Pat visaugstākās amatpersonas nav pasargātas no tā, ka kādā jaukā dienā tām neatnāks pakaļ vīriņi pelēkos mundieros un neuzliks rokudzelžus, lai aizvestu uz ēku, kurai necila arhitektūra. Nežēlīgu iekšpolitisku cīņu rezultātā vienās valstīs bijušie nācijas līderi iesēžas cietumā, citās no amatiem tiek gāzti ģenerālprokurori. Vienās valstīs tiesu vara tiek izmantota, lai kaitētu politiskajiem konkurentiem, citās tiesa ir varenāka par politiķiem un spriež neatkarīgi – “nra.lv” pasaules preses apskats par aktuāliem jurisprudences notikumiem.
No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?
OIK atgūšanas kārotājus paturēt vēsu prātu vismaz mēnesi aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kuram Saeimas deputāts (“Jaunā vienotība”) Jānis Patmalnieks lūdzis izvērtēt biedrības “Tiesiskums.lv” darbību, solot OIK atgūšanu.
TV raidījumā "Nra.lv sarunas" saruna ar sporta menedžeri Edgaru Buļu, kurš pārstāv pasaules čempiones pludmales volejbolā – Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu. Viņš ir arī basketbola kluba “Rīgas Zeļļi” dibinātājs un sporta cilvēks.
Kas notiks ar valdību – tā kritīs vai tomēr spēs nostrādāt līdz šīs Saeimas termiņa beigām; kā pārvarēt pretrunas saimnieciskajos jautājumos un ideoloģiskajās nostādnēs starp koalīcijas partneriem ZZS un partiju “Progresīvie”?
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
Spēle uz publiku, tas ir, uz vēlētāju: tā vairums novērotāju dēvē “progresistu” un “zaļzemnieku” pretstāvi, kur pirmie pārmet otrajiem nepamatotu ieklausīšanos kokrūpniekos, savukārt otrie pirmajiem – sabiedriskā transporta vienību skaita samazināšanu reģionos. Šī cīņa uzņem ātrumu un sparu, un to vērtē bijušie premjeri Māris Gailis un Indulis Emsis, kā arī politologs Filips Rajevskis.
Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.
Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šoreiz savu sēdi noturēja biedrībā “Patvērums “Drošā māja””. Kaut gan vairāki šīs komisijas locekļi deva priekšroku citām svarīgām lietām, tomēr Jurģis Klotiņš (NA), Leila Rasima (PRO), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV) un Didzis Zemmers (ZZS) apmeklēja biedrību.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Vācijas valdošās koalīcijas pašreizējo krīzi izraisījusi šķelšanās valdošajā partijā - gados jaunāko Bundestāga deputātu dumpis pret valdības plāniem aizņemties 120 miljardus eiro, lai indeksētu pensijas atbilstoši inflācijai.
