Sākums

Slimnīca Skaržisko-Kamennā Polijas dienviddaļā būs viena no pirmajām vietām, kur tiks izmantoti valsts jaunās Civilās aizsardzības programmas līdzekļi. Pazemes infrastruktūras modernizācija pielāgos jau esošu objektu, lai kara gadījumā slimnīca pirmo palīdzību ievainotajiem varētu sniegt pazemē, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.

“Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 230. panta 3. daļas. Iesaistītās personas ir noskaidrotas, tiek skaidroti notikušā apstākļi,” interesentus sausi informēja Valsts policija, norādot, ka kriminālprocess sākts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tas izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Tūlīt būs jau pagājušas divas nedēļas kopš 21. maijā notikušā pretīgas vardarbības akta, no policijas puses dzirdams vien klusums, un sabiedrības interese par notikumu ir noplakusi: acīmredzot tādēļ, ka vairums necer uz lietas taisnīgu atrisinājumu un vainīgo personu sodīšanu.

Svarīgi ir uzsvērt ražošanas investīciju nozīmi savstarpējo investīciju apjomā, jo tas stiprina ekonomisko sadarbību un rada jaunas darba vietas, “nra.lv” norāda Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izziņojis Ukrainas mierizlīguma sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā. Ukraina publicēja pamiera memorandu, kas paredz visu veidu karadarbības un uzbrukumu pārtraukšanu uz sauszemes, jūrā un gaisā.

“Koksnes un meža esamība ir ļoti liels nodrošinājums valsts neatkarībai,” secina Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, kurš ir arī zemkopības ministra ārštata padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos.

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas pilsētas vadība apstiprināja šā gada papildu budžetu, kura apmērs ir nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Lielākais piešķīrums – 1,5 miljoni eiro – tiks piešķirts patvertņu būvniecībai daudzdzīvokļu mājās, ziņo Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "err.ee".

Par Starptautisko bērnu aizsardzības dienu iezīmētajā 1. jūnijā palūkosimies uz tādiem laikiem Latvijā, kad “¼ noslepkavoto - jaunpiedzimušie bērni”.

Krievijas Valsts domē sāk apspriest nodokļu sloga palielinājumu pēc Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumu samazinājuma. Izdevums “The Moscow Times” raksta: Valsts domes deputāti atkal izskata nodokļu palielināšanas scenārijus, lai kompensētu budžeta iztrūkumu pēc naftas un gāzes ieņēmumu krituma, kas sasniedzis divciparu skaitli.

Ideja Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā iekļaut skolēnu mācību uzņēmumus (SMU) ir nākusi, protams, no “progresīvo” frakcijas – tā atzina Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Pro). Tas nozīmē, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, ja to ieņēmumi sasniegs 3000 eiro, būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem un jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN).

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu ir ieguldījuši uztura bagātinātājos, kas paredzēti sievietēm. Lai gan nav pierādīts, ka vitamīni palīdzētu hormonālām problēmām, daudzi cilvēki uzskata, ka šie uztura bagātinātāji palīdz, tajā pašā laikā mediķi un zinātnieki tos asi kritizē, vēsta Zviedrijas sabiedriskās televīzijas raidorganizācija SVT savā interneta portālā "svt.se".

Zaļais kurss, kas agrāk bija atbalstāms un planētu glābjošs virziens, nu ir pārvērties sektantismā: par to runā un neseno vēsturi atceras bijušais premjers un Saeimas priekšsēdētājs, ekologs Indulis Emsis.

Norvēģija vēlas aizliegt ceriņus, kas tur tiek uzskatīti par invazīviem augiem. Arī Zviedrijā augs tiek uzskatīts par invazīvu, bet pagaidām bez to aizliegumiem, vēsta Zviedrijas nacionālā televīzija savā interneta portālā "svt.se".

Arvien jauna un uzlabota iespēja, lai arī nav pieejama pavisam pirmo reizi, ir pasta balsojums no ārzemēm. Lai pārbaudītu, cik šis process vienkāršs, uzaicinājām latviešu ģimeni Zviedrijā pārbaudīt, cik tas ir vienkārši vai sarežģīti.

Tagadējā spraudziņa kļūs par vērā ņemamu caurumu tad, kad Latvija piedzīvos to pašu, ko aprīļa beigās piedzīvoja Spānija un Portugāle. Ļoti ļaunas mēles saka, ka tur saules un vēja elektrība sadedzināja elektropārvades tīklu.

2025. gada 23.–26. maijā Krievija uzsāka savu lielāko uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma. Vienīgi 24. maija naktī uz Kijevu tika palaistas sešas “Iskander-M/KN-23” ballistiskās raķetes, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visā Ukrainā notrieca 245 "Shahed" bezpilota lidaparātus.

Valsts kontrole un valsts kontrolieris Edgars Korčagins personīgi ceturtdien nāca klajā ar apgalvojumiem, ka valsts Satiksmes ministrijas personā nav uzraudzījusi valstij piederošās akciju sabiedrības "airBaltic" rīkošanos ar naudu, ko valsts ieguldīja kā atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārdzīvošanai: "Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbinieku atalgojums, kapitālieguldījumi) utt. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts nav panākusi, lai "airBaltic" akcijas birža tiktu pārdotas savlaicīgi. Tagad esam nonākuši situācijā, kad akciju pārdošana, ja tā patiešām notiktu, nevis ļautu valstij atgūt uzņēmumā ieguldīto naudu, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," kā sacīja P. Korčagins. Un tas pašā labākajā gadījumā atšķirībā no sliktākā gadījuma, kad naudu uzņēmuma uzturēšanai būs spiesta dot valsts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta "Eurostat" galīgajiem datiem, 2025. gada aprīlī gada inflācija Igaunijā bija 4,4%, kas ir otrā augstākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un pirmā starp eirozonas valstīm, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Trauksmes signāls atnāca no Jūrmalas. “Jaunā balsu skaitīšanas programma regulāri “uzkaras”, nav iespējams saskaitīt balsis elektroniski, acīmredzot mums nāksies to darīt ar vecajiem paņēmieniem, proti, skaitīt “ar rokām”,” stāsta Aivars Griķis, Jūrmalas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. “Bet kā skaitīšanas rezultātus pēc tam juridiski noformēt? Baidos, ka partijām būs iemesli tiesāties par vēlēšanu rezultātiem.”

Ne tik tālā pagātnē citās valstīs ir bijuši gadījumi, kas stipri atgādina to, kas, iespējams, gaida mūsu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Bankrotēja milzīgā Itālijas nacionālā aviokompānija “Alitalia”, bankrotēja Ungārijas karoga lidsabiedrība “Malev”, taču Latvijas valsts teju punkts punktā ir atkārtojusi līdzīgus gājienus – grūdusi iekšā “airBaltic” aizvien vairāk un vairāk nodokļu maksātāju naudas, vienlaikus atstājot novārtā kapitālsabiedrības uzraudzību. Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar secinājumu, ka uzraudzība ir bijusi nekāda.

Šonedēļ notikusī aizsardzības inovāciju parāde un to pavadošais pasākumu kopums “Drone Summit 2025” nostiprināja Latvijas vadošos vietu Ukrainas atbalstam izveidotajā Dronu koalīcijā.

7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Pirmo reizi redzēsim jaunās vēlēšanu zīmes. Saskaņā ar jauno vēlēšanu zīmes modeli pie katra kandidāta vārda būs divi atšķirīgas krāsas lauciņi.