Sākums

Cīņā par tautas, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību dažādas pasaules valstis piekopj dažādas stratēģijas – vieni cīnās ar aizliegumu un ierobežojumu metodēm, citi ar skaidrošanu un kaitīgo vielu neaizliegšanu saprāta robežās. Diametrāli pretējas pieejas, diametrāli pretēji rezultāti – Zviedrijā kaitīgo ieradumu piekopēju skaits samazinās, bet Austrālijā, Jaunzēlandē, Francijā, Beļģijā un citviet kaitīgie ieradumi nemazinās, toties zeļ un plaukst nelegālais tirgus.

Veikalos pārtika pēdējā laikā nekļūst dārgāka, taču ekonomiskie apstākļi liecina, ka šī tendence varētu nebūt ilgstoša. Sadārdzinās degviela, dabasgāze un elektroenerģija, pasaules tirgos turpina pieaugt vairāku pārtikas izejvielu cenas. Vai tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos Latvijas iedzīvotājiem atkal nāksies maksāt vairāk par maizi, pienu, sviestu, gaļu un citiem ikdienas produktiem?

Veltījums visu kontinentu smaiļu iekarotājam Teodoram Ķirsim, filma "Ceļš nekad nebeidzas" skatītāju vērtēšanai tiks nodota 12. novembrī, bet no 13. novembra tā tiks demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kādēļ un kā tapa šī filma un ko alpīnistiem nozīmē kalnu vilinājums – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar filmas autoru un režisoru Viktoru Budu.

Eiropas Savienības zivsaimniecības ministri 26. oktobrī panāca politisku vienošanos par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2027. gadam. Brētliņu nozvejas limits pieaugs par 44%, bet Latvijas kvota sasniegs 40 340 tonnu. Zemkopības ministrija šo rezultātu vērtē kā nozarei labvēlīgu. Taču sarunās par kvotām runa ir ne tikai par zivju piegādēm vietējam tirgum, bet arī par eksportu un rūpniecisko pārstrādi.

Andra Kulberga otrās valdības radīšanas moku laikā iekrīt 20 gadu jubileja 2006. gada 7. un 8. novembra notikumiem, kad 9. Saeima jau savā pirmajā sanākšanas dienā izteica uzticību no iepriekšējās Saeimas pārmantotajam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, taču viņa spožā uzvara ļoti drīz pārvērtās par kaunpilnu zaudējumu.

Mūsu sabiedrība tikai iegūtu, ja bērni un jaunieši pulcētos nevis vārtrūmēs vai lielveikalu pievārtēs, bet muzejos un citās kultūras iestādēs – prasīt bērniem naudu par iespēju baudīt kultūru nav nedz valstisks, nedz prāta darbs – par to “nra.lv” saruna ar 14. Saeimas deputāti, bijušo vidusskolas direktori Ilzi Verginu.

Kādu vietu mūsu esībā ieņem rūsa; tās ir beigas kaut kam vai jauna sākums; kad mākslas darbs tiek pabeigts; kas notiek ar mākslas darba radītāju viņa centienos satvert pilnību – “nra.lv” saruna ar māksliniekiem Ēriku Mālderi un Aigaru Lenkeviču par rūsu, mākslas vērtību katra cilvēka dzīvē un radošo kaifu, uztveres treniņu un neizsmeļamo iedvesmu no dabas.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Nupat Saeimas vēlēšanās uzvarējušie “Apvienotā saraksta” pārstāvji nenogurstoši atkārto: valsts esot katastrofālā finanšu situācijā. Lai to glābtu, būšot jāpieņem nepopulāri lēmumi. Būs jāgriež pārlieku uzblīdušie valsts izdevumi.

Nebūt ne sakāpinātu augstprātību un izvēlību, bet bezizeju apliecina 15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāja Andra Kulberga vārdi, ka gandrīz mēnesi kopš sākuma sarunām par viņa vadītas valdības izveidošanu "jaunās valdības modelim joprojām ir iespējami visi varianti".

Kādu kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nodara mēģinājumi liegt graudu tranzītu caur Latviju; kas notiek, ja kāda valsts mēģina ieviest nosacījumus, kuri ir pretrunā ar Eiropas Savienībā pieņemtajām normām, un kā uz to reaģē globālās pasaules biznesa struktūras – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidentu Jāni Kasali.

Kad pagājušajā piektdienā Varšavā, pie Konstitucionālā tribunāla ēkas, ieradās policija, krasi saasinājās politiskā spriedze, kas izraisīja plašu reakciju, ko pamanīja arī citur pasaulē. Polijas premjerministra Donalda Tuska valdība jau ilgstoši atrodas konflikta situācijā ar valsts prezidentu Karolu Navrocki sakarā ar Konstitucionālā tribunāla darbību un tiesnešu iecelšanas kārtību. Nu konfrontācija izauga konkrētā pretstāvē.

Vakar Rīgas domes (RD) ārkārtas sēdē komitejās ievēlēja tos jaunos RD deputātus, kuri ieguva mandātus pēc tam, kad daļa RD deputātu kļuva par 15. Saeimas deputātiem. Tā kā pārsvarā tie ir opozīcijas deputāti no partijām “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J), tad šo izmaiņu politiskā nozīme varbūt nav tik liela, bet tā ļauj runāt plašāk gan par politisko izkārtojumu RD, gan par tiem uzdevumiem, kuri RD būs jārisina jau tuvākajā nākotnē.

Kas notiek ar cilvēktiesībām Latvijā; kas tiesībsardzi gada laikā visvairāk pārsteidzis, un kur meklēt cilvēkus, kuri vēlas atbalstīt līdzcilvēku; kas neapmierina Ieslodzījuma vietu pārvaldes klientus; vai vērojama diskriminācija darbavietās; vai bez valstiskas drošības varēsim nodrošināt cilvēktiesības – “Neatkarīgās” saruna ar tiesībsardzi Karinu Palkovu.

Vai taisnība, ka tās valstis un tos uzņēmumus, kuri neinvestē jaunākajās tehnoloģijās, piemeklē ātrs gals; vai Latvija virzās uz savu galu vai tomēr spēj airēt strauji mainīgajā tehnoloģiju un inovāciju virpulī – “nra.lv” saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru, akadēmiķi, profesoru Tāli Juhnu.

Lai arī gandrīz visas pirmsvēlēšanu aptaujas uzrādīja ASV Republikāņu partijai nelabvēlīgus vidustermiņa vēlēšanu rezultātus, reālie rezultāti pārsteidza pat zvērīgākos ASV prezidenta Donalda Trampa nīdējus. Vienā vārdā: republikāņi piedzīvoja graujošu sagrāvi. Zaudēts ir vairākums ne tikai Pārstāvju palātā, kas tika visai droši prognozēts, bet arī pārliecinoši zaudēts vairākums Senātā.

Neraugoties uz politiskām un ekonomiskām spekulācijām saistībā ar graudu tranzītu caur Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un ostām, Eiropas Savienības īpašā vēstnieka sankciju jautājumos Deivida O’Salivana atbilde “nra.lv” ir lakoniska: graudi ir būtiska globālās pārtikas sastāvdaļa, kuras transportēšana nav aizliedzama.

Dabasgāzes biržas cenas pacelšanās virs 100 eiro par megavatstundu (MWh) fiksē apkures un elektrības cenu celšanos vismaz uz visu 2026./2027. gada ziemu un kārtējo inflācijas lēcienu, kas nodarīs neatgriezeniskus zaudējumus cilvēku vairākuma ieņēmumiem un uzkrājumiem.

Vai veiksmīgi investējam jaunajās tehnoloģijās, cik paši spējam radīt jaunas progresīvas tehnoloģijas un no tā visa nopelnīt – “nra.lv” saruna ar ilggadējo Ārvalstu investoru padomes locekli un valdes priekšsēdētāju, šobrīd VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekli Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot 15. Saeimas deputātus, deva viņiem savu valsts vadītāja uzdevumu: “Jūsu uzdevums ir panākt, lai realitāte būtu tik skaista, ka par to varētu nemulstot stāstīt.” Atcerēsimies līdzīgu prezidenta uzrunu pirms četriem gadiem. Toreizējais prezidents Egils Levits 14. Saeimas pirmajā sēdē teica: “Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai.”

“Krievija karot nevēlas, bet tam ir gatava” – ar šādu paziņojumu Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā, komentējot 27. oktobrī notikušās telefonsarunas ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri. Tas bija reāls brīdinājums vai tomēr viens no ārpolitikas veidošanas elementiem?

Aizejošās 14. Saeimas vadība atstāja nākamajai Saeimai publiskotus datus par Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos iesaistīties valsts aizsardzībā un 23. oktobrī šiem datiem veltītu apspriedi, kas kārtējo reizi apliecināja, ka cilvēkus piesaistīt spējīgu ideju Latvijas valdošajām aprindām nav.