It kā nezināmo, it kā Krievijas dronu parādīšanās virs Eiropas lidostām un militāriem objektiem pavērusi ceļu uz Eiropu Austrālijas firmu “Drone Shield” un “Electro Optic Systems” pretdronu ieročiem.
2025.gads iesākās ar nezināmu dronu lidināšanos virs Eiropas nomales Rīgas lidostas 13. janvārī, taču pie lielā zvana šādi gadījumi tika piekārti tikai tad, kad tas pats atkārtojās “vecās” jeb “īstās” Eiropas teritorijā. Vispirms Dānijā. 23. septembrī ziņu lentes citēja Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas apliecinājumu, ka droni virs Kopenhāgenas lidostas esot “līdz šim nopietnākais uzbrukums Dānijas kritiskajai infrastruktūrai. (...) Tas liecina par laiku, kurā dzīvojam, un par to, kam mums kā sabiedrībai jābūt gataviem.” Tās gan tikai pieklājīgi skaļas frāzes, kādas politiķi bārsta nakt’ un dien’, bet šajā reizē tām varbūt tomēr ir finansiāls un materiāls segums. Te jāņem vērā, ka naudas drukāšana aizsardzībai var kalpot tikai tad, ja par šo naudu tiek kalti ieroči. Šajā gadījumā kalti aiz trejdeviņām zemēm, kur protot izkalt to, ko Eiropā neprot.
Pilnvērtīgas, turklāt reālajā laikā sniegtas ziņas par valstu aizsardzības budžetu tērēšanu iegūt nav (nedrīkst būt) iespējams, bet ir pazīmes, kas par kaut ko liecina. Šajā reizē uzmanību piesaista divu pretdronu ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums Austrālijā. Tā ir liela, pa visu savu kontinentu izpletusies valsts ar solīdu fondu biržu ASX (Australian Securities Exchange), kas 11. lielākā pasaulē pēc tajā kotēto vērtspapīru summārās cenas.
Paldies biržai par iespēju uzskatāmi parādīt divu tajā kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas pēdējos piecos gados, uz kuru fona lieliski izceļas šo cenu lēciens vēl īsākā laika posmā nekā pēdējie pieci mēneši. No biržas iegūtie attēli šeit mazliet modificēti, pārrēķinot uzņēmumu akciju cenas no Austrālijas dolāriem uz eiro (attiecība 1:1,76 par labu eiro) un parādot šo akciju cenas laika momentos, ar kuriem datējama Krievijas agresija Ukrainā un tālāk Eiropā.
Pirms attēlu rādīšanas vajag atrunāties par neieslīgšanu eiropopcentrismā. Diemžēl vai par laimi, bet Eiropa nav vienīgā vieta pasaulē, kur vajadzīgi pretdronu ieroči. Ukrainas kara dēļ iegūtā pieredze māca, ka tie var izrādīties vajadzīgi pat pašā Austrālijā par spīti tam, ka Austrāliju no tās iespējamiem ienaidniekiem šķir okeāni, kuros attālumi tiek izteikti kilometru tūkstošos. Tomēr praktiski nav iespējams novērst to, ka šos kilometrus pārvar vismiermīlīgākā izskata kuģi, ar kuriem var atvest dronus gan palaišanai no šiem kuģiem, gan iedabūšanai kontinenta dziļumā un palaišanai tieši pie tiem objektiem, kas izvēlēti par reālu vai simbolisku uzbrukumu mērķiem. Tomēr šādi apsvērumi nevarētu nodrošināt pretdronu ieroču ražotāju akciju lēcienu tieši tagad. To nodrošina vairāk vai mazāk ticama informācija, ka šie uzņēmumi dabūjuši vai dabūs eksporta pasūtījumus no maksātspējīgās Eiropas. Lūk, kā šī informācija izteikta naudas, t.i., akciju cenu vienībās:
Lāzera jēdziens uzradās pagājušā gadsimta 50./60. gadu mijā un periodiski izpelnījies popularizācijas kampaņas, ka tūlīt, tūlīt ar lāzeru palīdzību tiks paveikti darbi, kas tobrīd bija aktuāli zinātnē un tehnikā. Lāzers ir tāds gaismas stars, kurā pārnestais enerģijas daudzums varētu radīt vielas efektu. Tagad sadzīviskākais lāzeru izmantošanas veids ir aizvietot auklas, ar kādām celtniecībā tika mērīts attālums un dots etalons taisnai līnijai starp dažādām būvkonstrukciju sastāvdaļām. Militāristi pretendē uz tādu gaismas staru, kas gaismas ātrumā sasniegtos mērķus ne vien izgaismotu, bet arī uztriektos tiem kā akmens. Gaismas ātrums pat tam, kas miera stāvoklī smilšu graudiņš, piešķirtu klints bluķa efektu. Šādas prasības nav svaigas, bet tas tiešām būtu jaunums, ja “Electro Optic Systems” (EOS) spētu šīs prasības izpildīt attiecībā pret droniem.
Saskaņā ar EOS publicēto, lāzers, kas savādāks nekā visi citi līdz šim zināmie lāzera stari un tāpēc izpelnījies EOS dotu nosaukumu “Apollo”, dodot iespēju neitralizēt desmitiem dronu minūtē ar izmaksām dažu desmitu eirocentu (EOS izmaksas noapaļo uz vienu Austrālijas dolāru) apmērā par katru lāzera šāvienu. Tas simtiem reižu lētāk pat par zenītartilērijas lodi un daudztūkstošreižu lētāk par pretgaisa aizsardzības raķeti. Lāzera lielgabals uzstādāms uz transporta līdzekļiem apmēram tāpat kā tagad smagais ložmetējs, kas izmanto tradicionālās patronas. Lāzera starus vada dators cilvēka galvai un rokām neiespējamā ātrumā un precizitātē. Tas viss skan ārkārtīgi jauki, bet atliek pārliecināties praksē par visām šeit apsolītajām lāzera lielgabala un stara īpašībām.
Austrālijas uzņēmuma “Drone Shield” produkcija vizuāli salīdzināma ar rokas ložmetēju. No tā izlido ne lodes un ne acīm redzami stari, bet cilvēka acīm neredzami radioviļņi, kam jānoslāpē tie radioviļņi, ar kādiem tiek vadīti droni.
Publiskajā telpā sevi kā dronu ražotājvalsti pozicionējušās Latvijas uzņēmumu pārstāvji stāsta, cik grūti traucēt viņu ražoto dronu vadīšanu. “Neatkarīgās” aprakstītajā 28. maija pasākumā “Drone Summit 2025” bija runa par to, ka mūsu dronu vadīšanas signālu frekvences var mainīties desmit reizes sekundē, ļaujot nezaudēt kontroli pār dronu arī tad, ja dažās frekvencēs signāls tiek traucēts. Lai gan Latvijas uzņēmumu ražotajiem droniem un “Drone Shield” pretdronu ieročiem jāatrodas vienā frontes pusē, tie nenodrošina Ukrainai pārsvaru, jo tādi paši dronu un pretdronu ieroči atrodas arī pretējā frontes pusē. Neredzamo radioviļņu cīņu acīm redzamais rezultāts ir tāds, ka frontes līnija jau vairākus gadus sastingusi uz vietas, ja raugāmies no Latvijas, no kurienes grūti uztvert frontes līnijas pārbīdes šurpu turpu pa dažiem desmitiem metru vai kilometru.
Tepat Latvijā noskaidrotais palīdz saprast “Drone Shield” atskaitīšanos, ka savu ieroču pogrammatūru uzņēmums atjaunina ik pēc 90 dienām. Stāstiem par neredzamo staru varu pār pretinieku droniem esot noticējuši pircēji vairāk nekā 70 valstīs. Uzņēmuma apgrozījums šā gada pirmajā pusē pārsniedzis 170 miljonus Austrālijas dolāru, kas atbilst 95 miljoniem eiro, un peļņa sasniegusi 2,1 miljonu dolāru (1,2 miljonus eiro).
Ukrainas dēļ “Drone Shield” izpelnās papildu uzmanību ar sava izpilddirektora un arī publiskās sejas Oļega Vorņika izcelmi no Krievijas. Viņš bijis pusaudža gados, kad viņa ģimene pamanījusies atrast vietu Jaunzēlandē. “Drone Shield” izpilddirektors viņš jau kopš 2016. gada. Pēdējo piecu gadu laika posms, kādu ASX ļauj aplūkot “Drone Shield” no vērtspapīru cenu viedokļa, dalās trijās ļoti nevienlīdzīgās daļās: trīs gadus tā akcijas bija ļoti lētas, vienu gadu akciju cenas svārstījās ar vērā ņemamu augšupejošu tendenci attiecībā pret ļoti zemu bāzi un pēdējā gada laikā akciju cenas ne kāpj, bet lec uz augšu.
Izskatās, ka uzņēmuma panākumu iemesls ir savlaicīga piesaistīšanās karam Ukrainā. Ukrainas izdevuma “Fokus” 2022. gada 28. jūlija publikācijas “Irānas droni būtiski pastiprinās Krievijas armiju: Ukrainai ir, ko likt pretī” sadaļā “Kā Ukraina tiks galā ar Irānas bezpilotu lidaparātiem” atbilde sniegta ne vien ar vārdiem, bet arī ar attēlu, kurā redzams Oļegs Vorņiks ar viņa firmas ražoto ieroci rokās.
