Sākums

Premjera ārštata padomnieks  stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Didzis Dejus, komentējot Latvijas Bankas ekonomista, LU asociētā profesora Oļega Krasnopjorova rakstu “Ceļā uz Latvijas ekonomikas un eksporta strukturālo transformāciju”, platformā “X” norādījis, ka Latvijā trūkstot 8000 metinātāju.

“Aizbrauca nesamaksājis!” iesaucas degvielas uzpildes stacijas (DUS) pārdevēja Ilze, noraugoties caur skatlogu, kā zilas krāsas “Ford” automašīna izbrauc no DUS uz ielas un pazūd aiz kokiem. Mierinu, ka varbūt attapsies, atgriezīsies un samaksās. “Jā,” viņa nopūšas. Šis esot jau trešais gadījums dažu dienu laikā. Tie gan gandrīz vienmēr esot aizmāršas, nevis tīši ļaundari – cilvēki nezin kāpēc savā prātā mēdz nodomāt, ka ir samaksājuši, taču nav.

Augustā Somijas tehnisko speciālistu organizācijas TFiF izdevums publicēja divu rakstu sēriju par “Rail Baltica”. Tā nav vienkārši kārtējā ziņa par problēmām lielā infrastruktūras projektā. Žurnāliste Lena B. Melina devās pa “Rail Baltica” maršrutu, apskatīja objektus un mēģināja Somijas tehniskajiem lietpratējiem izskaidrot, kas Baltijā pašlaik tiek būvēts, kādēļ projekts kavējas un kā tas nākotnē varētu savienot arī Somiju ar Eiropas dzelzceļa tīklu.

Pēc kādiem parametriem izdarīt izvēli vēlēšanās; ja cilvēks dzīvē ir guvis panākumus, vai viņš var būt slikts politiķis; kas notiek ar mūsu valsti un kurp virzāmies – politologa Filipa Rajevska saruna ar Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”).

Cūkgaļa Latvijā un visā Eiropas Savienībā joprojām nepieklājīgi lēta un visādiem plebejiem pieejama, tāpēc tiek gatavotas tādas prasības cūku labturībai, lai cūkas gaļa maksātu vismaz tikpat, cik vēršu gaļa. 

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un sarunām ievirzoties šo vēlēšanu gultnē, arvien biežāk nākas dzirdēt frāzes: nav par ko balsot, tāpēc uz vēlēšanām nemaz neiešu. Nejūtos tiesīgs šiem cilvēkiem kaut ko pārmest, jo šo sajūtu “nav par ko balsot” ir sajutis gandrīz ikviens, kurš, pats nebūdams aktīvi “iekšā”, piedalās politiskajā procesā kā vienkāršs vēlētājs. Gribu tikai atgādināt, ka aiziet nobalsot ir zināma cieņas izrādīšana pret valsti, kurā cilvēks dzīvo, un līdz ar to arī cieņas izrādīšana pašam sev.

Kā izveidot jauniešu komandu, kura spējīga izcīnīt zelta medaļas, ko tas prasa no jauniešiem, treneriem, jauniešu vecākiem – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijas U-16 izlases galveno treneri Ediju Šleseru.

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem Latvijas graudkopjiem 2026. gada sezona izskatās salīdzinoši laba. Ražas potenciāls daudzviet ir augsts, lielākā daļa pirmo novākto graudu atbilst pārtikas kvalitātes prasībām, bet graudu cenas ir augstākas nekā pērn. Arī situācija ārējos tirgos Latvijas zemniekiem šķiet nedaudz labvēlīgāka.

Pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, Igaunijas govju fermas īpašnieki nopirkuši piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, lai turpmāk savu pienu pārstrādātu paši.

Kā noritēja “Ghetto Games” vasaras sezona un kādi pārsteigumi gaidāmi rudens un ziemas sezonā – “Ghetto Football” menedžera Jāņa Burmistra saruna ar “Ghetto Basket” turnīra menedžeri Kārli Podānu.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Šonedēļ “Eiropas dzelzceļa līnijas” prezentēja jaunās Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu puses būvi. Tiesa, pagaidām tā vilcienu pasažieriem nebūs pieejama, jo tur, kur vajadzētu būt sliežu ceļiem, sliedes vēl nav. Paredzēts, ka vilcienu satiksmi šajā stacijas daļā atklās 2028. gada vidū (ar vecā platuma sliedēm). Līdz tam šī būve līdztekus slavenajam Daugavas pālim kalpos kā kārtējais piemineklis Latvijas infrastruktūras plānošanas īpatnībām.

Pēc “nra.lv” rīcībā esošās informācijas, no 2026. gada janvāra līdz jūlijam Latvijas Banka izsniegusi 18 licences kriptoaktīvu nodrošinātājiem, maksājumu uzņēmumiem, e-naudas uzņēmumiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Salīdzinājumam, 2025. gadā Latvijas Banka izsniedza astoņas šādas licences, bet 2024. un 2023. gadā – četras.

Lai Latvija spētu izdzīvot milzu pārmaiņu laikā, ko nes mākslīgais intelekts, nepieciešama elastīga, profesionāla valsts pārvalde, taču, lai to izveidotu, nepieciešams enerģisks urdītājs – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar bijušo premjeru, bijušo Eiroparlamenta deputātu, ekonomistu Guntaru Krastu.

Gandrīz katra valsts iedzīvotāja tieša vai pastarpināta saistība ar izglītības nozari un daudzu cilvēku iztikšana no izglītībai piešķirtās naudas ir padarījusi šo nozari par vienu no arēnām partiju cīņai par vietām 15. Saeimā.

CIP direktora Džona Retklifa pusslepenā, īslaicīgā vizīte Maskavā, lidojot uz turieni ar armijas lidmašīnu no Rīgas, devusi augsni visdažādākajām versijām un spekulācijām.

Kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir milzu posts. Sekas tā īsti vēl nav aptvertas. Līdzīgi gadījumi mēdz būt arī citviet pasaulē, turklāt nozagto datu apjomi ir daudz iespaidīgāki nekā tie, ko iespējams “izķeksēt” no salīdzinoši mazās Latvijas. Datu noplūdēs cietušo klubiņā ir arī Polija, kurā ir 36,6 miljoni iedzīvotāju. Hakeri ir nozaguši 19 miljonu privātpersonu datus.

Kāpēc ir labi, ja politiķi nepamet vēlme darīt ko paliekošu, saprotamu, ko tādu, par ko gandarījums tautai un arī pašam – politologa Filipa Rajevska saruna ar Saeimas deputātu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju, bijušo Rīgas mēru Oļegu Burovu.

Lai arī kādam varbūt šķiet, ka nesenās vētras izraisīto krīzi Latvijas Radio (LR) un plašākā izpratnē visā Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) ir sekmīgi izdevies novērst, tas ir, atrisināt bez nopietniem zaudējumiem amatpersonu līmenī, notikušā ilgtermiņa sekas atrodas vēl tikai iedīgļa stadijā.

“Axios”: stratēģiski svarīgo Dienvidu koridoru Omānas teritoriālajos ūdeņos ASV armijas spēku pavadībā ik dienas šķērso 15 līdz 20 tankkuģu ar 10 miljoniem barelu naftas, kas “būtiski ietekmē” pasaules tirgu.

Divas dienas pēc vētras, kuras dēļ viens 36 gadus vecs vīrietis gāja bojā un ap 277 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, amatpersonu pusē ir viens amatu zaudējušais. Tas ir Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis, kurš atkāpies. Visi pārējie, kuri atbildīgi par krīžu novēršanu, profilaksi un normālas dzīves straujāku atjaunošanu, pagaidām palikuši amatos.

Kā pārliecināt deputātus balsot par likumprojektu un kā tuvināt deleģētos tautas varas pārstāvjus tautai – “nra.lv” intervija ar Saeimas deputāti, Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).