Sākums

Ministru prezidentei Evikai Siliņai, sniedzot ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto, nebija daudz ar ko palielīties. Var jau stāstīt, cik daudz esot izdarīts birokrātijas mazināšanā, bet visi šie stāsti atduras pret pašas Siliņas izgudrotajiem 25%, kuru jēgu un izmērojamo nozīmi neviens īsti paskaidrot nevar. Kas tie par 25%? No kā? Kā tos izmērīt?

Latvijas Bankas (LB) organizētajā finanšu sektora attīstības forumā “FinNext 2026” izskanēja tik nopietni brīdinājumi par kreditēšanas ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai, kas rada CO2 emisiju, ka foruma sākumā dzirdētās gaviles par banku darbības ierobežojumu atcelšanu un kreditēšanas pieaugumu pēc noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes “Moneyval” labvēlīga ziņojuma par Latviju izrādījās nevietā un nelaikā.

Situācija Tuvajos Austrumos mainās katru dienu. Nav iespējams paredzēt turpmākos notikumus, jo pietrūkst saprātīgas loģikas. Un tomēr ir kādas likumsakarības, par kurām ar “Neatkarīgo” runā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Mājas arestā nonācis Šoigu uzticamais cīņubiedrs, bijušais Krievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks Ruslans Caļikovs.

Kā sanāca tā, ka valsts kapitālsabiedrība SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kuras nosaukums pats par sevi pasaka komercdarbības jomu, izdomā pirkt “Škoda” akumulatoru vilcienus, nevis to dara mums zināmais vilcienu apsaimniekotājs – valsts kapitālsabiedrība AS “Pasažieru vilciens”? Kādiem mērķiem tad īsti pirka šīs pagaidām īsti nezināmas kilometrāžas nobraukt (ne)spējīgās ritošās iekārtas un kāpēc tieši no “Škoda Group” (“Škoda”)? Kā tā sanāk, ka līgumu par “Škoda” vilcienu iegādi ATD slēdz pēc tiesību uz šādu darbību veikšanu deleģējuma termiņa beigām? Kāpēc 2021. gada teju Ziemassvētku priekšvakarā Ministru kabinets premjera Krišjāņa Kariņa vadībā pielemj veikt speciālus grozījumus Satiksmes ministrijas nolikumā viena konkrētā 89,41 miljona EUR darījuma īstenošanai?

Kas paveikts Jelgavas novadā gatavojoties iespējamiem plūdiem; kā gājis novadam ar elektroautobusu lietošanu un vai tādu transportu iespējams izmantot skolnieku pārvadāšanai; vai patiesi elektroautobusā iebūvēts ir arī dīzeļmotors salona apsildīšanai; kā novēršamas nejēdzīgu autobusu iegādes; vai iedzīvotāju skaits novadā samazinās un kāpēc; kādēļ Jelgavas novadā neplāno slēgt skolas; vai patiesi Jelgavas novadā drīzumā būs pieejami zemo cenu dzīvokļu un dzīvojamās mājas – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Zālīti (ZZS).

Pretrunīgi ziņojumi par kuģošanu Hormuza šaurumā šonedēļ ir likuši strauji svārstīties jēlnaftas cenām pasaules tirgū. Visā pasaulē ar šausmām veras uz šo kritisko vietu loģistikā, kur cauri 39 kilometrus platam jūras šaurumam starp Irānu un Omānu no Persijas līča uz Arābijas jūru parasti tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas un 35% no naftas, kas tiek transportēta tikai pa jūru.

Atbilstoši Evikas Siliņas valdības iecerētajam birokrātijas samazināšanas plānam valdība izveidojusi divas jaunas dienesta pārbaudes komisijas. Viena izvērtēs “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, otra kārtējo reizi “vērtēs” “Daugavas pāli” un dzelzceļa estakādi Mārupē.

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs esot pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklājusi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65% nevalstisko organizāciju (NVO) saskārušās ar tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40% samazinājies finansējums. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to nupat Briselē sprieduši Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas aktīvisti. Tajā skaitā pārstāvji arī no Latvijas.

Kas notiek Irānā? Cik daudz mēs zinām par Irānu? Kā notiekošais karš ietekmēs politiskos un ekonomiskos procesus Tuvo austrumu reģionā un pārējā pasaulē; kas notiks ar resursu cenām un kādu iespaidu karš atstās uz Latviju - par šiem un citiem ar karu Irānā saistītajiem jautājumiem politologa Filipa Rajevska saruna ar Latvijas Universitātes profesoru Leonu Taivānu.

Vai patiesi Latvijai atrasts gandrīz neizsmeļams ieņēmumu avots – piedāvājums bagātiem ārzemniekiem reģistrēties par nodokļu maksātājiem Latvijā un maksāt pēc speciāli viņiem radītām likmēm, kas daudz zemākas nekā bagātās valstīs.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas speciālie dienesti ikgadējos darbības pārskatos brīdina par Krievijas agresīvajiem plāniem Baltijā.

Gandrīz ikvienam cilvēkam, kurš ir apmeklējis bērnudārzu, ir saglabājušās atmiņas par auklīti kā pirmo cilvēku, kurš iemācīja turēt rokā karoti, pašam apģērbties, pareizi mazgāt rokas vai paveikt kādu citu pašaprūpes darbiņu, pasniedza pusdienu zupas šķīvi, diendusā palasīja pasaku vai vienkārši noglāstīja galvu un samīļoja. Latvijas bērnudārzos pirmsskolas skolotāju palīgu joprojām trūkst, un tam ir savi iemesli. Bet ir cerība, ka situācija var mainīties. Par to sīkāk šajā “Neatkarīgās” rakstā.

No 2025. gada datiem izriet, ka Baltijas algu līderis vairs nav Igaunija – augstākā vidējā bruto alga reģionā šobrīd ir Lietuvā. Latvija joprojām atpaliek no abām kaimiņvalstīm. Jautājums – cik ātri šo starpību var samazināt.

Kas ir tas “cits”, kas tiek pieprasīts ēnu dienu anketas pieteikumos? Ēnu dienu Latvijā organizē biedrība “Junior Achievement Latvia” (JAL). Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības programma, kas sniedz iespēju iegūt praktisku un visaptverošu ieskatu dažādās profesijās. Latvijā Ēnu diena norisinās kopš 2001. gada. Arī šogad.

Latvijas finanšu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu vadošās amatpersonas iztērēja darba dienu plaša loka sarunām par viņu uzņēmumu, nozares un Latvijas iespējām izgrozīties no nepatikšanām, kādas draud līdz ar ekonomisko lejupslīdi Latvijā un pasaulē.

Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.

Juriskonsults un aktīvs sabiedrības pārstāvis, interneta lapas “Jurista balss” izdevējs Gundars Ūdris intervijā “nra.lv” atklāja, ka tuvākajā laikā iesniegs tiesā pieteikumu pret Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatoriem, prasot atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu.

Rīgas domes (RD) deputāta Rūdolfa Brēmaņa (“Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” (SV/JL)) Rīgas 50. vidusskolas salidojumā sarīkotā skandāla politiskās sekas var skart ne tikai un ne tik daudz pašu Brēmani, cik tos, kuri ar viņu bija saistījuši zināmas politiskās ambīcijas.

2025. gada vasarā, kad ASV un Izraēla apšaudīja Irānu, Putins uz jautājumu par Irānas līdera ajatollas Ali Hamenei iespējamo nāvi atbildēja izvairīgi: “Es pat negribu par to runāt.” Deviņus mēnešus vēlāk ajatolla tika nogalināts Izraēlas un ASV triecienā.

Saruna ar Latvijas Basketbola savienība ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu par Latvijas basketbola lomu valsts tēla un ekonomikas stiprināšanā.

Karadarbības uzliesmojums Tuvajos Austrumos daudzus nepatīkami pārsteidzis. Pasažieru aviācijas darbība reģionā ir apgrūtināta, un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) iestrēguši ap 700 Latvijas valstspiederīgo. Lai viņiem palīdzētu atgriezties mājās, valdība piešķīrusi 752 000 eiro. Pasažieru līdzmaksājums būšot 350 eiro.