Ar šādu virsrakstu ietekmīgais laikraksts “Financial Times” (šodien, kad savas pozīcijas zaudējuši tādi agrāko gadu grandi kā “The New York Times” un “Washington Post”, varbūt pat pasaulē ietekmīgākais) apkopo ASV prezidenta Donalda Trampa uzkrītoši grezno vizīti Londonā, draudīgi piebilstot, ka citādi ar Apvienoto Karalisti varot būt cauri. Tā varot tikt sagrauta.
Var tikai minēt, kāpēc tieši uz šo Trampa izteikumu akcentēja uzmanību “Financial Times” (FT) redakcija. Acīmredzot iepriekšējās nedēļas nogalē notikusī milzīgā pret islamizāciju un imigrāciju vērstā “islamafoba” un “rasista” Tomija Robinsona organizētā demonstrācija “Apvienosim karalisti” Londonas centrā ir likusi FT redakcijai apjaust, kas tieši šodien britiem svarīgākais. Ievietoju marķiera vārdus pēdiņās, lai neieslīgtu garos skaidrojumos, kas ir Tomijs Robinsons, kāds ir viņa īstais vārds un uzvārds, ko viņš pārstāv. Divi vārdi pēdiņās, un, manuprāt, tiem, kas seko līdzi pasaules politikai, viss skaidrs.
Uzstājoties preses konferencē Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera lauku mājvietā Čekersā, Tramps stāstīja, ka viņš savā valstī esot veicis stingrus pasākumus, lai apturētu nelegālo migrāciju pāri ASV dienvidu robežai, un ieteica seram Stārmeram sekot viņa piemēram. “Es teicu premjerministram, ka es to [imigrāciju] apturēšu,” Tramps sacīja. “Nav svarīgi, vai jūs izsauksiet armiju vai kādus citus līdzekļus izmantosiet. Šī migrācija iznīcina valstis no iekšienes.”
FT norāda, ka “šī Trampa iejaukšanās radīja satraucošu disonansi citādi lielākoties pozitīvās valsts vizītes laikā, kurā Stārmers paziņoja par ASV uzņēmumu solījumiem ieguldīt 150 miljardus sterliņu mārciņu Apvienotajā Karalistē. ASV prezidenta aicinājums Stārmeram glābt savu valsti no nelegālās migrācijas, iesaistot militāro spēku, sasaucas ar Naidžela Farāža vadītās Apvienotās Karalistes Reformu partijas aicinājumiem īstenot daudz stingrāku nostāju šajā jautājumā, tostarp īstenojot “masveida deportācijas””.
Jāpiebilst, ka Farāžs līdz pat pēdējam laikam skaitījās un lielā mērā joprojām skaitās britu politikas spitālīgais, kura priekšlikumus (vienalga kādus) atbalstīt vai pat apspriest skaitās “sliktais tonis”. Iepriekšējās vēlēšanās 2024. gada 4. jūlijā Farāža Reformu partija ieguva piecas vietas parlamentā (no 650), lai gan par šo partiju kopumā nobalsoja 4,1 miljons vēlētāju (14,3% no balsojušajiem).
Tas, ka Tramps publiski uz Anglijas zemes atkārto tos pašus ieteikumus, kurus izsaka britu politikas “melnā avs” Farāžs, nevarēja netikt uztverts kā britu politiskās šķiras netaktisks aizskārums. Stārmers uz šo Trampa ierosinājumu iebilda, kā raksta FT, “sakot, ka valdība jau veic pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Stārmers apstiprināja, ka Parīzē jau nosēdusies pirmā lidmašīna, ar kuru kāds nelegāli Lamanšu šķērsojušais indiešu imigrants atgriezts vietā, no kuras ieradies, saskaņā ar nesen noslēgto vienošanos par imigrantu atgriešanu”.
Jānorāda, ka runa ir par vienu (!) konkrētu migrantu, kurš “deportēts” atpakaļ uz Franciju (ne Indiju, kuras pilsonis ir), kur iesēdies laivā uz Angliju. Šī viena migranta aizsūtīšanu atpakaļ Leiboristu partija jau pasniedz kā milzu soli problēmas risināšanā. Skaidrs, ka Trampa aicinājums iesaistīt šajā procesā armiju Londonā izklausās kā balss no citas pasaules.
Šīs gan nebija vienīgās abu pušu domstarpības. FT: “Abi līderi, kuri pavadīja stundu individuālās sarunās par globāliem jautājumiem, palika atšķirīgās pozīcijās par Stārmera ieceri nekavējoties atzīt Palestīnas valsti. Tramps teica, ka tā ir “viena no mūsu nedaudzajām domstarpībām”.
Bija arī citi atšķirīgi punkti. Tramps sacīja, ka vēja enerģija, par kuru iestājas Stārmers, esot “ļoti dārgs joks”, un mudināja premjerministru maksimāli palielināt Ziemeļjūras naftas ieguvi. Pieskaroties Gazas tēmai, Stārmers runāja par “humāno katastrofu”, kas piemeklējusi reģionu, bet Tramps, jautāts, kad viņš izdarīs lielāku spiedienu uz Izraēlu, lai tā pārtrauktu militāro ofensīvu, pievērsās gandrīz tikai palestīniešu kaujinieku “Hamas” sagūstītajiem Izraēlas ķīlniekiem.”
Savu Trampa vizītes apskatu FT noslēdz: “Stārmers norādīja, ka glaimojošā attieksme un izpatikšana, tostarp trešdien Vindzoras pilī pavadītā diena ar karalisko greznību, ir piemērs tam, kā “maigā vara” pārvēršas ekonomiskos ieguvumos. Viņš norādīja, ka 150 miljardi sterliņu mārciņu, ko ASV uzņēmumi, īpaši “Blackstone”, apsolījuši ieguldīt Apvienotajā Karalistē, radīs darba vietas un ir saistīti ar Trampa vizīti. “Tas ir tieši tas, ko sniedz šī valsts vizīte,” viņš teica.”
Ko no šīs Trampa vizītes Apvienotajā Karalistē varam secināt mēs? Pirmām kārtām to, ka neatkarīgi no tā, kādas izjūtas mums rada Trampa pretrunīgā personība, viņš ir leģitīms ASV prezidents un ASV joprojām ir pasaules ietekmīgākā valsts. Patīk tas vai nepatīk, bet ASV ir vienīgā pasaules valsts, kuras kodolarsenāls ir līdzvērtīgs Krievijas kodolarsenālam. Respektīvi, ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kura var līdzsvarot Krievijas potenciālos kodoldraudus un ar to saistīto politisko šantāžu.
Vienlaikus ar bezprecedenta grezno uzņemšanu (karaliskajās vakariņās Vindzoras pilī tika pasniegts 1945. gada portvīns par godu Trampam kā 45. ASV prezidentam un 1912. gada konjaks par godu Trampa mātes Marijas Annas Maklaudas dzimšanas gadam vienā no Skotijas salām) gan karaļnama pārstāvji, gan valdības pārstāvji neizplūda bezgaumīgos glaimos un lišķībā. Trampam tika skaidri nodemonstrēts: mēs pret jums izturamies ar pienācīgo cieņu, respektējam jūsu valsti un jūsu amatu. Gribam saglabāt labas un draudzīgas attiecības, bet cienīsim viens otru un nerunāsim diktātu valodā. Ja kādos jautājumos mūsu uzskati nesakrīt, tad tas nenozīmē, ka mums par to būtu asi jākonfliktē.
Ja runājam par Trampa vizītes nozīmi mūs visvairāk interesējošajā Krievijas/Putina/Ukrainas kara kontekstā, tad, spriežot pēc Trampa atbildēm vizītes noslēguma preses konferencē, Stārmeram neizdevās viņu pārliecināt beidzot noteikt kādas jaunas sankcijas pret Putinu un Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Tas gan nav nekas pārsteidzošs, jo pats Tramps pirms vizītes atklāti atzina, ka viņš brauc pie karaļa, lai labi pavadītu laiku, nevis lai lemtu pasaules likteņus.
