Mazāk nekā mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām viena no “Apvienotā saraksta” (AS) nozīmīgākajām partijām “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) sasauca kongresu. Tajā vairākkārt tika uzsvērts, ka “esam pārliecinoši reitingu līderi” un šo iespēju nedrīkst izniekot.
Šī gada 2. septembris ieies Latvijas vēsturē ar ziņu no Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona, ka “lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu Valsts robežsardzei, līdz 6. septembrim sardze posteņos pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils netiks izlikta".
Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?
Raugoties, kā notiek Dzirnavu ielas rekonstrukcija, kļūst skaidrs, ka normālai satiksmei pilsētā vēl viena iela mazāk. Nepietika ar Altonavas pārvada slēgšanu, Ģertrūdes, Maiznīcas, Šarlotes, Senču ielas samaitāšanu, tagad kārta Dzirnavu ielai, un gaisā jau virmo apetīte slēgt satiksmei Vanšu tiltu.
Valsts augstākajām amatpersonām nākas mierināt tautu, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainīts un tieša militāra iebrukuma risks valstij pašlaik ir zems. Taču saglabājoties ikdienas riski saistībā ar kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem un hibrīdkara izpausmēm.
Suši? Pica? Burgers, pasta vai wok? Latvijas ēdienkarte pēdējos gados kļuvusi krietni starptautiskāka. Ēdienu piegādes tīkla 2025. gada pasūtījumu datos pirmajās vietās bija burgeri, kebabi un picas, bet tūlīt aiz tiem – suši un citi Āzijas virtuves ēdieni. Arī olīveļļa, viens no Vidusjūras virtuves simboliem, mūsu virtuvēs ieņem arvien stabilāku vietu.
Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus regulāri notiek dažādu līmeņu vēlēšanas, taču lielas skaidrības par to, par ko īsti šajās vēlēšanās tiek lemts, nav. Viena no versijām – izvēlamies tos politiskos spēkus, kuri būs pie varas nākamajā vēlēšanu cikla periodā, un no tiem tālāk konkrētus politiķus. Bet kur tad lemšana par savas valsts vīziju, par to, uz kuru pusi virzīsies valsts? Par to, kādu mēs gribam redzēt Latviju tuvākā un tālākā nākotnē?
Atbilstoši Eiropas ekonomikā valdošajām tendencēm, gandrīz vienā laikā Latvijas nacionālā aviokompānijas “airBaltic” paziņoja par lēmumu samazināt maršrutu skaitu no 70 uz 57, bet Vācijas rūpniecības simbols “Volkswagen” (VW) noplūdināja plānus no saviem apmēram 650 tūkstošiem darbiniekiem atlaist 50–60 tūkstošus jo ātrāk, jo labāk, un vēl nākamos 50–60 tūkstošus līdz 2030. gadam.
Kāds svarīgs likums jāpieņem Saeimai sporta finansēšanai, kādēļ maz jauniešu darbojas politikā; vai katram jaunietim vajadzētu iziet militārās apmācības kursu – “nra.lv” saruna ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāju, NBS rezerves kareivi Dāvi Mārtiņu Daugavieti (“Jaunā vienotība”).
Vai pārmaiņas Krievijā varētu būt straujas un negaidītas? Vai “lielais tēvijas karš” – nu jau otrais pēc kārtas – Krievijai nesīs tikpat daudz asiņaina gandarījuma kā savulaik Berlīnes ieņemšana? Kādu dārgmetāla stieni vizināja no Maskavas ASV militārajā lidmašīnā? Notikumus analizē vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Ņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, par Andra Kulberga valdības pirmajām simt dienām varētu arī nerunāt, jo tāpat šī valdība pēc vēlēšanām beigs darbu un tiks veidota jauna. Taču, tā kā ir liela varbūtība, ka arī pēc vēlēšanām Kulbergam tiks uzticēta jaunās valdības vadīšana, tad ir jēga izvērtēt, kā viņam līdz šim ir sekmējies ar šo darbu. Kādi ir plusi un it īpaši mīnusi, no kuriem būtu vēlams izvairīties nākotnē?
Parasts plastmasas maisiņš dabā sadaloties aptuveni 400 līdz 1000 gadu laikā. Plastmasa pilnībā nepazūd, bet saules gaismas un ūdens ietekmē sadalās sīkās daļiņās jeb mikroplastmasā, kas turpina piesārņot vidi.
Kāda ir bērna vieta mūsu izglītības sistēmā, ģimenē, attiecībās ar skolotājiem, tuviniekiem, draugiem, ģimenes locekļiem – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar skolotāju, vēsturnieku, politiķi Edvartu Krustu (MMN), skolotāju un Saeimas deputāti (“Latvija pirmajā vietā”) Ilzi Stobovu un pusaudžu psihoterapeitu, psiholoģijas pasniedzēju Nilu Saksu Konstantinovu.
Ko šobrīd varam sagaidīt no Krievijas un kas vajadzīgs Vladimiram Putinam; vai Krievijas vadība ir patiesi radoša un kur noved viņu radošums – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.
Par Latvijai pāri gājušās vētras mācību izvirzījusies prasība, lai vismaz sabiedrisko mediju sniegtais informācijas apjoms krīzes situācijās tiktu palielināts atbilstoši krīzes plašumam, dziļumam, smagumam vai asumam, lai gan visi šie krīzes raksturojumi atņem iespējas iegūt vajadzīgo informāciju.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa neizziņotās un “slepenās” vizītes mērķi Maskavā 2026. gada 25. augustā oficiāli netiek izpausti, taču ietekmīgi rietumvalstu mediji un analītiķi, atsaucoties uz avotiem valdībā un izlūkdienestos, ir izgaismojuši trīs galvenos šīs misijas uzdevumus: brīdinājums par NATO un Baltijas valstu neaizskaramību, priekšlikums par Trampa–Putina–Zelenska samitu un sadarbības pārtraukšana starp Krieviju un Irānu.
Par mūsu bērnu drošību, mentālo un fizisko veselību, viņu pašapziņu, ieradumiem un izglītības kvalitāti žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, psiholoģijas pasniedzēju Nilu Saksu Konstantinovu.
Nākamajā skaļuma pakāpē pacelti pret Latvijas Banku vērstie pārmetumi, kādus pirms mēneša iesāka Ministru prezidents Andris Kulbergs: “Paskatieties, ko viņi ir izdarījuši. Es vispār biju mēms, es neticēju, ka Latvijas Banka spēj kaut ko tādu iedomāties. Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus...”
Pēdējās dienās strauji saasinājušās koalīcijas partiju – “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – attiecības. Šie abi politiskie spēki, kuri vēl nesenā pagātnē bija tuvākie sabiedrotie, saķērušies asā politiskā boksa klinčā.
Ministru kabineta 1. septembra sēdē jāizskata pieci projekti valdības noteikumiem par skolu darba organizēšanu un finansēšanu 2026./2027. mācību gadā, pret kuriem uzstājas divas no četrām valdošās koalīcijas partijām.
Vai spējam nosargāt izglītības iestādes no jauniešiem kaitīgām lietām; kā sokas ar aizliegto vielu nelegālā tirgus un ražotņu apkarošanu un kā ar neveiksmēm šai frontē cīnās sociālie darbinieki – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība), Rīgas domes deputāti un bijušo VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieci un Izmeklēšanas daļas priekšnieci Ļubovu Švecovu (“Suverēnā vara”) un sociālo darbinieku profesionālās pilnveides speciālisti Aigu Romāni Meieri.
