Sākums

Lieldienas jau sen atdotas to likumīgajai īpašniecei baznīcai, bet tagadējā Latvijas iedzīvotāju kopuma vairākums joprojām atceras 8. martu kā daļu no savas bērnības un jaunības, kad zāle bija zaļāka un debesis - zilākas nekā tagad.

Kamēr pasaules uzmanības centrā karš Tuvajos Austrumos, vizītē pie ASV prezidenta Trampa Vācijas kanclers Mercs risināja Ukrainas jautājumus.

Pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos daudzas tēmas tagad ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Par Igaunijas un Lietuvas aizvadītās nedēļas aktualitātēm šis “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

2023. gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots. Izveidojās katastrofāla situācija. Plūdos Jēkabpilī tika bojātas Bebru, Dambja, Dārznieku un vēl 11 citas ielas, kā arī ceļi Droškāni–Jaunbrēķi, Randoti–Līgotnes, Skudras–Leicāni un Pīlādzis–Apsītes. Kā būs šogad, cik gatava ir pilsēta plūdu šausmām?

Iet vaļā ķirbju un ķiploku kari Rīgas ēdināšanas pakalpojumos. Rīgas Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi iepirkuma konkursu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”. Iepirkuma summa 26,87 miljoni eiro. Vai iepirkums spēs nodrošināt noteikumus, kuri neizslēgs godīgu konkurenci, nodrošinot ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus Rīgas pašvaldībai nepārmaksājot?

Kultūras ministrijas paspārnē esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) bija sagatavojis visai dīvainu, vairāk nekā piecas minūtes garu videoklipu ar nosaukumu “Valoda, ko saprot visi”. “Bija”, jo šis videoklips jau ir izņemts no publiskās apskates.

Maskavas un Minskas sadarbības plāni paliek tikai uz papīra: pēc lēmuma par atteikšanos no dalības Trampa Miera padomē Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko 26. februārī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Putinu un piedalījās Krievijas un Baltkrievijas tā dēvētās Apvienotās valsts Augstākās padomes sanāksmē.

Komunista Ļeņina idejas Latvijas Saeimā atdzimst un īstenojas dzīvē – darbarūķu nopelnītā nauda ir jāpārdala taisnīgi, proti, savējiem, komunistiem – mūsdienu versijā, trūkumcietējiem, kuri juridiski korekti sevi par tādiem prot pasniegt.

Pat tik nerentabla būve kā “Rail Baltica” daļēji atmaksāsies, ja šīs būves dēļ tiktu pārtraukta Latvijas nodokļu maksātāju naudu ieguldīšana starptautisko finanšu spekulantu būvētajā pensiju otrā līmeņa piramīdā.

“Kas ir latvietis?” – reiz, pēc kādas filmas pirmizrādes, Jānis Streičs, gandarīti smaidīdams, man jautāja. Viņš apskāva mani, un man šķita, ka mani apskāvusi silta pasaule. “Mēs neesam maza tauta. Tādas runas mani kaitina. Ne jau cilvēku skaitā vai mūsu aizņemtās zemes lielumā ir mērāms tautas lielums. Mēs nesitam sev pa krūtīm un nekliedzam: mēs esam latvieši! Mums ir iekšējais lepnums. Tas ir mūsu klusums, mūsu vēsture un Dieva dotais jēdziens – latvietis,” viņš teica.

Pēc karadarbības sākuma sestdien Irānā un plašākā Tuvo Austrumu reģionā ir vērojams cenu pieaugums gan jēlnaftai un gāzei globālajā tirgū, gan degvielai uzpildes stacijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, visur.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.

Ir cilvēki, kas prognozē nākotni, un ir tādi, kas to būvē. Edgars Laimītis, “Gravity Team” līdzdibinātājs ir no tiem retajiem, kurš dara abus. Saruna par to, kā divi puiši no Jelgavas izveidoja uzņēmumu, kurš mēnesī pārvieto summas, kuras salīdzināmas ar Latvijas valsts budžetu, un kāpēc šis stāsts nav tikai par kriptovalūtām, bet par drosmi, uzticēšanos un Latvijā topošu nākotni – ekonomista Andreja Ciņa saruna ar uzņēmēju Edgaru Laimīti.

28. janvārī Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja pasažieru plūsmu fiksācijas ierīču iepirkumu (“Pasažieru skaitīšanas kameru piegāde un uzstādīšana”, iesniegšanas termiņš 2026. gada 16. marts) par kopējo summu trīs miljoni eiro. Šīs ierīces paredzēts uzstādīt pie katrām autobusu durvīm, un to funkcija būtu skaitīt, cik cilvēku iekāpj un izkāpj no autobusa.

Evikas Siliņas valdības apsolītā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu pārtaisīšana Finanšu ministrijas izpildījumā nozīmē atņemt vairāk naudas Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un atdot šo naudu lauku pašvaldībām, lai būtu drošība, ka vismaz algas saviem darbiniekiem lauku pašvaldības spēs samaksāt.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste intervijā “Neatkarīgajai” lika saprast, ka Latvija ar pašreizējo ekonomisko modeli ir sasniegusi savus potenciālās izaugsmes griestus. Turpmākā izaugsme, neko nemainot, būs ļoti apgrūtinoša. Tieši to pašu varētu teikt arī par mūsu politisko sistēmu. Tā politiskā sistēma, kāda tā ir patlaban, ir sevi izsmēlusi. Tālāka attīstība vairs nav iespējama. Vai nu stagnācija, labākajā gadījumā, vai degradācija, sliktākajā.

Galvenais nedēļas notikums - karš Tuvajos Austrumos joprojām pasaules uzmanības centrā. Parādās iespējamo scenāriju prognozes par ASV un Izraēlas militāro operāciju Irānā.

Satversmes tiesa 2. martā turpināja izskatīt lietu par mazākumtautību (iekļaujot to skaitā arī krievu valodu, kas nav mazākumtautība) valodu lietošanu Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM). Lietu Satversmes tiesā ierosināja 20 Saeimas deputāti.

Degviela, elektrība, gāze: kā konflikts Tuvajos Austrumos var ietekmēt Latvijas maciņu? Bruņotā eskalācija starp ASV un Izraēlu no vienas puses un Irānu no otras puses pēkšņi kļuvusi par globālu enerģijas tirgus faktoru.

Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse (LAEA)ar kampaņu “Savā zemē sava enerģija” mēģina panākt tik lielu sabiedrības atbalstu elektrība ražošanai no vēja, lai nākamās Saeimas un pašvaldību deputātu kandidāti vairs nemēģinātu tikt kārotajās vietās ar uzstāšanos pret vēja parku būvi.

Saruna ar žurnālistu un rakstnieku Armandu Puči.

Karo ASV un Izraēla pret Irānu jeb karš kļūst un kļūs daudz globālāks; vai šajā karā tiks iesaistīti arī NATO spēki, vai Latvijas karavīriem arī būs jādodas karot uz Tuvajiem Austrumiem – saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.