Kā Somijas valsts kontrolētā enerģētikas akciju sabiedrība “Fortum Oyj” tiek galā ar tautas alkām pēc lētākas elektrības, valsts vēlmēm pēc dividendēm un uzņēmuma vajadzības pelnīt un investēt attīstībā; vai Somijas pieredze energokompānijas daļas tirgot biržā ir pozitīva, un cik droša ir Skandināvijas un Baltijas enerģētika kara apstākļos – “nra.lv” saruna ar “Fortum Oyj” viceprezidenti Gintu Cimdiņu.
Ja globālie politikas notikumi tieši neietekmē sirmmāmiņas pie lielveikala pārdoto ābolu kilograma cenu, tad uz degvielas cenām tie atsaucas ļoti drīz. Savukārt degvielas cena ietekmē visu ko – pārtikas, citu preču un pakalpojumu cenas.
Šodien sāk darbu 15. Saeima. Gribētos novēlēt tai patiesus panākumus, kļūšanu par sekmīgāko un drosmīgāko parlamenta sasaukumu Latvijas līdzšinējā vēsturē, bet objektīvie nosacījumi šiem novēlējumiem nebūt nav labvēlīgi. Lai gan, kā mēdz teikt, viss ir pašu rokās.
Austrālijā pēdējo desmit gadu laikā nodokļi tabakas izstrādājumiem tika paaugstināti vismaz astoņas reizes, cenšoties panākt, lai cilvēki smēķētu mazāk. Rezultāts – Austrālijā cigaretes kļuvušas par dārgākajām pasaulē, to cena par paciņu sasniedz ap 55 Austrālijas dolāriem jeb gandrīz 40 ASV dolāru. Tomēr austrālieši nav atteikušies no nikotīna, jo nelegālais tirgus to piedāvā līdz pat četras reizes lētāk. Tas radījis un attīstījis miljardiem dolāru vērtu nelegālo industriju.
Kā Ukraina spēj noturēties pret nemitīgajiem kiberuzbrukumiem, vai tikai Latvijā izceļas skandāli pēc katra kiberuzbrukuma; vai mākslīgais intelekts mūs sāk apdraudēt un kas sagaidāms kara frontē Ukrainā – “nra.lv” saruna ar kiberdrošības un digitālās politikas eksperti, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieci Ievu Ilvesu.
Nedēļas nogale Polijā bija vētraina. Piektdienas pēcpusdienā Polijas premjerministrs Donalds Tusks centās atrisināt ieilgušo Konstitucionālā tribunāla (tiesas) krīzi, kura savā dziļākajā būtībā iezīmē ne tik daudz Polijas tiesu varas krīzi, cik Polijas sabiedrības dziļo sašķeltību. Divu Poliju esamību, kuras ne tikai viena otru nesaprot, bet pat aktīvi cīnās viena pret otru.
Vairāk nekā 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasīja atcelt Saeimas deputātu degvielas un mājokļu īres kompensācijas. Nepilnos četros gados tām iztērēts aptuveni 1,1 miljons eiro, turklāt KNAB brīdinājis par iespējām šo sistēmu izmantot negodprātīgi. Taču nu jau aizgājusī Saeima pirms savas aiziešanas noraidīja priekšlikumu kompensācijas samazināt. Tā lēma kompensāciju regulējumu pārcelt uz citu likumu. Līdz jaunas kārtības pieņemšanai deputāti naudu turpinās saņemt pēc līdzšinējiem noteikumiem.
Rīdzinieki ir sākuši saņemt mulsinošas vēstules no Rīgas valstspilsētas Mājokļu un vides departamenta ar nosaukumu “Par neiesniegtu nekustamā īpašuma Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegumu”.
Rīgā atkal iestājas tumšais gadalaiks. Arvien agrāk satumst, ūdens Daugavā un pilsētas kanālā kļūst aukstāks. Un atmiņā atgriežas stāsti, kas pēdējo desmit gadu laikā ar satraucošu līdzību atkārtojas.
30. oktobris valsts pārvaldes vēsturē tiks ierakstīts kā diena, kad puķupodiem, stabiņiem un velojoslām sagandētais Rīgas centrs kļūst vēl tukšāks – Ekonomikas ministrija un četras tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde – pārcēlušās uz Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1, nosacītā Rīgas nomalē starp Mežaparku un Čiekurkalnu.
Lai ko mēs teiktu par Latvijas vēsturi, kultūru un mūsu nacionālo savdabību, Latvijā nav gandrīz neviena pasaulslavena muzeja, kā, piemēram, Luvra Parīzē. Pie mūsu Nacionālā mākslas muzeja Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, uz kāpnēm nestāv gara cilvēku rinda, kuri gatavi maksāt brangu naudu, lai redzētu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un citu mūsu mākslas dižgaru šedevrus. Arī ne pie Rotko muzeja Daugavpilī.
Vai Latvijas bērniem un jauniešiem par muzeju apmeklēšanu būtu jāmaksā? Saeimas deputāts, latviešu valodas un literatūras pedagogs Normunds Dzintars uzskata, ka noteikti nē.
Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste 2026. gada 29. oktobrī paziņoja, ka turpmāk uzņēmuma vadošais zīmols būs "Elektrum" un eksporta tirgos Latvijas elektrību pārdos "Elektrum Group".
Bezpilota lidaparātu triecieni nodarījuši būtisku kaitējumu Krievijas digitālajai infrastruktūrai, izgaismojot Kremļa sludinātā “suverēnā interneta” un datu centralizācijas politikas vājās vietas.
Trešdien beidzot sākās ilgi gaidītās valdības veidošanas sarunas. Kā var nojaust pēc visai piesardzīgi uz āru dotās informācijas, sarunās ticis iztaustīts vispārējais noskaņojums un iespējamie sadarbības modeļi. Gan “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvji, gan premjera Andra Kulberga birojs, gan viņš pats uzsver vienu: kurss palicis nemainīgs – taupība, budžeta izdevumu samazināšana, valsts finanšu sakārtošana.
Nolemts, ka Valsts aizsardzības dienests (VAD) paplašināsies arī ar robežsardzi. Šobrīd ir aktuāls dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā un civildienests. Patlaban Valsts aizsardzības dienestā robežsardzē plāno uzņemt 100 jauniešu. No 2028. gada 100 jauniešu varēs iziet 11 mēnešu aizsardzības dienestu Latgalē. Robežsardzē cer, ka jaunieši ne tikai apgūs praktiskas iemaņas, bet arī savas prasmes turpinās pilnveidot robežsargu rindās.
Nodokļu maksātāju nauda tiek izšķiesta, rīkojot migrantiem diskotēkas, bet mūsu bērniem un jauniešiem ļaut valsts muzejus apmeklēt bez maksas tā arī nespējam. Kādēļ tā – “nra.lv” saruna ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Česlavu Batņu (“Apvienotais saraksts”).
Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju radīto atkritumu kalns Getliņos draud sagāzties, tāpēc atkritumus nāksies dedzināt ar nosacījumu, ka dedzināšanu nesauks par dedzināšanu, bet par reģenerāciju vai pirolīzi.
Šodien 14. Saeima aizvada savu pēdējo sēdi. Laiks izvērtēt šī Saeimas sasaukuma darba rezultātus. To var darīt divējādi. Vai nu caurskatot pieņemtos likumus un lēmumus, izvērtējot to ietekmi uz sabiedrības dzīvi, ekonomiskajiem rādītājiem un citiem parametriem, vai arī daudz vienkāršāk, bet, iespējams, precīzāk. Proti, pēc nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Apskatīsim abus variantus, bet sāksim ar pēdējo.
Aizejošā Saeimas sastāva vadība mazliet sabojāja noskaņojumu atnākošajam Saeimas sastāvam ar vēsti, ka Saeimas vēlēšanu jaunos uzvarētājus no bruņota uzbrukuma aizstāvēt pieteikušies tikai 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
