiķi, kas paredz un cer, ka pēc kādiem trim mēnešiem pat arī Maskavā autovadītājiem var nākties sākt pierast pie degvielas talonu sistēmas. Tas varbūt ir par daudz cerēts, jo Putina režīms darīs visu, lai Maskavas un Sanktpēterburgas iedzīvotāji būtu tie, kas pēdējie kara dēļ sāk just diskomfortu. Tomēr problēmas ar degvielu jau ir lielas, un tās ir radījuši Ukrainas droni, no kuriem daļa nav nekāda izcili modernā tehnika un kuri brauc pa gaisu, radot mopēdam līdzīgu skaņu.
Taču pavisam citāda, Krievijai daudz nepatīkamāka situācija varētu izveidoties, ja Ukraina savā arsenālā iegūtu un sāktu izmantot tālas darbības raķetes. Tad būtu apdraudēta arī Krievijas naftas industrijas “pavēdere” Sibīrijā, kur notiek galvenā resursu ieguve. Līdz tai Ukrainai pagaidām neizdodas aizsniegties.
Mūsdienu karš gaisā ir pavisam citāds nekā agrāk - daudz mazāk tiek izmantotas lidmašīnas un helikopteri, daudz vairāk nekā jebkad iepriekš tiek izmantoti droni un raķetes. Šo ieroču tehnoloģijas tiek modernizētas milzīgā ātrumā. Vēl 2022. gadā Ukraina veiksmīgi lika lietā Turcijā ražotos “Bayraktar”, bet pašlaik, ja šāds nemodernizēts drons tiktu palaists uz krievu objektiem, ienaidnieks to momentā viegli notriektu.
Ar dronu modernizāciju nodarbojas gan Ukraina, gan Krievija. Dronus abas armijas ir iemācījušās ne tikai notriekt, bet arī novirzīt no kursa ar radiotehniskiem līdzekļiem. Lai no tā izvairītos, krievi ir izdomājuši laist dronus, kas tiek vadīti ar tieviņa optiskā kabeļa palīdzību, kas ukraiņiem dažviet frontē ir radījis problēmas.
Laikraksts “The Washington Post” raksta, ka ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” Ukrainā ir vājas Krievijas raķešu pārtveršanā - tās nav spējušas novērst virkni nesen veiktu Krievijas triecienu enerģētikas un gāzes infrastruktūrai.
Tālāk citāts no “The Washington Post”: “Tikmēr amerikāņu “Patriot” ir vienīgā pretgaisa aizsardzības sistēma, kas spēj pārtvert Krievijas ballistiskās raķetes, kas tika palaistas, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem Krievijas civilajiem mērķiem.
Ukraina nesen paziņoja, ka Izraēla ir piegādājusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem vienu “Patriot” sistēmu. Septembrī Vācija piegādāja Ukrainai pirmās “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmas, ko tā bija apsolījusi vasarā.”
“Financial Times” ziņoja, ka Krievija, visticamāk, ir modernizējusi “Iskander-M” un “Kinžal” raķetes, apmācot tās izvairīties no “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tagad raķetes lidojuma pēdējā fāzē maina trajektoriju un veic manevrus, kas apgrūtina pārtveršanu.
Ar “civilajiem mērķiem” “The Washington Post” laikam domā Krievijas naftas bāzes, ieroču rūpnīcas un karakuģi...
Arī Krievijas pretgaisa sistēmas jo bieži izlaiž cauri Ukrainas raidītās raķetes. Pašreizējā kara fāzē raķetēm ir ļoti pieaugusi nozīme, taču Krievijai to ir daudz, kamēr Ukrainai - maz. Turklāt, lai ar ienaidnieku varētu karot kaut cik līdzvērtīgi, Ukrainai ir nepieciešamas modernākas raķetes. Ukraiņi paši ir daudz ko jau iemācījušies un ieročus ražo. Taču nupat izmisīgi ir nepieciešamas tādas raķetes, kas ir amerikāņiem - “Tomahawk”. Daudzi militārie eksperti uzskata, ka šīs ir tādas raķetes, kuras lido tālu un nav notriecamas. Par notriecamību nevar zināt, jo arī “Titāniks” bija nenogremdējams kuģis, tomēr tomahauki būtu brīnišķīgi noderīgs papildinājums Ukrainas arsenālā. Šīs raķetes Ukrainas valdība prasa jau sen, bet tās nekad nav piešķirtas. Tās var sasniegt mērķi attālumā līdz pat 2500 kilometriem. Tās dotu Ukrainai iespēju veikt nozīmīgus triecienus Krievijas militārajai infrastruktūrai, piemēram, bāzēm un loģistikas centriem, kas atrodas dziļi aiz frontes līnijas un ir ārpus pašreizējo Ukrainas ieroču sasniedzamības.
Taču viss tāpat kā līdz šim joprojām atduras ASV prezidentā Donaldā Trampā, kurš nemitīgi maina viedokli, un nekad nevar zināt, kāds tas būs rīt, parīt vai pēc stundas.
“The Guardian” raksta, ka Tramps vēlētos zināt, ko Ukraina plāno darīt ar ASV ražotajām raķetēm “Tomahawk”, pirms piekrīt to piegādei, jo viņš nevēlas saasināt Krievijas karu pret Ukrainu.
Pirmdien Baltajā namā žurnālistiem jautājot, vai viņš ir nolēmis piegādāt Ukrainai raķetes “Tomahawk”, Tramps to neizslēdza un sacīja, ka ir "kaut kā pieņēmis lēmumu". "Es domāju, ka vēlos uzzināt, ko viņi ar tām dara. Es uzdotu dažus jautājumus. Es nevēlos saasināt šo karu."
Kremlis pirmdien atzinīgi novērtēja Trampa komentārus par Krievijas piedāvājumu pagarināt pēdējo atlikušo kodolieroču līgumu ar ASV, sakot, ka tas rada cerību saglabāt paktu pēc tā termiņa beigām februārī. Pagājušajā mēnesī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par gatavību vēl vienu gadu ievērot kodolieroču ierobežojumus saskaņā ar 2010. gada “New START” ieroču samazināšanas līgumu un mudināja Vašingtonu sekot šim piemēram. Kad Trampam jautāja par priekšlikumu, viņš svētdien atbildēja, ka tā “man izklausās pēc labas idejas”.
Proti, Tramps visu laiku turpina ļauties manipulācijām no agresorvalsts diktatora Vladimira Putina puses un mētāties starp “mans labs draugs” un “man viņš nepatīk”. Krievijas “atzinīgais novērtējums” pēc būtības ir kodolšantāža ar mērķi novērst tomahauku piegādi Ukrainai.
Diezin vai, lai uzspridzinātu daudzstāvu mājas Krievijā, kā to visu laiku Ukrainā dara Krievija, Ukraina lūdz šīs raķetes...
Ukraina saņems raķetes “Tomahawk” no ASV, bet ar vienu nosacījumu no Trampa
Ukrainas portāls “Dialog.ua”, atsaucoties uz avotiem Augstākajā Radā, ziņo, ka ASV ir gatavas piegādāt Ukrainai “Tomahawk”, bet vispirms izmēģinājuma partiju un ar stingriem lietošanas noteikumiem, lai novērtētu Kremļa reakciju - raķetes ir paredzētas kā spiediena instruments uz Krieviju.
Iespējamība, ka amerikāņu tāla darbības rādiusa raķetes “Tomahawk” tiks nodotas Ukrainai, ir augsta. Pēc Augstākās Radas deputāta un Ukrainas delegācijas vadītāja NATO Parlamentārajā asamblejā Jegora Čerņeva teiktā, ASV, visticamāk, sākotnēji nodos nelielu partiju un noteiks stingrus noteikumus to izmantošanai, lai pārbaudītu Kremļa reakciju un novērstu nekontrolētu eskalāciju. Ja nebūs atbildes, tiks sākti triecieni. Čerņevs prognozē šādu scenāriju: pirmajā posmā būs iesaistītas vairākas raķetes un to plašas izmantošanas aizliegums; otrajā posmā, ja Maskava neatbildēs, tiks veikti precīzi triecieni Krievijas pierobežas zonās; trešajā posmā, ja Maskava turpinās atteikties no sarunām, tiks pakāpeniski palielināts triecienu rādiuss un apjoms. Politiķis uzsver, ka tas tiks darīts pārdomāti un pakāpeniski, lai saglabātu kontroli un samazinātu nekontrolētas eskalācijas risku.
