14. janvārī Rīgā notikušajā konferencē “Latvijas - Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena” politiķi, militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji un karu pētnieki apsprieda veidus, kā abu valstu karošanas spējās un politiskās iespējas kopā palielināt ātrāk nekā atsevišķi.
Satiksmes ministrijas par Latvijas veiksmes stāstu pasniegtais līgums par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi par 89,4 miljoniem eiro izskatās absolūti nožēlojams uz Polijas fona. Poļi ne tikai paši sev būvē vilcienus, bet tos pārdod arī citām valstīm. Tagad poļi apņēmušies būvēt nevis vienkāršus vilcienus, bet gan modernus pasaules līmeņa ātrvilcienus.
Šis Latvijā ir lielo vēlēšanu gads. Ik pēc četriem gadiem Latvijā tiek “cepts” kārtējais politiskais pīrāgs, ar kādu mums būs nākamie četri gadi jādzīvo. Šoreiz šīs vēlēšanas notiek otrajā gadā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis savu “pārbūvi”.
Situācija Kijivā ir briesmīga. To intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Okupantu nemitīgajiem uzbrukumiem ar raķetēm un droniem pievienojusies pēdējo gadu bargākā ziema. Ja neveicas frontē, tad jāiznīcina civilie neaizsargātie objekti – Krievija ir nolēmusi sagraut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Par ļoti būtisku sastāvdaļu 2025. gada mantojumā, uz kura rēķina šogad dzīvosim, jāuzskata 1,01 miljards eiro, kura piesaistīšana Latvijai notikusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedalīšanos.
“nra.lv” korespondente atrodas Kijivā, pilsētā, kura šobrīd piedzīvo vissmagāko periodu kopš Krievijas iebrukuma. Jau nedēļu Kijivas iedzīvotāji cieš no sala un pamata ērtību trūkuma. Krievija turpina iznīcināt Ukrainas galvaspilsētas apkures un elektrostacijas ar raķetēm un droniem. Tas notiek laikā, kad nakts temperatūra nokrītas zem –17 grādiem pēc Celsija.
Valsts kontroles revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to nosaucis par “ļoti vāju un ļoti paviršu auditu”. “Atzinumā nebija neviena laba vārda. Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi pretēji – ēnu ekonomika Latvijā gadu no gada samazinās,” norādīja ministrs.
Otrdien valdības sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr. 1 “Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā”. Runa ir par civilo ekspertu Krišu Ēlertu, kura darbība Ukrainā, kā noprotams no valdības rīkojuma pavadošajiem dokumentiem, bijusi ļoti svarīga un neatliekama, jo nauda piešķirta no budžeta sadaļas neparedzētiem gadījumiem.
Notikumu attīstība Irānā ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai tāpēc, ka Irānas tautai ir parādījusies kārtējā iespēja atbrīvoties no represīvā un nepopulārā islāmistu režīma, bet arī tāpēc, ka šī režīma krišana iezīmētu vienas no ļaunuma ass balsta kājām sabrukumu.
Kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) sarunā ar “nra.lv” strikti uzsver – šā gada jūlijā paredzētie un biļešu tirdzniecības apritē redzamie “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” nav attiecināmi uz tiem mūsu tautas tradicionālajiem Dziesmu svētkiem, kuru norisi regulē Dziesmu un deju svētku likums un kuru atbalstīšanā iesaistās ministrijas un valsts, pašvaldības iestādes.
2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība") sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Koalīcija atkal šķeļas.
Kultūras ministrijas virzītajos grozījumos likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” pa kluso mēģināts sašaurināt mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbu. Likuma 7. pantā ar vienu mazu, tikpat kā nemanāmu rokas kustību vārda “noslēpums” vietā ierakstīts vārds “informācija”.
Viena teātra direktoram lielāka alga, citām mazāka, viens teātra direktors atlaiž aktierus un darbiniekus, cits nē – vai aktieri un darbinieki atlaisti ne tikai Dailes, bet arī citos Latvijas teātros, skaidro “nra.lv”.
Latvija nu ir ANO Drošības padomē, bet vai tam ir kāda jēga un nozīme – par to vēl politologi strīdas. Un kas ir pati ANO? Kāda ir tās ietekme? Un vai tāda vispār ir? Latvija rosinājusi apspriest Krievijas neseno brutālo uzbrukumu Kijivai un Ļvivai. Vai Latvijas balsī kāds ieklausīsies? To skaidro bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis un mūsu Ārlietu ministrija.
Valdība sacerējusi un Saeima gatavo pieņemšanai “Kapsētu likumu”, lai darītu galu pašvaldību patvaļai izlemt, kam gulēt un kam negulēt “pašā kapsētas vidū apakš spīdīgiem burtiem” , kā savā romānā “Mērnieku laiki” ierakstījuši latviešu kapu kultūras pirmrindnieki brāļi Kaudzītes.
Eiropas Savienības (ES) pārvaldnieki mēģinās iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa iesāktajā Latīņamerikas pārdalīšanā. Par Eiropas guvumu no Latīņamerikas labumiem viņi nolūkojuši Argentīnas buļļus, lai eiropieši tiktu pie lēta steika.
Maestro Raimonda Paula vārds juridiski jāsakabina kopā ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tad, balstoties uz Dziesmu un deju svētku likumu, koncerta organizēšanā jāiesaista un jāizmanto valsts un pašvaldību resursi, visbeidzot jāiekasē nauda no pārdotajām biļetēm Mežaparka lielajā estrādē uz biedrību, kas ir “plika un nabaga”, un jāizveido SIA, kurā satecēs miljoni gan par preču zīmes ar Raimonda Paula vārda izmantošanu, gan it kā faktisko organizēšanu – šāds biznesa modelis šobrīd tiek īstenots zem izkārtnes “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” Guntara un Jāņa Ķirša paspārnē.
1991. gada 13. janvārī padomju militāristi ar tankiem nogalināja 16 lietuviešus, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torņa aizstāvjus. Tajā pašā naktī Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā – Latvijas aizstāvībai. Mazliet vēlāk izskanēja ideja būvēt barikādes. Ir pagājuši 35 gadi kopā tā brīža. Par to stāsta Tālavs Jundzis, tā laika Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, tagad – Daugavpils universitātes padomes loceklis.
Šomēnes Valsts kontrole publiskos vairāku revīziju rezultātus. Uzmanības vērti solās būt vairāki atklājumi. Kādas revīzijas un kur tās tiks veiktas šogad; kāda slepena iestāde šogad tiks revidēta; kurš nosaka to, kura iestāde vai organizācija jārevidē; kādi faktori nosaka to, kur doties revidēt; vai tas ir labi, ka budžeta iestāde revidē savus kolēģus citā budžeta iestādē; vai Valsts kontrole seko līdzi tam, kā tiek vai netiek ievēroti tās ieteikumi vai norādes – par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
