Latviešiem un lietuviešiem prieks – Rīgā ražoti elektriskie kuģīši jau otro sezonu vadās pasažierus pa Neres upi Viļņā. Tikmēr Tallinā skaita kuģošanas zaudējumus – uzņēmums “Tallink” trijos mēnešos zaudējis 22 miljonus eiro. Par šīm un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.
Ruģiniene paredz grūtu rudeni
Turpinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene prognozē "grūtu rudeni" un aicina veikt jaunus pasākumus, lai mazinātu kara ietekmi uz iedzīvotājiem. Valdības vadītāja uzsvēra, ka Ministru kabinets neaprobežosies tikai ar jau pieņemtajiem pasākumiem, piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazināšanu un vilciena biļešu cenas samazināšanu uz pusi. "Tuvojas grūts rudens, rietumvalstis jau prognozē IKP pieauguma samazināšanos uz pusi, un mēs to jutīsim arī. Mēs noteikti neaprobežosimies tikai ar dīzeļdegvielas akcīzes nodokli. Rudenī būs nepieciešami arī citi pasākumi," ceturtdien “Ziniu radijas” radio sacīja Ruģiniene. "Mēs arī mudinām izmantot sabiedrisko transportu un elektrotransportlīdzekļus," viņa piebilda. Kā iepriekš ziņoja BNS, saistībā ar notiekošo konfliktu starp ASV, Izraēlu un Irānu Lietuvas komercbankas un iestādes ir paaugstinājušas vidējās inflācijas prognozes šim gadam līdz 3,7-6 procentiem. Lai mazinātu pieaugošo cenu ietekmi uz mājsaimniecībām Lietuvā, uz diviem mēnešiem ir samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, un vilciena biļešu cenas ir samazinātas par 50 procentiem. Pēc premjerministres teiktā, cenu šoku mazina arī kopš gada sākuma samazinātie tarifi sabiedriskajai elektrībai un dabasgāzei. Viņa neizslēdza iespēju apspriest atlaides pagarināšanu vilciena biļetēm pēc šī pasākuma efektivitātes izvērtēšanas: "Ir svarīgi saprast, vai tas ir aktuāli iedzīvotājiem." No 1. aprīļa līdz 31. maijam pasažieri var iegādāties biļetes vietējos maršrutos ar 50% atlaidi. Atlaides attiecas arī uz tām iedzīvotāju kategorijām, kurām jau ir atlaides, piemēram, studentiem un pensionāriem.
Kapčamiestā būs jauns militārais poligons
Vairāk nekā 100 parlamenta deputātu nobalsoja par likumprojektu, un ceturtdien Lietuvas Seims apstiprināja militārā poligona izveidi Kapčamiestā valsts Lazdiju rajonā. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, pēc likuma pieņemšanas īpašniekiem šajā apgabalā tiks nosūtīti paziņojumi. Kompensācijas priekšlikumus plānots iesniegt līdz nākamā gada sākumam, bet maksājumus pabeigt līdz 2027. gada vidum. Mācības Kapčamiestā plānots sākt 2028. gadā, bet šautuves aprīkot līdz 2030. gadam. Aizsardzības ministrs Roberts Kauņs vairākkārt ir paziņojis, ka Kapčamiesta poligons ir kritiski svarīgs valsts aizsardzības spēju uzlabošanai un tiek veidots, lai nodrošinātu apmācības bāzi nacionālajai divīzijai un valstī izvietotajai vācu brigādei. Šajā apgabalā brigādes līmeņa mācību ietvaros vienlaikus varēs apmācīt 3500-4000 karavīru, galvenokārt tie būs Lietuvas karavīri. Aizsardzības ministrija Kapčamiesta izvēli pamato ar teritorijas stratēģisko atrašanās vietu netālu no tā sauktā Suvalku koridora - šaura posma starp Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu. Šī atrašanās vietas izvēle ir izraisījusi dažu vietējo iedzīvotāju un citu personu sašutumu, izraisot dažādus protestus, tajā skaitā mītiņu pie Seima ēkas. Poligons aizņems aptuveni 14 600 hektāru, kur pašlaik ir gandrīz 2000 privātu zemes gabalu, no kuriem lielākā daļa ir meža zemes. Saskaņā ar likumu valstij piederošie zemes gabali tiks nodoti Aizsardzības ministrijas trasta pārvaldībā, esošie zemes nomas līgumi tiks izbeigti, zemes gabalu paredzētā izmantošana tiks mainīta uz "teritorijas valsts aizsardzības vajadzībām", un valsts nozīmes meži poligona teritorijā tiks izņemti no attiecīgā reģistra. Vietējie ceļi un cits valsts un pašvaldību īpašums tiks nodots armijas pārziņā. Likums paredz arī zemes un cita īpašuma konfiskāciju sabiedrības vajadzībām. Zemes un ēku īpašnieki vairs nevarēs nodot, ieķīlāt, sadalīt vai mainīt sava īpašuma mērķi. Īpašumu īpašnieki, kuru zeme vai cits īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, saņems naudas kompensāciju tirgus vērtībā, kā arī papildu kompensāciju, kas ņem vērā iespēju iegūt īpašumu citur un kompensē nemateriālos zaudējumus. Par dzīvojamo ēku dzīvojamā īpašumā plānotā kompensācija ir virs 51 000 eiro, savukārt par lauksaimniecības, mežsaimniecības vai komerczemes gabalu kompensācija būs virs 5000 eiro. Kompensācijas pasākumi tiks paredzēti arī par poligona izveidi, aizsargājamo vērtību pārvietošanu vai citu dzīvotņu uzlabošanu.
Rīgā ražotie elektrokuģīši drīz atkal vadās pasažierus pa Neres upi
Viļņā Neres upē drīz sāksies otrā laivu satiksmes sezona, vēsta LRT. Šogad pasažieri var sagaidīt garāku maršrutu un paplašinātu pieturu sarakstu. Viļņas iedzīvotāji un apmeklētāji atkal varēs baudīt laivu braucienus pa Neres upi. Aprīļa vidū tika uzsākta elektrolaivu darbība, un jau uzsākta tehniskā apkalpošana. Drīzumā paredzēts sākt pasažieru pārvadājumus. Kursēs četras elektrolaivas: "Rytas", "Lašiša", "Geležinis vilkas" un "Smilga". Tie aties ik pēc 30-35 minūtēm. Maršruts šogad tiek paplašināts, lai uzlabotu upes savienojamību pilsētā. Kopējais tā garums būs 7,9 km. Maršruts vedīs no “Verslo Trikampis” līdz Žirmūnu pludmalei, saglabājot esošās pieturas (“Verslo Trikampis”, “Žvėrynas”, “Bēlyi”, “Zieloni” un Karaļa Mindauga tilts) un pievienojot divas jaunas - pie Šilo tilta un Žirmūnu pludmales. Pasažieriem biļetes cena būs trīs eiro vai četri eiro, ja biļete tiek iegādāta uz kuģa. Skolēniem, studentiem, personām, kas vecākas par 80 gadiem, un citiem ir tiesības uz 80% atlaidi - biļetes maksās 0,60 eiro. Vienreizēja biļete ir derīga 90 minūtes: pēc brauciena ar laivu atlikušo laiku var izmantot braucienam ar autobusu vai trolejbusu. Biļetes var iegādāties, izmantojot mobilo lietotni vai pašapkalpošanās sistēmu JUDU. Vienlaikus uz klāja var atrasties līdz 32 pasažieriem. Brauciena laikā laivu apkalpos divi apkalpes locekļi: kapteinis un klāja strādnieks. Laivas būs pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī velosipēdistiem. Lietus vai aukstā laikā var palikt iekštelpās - kajīte ir aprīkota ar gaisa kondicionēšanas sistēmu. Pašvaldības uzņēmuma “Vilniaus Viešasis Transportas” izsludinātajā konkursā par elektrokuģu iegādi uzvarēja Latvijas ražotājs SIA “BIC Group”. Kopējā līguma vērtība par četru elektrokuģu iegādi un apkopi ir 1,85 miljoni eiro.
“Tallink” pirmajā ceturksnī cietis 22 miljonu eiro zaudējumus
Latvieši vienmēr ar skaudību ir noskatījušies, kā Tallinas ostā lieli, balti kuģi pienāk un atiet kā kādi autobusi Abrenes ielā Rīgā. Taču ar naudas lietām pēdējos gados neizskatās diez cik iepriecinoši. Kuģniecības kompānija “Tallink” 2026. gada pirmajā ceturksnī ziņoja par 22 miljonu eiro zaudējumiem. Uzņēmums ziņoja par 149 miljonu eiro apgrozījumu un 22 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem laikposmā no janvāra līdz martam. Abi rādītāji ir labāki salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni, kad “Tallink” ziņoja par 33 miljonu eiro zaudējumiem pie 137 miljonu eiro apgrozījuma. Pasažieru pārvadājumi pieauga par gandrīz 7%, bet kravu pārvadājumi - par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ERR raksta, ka “Tallink” padome plāno ierosināt akcionāru sapulcei šogad turpināt izmaksāt dividendes sešu centu apmērā par akciju. Neskatoties uz zaudējumiem 2025. gada pirmajā pusē, “Tallink” pagājušajā gadā strādāja ar 17 miljonu eiro peļņu. “Tallink” valdes priekšsēdētājs Pēps Jalakass norādīja, ka Tuvo Austrumu kara izraisītā krīze vēl nav ietekmējusi pirmā ceturkšņa rezultātus. "Degvielas cenas kopš marta ir pieaugušas, un tas turpinās atstāt ietekmi, ja krīze ieilgs," sacīja “Tallink” vadītājs. Martā “Tallink” parakstīja čartera līgumu par savu pasažieru kuģi “Superfast IX” un meklē optimālu izmantošanu kruīza kuģim “Romantika”, kas pēc čartera līguma termiņa beigām ir atgriezies Igaunijā.
Tūristi un investori baidās no Krievijas iebrukuma Igaunijā
Tūristu plūsma uz Igauniju un ārvalstu investoru interese par Igauniju pēdējā laikā ir samazinājusies, ziņo ERR. Eksperti to skaidro ar bailēm no iespējama Krievijas uzbrukuma Baltijas valstīm. Dronu uzbrukums Auveres elektrostacijai un citas līdzīgas ziņas atbaida tūristus, saka Igaunijas Tūrisma asociācijas viceprezidente Killi Karinga. "Cilvēki baidās šeit ierasties, ja nu kaut kas notiek, jo esam apdraudēti. Piemēram, ja Vācijā svētdienas vakara ziņās tiek runāts par nestabilitāti Baltijas reģionā, tad līdz otrdienai mūsu ceļojumu aģentūras to jau piedzīvo pašas, saņemot rezervāciju atcelšanas pieprasījumus," skaidroja Karinga. Ne viss ir tik drūmi, saka projekta “Visit Estonia” vadītāja Agnija Nasta. "Cilvēki ir diezgan pieraduši pie militārajām ziņām. It īpaši tāpēc, ka runa nav tikai par vienu karu, bet vairākiem. Bet pat ja viņi par to domās, tas nebūs izšķirošais faktors viņu ceļojumu lēmumos. Iemesli ir dziļāki, piemēram, reaktīvo lidaparātu degvielas cena un kopējā ekonomiskā situācija," atzīmēja Agnija Nasta. Lielie ārvalstu investori ir daudz mazāk pakļauti panikai nekā tūristi. "Ārzemju investoru interese par Igauniju nav mazinājusies. Taču viņi, protams, ir piesardzīgi, cenšas būt informēti un var atlikt lēmumus," sacīja Uzņēmējdarbības un inovāciju fonda vadītāja Līna Vahtrasa. Pretenzijas var izvirzīt arī savai valdībai. Bet ko darīt, ja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumi sēj paniku? Pagājušajā svētdienā intervijā viņš atklāti paziņoja, ka Baltijas valstis varētu būt Krievijas nākamais mērķis. Igaunijas politiķi nosodīja Ukrainas līdera izteikumus, uzskatot tos par iebiedēšanas elementu. "Arī mūs nepatīkami pārsteidza šis Volodimira Zelenska paziņojums, jo tā tas nenotiek. Ja šāda informācija pastāv, ir atbilstoši komunikācijas kanāli un veidi, kā to publiskot. Mums vienmēr jāatceras vārdu vērtība. Tāpēc es pievienojos mūsu igauņu partneriem viņu komentāros, kas tika izteikti ļoti pieklājīgi. Esam pateicīgi par viņu pacietību," sacīja Ukrainas Augstākās Radas deputāts Rostislavs Pavlenko. Drošības eksperts Mēliss Oidsalu aicina necelt paniku, pat ja to izraisa paša Ukrainas prezidenta vārdi. "Mums jāskatās, kas notiek plašsaziņas līdzekļos. Naratīvs "Narva ir nākamā" šobrīd ir ļoti populārs. Uz šī fona, manuprāt, Zelenska vārdi izklausās biedējošāki nekā parasti. Bet kopumā šādi paziņojumi nāk un iet, un sabiedrība tos vienkārši aizmirst. Cilvēki visu ātri aizmirst," atzīmēja drošības eksperts.
Jauns drošības politikas satvars: "Igaunija nekad nepadosies"
Igaunijas Valsts kancelejas Drošības un nacionālās aizsardzības koordinācijas biroja vadītājs Erki Tori, raksturojot būtiskāko nostājas maiņu jaunākajā Igaunijas drošības politikas ietvara versijā, lieto vārdus "vairāk Eiropas". "Ilgtermiņa tendences Eiropas drošības sistēmā, kā arī izmaiņas Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskajās interesēs un pozīcijās ir radījušas situāciju, kas prasa lielāku atbildību un rīcību no Eiropas valstīm, lai nodrošinātu kopīgu drošību," norādīts dokumentā, kas veido pamatu visiem pārējiem Igaunijas aizsardzības un drošības plāniem. Attiecībā uz pasauli, kurā Igaunija pašlaik darbojas, tajā teikts: "Starptautiskā drošības vide ir kļuvusi neparedzamāka, un uz noteikumiem balstītā globālā kārtība ir pakļauta spiedienam. Eiropas drošību galvenokārt ietekmē Krievija kā eksistenciāls drauds." "Mūsu mērķis ir novērst karu pret Igauniju, atturot ienaidnieku un padarot agresiju neiespējamu," teikts Igaunijas drošības politikas pamatos. "Ja atturēšana neizdosies, Igaunija aizstāvēs sevi jebkurā gadījumā un pret visiem draudiem neatkarīgi no to izcelsmes, laika un atrašanās vietas, un pret jebkuru pretinieku, pat pārāku. Igaunija nekad nepadosies."
30 dienas valstij, septiņas indivīdam
Līdztekus aktīvai militārai aizsardzībai tas nozīmē arī darbu pie sabiedrības un ekonomikas noturības. 30 dienas ir periods, kurā Igaunija ir izvirzījusi mērķi būt pašpietiekamai dažādās jomās. Tāpat tiek gaidīts, ka iedzīvotāji noteiktu laiku būs pašpietiekami, tas ir, bez valsts atbalsta. Dokumentā noteiktais neatkarīgas izdzīvošanas periods ir septiņas dienas. Tāpat tiek pieņemts, ka nepieciešamības gadījumā cilvēkiem vajadzētu būt iespējai evakuēties no bīstamās zonas. Pēc Tori teiktā, izstrādājot Igaunijas galveno aizsardzības dokumentu, viņi ar interesi lasīja citu reģiona valstu stratēģiskos dokumentus tajā pašā jomā, kas sagatavoti pēdējos gados, un salīdzināja, kā tajos ir formulētas noteiktas tēmas. "Katrs dokuments atspoguļo savu valsti, un tāpēc tie bieži vien nav salīdzināmi. Tomēr, piemēram, Norvēģijas 2025. gada drošības stratēģijā un jaunākajā Lietuvas Nacionālās drošības stratēģijā drošības vides un draudu uztvere, kā arī secinājumi, ko Norvēģija un Lietuva izdara savas drošības stiprināšanai, ir ļoti līdzīgi Igaunijas drošības politikas satvaram," viņš atzīmēja. Pēc Tori teiktā, īpašu uzmanību viņi pievērsa krīzes noturības un apgādes drošības tēmām, kā arī valstu krājumu mērķiem. "Piemēram, Somija un Zviedrija, pamatojoties uz saviem nacionālajiem apstākļiem, ir skaidri formulējušas līdzīgus mērķus," viņš atzīmēja. Trīs mēnešu periods dod sabiedrībai laiku pielāgoties kara stāvoklim.
Zviedrijas plānošanas dokuments "Totālā aizsardzība 2025.-2030. gadam"
Zviedrijas plānošanas dokumentā "Totālā aizsardzība 2025.-2030. gadam" teikts: "Militārajai un civilajai aizsardzībai kā daļai no visaptverošas, plašas valsts aizsardzības ir jāsagatavojas un jāplāno, lai vismaz trīs mēnešus spētu tikt galā ar karu Eiropā, kam būtu nopietnas sekas sabiedrības funkcionēšanai. Šajā periodā ir jāplāno situācija, kurā valsts atrodas kara stāvoklī, militārām operācijām notiekot gan sabiedroto valstu teritorijās, gan Zviedrijā. Trīs mēnešu periods dod sabiedrībai laiku pielāgoties kara stāvokļa apstākļiem."
