Papildu ieņēmumi no naftas cenu kāpuma pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos Krievijas ekonomiku neatdzīvinās, valdība meklēs naudu iedzīvotāju makos.
Krievijas resursi tiek novirzīti militāri rūpnieciskajam kompleksam un iznīcināti kaujas laukā, teikts “Bloomberg” 22. aprīļa publikācijā “Russia Faces “Reverse Industrialization” in Sanction Squeeze” (Krievija sankciju ierobežojumu dēļ saskaras ar “reversu industrializāciju”). Milzīgie bruņošanās tēriņi veicina pieprasījumu, nevis piedāvājumu. 2026. gada pirmajā ceturksnī sarucis Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP), jo rūpnieciskā ražošana janvārī un februārī samazinājās par gandrīz 2%, un tas var beigties ar lielāko IKP kritumu kopš 2023. gada sākuma.
Atbilstoši Krievijas federālā statistikas dienesta (“Росстат”) aptaujas datiem, mazumtirdzniecības sektora uzņēmēju uzticības indekss valdībai 2026. gada pirmajā ceturksnī nokritās līdz 26 gadu laikā zemākajam līmenim, -8 punktiem, zemāk nekā tas bija 2008.-2009., 2014.-2015. gadā un pat “Covid-19” pandēmijas laikā, kam par iemeslu ir finansējuma trūkums, nodokļu pieaugums, nepietiekams pieprasījums Krievijas iedzīvotāju reālo ienākumu samazinājuma un taupības pasākumu dēļ. Aptaujā piedalījās 3000 mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītāji, datus analizēja Maskavas Augstākās ekonomikas skolas (ВШЭ) Tirgus izpētes centrs. Mazumtirdzniecība veido aptuveni 25% Krievijas IKP, un tās kritums liecina par ievērojamu ekonomikas lejupslīdi.
Tikai ar naftu nepietiks
Ja Krievijas valdība papildu naftas ieņēmumus izmantos budžeta izdevumu palielinājumam, vienlaikus saglabājoties augstai Centrālās bankas procentu likmei, pieaugs inflācija. 2026. gada pirmajos trīs mēnešos pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā samazinājies investīciju apjoms ekonomikā. Turklāt Krievijas valdība noskaņota pesimistiski un, atbilstoši makroekonomiskajām prognozēm, nelolo cerības par augstām naftas cenām pasaules tirgū, budžeta ieņēmumu aprēķinos turpinot vadīties pēc vidējās cenas 59 USD par barelu. Tiek prognozēta Krievijas rubļa nostiprināšanās un mazāki naftas eksporta ieņēmumi, nekā plānots budžetā, secina “Bloomberg”. Lai gan Krievijas Banka jau deviņus mēnešus pēc kārtas bāzes likmi pakāpeniski samazina, 20. martā to pazeminot līdz 15%, reālās aizņēmumu izmaksas joprojām ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim.
Dārgāka nafta varētu nākt par labu tās eksportētājiem, kas nodrošina aptuveni ceturto daļu Krievijas budžeta ieņēmumu, taču naftas ieguve nekompensē rūpnieciskās ražošanas apjomu kritumu un investīciju aizplūšanu stingras fiskālās politikas apstākļos. “Lai gan augstākas naftas cenas pēc konflikta sākuma Irānā Krievijas budžetam varētu dot papildu 1 līdz 3 triljonus RUR, tas nepalīdzēs izvairīties no Krievijas ekonomikas riska faktoriem,” komentē ieguldījumu brokeru sabiedrības “Freedom Finance Global” vadošā analītiķe Natālija Miļčakova.
Putins sasauc īpašu sanāksmi
“Pasākumu un budžeta līdzsvarošanas” jautājumiem veltītā sanāksmē 15. aprīlī Putins tikās ar ministriem. Iepriekš Krievijas oficiālie mediji ziņoja par valdības plāniem ķerties pie budžeta izdevumu samazinājuma (sekvestra) jeb “jostu savilkšanas”, lai izvairītos no vēl dziļākas finanšu krīzes. Kremlis par sanāksmi publiskoja četru minūšu garu video un pārraidīja tikai Putina ievadrunu, apspriede notika aiz slēgtām durvīm. Kremļa saimnieks paziņoja, ka valdības ierosinājumus apspriedīs personīgi, ka ir svarīgs “sabalansēts budžets un tā ilgtspēja (..) Valdība ir sagatavojusi atbilstošus pasākumus, un mēs tos šodien apspriedīsim”.
Putina sanāksmē piedalījās premjerministrs Mihails Mišustins, viņa vietnieki Deniss Manturovs, Tatjana Goļikova, Dmitrijs Grigorenko, Aleksandrs Novaks, Marats Husnuļins un Maksims Oreškins. Klāt bija arī Centrālās bankas prezidente Elvīra Nabiuļina, finanšu un enerģētikas ministri Antons Siluanovs un Sergejs Civiļovs, Federālā nodokļu dienesta vadītājs Daniils Jegorovs, Federālā muitas dienesta vadītājs Valērijs Piskarevs un “Промсвязьбанк” (ПСБ) priekšsēdētājs Pjotrs Fradkovs, informēja izdevums “Агентство. Новости”. “Промсвязьбанк” ir galvenā Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa finansētāja.
Dalībnieku noskaņojums bija samērā drūms: augsto amatpersonu vaibstos nebija manāms triumfs par iekaroto Ķīnas tirgu, prieks par sasniegumiem “importa aizvietošanas” jomā, “jaunu izrāvienu” vai bezprecedenta tehnoloģiskiem sasniegumiem, kuriem “nav analogu”.
“Ceru šodien sagaidīt detalizētus ziņojumus par ekonomisko situāciju un to, kāpēc makroekonomisko rādītāju trajektorija šobrīd izrādījusies zemāka par valdības un Centrālās bankas prognozēto,” klātesošajiem paziņoja Putins, par šādu neatbilstību pieprasot sanāksmes dalībnieku paskaidrojumus, pirmām kārtām no Krievijas Bankas vadītājas Elvīras Nabiuļinas un premjerministra Mihaila Mišustina. Putins uzsvēra, ka jau divus mēnešus Krievijas ekonomikas izaugsmes temps “diemžēl samazinās”. “IKP janvārī-februārī saruka par 1,8 procentiem. Zaudējumus cieta gan apstrādes, gan rūpnieciskās ražošanas nozares, un tik sistēmiski svarīga nozare kā būvniecība.” Putins piebilda, ka to nosaka arī objektīvi apstākļi, piemēram, kalendārie un sezonālie faktori. “Taču ir skaidrs, ka šie faktori nebūt nav vienīgie, kas ietekmē uzņēmējdarbības un investīciju aktivitāti valstī.”
Rezerves izsmeltas
Februārī premjers Mišustins medijiem stāstīja par vairāku stundu ilgu tikšanos ar Putinu un Nabiuļinu, lai apspriestu Krievijas pieaugošo budžeta deficītu, tomēr Kremlis toreiz par šādu tikšanos publiski neziņoja. Līdz 2026. gada pirmā ceturkšņa beigām Krievijas budžeta deficīts sasniedza 4,6 triljonus RUR (~ 60 miljardus USD) - par 20% pārsniedzot Finanšu ministrijas plānoto. Iepriekšējā ekonomikas problēmām veltītā sanāksmē 23. martā Putins situācijas pasliktināšanos skaidroja ar janvāra “kalendāro faktoru”, kad Krievijā bija mazāk darba dienu nekā decembrī.
Februāra beigās “Bloomberg”, “Reuters” un “Ведомости” ziņoja, ka valdība apsver federālā un reģionālā budžeta “nebūtisko” izdevumu samazinājumu par 10%. Pēc “Bloomberg” aplēsēm, tie būs jāsamazina vismaz par 2 triljoniem RUR (~ 26 mljrd. USD). Krievijas ekonomikas rezerves “lielā mērā ir izsmeltas, situācija patiešām ir šāda, un makroekonomiskā ir ievērojami sarežģītāka”, 17. aprīlī intervijā biznesa izdevumam РБК atzina ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs. Viņš uzskaitīja negatīvos faktorus: spēcīgs rublis, darbaspēka trūkums, augstas procentu likmes un budžeta izdevumu ierobežojumi. Rešetņikovs arī brīdināja, ka valdības 1,3% ekonomikas izaugsmes prognoze 2026. gadam varētu tikt pārskatīta uz leju.
Putins atzina IKP kritumu par 1,8%, bet aizmirsa pieminēt, ka 2025. gadā Krievijas IKP samazinājās vairāk nekā divus ceturkšņus pēc kārtas - no 4,3% līdz 1%, kas liecina par ekonomikas ieslīgšanu recesijā. Tas ir pretrunā ar Nabiuļinas apgalvojumiem, ka tā bijusi “plānota ekonomikas atdzišana” un “līdzsvarota izaugsme”, nevis fundamentāla recesija stingrās Krievijas Bankas monetārās politikas dēļ, sekmējot investīciju un apgrozāmo līdzekļu trūkumu.
Šī ir pirmā reize, kad Putins šajā sakarā publiski kritizē Krievijas Banku. Tas varētu nozīmēt, ka sanāksmes slēgtajā daļā regulatora rīcība varēja tikt kritiski analizēta un Nabiuļina būs spiesta mainīt bankas politiku, kas, atbilstoši Kremlim lojālo finanšu ekspertu kopienas prognozēm un secinājumiem, kļuvusi par galveno recesijas un lejupslīdes cēloni visās nozarēs, izņemot militāri tehnisko kompleksu.
Par Nabiuļinas sarežģīto situāciju liecina ПСБ vadītāja Fradkova klātbūtne, jo viņa amats Putina varas hierarhijā pēc ranga dalībai šāda līmeņa sanāksmēs neatbilst un tā iespējama tikai gadījumā, ja viņš tiktu uzskatīts par potenciālu Nabiuļinas pēcteci un “praktizējas”, piedaloties stratēģisku ekonomisko problēmu apspriešanā, komentē “Telegram” kanāls “Незыгарь”.
“Kremļa varas koridoros arvien skaļākas kļūst runas par premjera Mišustina atkāpšanos (amatā kopš 2020. gada janvāra). Baumas par Mišustina kabineta atlaišanu cirkulē jau sen, bet pēc Putina paustās kritikas 15. aprīļa sanāksmē tās tikai pastiprinājās. Izskan apgalvojumi, ka valdību mainīs nevis pēc domes vēlēšanām septembrī, kā tika sākotnēji gaidīts, bet jau maijā. Kaut gan minēt, kuru un kad Putins atlaidīs, vienmēr ir bezjēdzīgi, vārdos tiek saukti konkrēti premjera amata kandidāti, to vidū gan pašreizējā kabineta ministri, gan citas amatpersonas. Ekonomika ir kritiskā stāvoklī, un Mišustins būtu vispiemērotākais grēkāzis, īpaši pēc tik nepopulāriem lēmumiem, piemēram, PVN palielinājuma. Mišustins varētu tikt gāzts pirms domes vēlēšanām, tāpat kā 2020. gadā kādreizējais premjers Dmitrijs Medvedevs. Citi apgalvo, ka viņam ir augsts reitings, tāpēc tas esot maz ticams (Medvedevam tolaik arī bija augsts), un ja Putins atlaidīs valdību, tad visdrīzāk, lai mainītu nepopulārus par sociālo jomu atbildīgos ministrus. Turklāt nenorimst runas, ka amatu zaudēs arī Centrālās bankas vadītāja Nabiuļina, kuras pilnvaru termiņš beidzas 2027. gadā,” raksta “Telegram” kanāls “СерпомПо”.
“Aizkulisēs ar jaunu sparu sākušās diskusijas par kadru maiņām pirms rudens vēlēšanām, viena no tēmām ir Mišustina iespējamā atkāpšanās. Nelabvēļi cenšas pārliecināt Putinu, ka premjers nespēj tikt galā ar ekonomisko lejupslīdi. Pats Mišustins uzskata, ka apspriest šādus jautājumus nav jēgas, jo tas ir negodīgi pret viņu un viņa paveikto,” piebilst “Telegram” kanāls “Кремлевская табакерка”.
“Tā ir “Telegram” kanālu iecienīta nodarbe - neticiet tam,” iespējamo valdības atkāpšanos Kremļa korespondentam Aleksandram Junaševam komentēja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Tas, ka Peskovs steidzās noliegt iespējamo valdības maiņu, tikai stiprina pārliecību, ka gaidāmas izmaiņas, jo, kā pieredze rāda, Peskovs vai nu visu uzzina pēdējais, vai arī neveikli melo,” turpina “СерпомПо”. “Acīmredzot viņš tikpat neveikli melo arī Putinam. Vai, pareizāk sakot, pat no Putina vairs nav iespējams noslēpt, ka ekonomikai neiet gludi, lai neteiktu ko vairāk. Tāpēc steidzami nepieciešams kāds, kurš var pavicināt burvju nūjiņu un likt visam atkal augt un plaukt. Vai arī kāds, kurš prot labāk melot. Jo nevienam nav drosmes pateikt Putinam patiesību - ka “burvju nūjiņa” ir viņa paša rokās un tikai viņš ar to var pamāt, lai nekavējoties apturētu karu. Tāpēc krēslu pārkārtošana ziemas dārzā vai mēbeļu pārkārtošana bordelī, kā jums labāk tīk, ir neizbēgama. Un tas ir tikai laika jautājums.”
Krievijas varas iestādes turpmāk saņems informāciju par bezskaidras naudas ienākumiem, lai “identificētu nelegālu uzņēmējdarbību”. Putina ierēdņi ir paziņojuši par jaunas automatizētas uzraudzības sistēmas ieviešanu, kas deklarētos ienākumus salīdzinās ar iedzīvotāju naudas plūsmu banku kontos, un, ja neatbilstība būs pārāk liela, personai būs jāsniedz paskaidrojumi. Sistēma sāks darboties 2027. gadā un ļaus koordinēt Krievijas Bankas un Federālā nodokļu dienesta (ФНС) kontroles pasākumus, iegūt datus par fizisko personu kontiem, faktiski uzraugot pārskaitījumus uz Krievijas iedzīvotāju banku kartēm. Sistēmas uzdevums ir analizēt ne tik daudz atsevišķas transakcijas, bet kopējo uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, regulārus ieņēmumus no trešajām personām.
Riska zonā nonāks pārsvarā mazie uzņēmēji - pakalpojumu sniedzēji ēnu ekonomikas sektorā un īres ienākumu guvēji, tiem piemērojot soda naudas 20-40% apmērā no nenomaksāto nodokļu summas. Tādā veidā plānots palielināt budžeta ieņēmumus par 3-4%. Šim nolūkam valdība 30. martā Valsts domē iesniedza Nodokļu kodeksa grozījumu likumprojektu ar mērķi “apkarot nodokļu nemaksāšanu un kontrolēt šaubīgas izcelsmes bezskaidras naudas ienākumus”, kas pārsniedz 2,4 miljonus RUR (~ 32 tūkst. USD) gadā. Tīmekļa izdevums “Forbes.ru”: “Dokumentā ierosināts Krievijas Bankai uzlikt par pienākumu ziņot nodokļu iestādēm par personām, kuras tiek turētas aizdomās par nelegālu uzņēmējdarbību un jo īpaši par “sistemātiskiem ienākumiem” no šāda veida darbībām. Atbilstoši likumprojekta anotācijai, ФНС būs tiesības pieprasīt detalizētus personu bankas kontu izrakstus.”
“Valsts kase turpina strauji tukšoties, un tiek aktivizēta nebeidzamā līdzekļu vākšana “valsts vajadzībām”,” komentē “Telegram” kanāls “Запретное мнение”. “Karš un pārējās Putina avantūras izmaksā arvien dārgāk. Kremlis ar digitālu finanšu kontroli ķēries pie nākamā potenciālā resursa - valsts iedzīvotājiem, jo cilvēki ir “jaunā nafta”. Iepriekš bija jāatrod iegansts, jāraksta pieprasījumi un “jāidentificē pazīmes”. Tagad viņi vēlas iedarbināt konveijeru: algoritms automātiski uzrādīs “anomālijas”, un tad tiks uzdots nevis jautājums “Vai esat gatavs pamatot šo līdzekļu izcelsmi?”, bet gan: “Kāpēc jums vēl vispār kaut kas pieder, ja reiz sistēmai tas vajadzīgs vairāk nekā jums?” Valsts, kur miljoniem cilvēku izdzīvošanai spiesti darboties ekonomikas pelēkajā sektorā un shēmot, strādāt vienlaikus vairākās darbavietās, izīrēt mājokļus, sniegt sīkus pakalpojumus, saņem signālu: jums tūlīt atņems pēdējo. Jo vieglāk taču ir apcirpt mazos uzņēmējus, nevis atzīt Putina laika valdīšanas Krievijas ekonomiskā modeļa strupceļu, kas vairo nabadzību, pirms tiek radītas jaunas darba vietas.”
Krievijas lielākā problēma ir pats Putins
Katru reizi, kad Kremlis piemin “ekonomiskās problēmas”, kāda publikas daļa publika atviegloti uzelpo: “Nu tad beidzot! Tagad mūsu Vadonis beidzot tiks skaidrībā, iejauksies un visu sakārtos!” Bet problēma ir tāda, ka Putina zināšanas par ekonomiku aprobežojas ar viņa leģendāro 2014. gada interviju, kad viņš komentēja dolāra un rubļa maiņas kursu: “…bet paskatieties: agrāk mēs pārdevām preci, kas maksāja dolāru, un par to saņēmām 32 rubļus. Un tagad mēs par to pašu preci saņemsim 45 rubļus. Budžeta ieņēmumi palielinās, nevis samazinās.”
Turpinās vainīgo meklēšana, viens pēc otra seko pārmetumi Mišustinam un Nabiuļinai, it kā inflāciju un augstās procentu likmes varētu regulēt ar rājieniem vai citām administratīvām metodēm. Pēc kārtējām frāzēm “Putins ir noraizējies” un turpinās “darbs ar kļūdām”, atkārtojas viens un tas pats: “pastiprinās kontrole”, kāds tiek publiski norāts, kāds cits ierēdnis saņem “jaunas instrukcijas”. Taču lielākā nelaime nav izpildītāji Putina varas vertikālē, bet fakts, ka Krievija jau daudzus gadus dzīvo ar domu, ka galvenais ir nevis ekonomikas izaugsme, bet karš.
“Putins var cik tik uziet “pievērst uzmanību” ekonomiskajai situācijai, bet nespēj atzīt galveno: visu problēmu cēlonis ir viņš pats. Un, kamēr Kremļa diktators to neatzīs, jebkuri mēģinājumi kaut ko labot būs kā plāksteris uz lauzta kaula. Bizness turpinās nīkuļot, cilvēki slīgs nabadzībā, bet viņa galma liekuļi zīmēs pozitīvas “negatīvās izaugsmes” diagrammas,” komentē “Telegram” kanāls “Запретное мнение”.
