420 kilometru attālumā no Tallinas tiks būvēta maza, gaumīga kodolstacija, bet tas būs Somijā. Lietuvā bijušais ministrs atzinies, ka ņēmis kukuli. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu mediju apskats.
27. aprīlī Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tiek izmeklēti valstī gatavoti atentāta plāni. Ir iesaistīti trīspadsmit aizdomās turētie. Ziņots, ka viņu mērķis bija Valds Bartkēvičs, Lietuvas publiskais darbinieks, kurš vāc līdzekļus palīdzībai Ukrainai, un Ruslans Gabasovs, Lietuvā dzīvojošs baškīru aktīvists un Baškīru nacionālās kustības ārzemēs komitejas vadītājs.Gabasovs sarunā ar “LRT.lt” atzina, ka, pamanot pirmās iespējamās izsekošanas pazīmes Viļņā, viņš nevarēja iedomāties, ka tas ir atentāta plāns.
Baškīru aktīvists nejauši atrod “trekeri”
Prokuratūra precizēja, ka pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā notiek kopš pagājušā gada marta. Tieši tad Gabasovs nejauši atklāja izsekošanas ierīci zem savas automašīnas motora pārsega. Gabasovs atceras, kā atvēra motora pārsegu automazgātavā un ieraudzīja “Apple AirTag”. Sākumā viņš nesaprata, kas tā par ierīci, bet vēlāk atklāja, ka tā ir domāta izsekošanai: "Es sāku meklēt informāciju internetā, sapratu, ka tā ir izsekošanas ierīce, devos uz policiju un parādīju viņiem." Policijas iecirknī R. Gabasovam lūdza atgriezt ierīci savā automašīnā. "Un tā sākās tā sauktā spēle," viņš piebilst. Izmeklētāji saista lietu ar iespējamām Krievijas izlūkdienestu darbībām Eiropā, savukārt Gabasovs ir pārliecināts, ka iemesls ir viņa politiskās aktivitātes. Apsūdzētajam par slepkavības mēģinājumu varētu draudēt mūža ieslodzījums. Lietuvas policija sāka uzraudzīt aktīvista pārvietošanos. Pēc vīrieša teiktā, viņam lūdza ziņot par savu pārvietošanos - gan izejot no mājām, gan atgriežoties. “AirTag” visu laiku atradās viņa automašīnā.
Aizturēts slepkava ar pistoli
12. martā viņš atradās pilsētā kopā ar ģimeni un pirms atgriešanās mājās paziņoja policijai. Viņi lūdza viņu pagaidām neatgriezties un gaidīt kaut kur.Pēc dažām stundām ģimenei atļāva doties mājās, un nākamajā dienā Gabasovs tika izsaukts uz policijas iecirkni: "Viņi man teica, ka vakar netālu no manas mājas tika aizturēts slepkava ar pistoli. Viņš bija ģērbies atbilstoši laikapstākļiem, kas, iespējams, liecināja, ka viņš bija gatavs gaidīt tik ilgi, cik nepieciešams, pat visu nakti. Policija teica, ka viņš ir arestēts un tagad viņam tiks izvirzītas kriminālapsūdzības, un viņi lika man parakstīt neizpaušanas līgumu."Lietuvas Kriminālpolicijas biroja priekšnieka vietnieks Sauļus Brigins vēlāk preses konferencē paziņoja, ka "viens no aizdomās turētajiem tika aizturēts netālu no potenciālā upura mājas". Turpmāka izmeklēšana tika veikta sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm Polijā, Grieķijā un Ukrainā. Šā gada sākumā tika veikta starptautiska operācija, kuras laikā tika aizturēti citi aizdomās turētie, ziņoja aģentūra. Pēc aizdomās turētā aresta Gabasovam tika piedāvāts piedalīties liecinieku aizsardzības programmā, taču tas nozīmēja atteikšanos no viņa sabiedriskās darbības. "Viņi man teica: "Tu vienkārši pazūdi kā cilvēks. Tu maini savu uzvārdu, vārdu, pazūdi no visiem sociālajiem medijiem, pārtrauc savu politisko darbību,"" sacīja avots. Tika piedāvāta aizsardzības programma, jo izmeklētāji izvirzīja atkārtotas slepkavības mēģinājuma iespējamību. Tomēr R. Gabasovs atteicās: "Politiskā darbība man ir svarīga. Turklāt mums ir komanda, ar kuru strādājam jau daudzus gadus, un mums ir atbalstītāji gan Baškortostānas republikā, gan ārzemēs. Un man ir arī brālis, kas atrodas cietumā; viņš tika ieslodzīts par manu darbību." Lietuvā dzīvojošam aktīvistam Krievijā aizmuguriski piespriests 14 gadu cietumsods stingrās režīma kolonijā par masu nemieru organizēšanu, dalību "nevēlamas" organizācijas darbībās un "ārvalstu aģenta" darbību regulējošo noteikumu pārkāpšanu. 2024. gada augustā Gabasova brālim piespriests 5,5 gadu cietumsods par teroristu aktivitāšu atbalstīšanu. Vīrietis stāsta, ka, atklājot izsekošanas ierīci savā automašīnā, viņš neapzinājās situācijas nopietnību: "Es vienkārši nesapratu, es nedomāju, ka šī izsekošanas ierīce varētu novest pie kaut kā tāda, ka varētu notikt atentāta mēģinājums. Es vienkārši nodomāju: kāds ir ieinteresēts manās darbībās, kur un kā es pārvietojos, un tas arī viss." Teroristu uzbrukumā bija plānots nogalināt divus cilvēkus. Neatkarīgais Krievijas izdevums "Insider" vairākkārt ir ziņojis, ka Eiropā darbojas Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģentu tīkls, kas veic provokācijas un plāno slepkavības Eiropas valstīs.
Joprojām nav miera LRT likuma dēļ
Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene atzinīgi vērtē Seima Kultūras komitejas lēmumu gaidīt Venēcijas komisijas secinājumus par Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) likumprojektu. "Es patiesi uzskatu, ka šodien tika pieņemts labs lēmums, un tas vēlreiz pierāda, ka nav vēlēšanās sasteigt grozījumus. Pretējā gadījumā būtu izvēlēts pavisam cits process," viņa trešdien sacīja žurnālistiem valdības birojā. "Šis likumprojekts jau izskatās pavisam citādi; tajā ir ņemti vērā dažādu ieinteresēto personu priekšlikumi, ir panākti daudzi kompromisi, un process liecina, ka oponenti acīmredzot vēlas redzēt sasteigtu procesu, bet mēs to neveicam," apgalvoja valdības vadītāja. BNS ziņoja, ka Seima Kultūras komiteja trešdien nolēma nepabeigt LRT likumprojekta priekšlikumu izskatīšanu saistībā ar grozījumu laiku un gaidīt Venēcijas komisijas secinājumus. Šo priekšlikumu iesniedza Kultūras komitejas priekšsēdētājs un sociāldemokrāts Kestutis Vilkausks. Pēc viņa teiktā, Venēcijas komisijas komentāri tuvākajā laikā būtu jātulko lietuviešu valodā un jāiesniedz komitejas locekļiem. Saskaņā ar BNS sniegto informāciju, komiteja plāno paļauties nevis uz Venēcijas komisijas oficiāli apstiprinātajiem secinājumiem, jo tie būs pieejami tikai jūnijā, bet gan uz nesen saņemto komentāru vēstuli. Trešdien Kultūras komiteja pabeidza pilsoņu, organizāciju un valsts iestāžu priekšlikumu izskatīšanu par likumprojektu. Iepriekš tā bija izskatījusi Seima deputātu priekšlikumus un Seima Juridiskā departamenta komentārus. BNS ziņoja, ka pēc iesniegšanas Seims apstiprināja darba grupas sagatavotos LRT likuma grozījumus attiecībā uz pārvaldību. Lai likumprojekts atgrieztos Seima palātā, tas kopā ar visiem reģistrētajiem priekšlikumiem ir jāizskata Kultūras komitejā. Kopumā likumprojektam ir reģistrēti aptuveni 150 Seima deputātu priekšlikumi, aptuveni 15 no organizācijām, pilsoņiem un valsts iestādēm. Seima Juridiskais departaments ir iesniedzis vairāk nekā 40 komentāru. Kultūras komiteja jau ir lēmusi par grozītu nacionālās raidorganizācijas misijas definīciju, jaunas pārvaldes institūcijas - valdes - izveidi un atbalstījusi LRT valdes locekļu skaita palielināšanu no 12 līdz 15. Tomēr tā noraidīja ideju, ka darba grupa, kas gatavojas grozījumiem LRT likumā, paredz, ka Trīspusējā padome deleģē vienu locekli valdē. Tā vietā tiek ierosināts piešķirt šīs tiesības Nevalstisko organizāciju nacionālajai koalīcijai. Tika panākta vienošanās saīsināt valdes locekļu pilnvaru termiņu no sešiem līdz četriem gadiem, noteikt īpašas prasības valdes kandidātu kompetencei un nevainojamai reputācijai, kā arī uzlikt par pienākumu atbildīgajām iestādēm un organizācijām veikt viņu atlasi. Komiteja ar balsu vairākumu apstiprināja LRT valdes biroja izveidi. Kultūras komitejas locekļi vienbalsīgi noraidīja darba grupas priekšlikumu ierobežot citu mediju pārstāvju līdzdalību LRT satura veidošanā. Viņi ierosina atstāt spēkā pašreizējo likuma normu, jo, kā paskaidroja LRT administrācijas pārstāvji, tā ir tehniska rakstura un paredzēta, lai neļautu citām stacijām izmantot nacionālās raidorganizācijas frekvences. Kultūras komitejas locekļu grupa ierosināja piešķirt LRT valdei tiesības apstiprināt redakcionālās politikas principus pēc ģenerāldirektora izvirzīšanas, ņemot vērā LRT darbinieku viedokļus, kuri pieņem lēmumus par redakcionālo saturu. Pēc tam, kad šo ideju kritizēja Profesionālo žurnālistu asociācijas un LRT pārstāvji, lēmums palika nepieņemts. Kultūras komiteja arī noraidīja visus priekšlikumus par balsojuma par LRT ģenerāldirektora atlaišanu pirms viņa pilnvaru termiņa beigām padarīšanu atklātu. Darba grupas nostāja, ka balsošanas metodi nosaka LRT valde, tika saglabāta. LRT likuma grozījumu izskatīšana izraisīja žurnālistu un sabiedrības protestus.
Kamēr Seims turpina izskatīt grozījumus LRT likumā, 22. aprīļa vakarā vairāk nekā 10 000 cilvēku pulcējās galvaspilsētas Neatkarības laukumā protesta akcijai "Hands Off Free Speech" (Rokas nost no vārda brīvības).
Grandiozi daudzskaitlīgi protesti iesākās pagājušā gada nogalē. Pēc organizatoru teiktā, ja pašreizējais likumprojekts tiks pieņemts, tas ierobežos nacionālās raidorganizācijas neatkarību un novedīs pie LRT politizācijas.
LRT ģenerāldirektora iecelšanas kārtība ir tikai iegansts protestiem, taču lielas sabiedrības daļas dusmu iemesls ir plašāks - tā ir neapmierinātība ar Seima un valdības darbu un nepatika pret skandāliem apvīto partiju “Nemunas ausma”, kura joprojām ir valdošās koalīcijas sastāvā.
Filipīnieši strauji aizpilda Lietuvas darba tirgu
Pašlaik Lietuvā strādā ārzemnieki no 165 valstīm. Ukraiņi un baltkrievi joprojām ir lielākās trešo valstu darba ņēmēju kopienas. Tomēr filipīniešu skaits, kas ierodas strādāt, strauji pieaug. Vien šogad ieradās aptuveni 600 cilvēku. Saskaņā ar Nodarbinātības dienesta ziņojumu, pēdējā gada laikā viņu skaits ir pieaudzis par 274,7% (par 2000). Uz 1. aprīli Lietuvā saskaņā ar darba līgumiem strādāja 162 300 trešo valstu pilsoņu. Tas ir par 11,2% vairāk nekā pirms gada. Visvairāk bija no Ukrainas (52 700), Baltkrievijas (47 200), Uzbekistānas (11 700), Tadžikistānas (7400) un Indijas (7100).
Ja šāds process vērojams Lietuvā, nebūs ilgi jāgaida, kad filipīnieši kļūs pamanāmi arī Latvijā. Uz šā gada 1. janvāri Latvijā derīgas termiņuzturēšanās atļaujas bija 419 Filipīnu pilsoņiem, kas nav daudz, ja salīdzina ar indiešiem (5950) un uzbekiem (4796). Taču filipīniešu pieplūdums arī Latvijā ir ar potenciālu.
Filipīnas ir valsts, kura jau daudzus gadu desmitus stimulē savu pilsoņu darbu ārzemēs - tas notiek jau kopš diktatora Ferdinanda Markosa laikiem. Filipīnieši parasti nesarauj saiknes ar dzimteni un sūta uz mājām naudu, tādā veidā būtiski uzlabojot valsts budžetu un IKP.
Īpaši daudz filipīniešu ir Austrālijā, ASV, Lielbritānijā, Vācijā. Populārākie nodarbošanās veidi ir bērnaukles sievietēm un jūrniecība vīriešiem, bet viņi nesmādē arī darbus būvniecībā un rūpniecībā. Liela daļa filipīniešu ir čakli un produktīvi darba veicēji, kas viņiem ļauj konkurēt ar vietējiem un viesstrādniekiem no citām valstīm.
Kultūraugu korupcijas lietā jauna atzīšanās: ministrs ņēmis naudu
Bijušais ministrs Kazis Starkevičs, kurš turēts aizdomās Valsts augu selekcijas dienesta korupcijas lietā, portālam “15min” atzina, ka pagājušā gada oktobrī pieņēmis 20 tūkstošu eiro kukuli. Seimu atstājušā politiķa izteikumi netieši norāda uz jauniem noslēpumiem, apgalvo Demokrātiskās savienības "Par Lietuvu" pagaidu priekšsēdētājs Virgīnijs Sinkēvičs.
K. Starkevičs “15min” norādīja, ka korupcijas shēma Valsts augu selekcijas dienestā darbojas jau gadu desmitiem. Turklāt politiķis, kurš divas reizes vadījis Zemkopības ministriju, apgalvoja, ka ir informējis valsts augstākās amatpersonas par iespējamām noziedzīgām darbībām. Tieši šie apgalvojumi, pēc Eiropas Parlamenta deputāta V. Sinkēviča domām, rada vēl vairāk jaunu jautājumu.
"Ko es pamanīju, lasot to “15 min” interviju, - Kazis Starkevičs stāsta ļoti interesantu detaļu. Viņš saka, ka ir informējis augstākos valsts vadītājus par šo shēmu. Ir ļoti dīvaini, ka viņi nejautāja, kas bija tie vadītāji, kas tika informēti, jo tobrīd tā bija premjerministre Ingrida Šimonīte. Vai viņu par šādu pastāvošu shēmu informēja viņas ministrs? Vai tas ir Seima priekšsēdētājs vai arī citi valsts vadītāji? Kas ir domāts?
Vēl viens faktors, kas mani satrauca, ir tas, ka Kazis Starkevičs pauž, ka šī ir shēma, kas šo dienestu ir apvijusi gadu desmitiem, un tā tika ignorēta gadu desmitiem," V. Sinkēvičs sacīja "Lietuvas rytas" televīzijas programmā "Nauja diena".
Tiesa, pēc V. Sinkēviča teiktā, jautājumi par K. Starkeviča lomu tā sauktajā kultūraugu korupcijas lietā ir radušies arī iepriekš - galu galā ilggadējais politiķis bija lauksaimniecības ministrs gan Andrjus Kubiļus, gan Ingridas Šimonītes valdībā. Tomēr, pēc intervijas dalībnieka teiktā, publiskajā telpā lielāka uzmanība ir pievērsta bijušajam premjerministram un "Lietuvas vārdā" priekšsēdētājam Sauļum Skvernelim - amatpersonas ir izvirzījušas aizdomas par iespējamu kukuļdošanu pret viņu. Viņš savukārt noliedz, ka būtu veicis jebkādas noziedzīgas darbības.
Atomelektrostacija ar nelielu modulāru reaktoru
420 km attālumā no Tallinas ir paredzēts uzbūvēt atomelektrostaciju ar nelielu modulāru reaktoru. Tas gan nebūs Igaunijas teritorijā, bet Somijā. Taču Igaunija piedalās pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma procesā par atomelektrostaciju ar mazu modulāru reaktoru (SMR), ko plānots būvēt Somijas pilsētā Kuopio, lai ražotu siltumu centralizētās siltumapgādes sistēmām. Elektrostacijas, kuras ekspluatācija, domājams, sāksies nākamās desmitgades vidū, būvniecības izmaksas tiek lēstas 100 miljoni eiro. Igaunijas Klimata ministrija līdz maija beigām gaida informētus atzinumus par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu, lai tos varētu ņemt vērā Somijā, sagatavojot attiecīgos materiālus. Pēc Klimata ministrijas pārstāvja Rainera Persidska teiktā, šī ir ierasta procedūra. "Iepriekš Somija ir iesniegusi Igaunijai diezgan daudz dažādu ietekmes uz vidi novērtējuma paziņojumu saistībā ar kodolenerģijas projektiem, un Igaunija ir piedalījusies šajā procesā. Jaunākais paziņojums attiecas uz plānoto SMR elektrostaciju," ERR pastāstīja Persidskis. No Somijas saņemtajā programmā teikts, ka projektam, visticamāk, nebūs būtiskas pārrobežu ietekmes un šāda ietekme varētu rasties tikai nopietnas reaktora avārijas gadījumā, kuras laikā izdalās radioaktīvās vielas. "Un pat tādā gadījumā ietekme, visticamāk, būtu Somijas teritorijā. Visi šie pētījumi, tostarp negadījumu modelēšana, tiks veikti nākamajā posmā, sagatavojot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Pēc tam varēs izdarīt precīzus secinājumus. Igaunija ir laipni aicināta sniegt komentārus par šiem pētījumiem," piebilda Persidskis. Kuopio, kurā dzīvo aptuveni 126 000 iedzīvotāju, atrodas aptuveni 420 kilometru attālumā (taisnā līnijā) no Tallinas. Tur pilsētas uzņēmums “Kuopion Energia” plāno būvēt atomelektrostaciju ar nelielu modulāru reaktoru. Par partneri ir izvēlēts vietējais mazo reaktoru izstrādātājs “Steady Energy”.
Elektrostacija tiks projektēta tikai elektroenerģijas ražošanai centralizētās siltumapgādes sistēmām. Četru reaktoru elektrostacijas maksimālā siltumjauda būs aptuveni 150 megavatu. Pašlaik vietējā enerģijas ražošana Kuopio galvenokārt notiek Hāpaniemi koģenerācijas elektrostacijā, kur galvenais kurināmais ir koksne. Tiek izmantota arī kūdra. Paredzams, ka šīs elektrostacijas vecākā daļa tiks demontēta nākamās desmitgades vidū un pēc tam siltumu ražos neliela atomelektrostacija. Uzņēmuma “Fermi Energia”, kas plāno būvēt atomelektrostaciju Igaunijā, valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Marti Jeļcovs norādīja, ka iepriekš atomelektrostacijas ir būvētas tikai siltumenerģijas ražošanai. Piemēram, Krievijā ir uzbūvētas elektrostacijas ar jaudu no 10 līdz 20 megavatiem. Somu izstrādātā LDR-50 reaktora modulis pēc izmēra ir salīdzināms ar pilsētas autobusu. Šāds reaktors vēl nav uzbūvēts, taču tehnoloģiskais process, pēc Jeļcova teiktā, ir standarta. "Tur izmantotā kodoldegviela, kas kalpo kā siltuma avots, ir pilnībā tradicionāla, tāda paša veida, kādu gadu desmitiem izmanto tradicionālajās atomelektrostacijās. Jaunums ir tas, ka Somijas elektrostacija ir mazāka, vienkāršāka un tai nav elektroenerģijas ražošanas iekārtu. Turklāt reaktors atrodas pazemē. Būtībā tas ir sildelements kodolreaktora spiedtvertnē. Ūdens tiek uzkarsēts līdz 120 grādiem pēc Celsija un droši piegādāts pa caurulēm centralizētās siltumapgādes tīklam," skaidroja Jeļcovs. Kuopio atomelektrostacijas būvniecības izmaksas tiek lēstas 100 miljonu eiro apmērā. Paredzams, ka cena par megavatstundu siltumenerģijas būs aptuveni 40 eiro. Somijā Kuopio atomelektrostacijas ietekmes uz vidi novērtējuma process ir paredzēts pabeigt nākamā gada aprīlī. Pēc tam viss projekts nonāks atļauju saņemšanas fāzē. Pašreizējās aplēses liecina, ka būvniecība varētu ilgt piecus gadus, un elektrostacijas darbības uzsākšana paredzēta 2035. gadā. Elektrostacijas plānotais ekspluatācijas laiks ir 60 gadu.
Igaunijā nesamazinās akcīzi dīzelim, jo atcelts iepriekš plānotais palielinājums
Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo (Reformu partija) noraidīja uzņēmēju organizāciju priekšlikumu uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, atsaucoties uz iepriekšējo lēmumu atcelt 1. maijā plānoto akcīzes nodokļa palielinājumu, ziņo ERR.
Igaunijas transporta, loģistikas un degvielas nozaru organizācijas ir vērsušās pie valdības un Rīgikogu ar priekšlikumu uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai līdz ES minimumam, tas ir, līdz 330 eiro par 1000 litriem. Organizāciju pārstāvji norādīja, ka akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Igaunijā pašlaik ir 428 eiro par 1000 litriem. Savā atbildē 29. aprīlī ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo paziņoja, ka piekrīt, ka pieaugošās degvielas cenas negatīvi ietekmē ekonomiku, taču turpmāka akcīzes nodokļa samazināšana degvielai netiek apsvērta.
