Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?
Šādi īpatnēji apvainojumi sešus gadus pēc tam, kad Latvijas valsts viņu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni? Vai šai personai to atņems? Jautājumus par to Ordeņu kapitulam ir iesniedzis arī žurnālists Lato Lapsa.
Atbildi tik vienkārši nemaz nevar iegūt. “Iesniegumu skata Ordeņu kapituls noteiktā kārtībā saskaņā ar likumu. Diskusiju saturs netiek izpausts, jo, kā mūs informēja Valsts prezidenta kanceleja: “Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams. Šis princips tiek dzelžaini ievērots.”
Vai kādai personai ir atņemts valsts augstākais apbalvojums? Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos, mums atrakstīja: “Informēju, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Triju Zvaigžņu ordenis ir atņemts vienai personai, kas notika pēc Krievijas Federācijas 2022. gada 24. februāra militārā iebrukuma (agresijas) Ukrainā, kas ir klajš spēkā esošo starptautisko tiesību pārkāpums un izdarīts noziegums pret suverēnu valsti. Šajā laikā apbalvotā persona nodarīja kaitējumu Latvijas reputācijai un valsts augstākā apbalvojuma prestižam, kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.
Atbilstoši Valsts apbalvojumu likumā noteiktajam Ordeņu kapituls izskata un izvērtē ar valsts apbalvojumiem saistītus jautājumus. Angelai Dorotejai Merkelei Latvijas valsts augstāko apbalvojumu pasniedza valsts vizītes laikā.”
Acīmredzot Ordeņu kapituls nav sanācis kopā, lai spriestu taisnīgu tiesu Merkeles “negadījumam”. Kaut gan ir nojauta, ka neko jau neizspriedīs - tāda persona taču… Bet Mārtiņa Drēģera minētā persona, kam 2022. gadā atņemts Triju Zvaigžņu ordenis, ir Latvijas un Krievijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens. Ordeņu kapitula toreizējā kanclere Sarmīte Ēlerte skaidroja: “Ar Triju Zvaigžņu ordeni - visaugstāko valsts apbalvojumu - apbalvo par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā. Latvijas nacionālajās interesēs ir miers un drošība Eiropā. Krievijas karš pret Ukrainu ir starptautisko tiesību pārkāpums, noziegums pret ukraiņu tautu. Pjotrs Avens nav norobežojies no Putina režīma izraisītā kara. Tas nozīmē atbalstu Krievijas agresijai un nav savienojams ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu un apbalvotas personas statusu, to nevar atsvērt iepriekšējie personas nopelni.”
Par Avena norobežošanos no Putina viedokļi ir strīdīgi, taču ir skaidrs, ka Merkele nav norobežojusies no Putina izraisītā kara. Tomēr pagaidām Ordeņu kapituls klusē.
Savukārt Atzinības krusts, kas ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, ko piešķir par izcilu Tēvzemes mīlestību un sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā, 2025. gadā ir atņemts tiesnesim Uldim Krastiņam. Krastiņš bija tiesnesis, kuru 2010. gadā ar šo valsts apbalvojumu pagodināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Ordeņu kapituls lēmumu par apbalvojuma atņemšanu pieņēmis, jo atklājušies fakti par apkaunojošu nodarījumu: Krastiņš savulaik notiesāja vairākus Latvijas brīvības cīnītājus, pat piespriežot nāvessodus.
Grūti gan noticēt, ka 2010. gadā nedz Valsts prezidents Zatlers, nedz Ordeņu kapituls nezināja par Krastiņa “nopelniem” nāvessodu piespriešanā. Un ir gandrīz neiespējami noticēt, ka 2019. gadā, kad tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis Vācijas kanclerei Merkelei, nevienam nebija zināma viņas sadarbība ar diktatoru Putinu.
Eiroparlamenta deputāts Rihards Kols, vērtējot Merkeles izteicienus, komentēja: “Šāda rīcība nav politiķa cienīga un drīzāk atgādina mēģinājumu glābt reputāciju uz citu rēķina.” Merkeles politiskais mantojums ietver ne vien kļūdaino attieksmi pret Krieviju, bet arī 2015. gada migrācijas krīzes politiku ar “atvērto durvju” pieeju, kuras sekas Eiropa izjūt joprojām, saka Rihards Kols.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka vispirms jau vāciešiem pašiem vajadzētu tikt skaidrībā ar Merkeles lomu vēsturē. “Domāju, ka viņa saņēma ordeni par to, ka viņa bija Vācijas kanclere, nevis vienkārši Merkele. Nedomāju, ka tas būtu adekvāti - ņemt nost Triju Zvaigžņu ordeni Vācijas kanclerei. Ja nomainītos Vācijas sabiedrības attieksme pret viņu - atcerēsimies, ka arī Hitlers bija kanclers, - viņa ir uzvarējusi vairākās vēlēšanās, un tas ir jāņem vērā,” teic Rajevskis.
Viņš uzskata, ka mums pašiem būtu jāmaina mūsu attieksme pret politiku, ko viņa ir realizējusi: “Mums jāatsakās no tiem daudzajiem murgiem, ko Merkele ir ieviesusi Vācijā un kas Vāciju ir iedzinuši strupceļā. Tā ir migrācijas politika, tas ir neadekvātais, ekonomiku graujošais “zaļais kurss”. Savulaik “Vienotība” izmantoja Merkeli savās vēlēšanu kampaņās. Bet mēs taču zinām, ka Krievija, kas vienmēr bijusi mūsu ienaidniece, prata mums uzspiest savu politiku, un tas notika ar Vācijas, ar Merkeles rokām. Tāpēc ļoti uzmanīgi jāpadomā: kas ir mūsu draugi un kas ir mūsu ienaidnieki šodienas pasaulē.”
Rajevskis domā, ka Triju Zvaigžņu ordenis nedevalvējas gadījumā ar Merkeli: “Viņa ir Vācijas kanclere. Un viņas teksts bija tāds… diplomātisks. Mēs, protams, to pieņēmām gana sāpīgi. Bet tas kopumā nedevalvē ordeni.”
Nu skatīsimies, kā rīkosies Ordeņu kapituls un kādi būs tā argumenti. Ja vien tie būs publiski pieejami.
