Pasaules mediju uzmanības centrā šonedēļ ASV prezidenta Donalda Trampa miera meklējumu performace Tuvajos Austrumos, sarunas ar Vladimiru Putinu, diskusijas par kara ietekmi Eiropā; netiek apietas debates par dzimumidentitāti, cilvēktiesībām un drošību.
Tramps tiksies ar Putinu jau tuvākajā laikā
Gandrīz visos vadošajos preses izdevumos izcelts Trampa nodoms atkal tikties ar Putinu, bet šoreiz - Ungārijā, Budapeštā, Viktora Orbāna paspārnē. Trampa un Putina telefona sarunu “Reuters” raksturoja kā “produktīvu”.
Tikšanās mērķis ierasts un nemainīgs - apspriest kara izbeigšanu Ukrainā. Konkrēts tikšanās datums vēl nav izziņots, bet Kremlis informē, ka ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tuvākajās dienās runās, lai sagatavotu gaidāmo samitu starp prezidentiem Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu. Ir vairākas atsauces uz Krievijas amatpersonas Jurija Ušakova sacīto, ka samita laiks būs atkarīgs no tā, kā noritēs sagatavošanās darbi. Viņš arī apgalvoja, ka tieši Tramps ir ierosinājis Budapeštu par samita norises vietu, kam Putins nekavējoties piekritis. Vairāki izdevumi atsaucas uz Orbāna vēstījumu vietnē “X”: “Plānotā tikšanās starp Amerikas un Krievijas prezidentiem ir lieliska ziņa mieru mīlošajiem pasaules cilvēkiem. Mēs esam gatavi!”
Ungārija, kā zināms, ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atklāti uztur draudzīgas attiecības ar Maskavu un regulāri kritizē ES sankciju politiku pret Krieviju, tādēļ šāda tikšanās vietas izvēle ietver zināmu vēstījumu Eiropas Savienībai, kura jau iepriekš tikusi atstāta malā sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu.
Krievijas naratīvs, visticamāk, nemainīsies
Kā žurnālistiem pavēstījis Kremļa pārstāvis Jurijs Ušakovs, Vladimirs Putins vairāk nekā divas stundas ilgajā telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu atkārtoti uzsvēris savu ierasto vēstījumu par kara gaitu Ukrainā - proti, ka Krievijas spēkiem esot stratēģiskā iniciatīva visā frontes līnijā, ziņo “Reuters”.
Sarunā, pēc Ušakova teiktā, abi līderi pieskārušies arī iespējamajai “Tomahawk” tipa kruīza raķešu piegādei Ukrainai - iniciatīvai, kuru ierosinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Putins esot brīdinājis, ka šāda rīcība nemainīšot situāciju kaujas laukā, bet gan kaitēšot attiecībām starp Maskavu un Vašingtonu.
Savukārt Tramps, pēc Ušakova teiktā, atbildējis, ka “ņemšot vērā” Krievijas līdera pozīciju, kad piektdien Vašingtonā tiksies ar Zelenski. Sarunā Tramps arī esot uzsvēris “milzīgo potenciālu” ASV un Krievijas ekonomiskajai sadarbībai pēc kara beigām, tādējādi liekot saprast, ka Baltā nama saimnieks raugās uz konfliktu ne tikai kā uz drošības, bet arī kā uz nākotnes biznesa jautājumu.
Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad jau ir tikušies. Tas notika 15. augustā ASV štatā Aļaskā, ar mērķi virzīt miera sarunas Ukrainā. Toreiz tikšanās ilga aptuveni trīs stundas, bet pēc tās neizdevās noslēgt vienošanos, kas pārtrauktu karu.
“Mēs šodien patiešām panācām lielu progresu,” žurnālistiem toreiz sacīja Tramps. Maz ticams, ka “progress” domāts Ukrainas kara kontekstā, jo tas turpinās kā līdz šim. Tomēr abu prezidentu savstarpējās attiecībās gan bija vērojams progress - toreiz abi prezidenti nekautrējās viens otru paslavēt.
“Tomahawk” kā politisks instruments
Tikmēr diskusijas par iespējamajām raķešu “Tomahawk” piegādēm Ukrainai arvien turpinās, bet skaidras atbildes nav. Jau pirms paziņojuma par gaidāmo Trampa un Putina tikšanos ASV mediji sacentās prognozēs par to, vai Tramps riskēs spert soli, kas neizbēgami izraisītu Maskavas dusmas.
Vienlaikus ASV politiskajā diskursā arvien vairāk dominē skaidrs vēstījums - militārais atbalsts Ukrainai nav bez maksas. Tostarp ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets aicina Eiropas valstis palielināt ASV ieroču iepirkumus Ukrainas atbalstam, ja tās patiešām vēlas saglabāt Ukrainas aizsardzības spējas.
“Rīt ir paredzēta tikšanās ar prezidentu Trampu, un mēs gaidām, ka terora un kara ierobežošanas impulss, kas ir devis rezultātus Tuvajos Austrumos, palīdzēs izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu. Putins noteikti nav drosmīgāks par “Hamas” vai jebkuru citu teroristu. Spēka un taisnīguma valoda noteikti darbosies ar Krieviju. Mēs jau tagad varam redzēt, ka Maskava steidzas atsākt dialogu, tiklīdz izdzirdēja par "Tomohawk",” tā pirms tikšanās ar Trampu savā “Telegram” kanālā raksta Ukrainas prezidents V. Zelenskis.
BBC ziņo, ka šoreiz Trampa un Putina telefonsarunu iniciēja tieši Krievijas puse. Tā ilga vairāk nekā divas stundas, un tika apspriests Ukrainas pieprasījums pēc raķetēm "Tomahawk", tomēr pirms jebkura samita, kurā piedalīsies abi līderi, nākamnedēļ tiksies ASV un Krievijas augstākie diplomāti. Tas lielā mērā pamato V. Zelenska secinājumus par raķešu “Tomahawk” politisko ietekmi.
Trampam sāk izdoties. ASV un arābu valstis vienojas par Gazas joslu
V. Zelenskis acīmredzot apzināti atsaucas uz situāciju Tuvajos Austrumos, lai akcentētu Trampa panākumus miera sarunās. Pēc ilgām un sarežģītām sarunām panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu Gazā, lai gan vēl ir daudz jautājumu par reģiona drošību.
“ASV un arābu pasaule apvienojās, lai noslēgtu vienošanos ar Gazas joslu,” lepni raksta “The New York Times”. Medijs ziņo, ka ASV un arābu valstis ir sasniegušas jaunu vienošanos par Gazas joslu, kuras mērķis ir nodrošināt ilgstošu mieru un drošības garantijas reģionā. Raksts akcentē, ka šis varētu būt pagrieziena punkts visu iepriekš neizdevušos miera iniciatīvu kontekstā.
Arī Eiropas mediju galvenais nedēļas akcents vērsts uz Tuvajiem Austrumiem. Piemēram, Francijas izdevums “Le Monde” analizē ebreju teiciena "Eretz Israel Hashlema" nozīmi, kas tulkojumā nozīmētu “Izraēlas zeme tās pilnībā”, un tā izmantošanu mūsdienu Izraēlas politikā. Šis termins kļuva populārs pēc 1967. gada Sešu dienu kara, kad Izraēlas teritorija ievērojami paplašinājās. Mūsdienās to bieži izmanto Izraēlas labējie politiķi, tostarp premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš 2025. gada augustā atzina, ka viņam ir "vēsturiska un garīga misija" īstenot šo koncepciju.
Šāds konteksts šķiet apzināti piemeklēts, lai apšaubītu B. Netanjahu ambīcijas līdztekus Donalda Trampa centieniem miera atjaunošanā Tuvajos Austrumos. Jautājums ir par to, vai Netanjahu ir gatavs atteikties no ekspansijas mērķiem, akcentē “Le Monde”.
ASV mediju uzmanības centrā arī paši mediji
D. Tramps ne mazāk aktīvi darbojas arī iekšpolitiski, kur darba kārtībā nonācis preses lojalitātes jautājums jeb, citiem vārdiem sakot - cenzūra. Šobrīd ir nonākts līdz situācijai, ka ASV ziņu aģentūras atsakās parakstīt jaunos Pentagona noteikumus, kuri paredz pienākumu sniegt sabiedrībai tikai oficiālu informāciju.
Kā ziņo “The Washington Post” un “Reuters”, jaunie noteikumi būtiski mainītu žurnālistu darbu. Saskaņā ar tiem, visiem mediju pārstāvjiem, kuri vēlas saglabāt akreditāciju, līdz noteiktam datumam ir jāpierakstās un oficiāli jāpiekrīt jaunajām prasībām. Pretējā gadījumā viņu akreditācijas var tikt anulētas un viņi zaudēs tiesības strādāt Pentagona telpās.
Pirmdien arī “The Washington Post” pievienojās “New York Times”, CNN, “Atlantic”, “Guardian”, “Reuters”, “Associated Press”, “NPR”, “HuffPost” un “Breaking Defense”, sakot, ka neparakstīs Pentagona jaunos noteikumus.
Jaunā mediju politika nosaka, ka žurnālistiem jāapņemas neizmantot informāciju, kas nav oficiāli publicēta vai saskaņota ar oficiālajām iestādēm. Turklāt šo noteikumu pārkāpums varēs tikt klasificēts kā “drošības risks”. Citiem vārdiem sakot - preses darbs tiktu pakļauts tiešai kontrolei. “The Washington Post” uzsver, ka šie noteikumi būtībā pārkāpj preses brīvības principus, jo valdība mēģina noteikt, kāda informācija drīkst nonākt sabiedrības rīcībā.
Jāatzīmē, ka ASV liela daļa mediju darbojas komerciāli un to ieņēmumi galvenokārt ir no reklāmas un abonēšanas, nevis no valsts dotācijām, kā tas ir ar lielākajiem Latvijas medijiem - līdz ar to objektīvi pastāv mazāka finansiāla atkarība un politiskā ietekme. Tieši mediju finansēšanas avoti ir būtisks iemesls ASV mediju nepiekāpībai pret esošo varu.
Eiropas mediju fokusā kara tematika
“Politico” ziņo, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir optimistisks par iespēju panākt mieru Ukrainā pēc ķīlnieku apmaiņas Tuvajos Austrumos. Viņš plāno piektdien tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Vašingtonā, lai apspriestu iespējamo raķešu “Tomahawk” piegādi Ukrainai.
Savukārt, Zviedrija, Igaunija un Somija nolēmušas palielināt iemaksas ASV ražoto ieroču un aprīkojuma iegādē Ukrainai, reaģējot uz ASV aizsardzības sekretāra P. Hegseta aicinājumu sabiedrotajiem palielināt investīcijas prioritāro Ukrainas prasību saraksta (PURL) programmā, kas pēc būtības aizstāj ASV ieroču ziedojumus Ukrainai un tagad pieprasa sabiedrotajiem maksāt par ASV ieroču piegādēm, ziņo britu medijs “The Guardian”.
Vācijā arvien asākas domstarpības par militāro dienestu
Arī Vācijas medijos aktuāla kara tematika, tiesa gan, iekšpolitiskā plaknē. Tur pašlaik norisinās intensīvas debates par Bundesvēra (Vācijas armijas) nākotni, īpaši attiecībā uz obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) ierosinājis jaunu pieeju, kas balstās uz brīvprātīgu dienestu ar iespēju noteikt obligātu dienestu, ja brīvprātīgo skaits būs nepietiekams.
B. Pistoriuss, atklājot Bundestāga debates, uzsvēra parlamenta nozīmi valsts aizsardzības spēju stiprināšanā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
"Šodien mēs speram nākamo loģisko soli kopā: soli, lai paplašinātu mūsu kaujas spēkus," sacīja Pistoriuss.
Tomēr Bundestāga koalīcijas partneri ir nonākuši strīdā par to, kādam jābūt obligātajam dienestam. Vieni iebilst pret obligāta dienesta ieviešanu, uzskatot to par nevajadzīgu un neefektīvu. Savukārt citi uzskata, ka pašreizējais brīvprātīgais modelis nav pietiekams, lai nodrošinātu nepieciešamo militāro kapacitāti. Šīs atšķirīgās nostājas ir apgrūtinājušas vienotas politikas izstrādi, ziņo “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.
Vardarbības un seksa tēmas joprojām aktuālas
Hamburgas prokuratūra ir izvirzījusi apsūdzības pret aizdomās turēto kibernoziedznieku, 21 gadu veco jaunieti, kurš pazīstams kā "Baltais tīģeris", ir izdarījis vairāk nekā 200 noziegumu, bet viens no upuriem izdarīja pašnāvību. Cita starpā viņš tiek apsūdzēts kāda amerikāņu zēna slepkavībā un vēl piecos slepkavības mēģinājuma gadījumos.
"Baltais tīģeris" esot kibernoziedznieku grupas vadītājs, kas seksuālās motivācijas dēļ piespiedis vairāk nekā 30 bērnu veikt vardarbību pret sevi internetā.
Hamburgā tiesā sākusies lieta pret 23 gadus vecu vīrieti, kuru apsūdz par 13 gadus vecas meitenes slepkavību 2019. gadā. Viņš, izmantojot interneta identitāti "White Tiger", ilgstoši sazinājās ar meiteni, iegūstot viņas uzticību un iegūstot intīmas fotogrāfijas. Pēc tam viņš tās izmantoja, lai izdarītu spiedienu un manipulētu ar viņu. Pēc viņa rīcības meitene izdarīja pašnāvību. Tiesa izskata apsūdzības par seksuālu izmantošanu, psiholoģisku vardarbību un līdzdalību pašnāvībā.
Tikmēr Lielbritānijā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības kļuvis ievērojami grūtāk pārtapt no vīrieša par sievieti pēc tam, kad Apvienotās Karalistes augstākā tiesa 2025. gada aprīlī pieņēma vēsturisku un galīgu spriedumu, ka termini "sieviete" un "dzimums" Vienlīdzības likumā attiecas tikai uz bioloģisko sievieti un bioloģisko dzimumu.
Nav ziņu par ierobežojumiem, kas saistītos ar kleitu nēsāšanu transpersonām, tomēr ir vēl būtiskāks sarežģījums jeb ”tualetes aizliegums”. Britu izdevums “The Telegraph” vēsta, ka “tualetes aizliegums" var pārkāpt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) noteikumus - tā esot brīdinājusi Eiropas Padome. Problēma ir tik nopietna, ka par to raksta arīdzan “The Guardian”, akcentējot tās pašas problēmas. Domājams, šis jautājums īpaši saasinājies tieši šobrīd sakarā ar vēsāka laika iestāšanos un daudz lielāku vēlmi izmantot apsildāmas publiskās tualetes, mazāk laika pavadot brīvā dabā.
ES cilvēktiesību komisārs Maikls O'Flahertijs norādījis, ka aizlieguma īstenošana varētu izraisīt plašu transpersonu izslēgšanu no daudzām sabiedriskām vietām. Turklāt sieviešu tualetes izmantošanas aizliegums var novest pie tā, ka transpersonas būšot spiestas atklāt dzimšanas brīdī piešķirto dzimumu, uzskata M. O'Flahertijs. Vienkāršiem vārdiem - nāksies iet uz vīriešu tualeti un čurāt stāvus.
Lielbritānijas iekšlietu ministre Šabana Mahmūda asi iebilst Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Maikla O’Flahertija brīdinājumam un uzskata to par iejaukšanos Apvienotās Karalistes iekšpolitikā un nacionālajā drošībā.
