Vai patiesi Latvijas mūziķiem beidzot lemts iekarot pasaules mūzikas tirgu un kādām metodēm tiks vadīta ietekmīgā mūzikas dzīvi organizējošā valsts kapitālsabiedrība “Latvijas koncerti" – "nra.lv" saruna ar jauniecelto “Latvijas koncertu” valdes priekšsēdētāju, līdzšinējo Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu.
ASV Finanšu ministrija 17. aprīlī atkārtoti pagarināja Krievijas naftas eksportam piemērotos sankciju atvieglojumus, atļaujot tankkuģos iekrautās Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārdošanu, transportēšanu un izkraušanu. Lēmums Krievijai nozīmē papildu ieņēmumus kara finansēšanai Ukrainā.
Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.
Var pieņemt, ka talkas kā masveida kustība radās jau senlaikos, kad latviešu zemnieki gāja cits pie cita, lai palīdzētu novākt ražu: kopā vieglāk! Šogad Latvijas Lielā talka notiks jau 19. reizi. Lielā talka ir tradicionāls vides tīrības pasākums Latvijā, un pirmo reizi to organizēja 2008. gadā, atzīmējot valsts deviņdesmitgadi. Mērķis: “Padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.” Ik gadu līdz 200 000 cilvēku piedalās Lielajā talkā. Talkai pievienojas arī latvieši citās zemēs. Par šā gada 25. aprīļa talku mums stāsta Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga.
Rīgas domes kurss uz autosatiksmes iznīdēšanu ielās uzņem apgriezienus. Daļa no Vārnu ielas Rīgā tagad ir norobežota ar betona blokiem, kuru iedobēs sabērta melnzeme, atlikusī ielas braucamā daļa sašaurināta ar nesaprotamām baltām līnijām - tas tiekot darīts gājēju un velobraucēju labbūtības vārdā.
Runas par ministriju apvienošanu vai pat kādas likvidāciju notiek ik pa brīdim. Tāpēc partijas “Jaunā vienotība” (JV) un tās veselības ministra Hosama Abu Meri ierosinājums apvienot Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM) īpašu rezonansi neizraisīja. Nebija nedz asu iebildumu, nedz dedzīga atbalsta. Kā tas dažkārt mēdz būt, publiskā telpā tika palaists balons ar domu: skatīsimies, kas ar to notiks. Kāda būs reakcija, un kādu no tā visa varam gūt mācību?
Diametrāli pretējs redzējums par valstij piederošās kapitālsabiedrības “airBaltic” attieksmi pret darbiniekiem ir uzņēmuma vadībai un arodbiedrībai. Arodbiedrības līdere saka vienu – uzņēmuma vadība apgalvo pretējo un faktiski uzstāj, ka viņas viedoklis pirms publicēšanas jāsaskaņo ar uzņēmumu.
Demokrātiskā sistēmā vēlēšanas un priekšvēlēšanu laiks ir tas brīdis, kad “parastais cilvēks” var ietekmēt augstāko valsts varu. Šo iespēju, kas Latvijā ir reizi četros gados, nedrīkst neizmantot. Politiķiem ir jāuzdod jautājumi, uz kuriem viņiem nav komfortabli atbildēt. Piemēram, vai tiks saglabāta pašreizējā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes aparāta darbinieku atlases sistēma, kura izveidota uz Andra Grafa vadītā “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta” bāzes.
No auglīgas augsnes līdz pārtikas produktam veikalu plauktos – kā top pārtika un kādi faktori ietekmē tās tapšanu - sabiedrisko un politisko procesu vērotāja Gundara Bojāra saruna ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāju Dr. oec. Ingūnu Gulbi
Valsts kontrole gandrīz astoņus mēnešus meklējusi un tagad atradusi atbildi uz “Neatkarīgās” pērnā gada 27. septembra jautājumu par Rīgas siltumtarifiem, uz kuru jau bija piedāvāti divi atbilžu varianti: samērīgi un saprātīgi vai sū*s?
Mūzikas aizkulišu dzīvē nekā priecīga – lai noskaidrotu, vai Maestro vārds izmantots likumīgi, tomēr jāsāk kriminālprocess. Prokuratūra lēmusi, ka tas ir vienīgais tiesiskais veids, kā noskaidrot patiesību – vai likumīgi, kādēļ un kādiem nolūkiem izmantots Raimonda Paula vārds un viņa personas dati.
Politologa Filipa Rajevska un politologa un starptautisko attiecību eksperta Anda Kudora saruna par to kas notiek Tuvajos Austrumos un kā mainās spēku samērs pasaulē.
“Nevienu mirkli neteikšu, ka mūsu darbs ir viegls,” teic Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Lāsma Lagzdiņa. Uzklausīt un, galvenais, saprast – ko bērns vai pusaudzis grib pateikt ar savu zvanu, kādas ir viņa sāpes un neizpratne. Pat domas par pašnāvību. Ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus un pusaudžus uztrauc tas, kas notiek pasaulē. Un šī baisā īstenība nav noslēpjama. Par to – saruna ar Lāsmu Lagzdiņu.
Ekonomisti un pārtikas nozares ražotāji un tirgotāji atbild uz jautājumiem, kā kopš šā gada 28. februāra notiekošais karš Tuvo Austrumu naftas un gāzes laukos ietekmēs cenas Latvijā.
Satraucošais notikums ar laimīgām beigām raisa interesi par vietu, kur gatavo drošsirdīgus, prasmīgus kareivjus. 13. aprīlī vēlā vakara stundā no Vanšu tilta jaunietis ielēca Daugavā. Viņu izglāba Speciālo uzdevumu bataljona (SUB) kareivis. Par to, kas ir SUB, “Neatkarīgajai” stāsta Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks Arturs Smilga, kuram ir pakļauts minētais bataljons.
Par prātam neaptveramām nejēdzībām valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībā “Rīgas siltums” saruna ar Saeimas deputātu, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētāju Andri Kulbergu (AS).
Saruna ar Stradiņa universitātes sociālo zinātņu fakultātes docenti Leldi Metlu Rozentāli par politisko ainavu, kāda tā veidojas, gaidot 3. oktobra Saeimas vēlēšanas, un kāds varētu būt spēku sadalījums pēc šīm vēlēšanām.
Polijas valsts finansētais Austrumu studiju centrs (OSW) publiskojis savu redzējumu par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā. Tur secināts, ka, ja valstī netiks veiktas fundamentālas reformas, Latvija ieslīgs stagnācijā.
Kāpēc ungāri uz 20 gadiem no 36 tagadējās Ungārijas neatkarības gadiem par savu vadītāju ievēlēja Viktoru Orbānu, kurš no Latvijas skatpunkta šķita kā gandrīz prātā jucis?
Pēdējais laiks iezīmējies ar daudzām pašnāvībām. Kāpēc? Kas tām pamatā? Bezcerība? Slimības? Vientulība? Pērn Latvijā pašnāvību veica 250 cilvēku. Šis gads vēl nav pagājis. Lēcieni no tiltiem ledainā dzelmē turpinās. Par to, kas notiek cilvēku prātos, runājam ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.
