Kas politiķiem Saeimā un valdībā būtu jādara, lai Latvijā rastos vairāk modernu lieluzņēmumu ar eksporta tirgiem un filiālēm plašajā pasaulē – nra. saruna ar “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu.
Latvijas darba tirgus pēc galvenajiem rādītājiem neizskatās pēc krīzes. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 871,2 tūkstoši cilvēku jeb 63,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis pieauga par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 3,2 tūkstošiem.
Latvijā atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs gluži pamatoti un pašsaprotami atzīmēts kā sēru diena. Okupācijas varas noziedzīgo nodarījumu – 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas – nevar un nedrīkst aizmirst. Šis Staļina režīma noziegums uz mūžiem paliks latviešu tautas vēsturē kā melnā diena. Par to nevar būt ne mazāko šaubu, un jebkādas diskusijas šajā jautājumā ir liekas.
Dermatoloģe Linda Kapteine-Veita sarunā ar Sondru Zaļupi atgādina par ādas veselību, par vienmēr aktuālajiem jautājumiem - kā neapdegt? Vai sauļoties ir droši? Kā uzņemt D vitamīnu? Kas jāievēro iegādājoties saules aizsargkrēmu? Kad ir jāvēršas pēc palīdzības? Kam ir jāpievērš uzmanība sauļojoties un vai bērni ir īpaši jāsargā no ilgstošas tiešas saules staru iedarbības?
Uzņēmumā svarīgākais ir vadītājs – talantīgas, uzņēmīgas personības, savukārt valstij būtu pašai sevi jānoņem no uzņēmēju kakla prasot sniegt dažādas atskaites un paskaidrojumus – sarunā ar nra.lv norāda finanšu ministra Māra Kučinska (AS) padomnieks Guntars Vītols.
Ukrainas sarunās parādās jaunas iniciatīvas un starpnieki: mieru centīsies panākt Eiropas “trijnieks”, Somijas prezidents, Putina oligarhs un Jeruzalemes pareizticīgo patriarhs.
2026. gada 1. jūlijā spēkā stāsies apjomīgi Eiropas Savienības jaunie noteikumi pirkumiem ārpus Eiropas Savienības. Par katru atšķirīgu lietu pirkumu grozā būs jāmaksā fiksēts trīs eiro muitas nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) preses konferencē skaidroja, kā jaunā kārtība mainīs iepirkšanos un kāpēc dažas pakas pēkšņi maksās dārgāk.
Vai uzņēmuma veiksmes formula ir spēja iekarot pasaules tirgus un meklēt iemeslu, kā iecerētais varētu izdoties, nevis neizdoties – par to "nra.lv" saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.
Latvijas valsts pārvaldes jaunā politiskā vairākuma pārstāvji Daiga Mieriņa un Raimonds Bergmanis pieteica dažos vārdos formulētu priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā kā priekšvēstnesi fundamentālam lēmumam taisīt no ukraiņiem latviešus.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.
Kāds izskatās pasaules kauss 3X3 basketbolā no iekšienes – “Ghetto Basket” līdera Andra Benedikta Gusta saruna ar 3X3 basketbolisti, “Ghetto Lady” Paulu Ciršu.
Pēdējās dienās uz Latvijas politiskās skatuves dēļiem parādījušās sen zināmas, bet kādu laiku mazāk redzamas figūras. Ja dona Arigo Toro (bijušā Alda Gobzema) atgriešanās vērtējama kā zināms pārsteigums, tad bijušā valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska iesaistīšanās politiskajā cīņā bija sagaidāma. Viņa gadījumā galvenais jautājums bija cits – no kuras partijas viņš startēs?
Ekonomisti Kristīne Dambe un Edgars Voļskis Saeimas Budžeta komisijā uzstājās ar pilnīgi brīvi un neatkarīgi veikta pētījuma rezultātiem, kas tikpat pilnīgi nejauši izskatījās un izklausījās pēc pensiju fondu pārvaldnieku prasības iemaksāt šajos fondos vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas.
Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
Ko piecu gadu laikā ir izdevies īstenot Ekonomisko lietu tiesai, un vai dibināt šo tiesu bija pareizais lēmums – “nra.lv” saruna ar Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju Miķeli Zumbergu.
Ne trauksmes zvaniņš, bet vairāki zvani ir valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par nebanku kreditētāju turpmākās uzraudzīšanas kārtību un Ministru prezidenta Andra Kulberga distancēšanās no šī jautājuma izlemšanas kaut ar tik cienījamu iemeslu kā došanās uz Tallinu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
2025./2026. gada teātra sezonas astoņu jauniestudējumu virkne Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) noslēgusies ar trešo lugu, kas nupat un turpat teātrī radīta: “Nezināms objekts ir piezemējies”.
Lentes pārgriešana, smaidi fotokameru zibšņos un lepni ieraksti sociālajos tīklos – tā ir pilsētas infrastruktūras attīstības redzamā puse. Pārbūvēta iela, sakārtota krastmala, izremontēts bērnudārzs vai tilts. Objekts ir gatavs, to var lietot un parādīt vēlētājam.
Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, ir 24,4%. Tātad par tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko 2022. gadā varēja nopirkt par 100 eiro, šogad jāmaksā 124,40 eiro.
