Vai pietiks nauda pensiju izmaksām un vai tās pieaugs, kādēļ prieku par pensijām aizēno veselības uzturēšanas jautājumi – saruna ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).
“Eurostat” publicējis plašu statistisko datu apkopojumu par tūrismu Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā. Šī raksta virsraksts, protams, jāsaprot ironiski. Kā eifēmisms skumjajam faktam, ka Latvija ir ES pēdējā vietā ārvalstu tūristu apmeklējumu ziņā. Līdz ar to tai ir vislielākās iespējas pacelties augstāk, jo, piemēram, Spānijai augstāk kāpt vairs nav kur. Tā jau ir pārliecinoši pirmajā vietā.
Karaļa Čarlza III vizīti ASV ir grūti pārvērtēt, jo tā notiek brīdi, kad transatlantiskās saites ir vājākas nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Izskan runas, ka NATO atcels ikgadējos samitus, lai tikai nebūtu jātiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram, tā vien izskatās, dažādi diktatori ir mentāli tuvāki nekā demokrātiski ievēlētie Rietumu līderi.
Ir dažādas versijas par to, kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Katrai no šīm versijām ir sava daļa taisnības, jo visu nosaka dažādu faktoru kopums. Viens no šiem faktoriem ir “Parex bankas” glābšana 2008. gada rudenī.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks 24. aprīļa intervijā laikrakstam “Financial Times” pauda bažas par drošības situāciju Eiropā, norādot, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.
Eiropas Savienības statistikas iestāde “Eurostat” uzņēmusies paredzēt Eiropas iedzīvotāju skaita izmaiņas kopā un pa atsevišķām valstīm, paredzot Latvijai tādu iedzīvotāju skaitu, ar kādu nepietiks valsts pastāvēšanai tagadējās robežās un veidā.
Pērn Latvijā tika veiktas 250 pašnāvības. Tas ir daudz vai maz? Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs iesaka vērtējumus “daudz” un “maz” izmantot, samērojot tos ar cilvēku skaitu, piemēram, pašnāvību skaitu uz 100 000 cilvēku. Kāda situācija ir Latvijā šajā baisajā jomā – saruna ar Nilu Saksu Konstantinovu.
Par kārtējo satiksmes slēgšanas vietu Rīgā tagad iekārots Ģertrūdes ielas posms no Brīvības līdz Skolas ielai. Līdzīgi kā Vārnu ielas posma slēgšanas gadījumā, ar iedzīvotājiem un telpu nomniekiem satiksmes slēdzēji nav konsultējušies – satiksmes slēdzējiem uz viņu viedokli nospļauties.
Pasaules akciju un izejvielu tirgus turpina jutīgi reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, te paaugstinot cenas, kad viņš saka ko draudīgu, te atkal pazeminot, kad viņš pasaka ko cerīgu.
Lai cik daudz degvielas aprij ceļu būvei nepieciešamā tehnika, vēl jo būtiskāku - gan finansiālu, gan simbolisku – triecienu ceļu būves nozarei nodara naftas produkta bitumena sadārdzināšanās.
Papildu ieņēmumi no naftas cenu kāpuma pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos Krievijas ekonomiku neatdzīvinās, valdība meklēs naudu iedzīvotāju makos.
Saeima aprīļa vidū apstiprināja jaunu 30 miljonu eiro īstermiņa valsts aizdevumu “airBaltic”. Jaunais aizdevums nerisina “airBaltic” kapitāla problēmu. Tas pērk laiku. Uzņēmuma 2025. gada rezultāti un publiskie paziņojumi rāda, ka spiedīgā finanšu situācija radusies vēl pirms kara radītajām sekām Tuvajos Austrumos.
Partijas “Progresīvie” ārpuskārtas kongresam nekādi “ārkārtas” uzdevumi nebija jāveic. Tam vienīgi bija jāapstiprina tas, kas bija zināms jau iepriekš: partijas premjerministra kandidāts būs Andris Šuvajevs. Tā kā formāli partijai ir divi līdzpriekšsēdētāji – Šuvajevs un kultūras ministre Agnese Lāce, tad tagad ir skaidri pateikts, kurš no abiem ir galvenais.
Ko darīt vīriešiem, kuri pārdzīvojuši savu cienījamo vecumu; liktenis izvēlas cilvēku, vai cilvēks likteni – sabiedrisko un politisko procesu vērotāja Gundara Bojāra saruna ar dzejnieku, dziesminieku, amatnieku un filozofu Valdi Atālu.
Černobiļas atomelektrostacijas (AES) sprādziena gaisā izmestais radioaktīvā piesārņojuma mākonis virs Baltijas parādījās un pazuda pāris nedēļu laikā, taču arī 40 gadus vēlāk Baltijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem piesūtītie rēķini par elektrību ir tik indīgi, ka varētu būt vēl no šī paša mākoņa izkrituši.
Lai arī vēl nesen otrā pensiju līmeņa izņemšanas/neizņemšanas jautājums Latvijas politiskajā telpā nebija centrālais, tam ir visas iespējas līdz vēlēšanām par tādu kļūt. Kaut vai tāpēc, ka jautājumi, kuros parādās ikvienam cilvēkam konkrētas un taustāmas finanšu intereses, vēlētājiem vienmēr ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Latviešiem un lietuviešiem prieks – Rīgā ražoti elektriskie kuģīši jau otro sezonu vadās pasažierus pa Neres upi Viļņā. Tikmēr Tallinā skaita kuģošanas zaudējumus – uzņēmums “Tallink” trijos mēnešos zaudējis 22 miljonus eiro. Par šīm un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.
Pirms 40 gadiem – 1986. gada 26. aprīlī – veicot drošības pārbaudi, Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolreaktora sprādziens, kam sekoja ugunsgrēks, ko apdzēsa vien 10. maijā. Radiācijas mākoņa izplatība bija traģiska: šis indes pikucis gāja pāri Krievijai, Baltkrievijai, Zviedrijai, Norvēģijai… Fukušimas AES kodolkatastrofa, kas notika 2011. gadā, bija desmit reizes vārgāka.
Tikai divus gadus nostrādājušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir uzteicis darbu, un viņa pēdējā darba diena būs 31. maijs. Gada alga – mazliet vairāk par 50 000 eiro. 2023. gada beigās amatu pameta ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons.
