Vai tikai juridisku iebildumu dēļ Saeimā iestrēguši robežsargiem nepieciešamie likuma grozījumi, lai pienācīgi aizstāvētu mūsu valsts robežu no nelegālo migrantu plūsmas, un kā likumu grozījumi paplašinās robežsargu tiesības lietot ieročus – “nra.lv” saruna ar Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku, Galvenās pārvaldes priekšnieku ģenerāli Juri Martukānu.
Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vienošanās par dīzeļdegvielas piegādēm izraisījusi plašu starptautisku rezonansi, izceļot ASV iekšpolitiskās intereses un Kremļa “varas vertikāles” darbību.
Vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums pievienoties Dublinas deklarācijai par uzticamu un drošu mākslīgo intelektu nozīmē arī Latvijas bažas par drošības aspektiem mākslīgā intelekta izmantošanā – nra.lv saruna ar VARAM ministru Edgaru Tavaru (Apvienotais saraksts)
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Sabiedrībā valda gandrīz vai nebijusi vienprātība, ka šā gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” (AS) un tās līdera, premjera Andra Kulberga triumfālās uzvaras pamatā ir sabiedrības gluži vai kliedzošā vēlme pēc pārmaiņām. Pirms vēlēšanām politiķi gandrīz no visām partijām, ne tikai no AS, centās pievienoties šim pārmaiņu solītāju vilnim, taču viņiem šo pārmaiņu kārti neizdevās tik pārliecinoši izspēlēt.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins un Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka izmantoja aizejošās 14. Saeimas deputātus kā pastkastīti ziņas nodošanai nākamajai Saeimai: vai nu nākamgad sagādājiet medicīnas nozarei vēl 826 miljonus eiro, vai arī valsts medicīnas pakalpojumu saņemšana kļūs par kaut ko līdzīgu laimestam loterijā.
Lai arī nākamā gada valsts budžeta projekts no Finanšu ministrijas līdz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vēl nav nonācis, ir visai skaidrs, kādā virzienā izdevumi tiks ierobežoti – “nra.lv” saruna ar komisijas priekšsēdētāju Aivu Vīksni (“Apvienotais saraksts”).
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs vakar ieradās Sanktpēterburgā. Pulkovas lidostā Vitkofu sagaidīja Vladimira Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Vēlāk Vitkofs tikās arī ar pašu Putinu. Sarunas ilga trīs stundas.
Gandrīz ceturtā daļa vēlētāju Eiropā pašlaik atbalsta galēji labējās partijas, rakstīja “The Guardian” šā gada jūnijā. Kas ir šīs partijas, ko tās grib un dara? Par to šis “nra.lv” galēji labējo partiju apskats. Vairāk nekā 150 politologu veikta analīze liecina, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri atbalsta šādas partijas, kopš 1995. gada ir pieaudzis gandrīz piecas reizes.
Valsts aizsardzības mācības (VAM) norisi grūti atšķirt no teātra pulciņa nodarbībām, ja mēģinām iedomāties, kādā veidā "izglītojamie demonstrēs vai vizualizēs: a. Lodes lidojuma trajektoriju. b. Sānvēja iedarbību uz lodes lidojumu. c. Pamatprincipus šaušanai pa kustīgiem mērķiem". Šeit citēts paraugplāns VAM otrā mācību gada 4. nodarbības 7. stundai.
Lai arī valdība lēma piešķirt dzelzceļa sliežu demontāžai līdzekļus, tie tuvākajā laikā paliks neapgūti – sliedes netiks demontētas. Gluži otrādi – amatpersonas un speciālisti strādā, lai piesaistītu dzelzceļam kravas no Vidusāzijas valstīm – sīkāk par to “nra.lv” saruna ar satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (“Jaunā vienotība”).
Pirms vienpadsmit gadiem Latvijas valdībai nācās iejaukties, lai nepieļautu Krievijas “Sukhoi” lidmašīnu nonākšanu “airBaltic” flotē. Tagad šis nosaukums atkal parādījies nacionālās aviokompānijas vēsturē. Šoreiz saistībā ar uzņēmēju, kurš vēlas pārņemt 18 “airBaltic” lidmašīnas un tās līgumus ar “Lufthansa”. Piedāvājums izklausās iespaidīgi, taču pagaidām nav zināms ne tas, kas ir investori, ne tas, cik daudz naudas viņi gatavi ieguldīt.
Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?
Kamēr Latvijas eksportā austrumu virzienā dominē alkoholiskie dzērieni un nozīmīgu vietu ieņem medikamenti, Lietuva piegādā šokolādi un vīnus, bet Igaunija – kakao izejvielas vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā, liecina ārējās tirdzniecības statistika.
Kad ģimene šķiras, viens no vecākiem, dažādu motīvu vadīts, pārstāj rūpēties par bērnu, liedzot viņam uzturlīdzekļus. Šādos gadījumos rūpi par uzturlīdzekļu nodrošināšanu uzņemas valsts un vienlaikus administrē parāda piedziņu – kā tas notiek, kāds ir Latvijas vidējais uzturlīdzekļu nemaksātāja portrets un kādu motīvu vadīts viņš atsakās no sava vecāka pienākuma – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktoru Edgaru Līcīti.
Lai kompensētu kaut nelielu daļiņu no neiegūtajiem ieņēmumiem par nepārvadātajām kravām, valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārdod visu, ko iespējams pārdot.
Francija mēģina atgūties pēc satriecošajiem notikumiem pagājušās nedēļas beigās, kas iesākās kā mierīgas demonstrācijas, bet pārauga mežonīgā vardarbībā un postīšanā. “Kā līdz kam tādam varēja nonākt? Vai Francija sabruks?” – šādus jautājumus citiem un sev bieži uzdod pasaules plašsaziņas līdzekļu analītiķi.
Demogrāfisko lietu padomes 9. oktobra sēde atgādināja par divām lietām: par padomes pastāvēšanas 15 gadu jubileju un par dibināšanas brīdī sākto tradīciju padomē runāt par jebko, lai tikai nebūtu jārunā par dzimstības palielināšanu Latvijā.
Ko par politiķiem mums atklāj vēlēšanu rezultāti, kādēļ vieniem izdevās savākt daudzus plusus, bet citi izpelnījušies iespaidīgas vēlētāju antipātijas – žurnāliste Kristīne Kravcova un politologs Filips Rajevskis “nra.lv” studijā analizē vēlēšanu rezultātus un aicina skatītājus komentāros paust savu viedokli par to, kuri politiķi būtu cienīgi strādāt Andra Kulberga valdībā.
Oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunāko demogrāfijas apskatu par Latvijas iedzīvotājiem 2026. gada sākumā. Lielu pārsteigumu nebija: iedzīvotāju skaits turpina sarukt, mirušo joprojām ir vairāk nekā jaundzimušo. Viena no nedaudzajām labajām ziņām ir paredzamā mūža ilguma pieaugums līdz 76,8 gadiem.
