Vai arī Valsts kontroles darbiniekiem ir cerības uz prēmijām; kurās jomās valsts naudu iespējams ietaupīt un kurās gūt papildu ieņēmumus – “nra.lv” saruna ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
Finanšu ministrijas (FM) uzrādītais draudu pārskats ir briesmīgs, bet mīkstināts ar atrunām, ka draudu lielākās daļas piepildīšanās varbūtība nav zināma. No nākamajā gadā reāli iedomājamiem draudiem valsts varēšot atpirkties vissliktākajā gadījumā ar naudu 0,294% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kārtējo reizi atlikta Eiropas Komisijas veselības un dzīvnieku labturības komisāra Olivēra Vārheji (Olivér Várhelyi) virzītā Tabakas produktu direktīvas (TPD) pārskatīšana, kas varētu būtiski mainīt tabakas un nikotīna produktu ražošanas un tirdzniecības noteikumus visā Eiropas Savienībā. Tikmēr Latvijā konstatēts straujš ieņēmumu sarukums no akcīzes nodokļa. Kā salāgot atsevišķo interešu grupu tieksmi veicināt aizliegumus, kuri iedzen akcizētas preces nelegālā tirgū, ar rūpēm par sabiedrības veselību un valsts vajadzībām pēc nodokļu ieņēmumu kāpuma?
Šobrīd Eiropas drošības dienesti izmeklē Krievijas saistību ar masveida viltus ziņu izplatīšanas kampaņu par lidostu, pasažieru lidmašīnu un mediju biroju spridzināšanas draudiem. Pasaules medijos par notiekošo izskan dažādas versijas.
Cik lielas prēmijas saņems Latvijas Bankas darbinieki; vai visi tās saņems; kā Latvijas Banka raugās uz iespējām ierobežot tēriņus, un vai finansēs un ekonomikā viss izskatās tik slikti – “nra.lv” saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Māriņu Kazāku.
Aiz klaigām par graudu tranzīta aizliegšanu slēpjas nevis rūpes par kara iznākumu Ukrainā, bet gan nauda – ļoti liela nauda, kuru cer iegūt un pārvilināt pie sevis tuvāko kaimiņvalstu uzņēmēji, iznīdējot vēl atlikušās tranzīta plūsmas caur Latviju. Šādu secinājumu ļauj izdarīt dati par kravu apgrozījumiem Baltijas jūras ostās.
Spriežot pēc premjerministra Andra Kulberga otrdien notikušās prezentācijas, viena no topošās valdības prioritātēm būs valsts finanšu sakārtošana, kura balstīsies uz izšķērdības izskaušanu un stingru taupības režīmu.
Šodien būs pirmizrāde, bet no rītdienas, 13. novembra, Rīgas un Latvijas reģionu kinoteātros skatāma dokumentālā filma “Ceļš nekad nebeidzas”. Tas ir stāsts par leģendāro Latvijas alpīnistu Teodoru Ķirsi, viņa komandas biedriem un par Latvijas alpīnisma ceļu uz augstākajām pasaules virsotnēm.
Kādēļ mūsu policistus pasaulē ciena, un ko pasaule mācās no mūsējiem; kādēļ arī mūsu valsts policijai gadās melnās dienas; ko vecāki palaiž garām bērnu uzvedībā, un kādas tam ir sekas; cik pietiekami labi policisti tiek atalgoti – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Armandu Ruku.
Otrdien Ministru kabinetā sasauktajā kopīgajā preses konferencē valsts kontrolieris Edgars Korčagins, premjerministrs Andris Kulbergs un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks bija vienoti vienā būtiskā jautājumā: kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ir jāmaina.
Veselības nozarei gadu no gada vajadzīgs aizvien lielāks finansējums. Vienlaikus pacientu līdzmaksājumi aug augumā un līdzi tiem rindas pie speciālistiem, procedūrām medicīniskām manipulācijām. Kas notiek veselības nozarē, kur paliek nauda un kā atrisināt problēmas ar šo melno caurumu – “nra.lv” saruna ar uzņēmēju un veselības nozares ekspertu Māri Dreimani.*
Psihologi atzīst, ka izšķiršanās starp racionāli izsvērtu un uz emocijām balstītu lēmumu nav viegla. Vēl vairāk. Pretēji izplatītajam pieņēmumam, izvēloties starp apzināto (racionālo) un neapzināto (iracionālo, emocionālo), priekšroka visbiežāk tiek dota neapzinātajam (Rūdolfs Blaumanis: žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri).
Kādēļ Latvijas iedzīvotājiem ir pamats justies droši; kāds progress sasniegts pretdronu aizsardzībā; kādēļ ir jāuzticas armijas komandieriem; kā saprotas mūsu karavīri ar dažādu tautību pārstāvētajiem NATO karavīriem; kādēļ dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ļoti stilīgi – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar aizsardzības ministru, rezerves pulkvedi Raivi Melni.
Kad tūkstošiem svecīšu 11. novembrī iedegas Daugavmalā, mēs atceramies brīvības cīņu varoņus, kuri tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Atgādināsim, ka 1919. gada 11. novembrī, Bermontiādes laikā, Latvijas bruņotie spēki ar Rīgas līcī izvietoto franču un britu kuģu artilērijas atbalstu pēc gandrīz mēnesi ilgušām cīņām Pārdaugavā sakāva Bermonta-Avalova komandēto un fon der Golca atbalstīto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. Pārdomās par Lāčplēša dienu un šodienu ar “Neatkarīgās” lasītājiem dalās ģenerālis Raimonds Graube, NBS komandieris (1999–2003; 2010–2017), Valsts aizsardzības un patriotisma fonda “Namejs” valdes priekšsēdētājs.
Ministru prezidents Andris Kulbergs sniedza kaut nelielu ieskatu tajos pasākumos, kuru izmantošanai jānovērš valsts pāriešana kreditoru pārvaldībā apmēram tādā veidā, kā tas 2008.–2009. gadā jau piedzīvots.
Pamiers Oleškos, Ukrainas armijas panākumi frontē, diplomātiskie kontakti, gaidāmās Krievijas, Ukrainas un ASV sarunas vieš piesardzīgu optimismu par miera līguma noslēgšanu. Bet vai Kremlis ir gatavs parakstīt jēgpilnu un taisnīgu vienošanos?
Kā mainījies kara stils Ukrainā pēdējos gados, kādas pozitīvas pārmaiņas vērojamas kara gaitā; kas tiek uzkrāts Krievijas militārajās noliktavās; kādēļ NATO militārās spējas joprojām ir pārākas par Krievijas militārajām spējām – “nra.lv” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedi Igoru Rajevu.
No 9. novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieņemt projektu pieteikumus lauksaimniecības investīciju atbalsta programmās, kurās kopumā pieejami 59,7 miljoni eiro. Finansējums paredzēts saimniecību modernizācijai, tehnikas un iekārtu iegādei, ražošanas ēku būvniecībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Uz atbalstu var pretendēt dažādu nozaru lauksaimnieki, tostarp graudkopji, lopkopji un dārzeņu audzētāji. Tomēr finansējuma saņemšanai būs jāizpilda virkne prasību, bet konkurencē par līdzekļiem priekšrocības būs noteiktiem saimniecību veidiem un projektiem.
Sākušās valdības veidošanas izšķirošās sarunas. Andris Kulbergs, kuram prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis valdības sastādīšanu, sola ar šo uzdevumu tikt galā jau līdz valsts svētkiem – 18. novembrim.
Septembra beigās no dzīvnieku pavairotavas Dundagā tika izņemti vairāk nekā 40 Aļaskas malamuti, 11 no tiem pārdeva valsts rīkotā izsolē. Tikko Saeima nostiprināja likumā principu, ka dzīvnieks nav lieta. Taču diez vai ar to pietiek, lai nodrošinātu, ka izņemtie suņi nonāk atbildīgu saimnieku rokās.
Vai taisnība, ka TV diskusijās par pasaules galu runā tikpat mierīgi kā par laika prognozi; kas notiek un notiks ar Eiropu, Ameriku un pārējo pasauli – politisko procesu vērotāja Gundara Bojāra saruna ar politologu Andi Kudoru.
