Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
Ģenerālprokurors Armīns Meisters amatā aizvadījis pirmos trīs mēnešus: – kādi svarīgi un grūti lēmumi šai laikā pieņemti; kā ir pieņemt lēmumu par sava kolēģa sodīšanu; vai arī prokuratūrā valda birokrātija un kā ar to cīnīties; kad uzsāks darbu jaundibinātais Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departaments; kādas izmaiņas vērojamas noziedzīgo nodarījumu veidos; cik pasargāti no vardarbības ir mūsu bērni; kā notiek izmeklēšanas saistībā ar tā dēvētajiem Epstīna failiem; kādēļ svarīga ir ikviena liecība pat pirms daudziem gadiem notikušām lietām; pie kā vērties zinātājiem saistībā ar vardarbības gadījumiem; vai liecības var sniegt arī anonīmi; kā notiek 12 gadus vecās vardarbībā cietušās meitenes lietas izmeklēšana; kā rīkoties meitenēm kuras tikai pēc daudziem gadiem ir sapratušas kas ar viņām darīts modeļu aģentūrās; vai valstī pieaug konfiscētās naudas apjomi; ar kādām problēmām nākas saskarties lietās kurās ir piemērota mantas konfiskācija; kur pazudušas skaļās korupcijas krimināllietas; vai korupcija maina seju; kādēļ nācās izbeigt skaļo “Rīgas satiksme” korupcijas lietu; vai skaļums lietās nosaka lietas iznākumu; kādēļ prokuroram ir pienākums atteikties no apsūdzības ja trūkst pierādījumu vai ja viņš redz, ka apsūdzībai nav pamata; kādēļ pašā kriminālprocesā ir daudz birokrātijas un kādēļ jāveic likuma grozījumi; kādēļ ģenerālprokuroram jātiekas ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem un jāpiedalās starptautiskos forumos; vai cilvēki uz ielas atpazīst ģenerālprokuroru; vai juristu zemā kvalifikācija joprojām rada problēmas prokuratūrai; kādēļ vēršanās pret tiesiskums.lv nesabojās attiecības ar advokatūru; kā ģenerālprokuroram izdodas sabalansēt darba ar laiku ģimenei; ar kādu sportu nodarbojas ģenerālprokurors – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.
Briselē notiek balsojumi par izmaiņām, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita politiski neiespējamas. Runa ir par jaunajām genomikas metodēm (NGT), tostarp CRISPR. Formāli tās nav klasiskās transgēnās kultūras, jo vairumā gadījumu netiek ievietots svešs ģenētiskais materiāls. Taču sabiedrības uztverē tas joprojām skan vienkārši – Eiropa maina pieeju ĢMO.
Gaisa triecienu apmaiņa Tuvo Austrumu reģionā, kuru rezultātā ir gājušas bojā vairākas Irānas augstākās amatpersonas ar ajātollu Ali Hamenei priekšgalā, iezīmē ASV prezidenta Donalda Trampa “jaunās pasaules kārtības” ieviešanu reģionā.
Sondra Zaļupe sarunā ar dziedātāju Anniju Putniņu par Annijas debijas albumu "Daudz Domu" un gaidāmo prezentācijas koncertu. Saruna par mūziku, par iedvesmu, par ikdienu, kurā ir gan emocijas, gan nogurums, gan bērni un ģimene.
ASV Augstākā tiesa (AT) šā gada 20. februārī lietā “Learning Resources, Inc. v. Trump” ar sešām balsīm pret trim pieņēma lēmumu atzīt ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestos ASV ievedmuitas tarifus par nelikumīgiem. Šis AT lēmums dod iespēju tiem eksportētājiem uz ASV, kuri uzskata sevi par cietušiem no šiem tarifiem, iesniegt prasības pēc kompensācijām.
Nupat kā 28. februārī apritēja 20 gadi kopš kārtējā, bet īpaši zīmīgā un svarīgā Augstākās tiesas Senāta lēmuma apstiprināt tiesībsargājošo iestāžu darbošanos tikai skata pēc, īsto noziedznieku vietā sameklējot piemērotus grēkāžus.
Sondra Zaļupe sarunā ar mākslinieci Annu Egli par mākslu un spēku- vai viegli būt par mākslinieku šodien? Kā top ceļš līdz izstādei un kur mākslinieki smeļas iedvesmu?
Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.
Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.
Par algu pieaugumu Latvijā politiķi un ekonomisti runā gandrīz katru nedēļu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro – par 149 eiro jeb 9,7% vairāk nekā 2023. gadā. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pieauga līdz 11,38 eiro. 2025. gadā vidējā alga sasniedza jau 1835 eiro bruto jeb 1361 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Tika vai netika maldināti koru dalībnieki un diriģenti par Raimondu Paulu un viņa vārdā organizēto komercpasākumu “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei””; kādu attieksmi pret sava vārda izmantošanu Maestro bija paudis jau iepriekš; kā saprast notiekošo ap “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei”” organizēto koncertu Mežaparkā; kāda ietekme mūzikas pasaulē ir Guntaram Ķirsim; pie kā koncertu organizētāji līdz šim vērsušies saistībā ar autortiesībām uz Raimonda Paula dziesmām; kādēļ saistībā ar autortiesībām uz Raimonda Paula skaņdarbiem tiek piesaukts Guntars Račs; notika vai nenotika mēģinājums privatizēt Raimonda Paula vārdu un Dziesmu svētkus; kādēļ Latvijā samazinās mūzikas pedagogu sagatavošana; kurš mācīs dziedāt un kādēļ tautu ir jāmāca dziedāt; kas notiks ar mūsu Dziesmu svētkiem – saruna ar virsdiriģentu Arvīdu Platperu.
Kijivas un Budapeštas konflikts par Krievijas naftas piegādēm sašķoba ES atbalsta politiku Ukrainai: Ungārija ar Slovākija palīdz Kremlim atklāt “otro fronti” – Orbāns ar Fico draud atstāt Zelenski bez Eiropas naudas un elektrības.
Kā risināt smagos finansiālos jautājumus saistībā ar mūsu degsmi īstenot zaļā kursa un klimatneitralitātes idejas; kā iziet no pagaidām neatrisināmās situācijas ar “Rail Baltica” būvniecību? Politiķiem jāpieņem konkrēti racionāli lēmumi, kādi tie būtu – “nra.lv” saruna ar ekonomistu Aivaru Strakšas.
Covid-19 pandēmija būtiski skāra tūrisma un viesmīlības nozari visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā (ceļošanas ierobežojumi, sociālā distancēšanās, C-19 pases utt.). Pateicoties “Baltijas burbulim”, Latvijai salīdzinoši veiksmīga izdevās pandēmijas pirmā vasaras sezona. Taču vēlāk Latvijas atgūšanās ir notikusi vissmagāk starp visām ES valstīm.
Kāda ir Latvijas ierēdniecības pašreizējā veiktspēja un kādai tai būtu jābūt; kā mainās valsts pārvalde; vai patiesi pandēmija būtiski veicināja ierēdniecības veiktspēju; kādēļ ierēdņi daļu darba laika drīkst strādāt attālināti un kādos gadījumos; cik dienas nedēļā iespējams strādāt attālināti; vai darbs civildienestā ir garantēts darbs uz mūžu; cik daudz ierēdņu tiks atlaisti; vai civildienesta ierēdņus būs iespējams piesaistīt ārpakalpojumā – par šiem un citiem ar valsts pārvaldi saistītājiem jautājumiem politologa Filipa Rajevska saruna ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?
ASV prezidenta Donalda Trampa ikgadējā uzruna nācijai (State of the Union) Kongresa abu palātu kopējā sēdē kļuva par ilgāko šo uzrunu vēsturē. Tiesa, pēc Kubas un Zimbabves kādreizējo līderu Fidela Kastro un Roberta Mugabes standartiem tā bija samērā īsa – tikai stundu un 41 minūti gara. To vairākkārt pārtrauca ar skaļām ovācijām, celšanos kājās un saucieniem – USA, USA. Protams, galvenokārt no Trampa atbalstītāju, Republikāņu partijas puses.
Latvija, par laimi, vēl nav saskārusies ar diversijām uz dzelzceļa. Poļiem ir uzkrāta pirmā pieredze, un tam seko zibenīga reakcija. Lai mazinātu iespējamo diversiju kaitējumu no bojājumiem dzelzceļa tīklā, par tiem jāuzzina zibenīgi, lai zibenīgi būtu iespējams reaģēt un tādējādi izvairīties no dzelzceļa katastrofām.
Pēdējo piecu sešu gadu laikā arvien biežāk dzirdami stāsti par to, ka skolēni emocionāli (retāk – fiziski) uzbrūk skolotājiem. Kāds tam iemesls? Skolotāja profesijas prestiža pazemināšanās? Vecāku neprasme (nevēlēšanās) audzināt savus bērnus? Sociālās problēmas? Karš, kas “pasaka priekšā”, ka viss ir atļauts? Ikdienas stress? Mentālas problēmas?
Šobrīd, Saeimas vēlēšanu gadā, plaši diskutēts temats ir par to, kas jāmaina valsts sistēmā un pārvaldes struktūrā, lai tā spētu nodrošināt stabilu, augšupejošu valsts attīstību. Kas ir tas klupšanas akmens, kas neļauj sabiedrībai justies gandarītai par valstī notiekošo? Kurā brīdī situācija aizgāja “pa pieskari”?
