Nedēļas laikā parādījās ziņas par SEB bankas Baltijas valstīs galvenā biroja pārcelšanos uz Igauniju un “Lidl” galvenā biroja pārcelšanos uz Lietuvu, savukārt “Latvijas balzama” īpašnieks paziņoja par Rīgas šampanieša ražotnes pārcelšanu uz Lietuvu. Vai Latvijā sašķobījusies biznesa vide – “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
To, ka pasaule kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma strauji mainās, noliegs vien retais. Tik ilgstošs un postošs karš Eiropā nebija bijis kopš 1945. gada, un arī Vašingtonas Baltajā namā vēl nebija saimniekojis tik savdabīgs prezidents. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā “nra.lv” atzīst šīs izmaiņas un runā par jaunas pasaules kārtības veidošanos.
Uz jautājumu par to, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karu, prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukraina karu nezaudē, bet atgādināja, ka tās zaudējumi nozīmē “cilvēku un laika” zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus. Sekas, kas iestātos Ukrainas zaudējuma gadījumā, būtu neaptveramas. Par to runājam ar politologu Andi Kudoru un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Šodien Izraēlā notiek parlamenta vēlēšanas. Pirmās kopš 2023. gada 7. oktobra šaušalīgā “Hamās” veiktā terora akta. Situācija Izraēlā ir nokaitēta, sabiedrība sašķelta un valsts nākotne pavisam neskaidra.
Kādēļ ir svarīga un pozitīva Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ciešā sazobe ar esošo un nākamo premjeru Andri Kulbergu; kas mums ikvienam jāpaveic, lai spētu kļūt vareni rītdienas Eiropā – politologs Filips Rajevskis analizē intervijas laikā ar Valsts prezidentu dzirdēto.
Latvijas ekonomikā arvien vairāk izpaužas tendence konsolidēties atsevišķos tirgos. “nra.lv” iepriekš pētīja norises kriptoaktīvu tirgū, kur jaunie noteikumi ir noveduši pie izmaiņām visā Eiropas Savienībā, dodot priekšroku spēcīgākiem un attīstītākiem uzņēmumiem.
Svētdien Serbijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcija – “Studentu saraksts”. Var jau šķist, ka “labie un gaišie” beidzot uzvarējuši “tumšo un ļauno” Aleksandaru Vučiču. Taču ir pamats uzskatīt, ka jaunie uzvarētāji var izrādīties nepieradināti dzīvnieciņi, kuri Eiropas Savienībai sāpīgi iekodīs pirkstos.
Latvija kopā ar vēl septiņām valstīm aicina Eiropas Komisiju pastiprināt nikotīna produktu aizliegumus. Aicinājumam nav pievienojušās Latvijas kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija. Ja apņēmību virzīties uz tālākiem aizliegumiem Latvija turpinās īstenot dziļā vienatnē, nelegālajā tirgū brīvi pieejamie kaitīgie produkti raisīs pieaugušo, jauniešu un bērnu atkarības un bendēs viņu veselību, bet valsts budžets zaudēs miljoniem eiro.
Kādu ziņu vēlētājs sūta Latvijas politiķiem, kādēļ ir pamats bažām par ļoti zemo valsts un sabiedrības mijiedarbību; kādi darbi mums kopā jāpaveic, lai varētu piedalīties jaunās pasaules vēstures rakstīšanā – politologa Filipa Rajevska saruna ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Aizejošā Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, vienā no savām pēdējām sēdēm, steidzamības kārtībā, vienā dienā divos lasījumos pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Šo grozījumu centrālā jēga: saglabāt Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vēsturiskos nosaukumus. Šie grozījumi ne tikai paredz, ka valsts aizsargā šo mediju vēsturisko identitāti un atpazīstamību, bet arī nosaka, ka LR un LTV ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.
Vēl nepieredzēti savā nekaunībā Francijā 17. oktobrī notika valsts mēroga protesti, kuros esot piedalījušies aptuveni 550 000 cilvēku. Protestu organizatori gan minēja citu skaitli: 800 000. Dažās demonstrācijās bija vardarbīgas sadursmes. Visā valstī tika izlaupīti vismaz 3000 veikalu. Oficiāli gan šos protestus pamatoja ar skolotāju trūkumu, nolaistām skolu telpām un plānoto augstākās izglītības maksas palielināšanu. Francijas valstisko vājprātu “Neatkarīgajai” skaidroja Latvijas Universitātes profesors Leons Gabriels Taivāns.
Kas mūs Latvijā sagaida tuvākajos desmit gados; kad beigsies karš Ukrainā; vai sabruks Eiropas Savienība – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar vēdisko astrologu Jāni Riežnieku.
“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.
Rietumu kultūras vainošanai visos nāves grēkos Jaunais Rīgas teātris liek pretī izrādi par labajiem nodomiem, ar kādiem šīs kultūras līdzradītāju vidū savulaik darbojušies Leonardo da Vinči (1452–1519) un Aragonas Tūlija (1501–1556).
Vai tikai juridisku iebildumu dēļ Saeimā iestrēguši robežsargiem nepieciešamie likuma grozījumi, lai pienācīgi aizstāvētu mūsu valsts robežu no nelegālo migrantu plūsmas, un kā likumu grozījumi paplašinās robežsargu tiesības lietot ieročus – “nra.lv” saruna ar Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku, Galvenās pārvaldes priekšnieku ģenerāli Juri Martukānu.
Aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti gandrīz visām partijām bija vājāki nekā gaidīts, izņemot uzvarētāju – “Apvienoto sarakstu”. Īpaši smagi šie rezultāti bija divām vēl nesen vadošajām partijām – “Jaunajai vienotībai” (JV) un ZZS.
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vienošanās par dīzeļdegvielas piegādēm izraisījusi plašu starptautisku rezonansi, izceļot ASV iekšpolitiskās intereses un Kremļa “varas vertikāles” darbību.
Vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums pievienoties Dublinas deklarācijai par uzticamu un drošu mākslīgo intelektu nozīmē arī Latvijas bažas par drošības aspektiem mākslīgā intelekta izmantošanā – nra.lv saruna ar VARAM ministru Edgaru Tavaru (Apvienotais saraksts)
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzīst tikai pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Sabiedrībā valda gandrīz vai nebijusi vienprātība, ka šā gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” (AS) un tās līdera, premjera Andra Kulberga triumfālās uzvaras pamatā ir sabiedrības gluži vai kliedzošā vēlme pēc pārmaiņām. Pirms vēlēšanām politiķi gandrīz no visām partijām, ne tikai no AS, centās pievienoties šim pārmaiņu solītāju vilnim, taču viņiem šo pārmaiņu kārti neizdevās tik pārliecinoši izspēlēt.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins un Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka izmantoja aizejošās 14. Saeimas deputātus kā pastkastīti ziņas nodošanai nākamajai Saeimai: vai nu nākamgad sagādājiet medicīnas nozarei vēl 826 miljonus eiro, vai arī valsts medicīnas pakalpojumu saņemšana kļūs par kaut ko līdzīgu laimestam loterijā.
