“Eurostat” publicējis plašu statistisko datu apkopojumu par tūrismu Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā. Šī raksta virsraksts, protams, jāsaprot ironiski. Kā eifēmisms skumjajam faktam, ka Latvija ir ES pēdējā vietā ārvalstu tūristu apmeklējumu ziņā. Līdz ar to tai ir vislielākās iespējas pacelties augstāk, jo, piemēram, Spānijai augstāk kāpt vairs nav kur. Tā jau ir pārliecinoši pirmajā vietā.
Latvijas pēdējā vieta ir loģiska un saprotama, ņemot vērā ģeogrāfisko realitāti. Esam tālu ES nomalē, ziemeļos. Nav brīnums, ka pēdējās vietās ir visas trīs Baltijas valstis un nelielā Luksemburga.
Savukārt pirmajās vietās ir populārie vasaras atpūtas galamērķi: Spānija (322 miljoni nakšu), Itālija (254 miljoni), Francija (141 miljons), Grieķija (128 miljoni). Interesanti, ka seko Austrija (94 miljoni), kura tūristu skaita ziņā (absolūtajā izteiksmē, nevis pret iedzīvotāju skaitu) apsteidz krietni lielāko Vāciju. Vāciju apsteidz arī Horvātija.
Latvijas (2,8 miljoni nakšu) konkurenti šī saraksta apakšgalā bez jau minētajām valstīm ir Somija (6,4 miljoni), Slovākija (4,9 miljoni) un Rumānija (4,9 miljoni). Tiesa, arī šīs valstis pārskatāmā nākotnē diez vai izdosies apsteigt. Igaunijai 3,7 miljoni, Lietuvai 3,1 miljons.
Ārvalstu tūristu skaita ziņā Latvija tikai nedaudz atpaliek no kaimiņiem, kas, ņemot vērā Polijas tuvumu Lietuvai un Somijas Igaunijai, ir samērā labs rādītājs, bet iekšzemes tūrismā Latvija (1,8 miljoni nakšu) ievērojami atpaliek no Lietuvas (5,5 miljoni nakšu) un arī no Igaunijas (3 miljoni). Salīdzinoši nelielajā Dānijā: iekšzemes tūrisms - 24 miljoni nakšu (13 reižu vairāk nekā Latvijā) un 15,8 miljoni - ārvalstu tūrisms (gandrīz 6 reizes vairāk).
Ģeogrāfiskās specifikas dēļ Latvijai, visticamāk, nekad neizdosies būt tūrisma lielvalstij (magnētam), bet cilvēku gatavība pašiem doties ceļojumos ir daudz mazāk atkarīga no ģeogrāfijas un vairāk no personiskās turības. Lai gan arī ģeogrāfija spēlē savu lomu.
Lietuvas skaitliski daudz populārākais iekšzemes tūrisms lielā mērā saistīts ar abu lielāko pilsētu (Viļņas un Kauņas) attālumu līdz jūrai. Lai atpūstos Palangā vai citur pie jūras, cilvēkiem jābrauc un jāapmetas uz nakti, kamēr no Latvijas lielākajām pilsētām (izņemot Daugavpili un Rēzekni) var viegli līdz jūrai aizbraukt stundas laikā.
Ja nu kādā ziņā Latvijas rādītāji sakrīt ar ES caurmēra rādītājiem, tad tā ir to iedzīvotāju daļa (vecāki par 15 gadiem), kuri vismaz reizi gadā ir piedalījušies kādā tūrisma braucienā. Latvijā tie 65%, un arī ES kopumā 65% ir aktīvi tūristi.
Latvijā šīs tūrisma aktivitātes lielākoties (56,7%) veido īsi (līdz 3 dienu gari) iekšzemes ceļojumi. 15,9% ir īsi ārzemju braucieni, bet 20,8% brauc ilgtermiņa (ilgāk par 4 naktīm) ārzemju ceļojumos. Latvijā tikai 6,5% no šiem ceļojumiem ir ilgtermiņa iekšzemes ceļojumi, kad cilvēki apmetas kādā viesu namā ilgāk par 4 naktīm. ES kopumā iekšzemes ceļojumi veido 70%. Latvijā tie ir 63,2%.
Ekonomiskā nozīme
Starptautiskā tūrisma ekonomisko nozīmi var novērtēt, aprēķinot starptautisko ceļojumu ieņēmumu attiecību pret IKP. Šos datus “Eurostat” ņem no valstu maksājumu bilanču statistikas, un tie ietver gan darījumu ceļojumus, gan atpūtas ceļojumus.
2024. gadā starp ES valstīm tūrisma ieņēmumu attiecība pret IKP visaugstākā bija Horvātijai (17,5%), Kiprai un Maltai (katrai 10,6%), Portugālei (9,6%) un Grieķijai (9,1%), kas apliecina iebraucošā tūrisma nozīmi šajās valstīs. Absolūtos skaitļos 2024. gadā vislielākie starptautisko ceļojumu ieņēmumi tika reģistrēti Spānijā (98 miljardi eiro), kam sekoja Francija (71 miljards eiro), Itālija (54 miljardi eiro) un Vācija (38 miljardi eiro).
Vācijā tika reģistrēts vislielākais izdevumu apjoms starptautiskajiem ceļojumiem, kas 2024. gadā sasniedza 115 miljardus eiro, tai sekoja Francija (55 miljardi eiro). Spānija bija ES valsts ar vislielāko tūrisma ieņēmumu proficītu 2024. gadā (68 miljardi eiro), savukārt Vācija - ar lielāko deficītu (mīnus 77 miljardi eiro).
Latvijā 2024. gadā tūrisms ir ienesis 1,27 miljardus eiro, kas veidoja 3,1% no IKP. Ārzemēs iztērēti 1,24 miljardi eiro, veidojot 29 miljonu eiro proficītu. Lietuvai vienīgajai no Baltijas valstīm šī tūrisma pakalpojumu bilance ir negatīva - mīnus 89 miljoni eiro. Igaunijai - plus 122 miljoni eiro.
Galvenie ceļotāji ES ir no Vācijas, Francijas un Nīderlandes. Pirmajā vietā pārliecinoši Vācija (978 miljoni nakšu ceļojumos ārpus Vācijas), seko Francija (238 miljoni) un Nīderlande (225 miljoni). Šo trīs ES valstu iedzīvotāji veidoja vairāk nekā pusi (54,1%) no kopējā ES iedzīvotāju ārzemēs pavadīto nakšu skaita. Latvijas iedzīvotāji ārzemēs 2024. gadā pavadīja 9,9 miljonus nakšu. Igaunijas iedzīvotāji - 10,4 miljonus, Lietuvas - 15,9 miljonus.
2024. gadā ES teritorijā darbojās vairāk nekā 680 000 tūrisma naktsmītņu, kas kopā nodrošināja 29,7 miljonus gultasvietu. Vairāk nekā trešdaļa (35,5%) no visām gultasvietām ES bija koncentrētas tikai divās ES valstīs, proti, Itālijā (5,5 miljoni) un Francijā (5,1 miljons), savukārt vairāk nekā puse (57,0%) no visām naktsmītnēm Itālijā (265 000) un Horvātijā (122 000). “Eurostat” gan norāda, ka viesmīlības iestāžu skaita salīdzināmību var ietekmēt atšķirības reģistrācijas kārtībā.
Latvijā un Igaunijā ir gandrīz vienāds viesu namu skaits (attiecīgi 1307 un 1314), bet Lietuvā to ir gandrīz trīs reizes vairāk (4407). Tiesa, gultasvietu skaits ir tikai divas reizes lielāks. Attiecīgi 55 tūkstoši un 112 tūkstoši. Igaunijā - 63 tūkstoši. Pavadīto nakšu skaits, miljonos: Latvija - 4,7; Igaunija - 6,6; Lietuva - 8,6.
Kādus no šī statistikas materiāla var izdarīt secinājumus? Lai arī virsraksts par Latvijas vislielākajām iespējam ir ironisks, patiesībā Latvijai ir visas iespējas kāpināt savu tūrisma potenciālu. Tieši tāpēc, ka Spānijai un Itālijai tas jau ir sasniedzis zināmus griestus, bet Latvija (tāpat kā pārējās Baltijas valstis) var gan piedāvāt noteiktus nišas produktus ES ceļotājiem, gan paplašināt iekšzemes tūrisma iespējas.
