Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.
Kā investoru izvēles ietekmē robežas tuvums un dronu incidenti; ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji; kā tikt pie mājokļa Latgalē; kas piesaista vai atgrūž potenciālos investorus Latgales reģionam – šie un citi jautājumi tika analizēti Krāslavā notikušajā Ekonomikas ministrijas rīkotajā būvniecības nozares konferencē “Regulējums – Finansējums – Ilgtspēja”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šajās Līgo svētku un Jāņu dienās vēl jauki pavadīt laiku atpūšoties un censties vienam otrā pamanīt labo, nevis slikto, kļūt vienam pret otru labākiem, laipnākiem, iedrošinošākiem. Valsts prezidenta vēlējums videovēstījumā.
Vēdiskais astrologs Jānis Riežnieks sarunā ar Sondru Zaļupi ielūkojas astroloģijas dzīlēs, kā arī pieskaras citām zinātnēm, kultūrām, mītiem, aktualitātēm un vēstījumiem.
Ekonomikas ministrija (EM) būvniecības nozares konferencē Krāslavā prezentēja paveikto administratīvā sloga mazināšanai būvniecības nozarē. Mērķis ir samazināt birokrātiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un vairāk uzticēties uzņēmēju profesionālajai atbildībai. Ministrija prognozē, ka iecerētās izmaiņas būvniecības ieceru saskaņošanu varētu saīsināt par aptuveni trim mēnešiem.
Mediji: ASV un Irānas 60 dienu pamiers atgriež pirmskara “status quo” Tuvo Austrumu reģionā, toties panāk Krievijas naftas eksporta papildu ieņēmumu un sankciju atvieglojumu beigas.
Tas, ka Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valde nolēmusi vēsturiskos Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) zīmolus nomainīt pret jaunizveidoto zīmolu “LSM”, ir ne tikai LSM iekšējs, šauri korporatīvs notikums. Tam ir daudz plašāka vispārpolitiska nozīme. Var pat teikt, ka tā ir viena no laikmeta maiņas iezīmēm. Viena no vakardienas un rītdienas sadursmes izpausmēm.
Ukrainas varas koridoros notiek smagas cīņas par to, kā noturēt valsts kontroli pār Ukrainas militāro industriju, jo īpaši pār Ukrainas uzņēmumu izstrādātajām tālās darbības dronu tehnoloģijām un pretdronu sistēmām – liecina publikācija Polijas valsts finansētā Mareka Karpa Austrumu studiju centra mājaslapā.
Andra Kulberga ministru kabinets plāno “uzsākt” (tā rakstīts valdības deklarācijā) jauna Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādāšanu. Neapmierinātība ar pašvaldību finansēšanas kartību ir jau kopš šī izlīdzināšanas fonda izveidošanas pirmsākumiem 1995. gadā. Pašreizējais likums tika pieņemts 2015. gadā, bet jau iepriekšējā, Evikas Siliņas valdība to bija iecerējusi mainīt. Tagad šo darbu sola turpināt arī Kulberga valdība.
Tas, ka ar aizliegumiem cīnīties pret nikotīnu saturošo vielu un aromātu izplatību ir aplami, jau tika prognozēts vēl pirms aizliegumu ieviešanas – tagad nelegālajā tirgū jauniešiem aizliegto kaitīgo vielu klāsts kļuvis daudz plašāks un pieejamāks. Cik bīstami pusaudžiem ir nelegālajā tirgū iegūstamie produkti; kā iespējams mazināt atkarību raisošo vielu izplatību; kā mūsdienu pusaudži uztver pasauli – saruna ar pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.
Mēs gandrīz jau droši zinām: zaļā enerģija ir lēta enerģija. Saulei un vējam nav degvielas rēķina, un katra jauna atjaunīgās enerģijas jauda it kā tuvina mūs zemākām elektrības cenām. Bet tomēr, izrādās, ir būtiskas nianses.
Valsts aparātam un augstākajām amatpersonām jo īpaši svarīgi ar nevainojamu 15. Saeimas vēlēšanu norisi aizsegt pleķus, kādus uz viņu goda mundieriem atstājušas pirms gada notikušās pašvaldību vēlēšanas.
Ziņu lentē virsraksts: “Biedrība: Dombravas izteikumi, ka viņu “neinteresējot visādas Eiropas normas”, apdraud Latvijas reputāciju”. Nav grūti iedomāties, kas tā par biedrību. Visticamāk, tā pati, kura piedalās agresorvalsts Krievijas un tās satelītvalsts Baltkrievijas organizētajā hibrīdkara operācijā pret Latvijas valsti un Eiropas Savienību, dažādos veidos palīdzot trešo valstu pilsoņiem nelegāli šķērsot Latvijas un ES ārējo robežu.
Ja nenostrādā aizliegumi, vairojas darbs muitas speciālistiem; caur kuriem kanāliem Latvijā pludina aizliegtās vielas; kā notiek muitas darbs; kas jāzina vientiesīgiem tūristiem trešajās valstīs, pērkot medikamentus vai nezināmas izcelsmes vielas – saruna ar Nodokļu un muitas policijas (NMP) Muitas lietu izlūkošanas daļas vadītāju pulkvežleitnantu Maksimu Maistrenko.
Neraugoties uz to, ka pasaules bagāto valstu klubiņš – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) – paģēr Latvijai celt nodokļus, mūsu politiķi, vismaz pagaidām, šādu mūsu ekonomiku nonāvējošu un valsti no cilvēkiem iztukšojošu politiku piekopt nav gatavi.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti aizrādīja Birokrātijas atmešanas grupas (BAG) vadītājam Jānim Endziņam, ka viņiem vajadzīgi spilgti, 15. Saeimas vēlēšanu kampaņā piesaucami birokrātijas apkarošanas piemēri, nevis atskaites, kurās ierakstīto skaitļu saistību ar reālo dzīvi arī Endziņš deputātiem paskaidrot nespēja.
Par Latvijā atlikušo 1,8 miljonu cilvēku grūtībām kārtot saistības, kādas rada 20,17 miljardus eiro lielais valsts parāds un 17,8 miljardu eiro aizņemšanās no bankām, liecina arī tas, ka 7,06 miljardi eiro nodoti piedziņai tiesu izpildītājiem un 2,01 miljards – parādu ārpustiesas piedzinējiem.
To, ka aizliegumi legālajā tirgū tirgot e-cigaretēm paredzētās aromatizējošās vielas un dažādus nikotīnu saturošos produktus veicina vērienīga nelegālā tirgus attīstību un kaitīgo produktu pieejamību jauniešiem, praksē pierādījis pētošais žurnālists, divu bērnu tēvs Mārtiņš Otto. Kā notiek šo vielu izplatība un kādas šausmas, jo īpaši jauniešiem, tiek piedāvātas – saruna ar Mārtiņu Otto.
Krievija zaudē savu neseno ietekmi – tuvākais sabiedrotais Baltkrievija bez Kremļa ziņas turpina sarunas par “lielo darījumu” ar ASV. Tiklīdz Minskas ekonomiskās un Kremļa ģeopolitiskās intereses nesakrīt, Lukašenko turpina ārpolitisko ekvilibristiku un vēlas drošības garantijas.
Dailes teātrī norībējis šīs priekšvēlēšanu sezonas grāvējs – politiskā drāma (traģikomēdija?) “Rīkojums nr. 2”. Izrāde par reāli notikušu politisku drāmu (traģikomēdiju?) Latvijas politikā 2011. gada vēlā pavasarī, kad amatu tikpat kā jau zaudējušais valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.
Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
