Sākums

nra.lv saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu par to, kādus sabiedrisko pakalpojumu tarifus šobrīd regulators izskata un kādus jaunus cenu “iepriecinājumus” tuvākajā nākotnē varam sagaidīt. Ozola norāda, ka gaidīt tarifu samazinājumus nebūtu pamats, bet šobrīd tiek vērtēts jautājums par elektroenerģijas un gāzes sadales un piegādes tarifu pieauguma griestu noteikšanu.

Jaunākie partiju reitingi Rīgā liecina: lai arī deputātu vietu sadalījums pa partijām nākamajā Rīgas domē (RD) vēl nav zināms, viena lieta ir neapstrīdama – 7. jūnija vēlēšanās Rīgā pārliecinoši uzvarēs “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka viņi būs pie varas. Pastāv varbūtība, ka arī ar visu šo savu uzvaru LPV var palikt opozīcijā.

ASV prezidentam jāizšķiras par turpmāko rīcību Ukrainas konfliktā. Neveiksmīgās Ukrainas miera sarunas vairo pesimismu un drūmas prognozes par Ukrainas nonākšanu Krievijas ietekmes orbītā.

Domnīcas “LaSER” pētījuma “Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība” secinājums ir glābties no izmiršanas pēc Skandināvijas valstu parauga, nodrošinot ieceļotāju uzņemšanu un izkliedēšanu pa mazpilsētām.

Intervijas turpinājums ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par kārtējo sankciju paketi pret Krieviju; par to, vai ASV jaunais ārpolitikas kurss ietekmēs ES vienotību; vai britu lepnums par “Brexit” panākumiem nemudinās arī citas valstis izstāties no ES; par to, kuri ir mūsu īstie sabiedrotie. Un par daudz ko citu.

Igaunija mūs atkal apsteidz, šoreiz – ar dronu mācību. Igaunijas valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu – par to vēsta interneta vietne “balticsentinel.eu”. Igaunijas izvēli par labu dronu mācībai komentē ģenerālis Raimonds Graube, bijušais aizsardzības ministrs, Ziemeļeiropas politikas centra domnīcas direktors Artis Pabriks un Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš.

Pēc kārtējām Ukrainas apšaudēm ASV prezidents Donalds Tramps kritizē un nosauc Putinu par traku, kritikas deva tiek arī Zelenskim.

Vai patiesi vērojama elektroenerģijas cenas lejupslīde, un kas šajā jomā gaidām tuvākā un tālākā nākotnē?

Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.

Ziņa, ka Dānijā plāno paaugstināt pensijas vecumu līdz 70 gadiem, arī Latvijā daudziem lika satraukties. Jau tagadējais vecuma pensijas slieksnis – 65 gadi – šķiet nepelnīti augsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet jau pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas un pat jaunākiem atrast darbu nav viegli. Sanāk, ka de iure pensijā vari iet no 65 gadu vecuma, bet de facto jau 50 gados darba tirgū jūties kā pensionārs.

Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.

Igaunijas investīcijas Latvijā ir otrās lielākās, Igaunija Latvijai ir trešais lielākais tirdzniecības partneris.

Man ir jautājuši, kāpēc savos rakstos lietoju tādu apzīmējumu kā “politiskā šķira”. Ko es ar to domāju? Īsā atbilde: tādā veidā latviskoju populāro anglicismu “isteblišments”. Izvērstāka atbilde būtu: tas ir sabiedrības slānis, kurš saņem visdažādākās valsts privilēģijas saistībā ar tuvību valsts pārvaldes sistēmai.

Zemāk par zāli, klusāk par ūdeni – acīmredzot tāds patlaban ir Tiesībsarga biroja darbinieku un pārpalikušās vadības rīcības modelis, ja lūkojas uz notiekošo šajā institūcijā. Nekādu publisku skaidrojumu, nekādas analīzes. Varbūt arī nekas nenotiek Tiesībsarga birojā – vienkārši nav priekšnieka, bet visādi citādi viss ir kārtībā? Mēģinām šķetināt situāciju ar sociologu Aigaru Freimani un Saeimas deputātu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāru Didzi Šmitu (AS).

Lietuva gatavojas izveidot mākslīgā intelekta (AI) kompetences centru. Paredzams, ka projekts izmaksās 100 miljonus eiro, un papildus tehnoloģisko prasmju attīstīšanai tiks piedāvātas arī ļoti specializētas darba vietas. Puse no ieguldījumiem būtu jāfinansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Savukārt Polijā pirmā AI rūpnīca darbu sāks jūnijā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Latvijas bankas joprojām mēdz kritizēt par vāju kreditēšanas aktivitāti un nevēlēšanos izsniegt jaunus kredītus. Kā 2024. gada rudenī “nra.lv” pastāstīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, banku kredītportfelis pēdējo 10 gadu laikā ir praktiski nemainīgs, sasniedzot aptuveni 14 miljardus eiro. Lai piespiestu bankas aktīvāk izsniegt aizdevumus, šobrīd tiek ieviesta vesela virkne jauninājumu likumdošanā.

Pavirši raugoties, varētu šķist, ka priekšvēlēšanu kampaņa Rīgā cirkulē ap pašpasludinātā (bet ļoti mazticamā) “nākamā mēra” Aināra Šlesera cīņu ar pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Buldozers ar lāpstu nostumj malā ķirsi. Lai gan, visticamāk, ne viens, ne otrs nebūs nākamais Rīgas mērs. Tiesa, atšķirīgu iemeslu dēļ.

Tiesībsargs Juris Jansons ceturtdien, 22. maijā, neieradās Saeimā uz tiesībsarga gada ziņojuma nolasīšanu, jo apgalvoja, ka atrodas slimnīcā, bet par savu turpmāko atrašanos amatā domās, kad būs no tās izrakstīts. Tā bija jau piektā reize, kad Jansons neierodas Saeimā, kad tiek aicināts. Maija gadījums atjaunoja baumu vilni, kas nepārprotami norādīja uz kādu tautā populāru, taču augstām amatpersonām nepieņemamu aizraušanos. Par situāciju spriež politologs Juris Rozenvalds un psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

"nra.lv" saruna ar žurnālistu, kādreizējo labvakarieti, bijušo partijas “Latvijas ceļš” politiķi, politisko procesu vērotāju Edvīnu Inkenu par jauno pasaules kārtību Trampa ērā; par iespējamo Ukrainas kara miera sarunu iznākumu; par nosacījumiem, ar kuriem kara darbība beidzot varētu tikt izbeigta, kā arī par to, cik lielā mērā neprofesionāļu nonākšana pie varas ietekmē kopējos procesus.

Intervija ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, kāpēc Trampa izsludinātie kara beigšanas varianti neiedarbojās; par ASV un ES lēmumu pretrunām; par “Rail Baltica” jēdzību vai bezjēdzību; par to, vai krievu militārās spējas mazinās; par Latvija attieksmi pret Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Un vēl par daudz ko citu.

Vairāk nekā puse vāciešu ir gatavi pamest valsti. Īpaši augsts to īpatsvars, kas ir gatavi emigrēt, ir galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) vēlētāju vidū. Starp potenciālajiem migrantiem pievilcīgākajām valstīm vadībā ir Šveice, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Pirms 80 gadiem notikusī Kurzemes katla teritorijas pāriešana no vācu okupācijas padomju okupācijā notika bez kaujām, bet tik un tā aizņēma laiku, ko aizpildīja padomju represijas ar to kroņa numuru – filtrāciju.