Sākums

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Kādreiz pazīstamais sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts ar tādu viltīgu smīniņu mēdza teikt: “Man patīk vērot, kā jauni politiķi nonāk sistēmā un pamazām tur sāk bojāties.”

Latvijai ir divas smagas, grūti risināmas ekonomiskas (arī politiskas) problēmas. Viena ir zem parādu nastas smokošā aviokompānija “airBaltic” un otra – milzīgus finanšu resursus rijošais megaprojekts “Rail Baltica”. Abi šie projekti jau gadiem atrodas valdības darba kārtībā. Sadaļā: prasa naudu. Līdz ar to katru reizi, kad parādās šis lūgums: iedodiet, aizdodiet, izvirzās pretjautājums: ko darīt?

Veselības ministrija (VM) plāno līdz 300 000 eiro novirzīt valsts pētījumu programmas uzdevumam par pārtikas produktu profilēšanu un marķēšanu. Vienlaikus Latvijā jau darbojas biedrības "ABCDE Open Food Data Lab" veidota pārtikas produktu datubāze, ko tās autori vairākkārt piedāvājuši izmantot ministrijai.

Pēc sešu gadu pārtraukuma, iespējams, tiks atjaunota prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Tuvākajā laikā varētu tikt parakstīts savstarpējās saprašanās memorands starp Ekonomikas ministriju un “Tallink Grupp”, kas nostiprinās pušu apņemšanos turpināt darbu projekta īstenošanā. Arī Rīgas Brīvostas pārvalde apliecina, ka “šobrīd ir aktualizēts piedāvājums, sarunas notiek visos līmeņos”.

Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.

Lai gan Latvijas ekonomikas rādītāji šobrīd kopumā nav slikti, zem pozitīvās statistikas slēpjas satraucoša tendence, kas nākotnē var beigties ar ļoti sāpīgām sekām. Tā “NRA.lv TV sarunās” norādīja politologs Filips Rajevskis, brīdinot, ka valsts algu politika ilgtermiņā nav ilgtspējīga.

Musulmaņu tradīcijās miris cilvēks jāapbedī pēc iespējas ātrāk – ideālā gadījumā diennakts laikā kopš nāves. Taču, kā redzam, pastāv arī izņēmumi – Irānas garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, kurš gāja bojā 28. februārī kopīgos ASV un Izraēlas gaisa triecienos, joprojām nav guldīts zemes klēpī.

Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.

Izlozēti 15. Saeimas vēlēšanu sarakstu numuri. Kāpēc šie numuri mūsdienās vispār vajadzīgi, tas jau ir cits jautājums, bet, tā kā šāda tradīcija – kandidātu sarakstiem  piešķirt numurus – pastāv, tad tos var arī īsumā apspriest.

Latvijas kavēšanās “Rail Baltica” projektā Igaunijai sankcijas neradīs. Igaunija joprojām plāno pabeigt savu maršruta posmu līdz 2030. gadam, apstiprināja Igaunijas Klimata ministrijas mobilitātes vicekanclers Sanders Salmu.

Mazo veikaliņu īpašnieki vēstulē Saeimai un Labklājības ministrijai žēlojas gan par to, ka "nozare saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu" un tāpēc "esošie darbinieki regulāri strādā virs noteiktā darba laika apjoma", gan par to, ka "spēkā esošā prasība par virsstundu apmaksu 100% apmērā rada uzņēmumiem būtiskus papildu izdevumus", kas jāsamazina uz pusi.

Eiropai turpinot piedzīvot rekordlielu karstuma vilni, Pasaules veselības organizācija brīdina, ka nākamās vasaras būs tikai karstākas.

Vienkāršs, parasts latviešu cilvēks kuļas kā pa nātrēm. Taču arī pasaules lielākajiem bagātniekiem ir problēmas – nevajag domāt, ka viņiem dzīve viegla.

“Reuters”: “stingrās līnijas” piekritēji Krievijā arvien uzstājīgāk pieprasa Putinam atteikties no diplomātijas un izšķirties par kodoleskalāciju

Aizvadītajā nedēļā Igaunijā un Lietuvā tika risināti nopietni jautājumi par turpmākās politikas personālijām. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Partiju jūnija reitingi iezīmē jauno politisko spēku sadalījumu pēc Evikas Siliņas valdības krišanas maijā un salīdzinoši straujās Andra Kulberga valdības izveidošanas. “Apvienotais saraksts” (AS) kļuvis par pārliecinošu reitingu līderi, un tas nav nekas pārsteidzošs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis Saeimas 18. jūnijā pieņemtos grozījumus Valsts civildienesta likumā. Lai arī šie grozījumi ir visai formāli (no likuma teksta tiek izņemt viens teikums), tiem var būt nozīmīga loma mūsu valsts tālākajā attīstībā.

“Jaunās valdības ministri, nenoliedzami, domā par vēlēšanām un par to, kā būs pēc vēlēšanām. Viņi var, protams, teikt, ka tā nav, bet esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka kaut vai zemapziņas līmenī viņi par to domā,” TV raidījumā “Nra.lv sarunas” sacīja politologs Filips Rajevskis.

Teju puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju no samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas no 1. jūlija ir piemērots maizei, pienam, olām un svaigai un atdzesētai mājputnu gaļai, sagaida vismaz piecu eiro ietaupījumu no 50 eiro vērta groza, liecina pircēju aptauja.

Valsts finansējums politiskajām partijām, ko no mūsu naudas izmaksā partijām bez mūsu piekrišanas, pat ja mēs iebilstam pret konkrēto partiju rīcību, nemaz neveicina partiju politikas kvalitāti vai panākumus vēlēšanās, izriet no sekojošiem piemēriem.

Vakar Mārupes novads tika pie jauna izpilddirektora. Šī persona tika ievēlēta vai iecelta (kā katram labāk patīk šo procedūru dēvēt) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 18 par, viens – pret. Par šo gadījumu varētu arī nerunāt, ja vien tajā kā ūdens pilē neizkristalizētos visas mūsu valsts un pašvaldību personāla atlases, teiksim maigi, īpatnības.