Vismaz triju savulaik Latvijā strādājošo komercbanku piedalīšanās Moldovā nozagtas naudas nogādāšanā līdz tiesībsargājošajām iestādēm vairs neaizsniedzamiem ofšoriem iekustināja tādu “kapitālo remontu” visās Latvijas komercbankās, pēc kura pāri palika drīzāk banku nosaukumi nekā pašas bankas.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.
Tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām, šā gada 21. decembrī, beigsies pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras. Esošais prezidents Mārtiņš Kazāks ir publiski izteicis gatavību darbu turpināt arī nākamajā termiņā, taču politiskajā vidē vienprātības par viņa vēlamību šajā amatā nav.
Arvien vairāk eiropiešu vēlas savu kontinentu apceļot ar vilcienu. Taču ir problēma: vilciena biļešu rezervēšana bieži vien ir dārga un sarežģīta, salīdzinot ar lidošanu, daudzi tūrisma operatori un ceļojumu aģentūras nevēlas uzņemties kavēšanās un reisu atcelšanas riskus, ziņo Lielbritānijā bāzētā raidorganizācija BBC.
Lai arī Latvija un pārējās Baltijas valstis ir praktiski atslēgušās no Krievijas energoresursiem, to pavisam nesteidz darīt vairākas Eiropas Savienības valstis. Visu nosaka nauda – kādēļ gan tām būtu jāsteidz atteikties no lētās energobarotnes? “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Tims Goslings apkopojis pēdējās tendences Eiropas valstu gribēšanā saraut saites ar cenu ziņā izdevīgajiem Krievijas piedāvājumiem.
Par vājprātīgo ceļu, pa kuru gāja Amerika, par to, vai Tramps apturēs karu Ukrainā, par “progresīvo” partijniecēm, kuras savas partijas kongresā ievīstās musulmaņu lakatos un demonstrē teroristu karogus, par Andreja Upīša pieminekļa zāģēšanu, par mūsu pašu izvēlēm un daudz ko citu: saruna ar tēlnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Gļebu Panteļejevu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.
“Neatkarīgā” jau rakstīja par Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumu “Rail Baltica” projekta īstenošanas lietā. Pirmajā daļā apskatījām pagātnē pieļautās kļūdas. Šoreiz centīsimies atbildēt uz galveno jautājumu: ja reiz šis projekts mums sagādājis tik lielas galvassāpes un izmaksā tik dārgi (pat aptuvenu skaitli šodien neviens nesauks), tad kad pa šo trasi kursēs solītie ātrvilcieni, un kad mēs beidzot varēsim baudīt šī projekta augļus?
24,8 tūkstošu eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmēji labprāt redzētu sadalām tautsaimniecībai tiešā veidā, nevis caur mezanīna aizdevumu fondu, tomēr “Altum” īpašniekiem un varasvīriem ir cits viedoklis – ilgtermiņā ekonomikai var izrādīties vērtīgāka vienradžu radīšana tieši ar augsta riska investīcijām – labāk lai “Altum” miljoni kalpo kā sēklas nauda apjomīgāka riska kapitāla groza veidošanai nekā tiešai naudas izdāļāšanai kredītos.
Mēneša laikā ziņām par ziemeļkorejiešu armijnieku iestāšanos karā Krievijas pusē kļūstot no sensācijas par “jauno normalitāti”, varam izteikt prognozi, ka šāda notikumu attīstība mudinās Ukrainu aicināt Latviju un citas tai draudzīgās valstis nosūtīt savu karavīru kontingentu aizmugurē veicamajiem uzdevumiem.
Naktī uz 8. novembri Amsterdamā notika antisemītiski palestīniešu atbalstītāju uzbrukumi izraēliešu futbola līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši uz Nīderlandi vērot futbola spēli starp Izraēlas “Maccabi” un mājinieku “Ajax”. Cietuši ir ne tikai izraēlieši, bet arī vietējie Amsterdamas ebreji, viņus ar vālēm dauzīja, piekāva un meta kanālā gan palestīniešu atbalstītāji, gan Amsterdamā dzīvojošie arābi. Tas viss atgādināja pirms 86 gadiem Vācijā un Austrijā piedzīvoto “Kristāla nakti”.* Atbaidošajā Amsterdamas notikumā iedziļinājās arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.
Lai ko mēs katrs teiktu un domātu par partiju “Progresīvie”, tā šobrīd ir viena no trim valdošās koalīcijas partijām. Viena no varas partijām. Tās pārraudzībā ir divas finansiāli ietilpīgās ministrijas – Satiksmes un Aizsardzības ministrija – un viena – Kultūras ministrija –, kurai budžets varbūt nav tik liels, toties kurā šo naudu var elastīgi virzīt ideoloģiski vajadzīgajā virzienā.
Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.
Šis mēnesis Latgalē aizrit kāda nebijuša un varbūt pat unikāla mūzikas un dzejas kopprojekta zīmē – uz vienas skatuves un vienā kultūrtelpā satiekas 20. gadsimta latgaliešu dzeja ar 21. gadsimta latviešu hiphopu. Proti, Seimaņa Putāna dzeja tiek apspēlēta Ūgas, anša, Gustavo un citu hiphopa meistaru radošajā apdarē.
"Mums ir tik daudz datu par to, kā jūtas mūsu darbinieki un kā viņi uzvedas. Bet, kad kaut kas noiet greizi, mums vienmēr trūkst pietiekamas izpratnes, lai izskaidrotu, kāpēc," šādi medija “HRZone” žurnālistam Robam Heivardam pirms dažiem gadiem izteicās kāds augsta līmeņa lielas Eiropas bankas personālvadības vadītājs. Saruna izrādījusies pravietiska: gada laikā pēc šīs diskusijas banka iekūlās vairākos skandālos.
Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.
Politiskā krīze Vācijā mūs var ieinteresēt galvenokārt ar to, ka turienes politiskais izkārtojums ir ļoti līdzīgs situācijai Latvijā. Vācijā, tāpat kā Latvijā, koalīcijā ir trīs partijas. Divas vienas politiskas orientācijas, bet viena – citas. Divas “kreisas”, viena – “labēja”.
Lai gan varētu šķist, ka saksofonists Toms Rudzinskis ar savu džeza sastāvu ir nepārtrauktā apritē un ik pa laikam izdod aizvien jaunus u jaunus ierakstus, nupat klajā nākušais viņa albums “Interception” pieteikts kā atgriešanās pēc desmit gadiem kopš savas debijas plates izdošanas. Atgriešanās ir vērienīga – pagaidām Baltijas līmenī, taču noteikti būs arī turpinājums.
Trešdiena bija veiksmīga diena ne tikai ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušajam Donaldam Trampam. Saskaņā ar “Bloomberg” miljardieru indeksu, pasaules 10 turīgāko cilvēku bagātība vienas dienas laikā pieauga par rekordlielu summu.
Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.
Jaunā pētījumā tiek slavēta Igaunija, Apvienotā Karaliste un Vācija, savukārt nopelta Itālija un Francija, raksta “euronews.com”, analizējot Eiropas valstu nodokļu sistēmas.
