Sākums

Cik droša vide skolās šajā mācību gadā solās būt; kā bērnu vecāki un skolotāji var iesaistīties bērnu atturēšanā no visa kaitīgā; kāda šai jomā ir pieredze – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāti (“Latvija pirmajā vietā”), pedagoģi Ilzi Stobovu un divu dēlu tēvu, žurnālistu Mārtiņu Otto.

Dabasgāzes biržas cenas pieaugums pirmdien no 65,90 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) līdz 68,27 eiro/MWh  nozīmē nevis cenas svārstīšanos, bet turpinājumu pieaugumam, kura laikā cena jau dubultojusies un kuram gals nav saskatāms.  

Latviju naktī uz svētdienu skāra lielākā vētra kopš 2005. vai varbūt pat kopš 1967. gada. Lūza koki, un plīsa vadi, cilvēki nevarēja sazvanīties, svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta 277 tūkstošos mājsaimniecību. Neticami, ka bojā gāja tikai viens cilvēks. Vēl cietuši 14 cilvēki, no kuriem daži diezgan smagi.

Žurnālists un izdevējs Dmitrijs Koļezevs 2026. gada 6. jūlijā publicēja interviju ar Krievijas bruņoto spēku aktīvā dienesta ģenerāli, kurš, paliekot anonīms, pastāstīja par problēmām Krievijas bruņotajos spēkos.

95E benzīna cena 24. augustā degvielas stacijās “Virši” bija 1,87 eiro, “Circle-K” – 1,86 eiro, “Viada” – 1,74 eiro, “Straujupīte” – 1,75 eiro par litru. Dīzeļdegviela: “Virši” – 1,97 eiro, “Circle-K” – 1,99 eiro, “Viada” – 1,93 eiro, “Straujupīte” – 1,93 eiro par litru.

Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība vienmēr ir skaitījusies neatņemams pretkorupcijas sistēmas elements. Šo deklarāciju pieejamība nodrošina sabiedrības, mediju un citu pētnieku iespējas kontrolēt varas pārstāvju ienākumus, darījumus, saistības un interešu konfliktus. Tāpēc jo pārsteidzošāki bija premjera Andra Kulberga izteikumi viņa kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad viņš rosināja pārskatīt šo valsts amatpersonu deklarāciju publisko pieejamību.

Šodien aprit četrarpus gadi kopš Kremļa komandēto karapūļu pilnmēroga invāzijas Ukrainā, un vērojamās izmaiņas ir drīzāk kvalitatīvas: ja frontes līnija īpaši pakustējusies nav, tad tās abās pusēs izmaiņas ir ievērojamas.

Ģenerālprokuroram ir svarīgi sajust no prokurora viņa pārliecību par pieņemtajiem lēmumiem un to, ko viņš dara, saka ģenerālprokurors Armīns Meisters. Par to, kas šobrīd notiek prokuratūras iekšienē – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.

Rīga kā turīgo un vidējā slāņa mietpilsoņu guļamrajons ar braukšanai nederīgām ielām, bet ar stabiņiem, saliņām un puķupodiem vai tomēr pilsēta ar satiksmei, gājējiem un riteņbraucējiem ērtu infrastruktūru, plaukstošu uzņēmējdarbību, labvēlīgu dzīves telpu iedzīvotājiem un investīcijām iekārojamu vidi.  

Sestdienas vētra, kura tiek uzskatīta par spēcīgāko Latvijā kopš 2005. gada 8.–9. janvāra vētras, vienlaicīgi bija gan gaidīta, gan negaidīta.

Kas notiek ar Latvijas pensijām un Latvijas pensionāriem, vai pensiju pieaugums ir adekvāts ar ministru un deputātu algu pieaugumu – nra.lv saruna ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).

Vai patiesi kādreizējais slēgtās pilsētas mīts un tur esošais urāns, iznīcinātā arhitektūra, pamestas fabrikas un izrakņāta zeme pārvēršas par magnētu tūristiem un aso izklaižu cienītājiem?

Pēc vērienīgās CSDD datu noplūdes atbildības jautājums nonācis arī līdz uzņēmumam “Tet”, kuram CSDD bija uzticējusi informācijas sistēmu uzraudzību un datu plūsmas monitoringu. Kamēr nu jau bijusī CSDD vadība centās skaidrot notikušo ar “Tet” nepamanīto hakeru iekļūšanu sistēmā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc tikšanās ar “Tet” vadību norādījis – uzņēmums savas līgumsaistības ir izpildījis. Kiberuzbrukuma galvenā ievainojamība bijusi pašas CSDD pārvaldītajā lietotnē, kurai “Tet” nebija piekļuves.

Kādēļ mūsu vēlēšanu sistēma atgrūž cilvēku no varas un vēl par viņu ņirgājas; kas mums kopā jāpaveic, lai būtu iespējams ievēlēt kvalitatīvus deputātus – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli un Daugavpils universitātes padomes priekšsēdētāju Tālavu Jundzi.

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Saeima kārtējo reizi nobalsojusi, ka dod tiesības valstij vajadzības gadījumā iejaukties un dot iespēju aizdot “airBaltic” līdz 30 miljoniem eiro. Valdības vadītājs Andris Kulbergs, aizstāvot šo lēmumu, vairākkārt uzsvēra, ka runa nav par šiem miljoniem, bet gan par to, ka Saeima pilnvaro valdību iesaistīties “airBaltic” finanšu problēmu risināšanā.

Saeima ceturtdien steidzamības kārtā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma AS "Air Baltic Corporation" (“airBaltic”) finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz noteikt īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.

Mastā uzvilkts Latvijas karogs, skan Latvijas himna, tev birst asaras, un par to tev nav kauns – dzīvē ir liela laime šādu epizodi piedzīvot – tā pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns sarunā ar “nra.lv” atminas Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Valsts bez zinātnes 21. gadsimtā būtu apmēram tas pats, kas valsts bez karoga, himnas un varas orgānu vēlēšanām, taču zinātne un vēlēšanas ir tādi valsts raksturojumi, kurus viegli viltot.

Latvijai ir trīs gandrīz līdzvērtīgas dienas, kurās ik gadu atzīmējam savas valsts neatkarību. 18. novembris ir vēsturiskā mūsu valsts dibināšanas diena, bet 4. maijs un 21. augusts dienas, kuras daudziem vēl svaigā atmiņā. Taču tikai divas no šīm trijām ir pasludinātas kā oficiālas svētku brīvdienas. Kāpēc?

Vairāk nekā 1,2 miljonu personu datu noplūde no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) serveriem ir izraisījusi pamatīgu viļņošanos visā valsts pārvaldes sistēmā. Premjers Andris Kulbergs pieprasīja visas uzņēmuma vadības atkāpšanos, kas arī drīz vien sekoja.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kļuva par pjedestālu, uz kura novietot atskaiti par pētījuma "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse. Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsociploģiska analīze" nozīmību un lietderību ja ne pasaules, tad noteikti  Eiropas Savienības mērogā.