Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?
Siltumtarifu paaugstināšana Rīgā ietver gan pieauguma saukšanu ar samazinājuma attiecībā pret vēl lielāka pieauguma draudiem, amatpersonu mētāšanos ar apvainojumiem un uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) vadītāja padzīšanu no darba.
Latgalē un arī Latvijā nav neviena cilvēka, nav neviena pašvaldības vadītāja, kas uzdrošinātos teikt, ka robeža nav jāstiprina. Politiķis Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”), ka viņš tādus nezina. Jautājums ir par to, kādā veidā šis likumprojekts tiks ieviests. Viņaprāt, šeit kārtējo reizi Rīgas kungu iedomība ir nospēlējusi par sliktu viņiem pašiem.
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinātais likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) atkal uzjundījis runas par iespējamo valdības krišanu.
“Parakstīts memorands ar “Rheinmetal” par artilērijas munīcijas ražotni Latvijā - tās būs vairāk nekā 200 miljoni eiro investīcijas, jaunas darbavietas, eksporta potenciāls - 3 miljardi eiro 10 gados,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Lielāko pasaules mediju uzmanības lokā šajās dienās nenoliedzami ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas ikgadējais samits, tajā skaitā ASV prezidenta Donalda Trampa paustais. Ietekmīgais medijs “Politico” Trampa teikto nosauca par “ trakāko runu”, savukārt BBC secina, ka par Trampu “tagad vairs neviens nesmejas”.
Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”) “nra.lv” sagaidīja savā kabinetā. Pēc tam sarunas laikā kopā ar žurnālisti izstaigāja arī citas telpas Ministru kabineta ēkā, apstājoties pie fotoekspozīcijas, kurā redzami mūsdienu un pirmskara premjeri, izrādot arī valdības sēžu zāli. Par to, kā ir būt sievietei augstā amatā šajā ļoti sarežģītajā laikā, par paveikto divos gados, kopš viņa vada valsti, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar premjeri Eviku Siliņu.
Turbīnu spārnu lāpstiņu uzstādīšana pirmajā Kaigu purva vēja parka tornī deva iemeslu valsts a/s “Latvenergo” parādīt, cik intensīvi šajā objektā izmantota 2025. gada būvdarbu sezona kopš 22. maija, kad tur tika iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu par Latvijas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušas iespējamās izmaiņas Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, piemēram, eglei par 30 gadiem (no 81 līdz 51 gadam), priedei -par 20 gadiem (no 101 līdz 81 gadam), bērzam un melnalksnim - par 20 gadiem (no 71 līdz 51 gadam), apsei - par 10 gadiem (no 41 līdz 31 gadam).
Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.
Argentīnas prezidenta Havjera Mileja vizīte ASV Latvijai ir svarīga no tā aspekta, ka ekscentriskais Argentīnas līderis ar savu kuplo frizūru un motorzāģi virs galvas daudziem šķiet atdarināšanas cienīgs paraugs. Viņi saka: ja pie mums būtu tikpat apņēmīgs vadītājs, tad arī Latvijā iestātos labāki laiki.
Cik lielu samaksu no katra Latvijā nodarbinātā ārzemnieka varētu prasīt Latvijā, ja ASV prezidents Donalds Tramps nupat kā ieviesis 100 tūkstošu ASV dolāru lielu samaksu no katra, kas kopš pirmdienas ierodas pelnīt naudu ASV?
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Visvairāk pret mežu izciršanu iebilstošie Saeimas deputāti, aicināti uz mežu iepazīties ar tur notiekošo, ņēma un no pasākuma izvairījās. Ap ciršanas noteikumu uzlabošanu saceltās publiskās diskusijas savā būtībā ir par koku veselības uzlabošanu, ko pašreizējie noteikumi neveicina — tā izriet no mežā notikušās profesionālās sanāksmes, uz kuru ieradās nozares speciālisti, zinātnieki un profesionālo organizāciju pārstāvji, bet ne uzaicinātie Saeimas deputāti.
Trīs Krievijas iznīcinātāju SU-35 ielidošana un ilgstoša uzturēšanās Igaunijas gaisa telpā bez mazākajām atrunām jāvērtē kā ārkārtīgi nopietna provokācija. Runa nav par kaut kādu “leņķa nogriešanu”, kad lidmašīna formāli uz dažām sekundēm ielido citas valsts gaisa telpā, vienkārši lai saīsinātu maršrutu. Runa ir par acīmredzamu provokāciju. 12 minūšu lidojums Igaunijas teritorijā ir nepārprotams signāls: nu, un ko jūs uz to teiksiet?
Jau divkārtējais, 2022. un 2025. gada Dzejas dienu balvas laureāts Artis Ostups ar savu rīcību tagad apliecina to, ko teicis sakarā ar 2022. gada balvas saņemšanu, ka “Dzejas dienas palīdz literatūrai kļūt redzamai”. Intervija dod iespēju parādīt viņa fotoattēlus un tālāk dzejoļu krājumu vāciņus, bet vēl jo vairāk un labāk dzejnieks redzams un dzirdams šīs sarunas nra.lv sarunu videoierakstā.
Par ASV prezidenta Trampa mētāšanos ar pretrunīgām idejām un par viņa vizīti Lielbritānijā, par vainīgajiem Ukrainas karā un par to, kā spridzināt – no iekšpuses vai ārpuses. Un ko mums pa vidu darīt? Par to visu un daudz ko citu – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku, kurš bijis Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs, ar doktoru Sandri Šrāderu. Kas gaida Latviju? Patstāvīga valsts vai nenoteikta teritorija, vasaļvalsts?
