25. septembrī Lietuvas parlamentā apstiprinātā Ingas Ruginienes valdība riskē izjukt kaut vai šodien.
Kaut kas Lietuvā nogājis greizi un šo greizumu vairs nav iespējams noslēpt. Atbilstoši 2024. gada oktobrī notikušo Lietuvas Seima vēlēšanu rezultātiem 2024. gada 12. decembrī Seima pilnvarotā Gintauta Palucka valdība tika piespiesta atkāpties šā gada 5. augustā. Viņa pēctece Inga Ruginiene riskē kļūt par Lietuvas vēsturē visīsāko laiku pastāvējušo valdību. Politiskajā šķirā iekļuvušie cilvēki tā sanīdušies, ka iesaistījuši arī tautas aktīvāko daļu savu rēķinu kārtošanā. Protesta akcijas uzņēmušas tādus apgriezienus, ka politisko partiju nominālajiem un faktiskie vadoņiem vairs nepietiks ar kārtējo aizkulišu vienošanos par valsts labumu pārdalīšanu.
Vakardienas notikumi Lietuvā kaut ļoti, ļoti attāli atgādināja “lietussargu revolūciju” 2007. gada 18. oktobrī Latvijā. Proti, tika atrasts iegansts, lai sabiedrībā pazīstamu cilvēki rīkotā pasākumā iesaistītos arī Valsts prezidents. Latvijā, t.i., Rīgā cilvēki gāja protestēt pie Saeimas nama pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora Alekseja Loskutova atlaišanu, bet Viļņā valsts prezidents Gitans Nausēda vakar pieņēma kultūras nozares aktīvistus, kuri protestēja pret G. Nausēdas lēmumu apstiprināt kultūras ministra amatā Ignotu Adomaviču. Runa nav par šo cilvēku, bet par to, kā padzīt no valdošas koalīcijas un valdības partiju “Nemunas rītausma” („Nemuno aušros“), kas apkarināta ar populisma, antisemītisma, rusofilijas birkām. Atkal ar ļoti lielām atrunām varētu sacīt, ka tā partija ar savu vadoni Reģimiju Žemaitaiti ir kaut cik līdzīga mūspuses “Latvija pirmajā vietā” ar Ainaru Šleseru.
Nekas neparasts arī Latvijā nav politisko saišu stiprināšana ar personiskajām attiecībām, ieskaitot asinsradniecību. Konkrētajā gadījumā māsas ir I. Adomaviča sieva un R. Žemaitaiša brāļa sieva.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka I. Adomaviča kandidatūra kultūras ministra amatam ļoti atbilstoša, jo viņš beidzis Čurļoņa mākslas skolu, kur iemācījies spēlēt trombonu. Latvijā kultūras ministrs savulaik bijis “Vienotības” komandā uzņemtais (pašlaik Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieks ES fondu jautājumos) klarnetists Ints Dālderis. I. Adomaviča mūziķa karjera gan beigusies nesākusies, jo aši pārmeties par uzņēmēju. Daudzos gadījumos tas skaitītos liels pluss, ka cilvēks kaut ko sajēdz no saimniekošanas, bet šajā reizē arī tas ir mīnuss.
Šī nedēļa sākās ar G. Nausēdas un I. Ruginienes tikšanos, pēc kuras G. Nausēda izpauda savu piedāvājumu kultūras darbiniekiem dot I. Adomavičam trīs mēnešu pārbaudes laiku, kurā I. Ruginiene viņu īpaši pieskatīšot. Šādā laikā I. Adomavičs varētu vai nu parādīt īpaši lielas spējas un nozares funkcionāriem iepatikties, vai arī izgāzties un dot ieganstu sevi atlaist, vai nu nedodot ieganstu “Nemunas rītausmai” aiziet no valdošās koalīcijas, vai tieši otrādi - dodot ieganstu padzīt šo partiju no koalīcijas.
Bez “Nemunas rītausmas” I. Ruginienei paliktu mazākumvaldība. Lietuvas Seimā ir 141 deputāta vieta. Pēc pagājušā gada oktobra vēlēšanām neapstrīdami lielu daļu no tām saņēmusi Sociāldemokrātu partija. Tai 52 vietas parlamentā, kuru dēļ pašsaprotami, ka valdības veidošana tika uzticēta šīs partijas kandidātam G. Paluckam. Sociāldemokrātu balsu skaits pasargāja partiju no nobīdīšanas opozīcijā vai vismaz koalīcijas pagaldē pēc tam, kad tika publiskoti G. Palucki kompromitējoši saimnieciskie darījumi (subsidētu kredītu ņemšana no valsts finanšu institūcijām).
Tagadējā Lietuvas premjere ir nākusi no Sociāldemokrātu partijas un G. Polucka valdības. “Nemunas rītausma” bija pārstāvēta jau G. Polucka valdībā, kurai nodrošināja 20 balsis Seimā. Kā trešā partija balsu vairākuma sasniegšanai tika piesaistīta Demokrātiskā savienība “Lietuvas vārdā” ar 14 deputātiem. Šī partija pauda, ka valdību maiņa ir kā radīta, lai atbrīvotos no “Nemunas rītausmas”, taču šobrīd koalīcija ir atbrīvojusies no “Lietuvas vārdā”. Tās vietā nākušas divas pēc deputātu skaita mazpartijas, kas savlaicīgi attapušas kooperēties pamanāmāka balsu skaita sasniegšanai. Gan Lietuvas politisko spēku šķelšanās dziļumu, gan balsu konsolidācijas manieres atspoguļo tas, ka savienības apvienojušās ar aliansi: Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība ar 8 deputātiem un Lietuvas poļu vēlēšanu apvienība ar Kristīgo ģimeņu aliansi, kas kopā sagrabinājušas kaut trīs deputātu vietas. Un tālāk aritmētika: 52+20+8+3=83>141/2=71. Tātad vairāk nekā puse no Seima deputātu skaita.
Bez “Nemunas rītausmas” koalīcijai paliktu 83-20=63<71 balss. G. Nausēda brīdināja, ka netic mazākumvaldības pastāvēšanai, jo opozīcijas partijas neielaidīsies uz mazākumvaldības priekšlikumu atbalstīšanu, nesaņemot pretī labumus, kādu valdībai nav neierobežotā daudzumā. Tāpēc viņš vismaz publiski pauda, ka mēģināšot pārliecināt kultūras darbiniekus paciest I. Adomaviču uz trijiem mēnešiem. Proti, uz valsts 2026. gada budžeta sastiķēšanas laiku. Šajā aspektā Lietuva nekādi neatšķiras no Latvijas, kuras valdību arī tura kopā uzdevums nodrošināt valstij pilnvērtīgu, nevis tehnisku 2026. gada budžetu (1/12 daļu mēnesī no šā gada budžeta). Ticēsim, ka gan Lietuvā, gan Latvijā valdošie politiķi kaut cik nopietni ņem paši savus vārdus par nepieciešamību finansēt vispirms aizsardzības izdevumus.
I. Ruginienes valdības apstiprināšana notika pret solījumiem dot visiem visu: “Ar šo valdības programmu mēs skaidri apliecinām, ka vēlamies spēcīgāku publisko sektoru, ka vēlamies uzklausīt kopienas, veicināt sociālo dialogu un risināt problēmas dialoga ceļā. Mēs vēlamies vairāk ieguldīt aizsardzībā, ko jau esam pierādījuši un turpināsim pierādīt. Mēs vēlamies stipru sociālo pamatu ikvienam iedzīvotājam, mēs vēlamies, lai algas pieaugtu, lai mūsu seniori dzīvotu cienīgi un mazaizsargātajiem cilvēkiem būtu daudz labāka dzīve," teikusi I. Ruginiene. Tas viss simtkārt dzirdēts un saprotams, ka izpildīta tiks 1/100 daļa no solītā. Mazāk saprotams, ko R. Žemaitaitis reāli nodarījis tādu, ka viņš tiek dēvēts par populistu, bet I. Ruginiene par neizpildāmu solījumu došanu tiek pilnvarota vadīt valdību.
Vakardiena nedeva skaidrību par G. Nausēdas un kultūras darbinieku tikšanās rezultātiem. Apritē tika palaists G. Nausēdas padomnieces sniegts atstāstījums, ka prezidents “pateicās par godīgu sarunu”, “par saliedētību, pateicās par cienījamu vērtību pozīciju. Valsts prezidents to vērtē kā pilsonības piemēru. Valsts prezidents novēlēja neļaut sev samierināties, tālāk saglabāt aktīvu pilsonisko pozīciju un vēlreiz pateicās par mūsu kopējo satraukumu un atbildību par Lietuvu". Latvijas bijušais prezidents Valdis Zalters varētu saausīties un palūgt morālu kompensāciju par autortiesībām uz šādiem formulējumiem, jo lietussargu revolūcijas laikā viņš apmēram tā jau izteicās. Šāda kaislību uzkurināšana pasaules ekonomiskās krīzes kontekstā tālāk noveda līdz V. Zatlera 2011. gada 28. maija lēmumam atlaist 10. Saeimu. Lietuvas gadījumā gan iedzīvotāju aktivitāte, gan ārpasaules signāli noteiks šobrīd neparedzamu rezultātu - vai tur valdību vēlreiz pārtaisīs, vai Seimu pārvēlēs, vai liksies mierā.
