Lai cik absurdi šis virsraksts izskatās, tā atbilstību īstenībai apstiprina "Neatkarīgās" sarunas ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu un Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Martu Kotello.
Rīgas konference godam aizvadīta. Kādi secinājumi? Vispirms jāsaprot, kāda ir šādu konferenču jēga un mērķis. To galvenā ideja ir pulcināt atzītus nozares ekspertus, politiķus, viedokļu līderus un kopīgi veidot politisko izpratni par pasaulē vai noteiktā reģionā notiekošajiem procesiem. Šo izpratni ne tikai veidot, bet arī izplatīt un nostiprināt publiskajā telpā.
Dramatiskajā negadījumā, kas pirms vairākām dienām piemeklēja Carnikavas bērnudārza audzēkņus, vainīgs ir cilvēks, proti, suņu saimnieks. Par to ir vienisprātis visi, kurus “uzrunājis” šis notikums, kurā no divu nepieskatītu suņu uzbrukuma cieta seši bērni, no kuriem divi nokļuva slimnīcā. Patlaban Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par “noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Savukārt viedokļi par notikušo atšķiras niansēs, no kurām dažas gan ir būtiskas.
Kāda 35 neatkarības gadu laikā ir izveidojusies mūsu tiesu varas sistēma – tuvojamies demokrātiskas valsts ideālam vai virzāmies uz policejisku valsti – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”), Saeimas deputāti, bijušo tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”) un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Saulvedi Vārpiņu.
Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaistes atbilstību Latvijas darba tirgus vajadzībām un darba atļauju iegūšanas sistēmas efektivitāti. Izrādās, Latvijā neesot skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Ak tu mūžs, kāds pārsteigums. Kas gan to būtu domājis?
Saeimas Tautsaimniecības komisijas šīsnedēļas darba kārtībā tika iekļauts jautājums par Latvijas ekonomisko attīstību 14. Saeimas laikā, un komisijas sēde ar šādu darba kārtību noslēdzās ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (“Jaunā vienotība”) vārdiem: "Esam pie beigām, nav laba sajūta."
Tiem, kuriem Ķīnas un Nepālas pierobežā pazuduši tuvinieki, bez tīri cilvēcīgā pārdzīvojuma jāsaskaras arī ar virkni sarežģītu praktisku un juridisku jautājumu tepat Latvijā. Galvenā problēma saistās ar pazudušo “bez vēsts” statusu.
Kā Nacionālo bruņoto spēku pulkvedim pagāja 100 dienas ministra amatā, vai slodze ministram ir lielāka nekā pulkvedim – žurnāliste Kristīnes Kravcovas saruna ar aizsardzības ministru Raivi Melni.
Par situāciju pēc ASV diplomātisko sūtņu tukšvārdīgajām vizītēm Maskavā un Kijivā, par iespējamām sabotāžām pret Latvijas militārā kompleksa rūpnīcām, par agresora nodomiem ieņemt Latviju vienas dienas laikā – “Neatkarīgā” iztaujā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.
Lai gan atbildīgas amatpersonas saka, ka pie Vanšu tilta pārbūves celtnieki ķersies klāt tikai pēc gada, jau tagad rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem ir pamats kļūt bažīgiem – kas notiks, kad tiltu slēgs pilnīgi vai daļēji, kādos sastrēgumos būs jāsēž?
Vakar publicētie PISA vispārējā izglītības līmeņa pētījuma rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu un lasītprasmju līmenis strauji krīt. Šajā pētījumā, kurā piedalās 90 valstis un simtiem tūkstošu skolēnu, tiek pārbaudītas 15 gadus vecu skolēnu zināšanas dabaszinātnēs, matemātikā (šogad arī datorzinātnēs), kā arī viņu lasītprasme. Šāds pētījums tiek veikts ik pēc trijiem gadiem jau kopš pagājušā gadsimta laikiem, līdz ar to dodot iespēju skaidri iezīmēt tendences.
Kāda loma sabiedrības informēšanā krīzes situācijās ir sabiedriskajam medijam (LSM); vai pildīt sabiedrisko pasūtījumu tautas informēšanā nevajadzētu uzticēt arī komercmedijiem – žurnālistes Kristīnes Kravcovas diskusija ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu (Nacionālā apvienība) un uzņēmēju, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidentu Pēteri Šmidri.
Dīzeļdegvielas cena virknē lielāko mazumtirdzniecības tīklu brīvdienās pārkāpa pāri divu eiro par litru slieksnim, un vairs tikai zemo cenu degvielas uzpildes stacijās (DUS) tā ir 1,974. Arī 95E markas benzīna cena pamazām kāpj un tuvojas divu eiro atzīmei.
Par enerģētiku atbildīgie ierēdņi apliecināja Saeimas deputātiem, ka apkures sezonā kurināmā pietiks un siltuma cenas nepārsniegs Saeimas deputātu maksātspēju.
Pēc Baltā nama sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ko fotogrāfijās un atreferējumos atstāstīja Krievijas prese, pietrūka tikai viena attēla, kur Vitkofs un Kušners bučo Vladimira Putina kurpes – šādi un vēl nicinošāk sociālajos tīklos uz šo tikšanos reaģēja simtiem lasītāju. Latvijas lietpratēji sarunā ar “nra.lv” norāda uz to, ka sarunas Maskavā nedod kaut mazākās cerības, ka Krievijas diktators būtu gatavs beigt karu.
Kāda ir patiesā šī brīža drošības situācija un kas ar to notiks rīt un pēc mēneša – politologa Filipa Rajevska saruna ar aizsardzības ministru Raivi Melni.
Svētdien notikušajās vēlēšanās Vācijas zemē Saksijā-Anhaltē pārliecinoši uzvarēja partija “Alternatīva Vācijai” (lietosim starptautiski pieņemtos saīsinājumus, AfD), kura ieguva 43,8% balsu. Tomēr ar iegūtajām 39 vietām viņiem pietrūkst trīs mandātu, lai iegūtu absolūto vairākumu 83 vietu vietējās zemes parlamentā (landtāgā).
Kamēr Vācijas un visas Eiropas autobūves simbols "Volkswagen" (WV) nonācis līdz jautājumiem par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu, tikmēr Latvija iespraucas divās specializētās sauszemes transporta līdzekļu ražošanas nišās.
Rihards nav aizgājis. Viņš ir pacēlies virs sava mīļā Augulienas ezera, lai satiktos ar tuvajiem, kuru vairs nav mums blakus. Šķiet, viņš tūdaļ nāks atpakaļ, rāmi smiedamies un mādams ar roku. Rihards ir cilvēks, kura mirklīga aiziešana ir vien šķietamība. Jo viņš paliks ar mums.
Kādēļ nedrīkst slēgt Vanšu tiltu tā rekonstrukcijas laikā, nepiedāvājot alternatīvas Daugavas šķērsošanas iespējas – žurnālistes Kristīnes Kravcovas diskusija ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētājas vietnieku Ansi Pūpolu (Nacionālā apvienība) un arhitektu Andi Sīli.
