Gribu dalīties ar pieredzi. Varbūt kādam noderēs. Visu savu profesionālo mūžu esmu vadījis lielus kolektīvus. Ne tikai Jauno Rīgas teātri (kurš šogad bija vienīgais repertuārteātris pasaulē, kam biļetes izpirktas pusgadu uz priekšu).
Kā intereses tad īsti aizstāv vairāk nekā 61 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas nākamgad tērēt iecerējušais Latvijas sabiedriskais medijs, konkrēti tā struktūrvienība Latvijas Radio? Vai par tautas līdzekļiem uzturētais medijs aizstāvēs mūsu tautas un valsts ekonomikas intereses vai tomēr kalpos ārvalstu kapitālu pārstāvošiem grupējumiem?
Par iesaldētajiem finanšu līdzekļiem, kam jānonāk Ukrainā, par “miera sarunām”, kas patiesībā ir Ukrainas kapitulācijas plāns, par to, vai Eiropas Savienība šķeļas, par to, vai Eiropa var dzelžaini paļauties uz ASV – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku.
Kamēr Latvijā Saeima ar dievpalīgu ceturtdien pieņēma valsts budžetu, uzklausot opozīcijas politiķu kritiku par valsts parāda palielināšanu, birokrātijas nemazināšanu un naudas netaupīšanu, kaimiņvalstī Lietuvā iekšpolitiskās kaislības pagājušajā nedēļā sita augstu vilni. Rāmāka nedēļa bija Igaunijā, taču arī igauņiem ir problēmas, kas grauž kā grants grauds kurpē – jau vairākus mēnešus vislielākā inflācija eirozonā.
Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.
Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” kredītreitinga pazemināšana, kā pieklājīgi sauc bankrota vēstnesi, izraisa šaubas par Satiksmes ministrijas vadītāju atbildēm Saeimas Budžeta komisijas deputātiem, kad tie 14. oktobrī jautāja par “nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā".
Kāda Saeimas autobāzes šofera vēstule raisījusi jautājumus par to, cik plaši tiek izmantots parlamenta transports “4. maija Deklarācijas kluba” vajadzībām, īpaši tā prezidentei Veltai Čebotarenokai. Saeimas preses dienests skaidro, ka šāda likumā noteikta privilēģija ir visiem deputātiem, kuri piedalījušies neatkarības atjaunošanas balsojumā. Fakti liecina, ka valsts dotie labumi grozās nevis ap visiem 138 Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par mūsu valstisko neatkarību, daudzi no kuriem jau devušies viņa saulē, bet gan tieši ap V. Čebotarenoku.
Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
Milānas–Kortīnas olimpiskās spēles ir tepat aiz stūra, un Latvija izvirzījusi mērķi startēt ar visu laiku lielāko ziemas sporta delegāciju. Sarunā ar LOK prezidentu Raimondu Lazdiņu skaidrosim, vai šogad iespējams pārspēt līdzšinējo rekordu — 57 sportistus —, kad noslēgsies kvalifikācijas process un kad līdzjutēji varēs uzzināt precīzu delegācijas sastāvu.
Saeimas deputāti trešdien sāka un ceturtdien pabeidza galīgajā lasījumā pieņemt 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus un apstpinaja likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Saeima 4. decembrī nobalsoja par Latvijas 2026. gada budžetu pavadošo likumu paketē iekļauto nodokļa likmes pieckāršošanu no 71 eirocenta līdz 3,5 eiro par izraktas kūdras tonnu.
Nesen izskanējušajā kultūras nozares skandālā ierautais bijušais VSIA “Latvijas koncerti” un SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis Guntars Ķirsis algā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās kopā saņēmis vairāk nekā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, arī vairāk par kultūras ministri Agnesi Lāci, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un SIA “Dzintaru koncertzāle” kapitāldaļu turētāja pārstāvi un Jūrmalas izpilddirektoru Edgaru Stobovu.
Saeimā uz otro lasījumu aizvirzījušies Grozījumi Satversmes tiesas likumā. Tiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri pirms tam bijuši prokurori, tiks garantēta atgriešanās darbā līdzvērtīgā prokurora amatā. Kādēļ gan pēkšņi šādi likuma grozījumi? Un kāds gan amats prokuratūrā varētu būt pielīdzināms, līdzvērtīgs Satversmes tiesas tiesneša amatam?
Latvijas 100 gudrākās galvas – tautas priekšstāvji, Saeimas deputāti – trešdien uzsāka valsts budžeta likuma izskatīšanu. Jau pirms pulksten deviņiem rītā deputāti sāka pulcēties plenārsēžu zālē Jēkaba ielā Rīgā, kādreizējā Vidzemes bruņniecības namā.
Jau daudzus gadus Latvijas valsts budžeta likumu uzdevums ir salāgot valsts pastāvēšanu ar aizvien mazāku iedzīvotāju skaitu, tāpēc ļoti pamācoši, ka pirmais mezgla punkts 2026. gada budžeta likumu paketes izskatīšanā bija par skolu slēgšanu, jo bērnu skaits valstī sarūk straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits.
Tā dēvēto Ukrainas miera sarunu gaita joprojām miglā tīta. Tikmēr kara draudu līmenis Eiropā arvien pieaug. Kā saprast to, kas šobrīd notiek pasaules smagsvaru sarunās – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Traģiskā nopūtā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMEP) paziņojusi, ka tā vairs neturpinās darbu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļu kandidātu atlasē. Divas iepriekš Saeimai piedāvātās kandidatūras deputāti noraidīja. Liberāļi krituši dziļā aizvainojumā.
Par korupcijas skandālu Ukrainā un tā dēvētajām miera sarunām, par sliežu nojaukšanu un krievu inteliģenci, kas atrodas trimdā, vēl par daudz ko citu – saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, RSU asociēto profesoru Māri Andžānu.
Amatpersonas apsver iespēju noformēt pārejas aizdevumu, lai palīdzētu Kijivai noturēties virs ūdens, ja ES valstsvīri laikus nevarēs vienoties par iesaldēto Maskavas aktīvu izmantošanu, vēsta politikas un ekonomikas ziņu analītiskais izdevums “Politico”.
