Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā un Lietuvā pašlaik ir politiski uzkarsēta gaisotne – Lietuvā vainīgs budžets un toksiskā populistu partija “Nemuno Aušra”, bez kuras sociāldemokrāti nevarēja izveidot valdošo koalīciju. Turklāt izraisījies konflikts starp premjerministri un aizsardzības ministri. Igaunijā par budžetu ir mazāk kašķa, bet neliels drudzītis purina pašvaldību vēlēšanu dēļ.
Paredzams, ka visās trijās Baltijas valstīs 2026. gada budžets un to pavadošie dokumenti tiks pieņemti parlamentos līdz šā gada beigām, un pašlaik par tiem notiek diskusijas gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.
Latvijā budžets mazāks nekā mazajā Igaunijā
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad prognozēts 43,9 miljardu eiro apmērā, bet vidējā inflācija - 2,3%. 2026. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 3,3% no IKP, liecina Finanšu ministrijas (FM) aplēses.
Tiek lēsts, ka 2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi pieaugs par 944,6 miljoniem eiro un veidos 16,1 miljardu eiro, savukārt konsolidētā budžeta izdevumi - 17,9 miljardi eiro.
Igaunijas valdība 24. septembrī apstiprināja 2026. gada valsts budžetu, kura kopējais apjoms ir 20,9 miljardi eiro. Budžeta ieņēmumu apjoms ir aptuveni 18,6 miljardi eiro, bet izdevumu apjoms - 19,5 miljardi eiro. Investīcijas sasniedz 1,3 miljardus eiro. Plānotais valsts budžeta deficīts ir 4,5% no IKP.
Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026. gadā valsts aizsardzībai tiks piešķirti vismaz 5% no IKP.
Lietuva cer, ka nodokļu reforma dos augļus
Arī Lietuvas valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas 2026. gada budžeta projektu.
Paredzams, ka valsts budžeta deficīts nākamgad sasniegs 2,7% no IKP, savukārt valsts parāds 2026. gadā pieaugs līdz 45,1% no IKP.
Budžeta projektā aizsardzībai ir paredzēti 4,79 miljardi eiro, kas atbilst 5,38% no IKP, atspoguļojot Lietuvas apņemšanos stiprināt savu militāro spēku reģionālās drošības apdraudējuma apstākļos.
Kopējie valsts budžeta ieņēmumi, ieskaitot Eiropas Savienības līdzekļus, tiek prognozēti 21 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek prognozēti 27,5 miljardu eiro apmērā.
Lietuvā šogad ir notikušas būtiskas nodokļu izmaiņas. Tiek lēsts, ka jau 2026. gadā tās radīs papildu 278,5 miljonus eiro valsts ieņēmumu.
Par Lietuvu nav jautājumu - tā ir lielāka valsts, vairāk iedzīvotāju, lielāks tirgus, lielāka konkurence, lielāki uzņēmumi. Loģiski, ka arī budžeta skaitļi ir lielāki.
Taču Igaunija ir mazāka, bet apgroza lielākas budžeta naudiņas...
Latvijas minimālā alga maza, maziņa
Minimālā bruto alga 2025. gadā Latvijā bija 740 eiro mēnesī, kamēr Lietuvā tā bija 1038 eiro, bet Igaunijā - 886 eiro. 2026. gadā Latvijā tā būs 780 eiro, Lietuvā tā būs 1153 eiro mēnesī, bet Igaunijā nav īsti saprotams, vai minimālā alga nākamgad tiks vairs vispār valstiski noteikta. Par to “nra.lv” vēl gaida skaidrojumu no Igaunijas Finanšu ministrijas.
Bet ir zināms, kāda būs minimālā alga, piemēram. skolotājiem, kuriem tā pieaugs līdz 1970 eiro, vidējai algai sasniedzot 2403 eiro.
Minimālā alga ir summa, par kuru zemāku atalgojumu uzņēmēji nedrīkst maksāt darba ņēmējiem par pilna laika darbu. 21 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm pastāv valsts noteikts minimālās algas līmenis. Daudzās valstīs, kur šādas normas nav, darbojas spēcīga sociālā sistēma, bet minimālās izpeļņas apmēru nosaka vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem konkrētās nozarēs.
Taču tas, ka Latvija ir, ja tā var izteikties, zemo algu zonā, nenozīmē, ka mazāka ir bijusi un būs inflācija.
Ar budžeta deficītu, kas Latvijā plānots 3,3% no IKP 2026. gadā, ir tā, ka, raugoties uz Igauniju, kur tas plānots 4,5% no IKP, varētu domāt, re, igauņiem lielāks, taču Igaunija iepriekš ir bijusi ļoti piesardzīga un nav aizņēmusies naudu tādos apmēros kā Latvija. Kamēr Latvijai valsts parāds 2025. gada sākumā bija 45,6% no IKP, Lietuvai 40,6% no IKP, Igaunijai tas bija tikai 24,1% no IKP. Igaunija ir fiskāli superdisciplinēta valsts, tāpēc tagad, kad vajag naudu aizsardzības izdevumiem, var to aizņemties.
Būvē skaistus, platus ceļus
Igaunijā nākamgad paredzēts sākt vērienīgus autoceļu būves darbus. Igaunijas sabiedriskā televīzija “ETV” ziņo, ka tuvākajos gados strauji turpināsies četru joslu ceļu būvniecība posmos Tallina-Pērnava un Tallina-Tartu. Tāpat arī būtiski pieaugs finansējums lauku grants ceļu asfaltēšanai. 2026. gadā autoceļu būvniecībai paredzēti 283 miljoni eiro, bet līdz 2029. gadam finansējums paredzēts miljarda eiro apmērā.
Igaunijas sabiedriskā medija portāls “ERR” stāsta, ka nākamgad valsts vairāk nekā divkāršos savus ieguldījumus galveno automaģistrāļu pārveidošanā par četrjoslu ceļiem. Nākamo gadu laikā maršrutā no Tallinas uz Pērnavu un vairāk nekā 20 kilometrus Tartu virzienā tiks pabeigti gandrīz 45 kilometri četrjoslu ceļu. Tiks uzsākta būvniecība Tartu šosejas posmā Meo-Imavere. Valsts ceļu uzturēšanas plānā būs iekļauts arī ziemeļu apvedceļš Tartu un dienvidu apvedceļš Keilai.
Arī Lietuvas valdība plāno ceļu projektiem piešķirt 815,5 miljonus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā šogad, un ir iespējams aizņemties papildu līdzekļus, lai atbalstītu ieguldījumus infrastruktūrā.
Lietuvā jau šogad bija vērienīgi ceļu būves darbi, no kuriem vissvarīgākie turpinās uz "Via Baltica" un Viļņas-Utenas ceļa.
Uzņēmums “Via Lietuva”, kas ir atbildīgs par valsts ceļu attīstību un uzturēšanu, ziņo, ka Lietuvā pašlaik tiek pārbūvēti vairāk nekā 90 km maģistrālo, reģionālo un rajona ceļu. Turklāt pašlaik notiek vai drīzumā sāksies publiskā iepirkuma un līgumu slēgšanas darbi vairāk nekā 130 km ceļu - tostarp grants ceļu asfaltēšana un lieli ceļu remontdarbi.
Latvijā šogad lietainā vasara traucēja darbiem, tomēr valsts autoceļi remontēti ap 600 kilometru garumā. Tiem šogad ir veltīti vairāk nekā 190 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa ir no valsts budžeta, vairāki desmiti miljoni ir Eiropas nauda, bet atlikusī daļa - citi finanšu avoti.
Taču valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024. gada aplēsēm, nepieciešami 2,902 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam.
Lai veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 816,4 miljoni eiro gadā, norāda SM. Tie ir nereāli sapņi, raugoties uz pašreizējām budžeta iespējām.
Skarbs divu visietekmīgāko Lietuvas dāmu konflikts
Latvijas aktualitātes šajā nedēļā bija trīs suņi, Stambulas konvencija, policijas noķertie IT blēži un budžets. Bet nav iekšpolitiska miera zem olīvkokiem arī kaimiņos, kur tāpat risinās dinamiski procesi.
Kā tas gadījies, kā ne, Lietuvā smagi sakašķējušās divas dāmas -premjerministre Ingas Ruģiniene un aizsardzības ministre Dovile Šakaliene. Turklāt šī konfrontācija notiek Sociāldemokrātu partijas ietvaros.
Valdības vadītāja Inga Ruģinene apsūdzējusi aizsardzības ministri sabiedriskās domas līderu palīdzības izmantošanā, lai panāktu aizsardzības nozares finansējuma palielināšanu. Tiek norādīts, ka otrdien Aizsardzības ministrijā notikušajā tikšanās reizē ar sabiedrības pārstāvjiem un žurnālistiem tika apstiprināts, ka nākamajam gadam aizsardzības nozarei plānotie līdzekļi ir mazāki nekā faktiski plānotie, ziņo sabiedriskais medijs “Ltr.lt”.
Ceturtdien aizsardzības ministra vietnieks Tomass Godļausks žurnālistiem Seimā apstiprināja, ka šonedēļ ministrijā patiešām notikušas neoficiālas sarunas ar sabiedrībā zināmām personām un žurnālistiem. Tomēr viņš atteicās komentēt šo sarunu saturu.
Valdošās Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Mindaugs Sinkjavičs sacīja, ka līdzīgas sarunas ir "dīvains žanrs", un ministres uzvedību viņš raksturoja kā nepakļāvīgu un nekonsekventu.
Savukārt premjerministre Inga Ruģiņiene solīja "nopietnu sarunu" ar Dovili Šakalieni. Sākumā viņa neoficiālās diskusijas Aizsardzības ministrijā nosauca par sabotāžu, taču drīz vien savu nostāju mīkstināja un apliecināja, ka noticis pārpratums.
Savukārt aizsardzības ministre Dovile Šakaliene aģentūrai ELTA sacīja, ka neko nezina par minēto neoficiālo tikšanos ministrijā un plāno apspriest situāciju ar premjerministru.
Aģentūra ELTA atgādina, ka nākamā gada valsts budžetā aizsardzībai paredzēts atvēlēt 5,38% no IKP - aptuveni 4,79 miljardus eiro.
Tomēr, runājot par aizsardzības nozares finansējumu, premjerministre Inga Ruģiņiene precizēja, ka daļa no šiem līdzekļiem tiks novirzīta ar aizsardzību saistītās militārās infrastruktūras vajadzībām.
Vēlāk šaubas par reālo aizsardzības apropriāciju atbilstību deklarētajām pauda opozīcijas, uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri norādīja, ka budžetā paredzētie līdzekļi nevar tikt izmantoti paredzētajam mērķim. Strīdos par aizsardzības budžetu ir iesaistījies arī Seima spīkers Jozs Oleks un Aizsardzības spēku vadītājs, ģenerālis Raimunds Vaikšnors.
Sociāldemokrāti nevar iztikt bez bezkaunīgas huligānpartijas iesaistīšanas koalīcijā
Premjerministres un aizsardzības ministres saķeršanās notiek uz cita traka skandāla fona pēc tam, kad pēc no amata bija spiests atkāpties kultūras ministrs Ignots Adomavičs no partijas “Nemuno Aušra” (“Nemūnas ausma”).
Profesors Vītauts Landsberģis radio LRT ēterā dramatiski paziņoja, ka kultūras darbinieku protesti ir cīņa par valsti un tas, kā tā beigsies, ir atkarīgs no sabiedrības apņēmības iet līdz galam.
"Tagad būs pārbaude. “Purvs” saka, ka tauta viņu mīl, viņu reitingi aug. Viņi viņus mīl - viņi tik neglīti izpaužas, ka sabiedrībai tas patīk, un viņi par viņiem balso, viņi visus nomelnos. Tas būs Hitlers. Būs fašisms. Varbūt tā tiešām būs, varbūt viņi nekļūdās. Bet, iespējams, šī ir pēdējā cīņa, lai tas nenotiktu," viņš teica.
Milzu autoritāte, pirmais Lietuvas parlamenta vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas, profesors Vītauts Landsberģis sakāpināti emocionāli norādīja, ka atbildība par pašreizējo situāciju, kuras dēļ protestē kultūras kopiena, gulstas ne tikai uz prezidentu vai sociāldemokrātiem, bet arī uz visu sabiedrību. Viņš izteicās ļoti tēlaini, salīdzinot partiju “Nemunas ausma” ar purvu un sociāldemokrātu sadarbību ar šo partiju par “nāvējošu klinču”, kamdēļ sociāldemokrāti tagad esot paralizēti, jo viņiem ir “pilnas bikses”. Pēc viņa teiktā, atrodoties koalīcijā ar kustību “Nemunas ausma”, sociāldemokrāti izvairās kritizēt partijas līdera Remigija Zemaitaiša antiizraēliskos, aizskarošos un šķeļošos izteikumus, jo “viņu lielākās bailes ir nebūt valdošajai grupai”.
“Viņi izvēlējās varas ceļu - būt pie straumes, pārvaldīt naudu, paņemt pēc iespējas vairāk. Visa sociāldemokrātu politika ir tajā. Viņu galvenās bailes ir zaudēt valdošās grupas, vairākuma, statusu. Viņus sauc par vairākumu, bet patiesībā viņi jau ir atdevuši varu Nemunas purvam,” asi izteicās profesors.
Viņš uzsvēra, ka "Nemunas ausmas" klātbūtne pie varas, tostarp svarīgu lēmumu pieņemšanā - piemēram, par aizsardzības finansēšanu -, kaitē Lietuvas drošības virzienam.
“Un kurš tagad pieņem lēmumus par aizsardzības finansēšanu? Vai jūs zināt, kurš tieši lemj un kāds var būt šis lēmums, kas spēj izstumt Lietuvu no tās drošības līnijas? Kad tas tiks paziņots? Tātad, kas ir šie šamaņi, kas paziņos Lietuvas likteni?” retoriski jautāja Landsberģis.
Vērtējot jaunākās šaubas par aizsardzības finansējumu, viņš uzsvēra, ka, ja Lietuva nepildīs savu solījumu piešķirt aizsardzībai vismaz 5% no IKP, tā signalizēs sabiedrotajiem, ka valsts "nav tāda, kādu tā sevi apgalvo", un izskatās neuzticama.
Valsts prezidents mudina pasteigties ar jauna kultūras ministra meklējumiem
Kultūras ministrijas pārejai sociāldemokrātu kontrolē un jauna ministra meklēšanai nevajadzētu ilgt mēnešus, uzskata Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Tā valsts vadītājs reaģēja uz premjerministres Ingas Ruģinienes paziņojumu, ka viņa meklē labāko kandidātu kultūras ministra amatam, un šis process ilgs tik ilgi, cik nepieciešams.
"Šis lēmums būs jāpieņem saskaņā ar tiem lēmumiem, kas tika paziņoti iepriekšējās nedēļas beigās," ceturtdien žurnālistiem paziņoja valsts vadītājs.
"Es teicu, ka neapstiprināšu ministru no partijas "Nemunas ausma" nevis tāpēc, ka vēlētos šeit demonstrēt savu spēku, bet gan tāpēc, ka Žemaitaiša kunga rīcība ir nepieņemama, un galvenokārt nepieņemama komunikācijā ar mūsu ārējiem partneriem.”
Kā ziņoja BNS, valdošās partijas vienošanās nodot Kultūras ministriju partijai "Nemunas ausma" un prezidenta lēmums iecelt par kultūras ministru Ignotu Adomaviču, kuram nav pieredzes kultūras jomā, izraisīja kultūras aprindu protestus, un 5. oktobrī tika organizēts brīdinājuma streiks, kurā piedalījās simtiem kultūras iestāžu un tūkstošiem cilvēku visā Lietuvā. Adomavičs atkāpās no amata pēc tam, kad tur bija strādājis nedēļu.
Digitālajā Igaunijā skolotājs žņaudzis skolēnu, bet opozīcija laikam piesmacēs valdošos spēkus
Tikmēr Igaunijā emocionālās sakāpinātības ziņā līdzvērtīgu trim Latvijas nošautajiem suņiem sabiedrības sašutumu izpelnījies kāds skolotājs, kurš bijis vardarbīgs, žņaudzis savu skolēnu, un tas nofilmēts video. Liela daļa sabiedrības uzskata, ka tādam pedagogam jāatņem tiesības strādāt profesijā uz mūžu.
Bet galvenais notikums politikā pašlaik ir pašvaldību vēlēšanas, kas noslēgsies 19. oktobrī.
Pirmsvēlēšanu aptauju rezultāti liecina, ka valdību veidojošā Reformu partija un partija "Igaunija 200" zaudēs trīs valsts lielākajās pilsētās. Tallinā, Tartu un Narvā uzvaru, visticamāk, gūs opozīcijā esošā Centra partija un nacionālkonservatīvā partija "Tēvzeme".
Iedzīvotāji šonedēļ izvēlas savus pārstāvjus 79 dažādu līmeņu pašvaldībās. Kopš pirmdienas norisinās iepriekšējā balsošana, kurā var piedalīties gan balsošanas iecirknī, gan internetā, jo Igaunija taču ir sevi pozicionējusi kā IT valsti, kas veido digitālu sabiedrību. Balsot var Igaunijas iedzīvotāji, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuriem ir Igaunijas vai kādas citas ES dalībvalsts pilsonība, kā arī nepilsoņi, kuriem ir pastāvīgās un ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas. Pēc četriem gadiem nepilsoņi vairs nevarēs balsot.
Labs rezultāts pašvaldību vēlēšanās, kas tiek prognozēts konservatīvajām opozīcijas partijām, var novest pie strupceļa Igaunijas prezidenta vēlēšanās, ja Rīgikogu (parlaments) neievēlēs prezidentu un lēmumu pieņems elektoru kolēģija, kas galvenokārt sastāv no pilsētu un lauku pašvaldību padomju pārstāvjiem. Prezidenta vēlēšanas notiks 2026. gada vasaras beigās.
