Sākums

Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.

Joprojām nav atbilžu, par advokāta Pāvela Rebenoka nežēlīgo slepkavību. Cik tālu ir izmeklēšana? Vai ir konkrētas aizdomās turamās personas? Ir pierādījumi? Ko dara policija, un ko par policijas darbu domā jurists?

Par aktuālo politikā diskutē Elita Veidemane un Bens Latkovskis

Eiropas ķīmiskā rūpniecība šobrīd nonākusi sarežģītā situācijā. Kas būtu jādara, lai to uzlabotu, un kas notiks, nereaģējot uz draudiem, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pastāstīja "BASF Polska" komunikācijas un ārējo attiecību direktors Jaroslavs Mučeks.

Donalda Trampa iniciēto Ukrainas mierizlīguma sarunu izgāšanās iezīmē kara turpināšanos un vēl lielākus draudus globālajai drošības sistēmai – šādas un līdzīgas atziņas lasāmas Krievijas opozīcijas un Kremļa propagandistu komentāros.

Ceturtdien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos likuma grozījumus, kas paredz rīkot pašvaldības referendumu par jebkuras jaunas kulta ēkas būvniecību, kas neatbilst Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām. Kaut arī grozījumos netika konkrēti minētas mošejas, skaidrs bija tas, ka runa ir tieši par šīm kulta celtnēm. Par situāciju spriež politologi Filips Rajevskis un Andis Kudors, kā arī katoļu priesteris dr. theol. Ilmārs Tolstovs.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore sarunā ar “nra.lv” skaidro, kādēļ VID pateicas nodokļu maksātājiem par padarīto.

Zemkopības ministrija (ZM) pauž atbalstu Eiropas Komisijas (EK) plāniem pakāpeniski ierobežot minerālmēslu importu no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp piemērojot augstākus muitas tarifus un galu galā izbeidzot tirdzniecību ar abām agresorvalstīm. Vienlaikus ministrija uzsver nepieciešamību kompensēt Latvijas zemniekiem iespējamos zaudējumus, ko radīs mēslojuma cenu kāpums.

Kā Tallinā sadzīvo igauņi un krievi, kur slēpjas magnēts, kurš pilsētai pievilina tūristus un vairo iedzīvotāju skaitu, kādēļ Tallinas iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir bez maksas; kādēļ Tallina būvē jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas; ko Tallinai dos “Rail Baltica”, kādēļ Tallinai vajadzīgs nakts mērs; kas mūs Baltijas valstis var paglābt šajā trauksmainajā laikā – “nra.lv” saruna ar Tallinas mēru Jevgeņiju Osinovski.

Pamatakmens (īstenībā laika kapsulas) iebetonēšana valsts a/s “Latvenergo” vēja parkam “Laflora Energy” 2025. gada 22. maijā sakrita ar 88. gadadienu pamatakmens likšanai Ķeguma spēkstacijai un kaismīgām debatēm Saeimā par to, cik vēja parki Latvijai ir labi vai kaitīgi.

Ekonomikas debatēs Saeimā 8. maijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) pauda, ka ekonomisko izaicinājumu laikā jāsašaurina valsts pārvalde. Nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro. Ašeradens norādīja, ka varētu būt jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno atsevišķas ministrijas.

2025. gada pirmajā ceturksnī Tallinas osta guvusi neto peļņu 6,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31% vairāk nekā uzņēmuma rādītājs tajā pašā ceturksnī pagājušajā gadā, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.

Šobrīd Latvijas sabiedrībai, uzsveru, visai sabiedrībai kopā, nevis valdībai, politiķiem vai Finanšu ministrijas ierēdņiem, jāatrod nepieciešamie līdzekļi mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Situācija, kopš ASV prezidenta amatā ir stājies Donalds Tramps, ir draudīga, jo uz ASV paļauties vairs nevar. Kur šo naudu atrast?

*

Pasaules plašsaziņas līdzekļi plaši atspoguļo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina 19. maija telefonsarunu uzreiz pēc neveiksmīgā Ukrainas miera sarunu raunda Stambulā. Kaut Putins pēc sarunas izskatījies diezgan apjucis, Tramps nāca klajā ar plašu paziņojumu, kura moto: “Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par pamieru un, kas vēl jo svarīgāk – par pilnīgu kara izbeigšanu.” ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss papildināja: “Apmaiņā pret kara beigām Tramps vēlas piedāvāt Putinam Krievijas ekonomisko attiecību atjaunošanu ar ASV un pārējo pasauli.” Venss pieļāva iespēju, ka Amerikas Savienotās Valstis no Ukrainas miera sarunām izstāsies.

Pārsniegts viens no zīmīgākajiem Pirmā pasaules kara antirekordiem — kauja par Pokrovsku. Tā savā ilgumā pārspēj Verdenas kauju 1916. gadā Rietumu frontē. Starp abiem notikumiem var atrast daudzas līdzības, ne tikai nejaušas sakritības, kaut vai sākot ar okupantu rīcības motīviem.

Vai tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir izgaismojušas līderus – cilvēkus, kuri parādījuši savas prasmes sabiedrības un procesu vadīšanā, cilvēkus, kuriem var uzticēties, tātad – arī balsot par viņiem? Ir līderi – menedžeri, viņi vada uzņēmumus vai projektus. Ir līderi kā morālie paraugi: cilvēki, kuru viedokli ņems vērā, jo viņi ar savu nevainojamo darbību ir nodrošinājuši panākumus. Ir līderi, kuri kaut kādā jomā atzīti par labākajiem, viņiem pat nav jāvada komanda, toties daudzi viņiem centīsies līdzināties. Par līderiem runā politikas analītiķis Mārcis Bendiks, sociologs Aigars Freimanis un politologs Andis Kudors.

Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.

Valsts kases publicētajos datos par atlīdzības izdevumiem Ministru kabineta darbības nodrošināšanai redzama milzīgi strauja “negatīvā samazināšanās” naudai, kas izmaksāta ministriem un augstākajiem ierēdņiem.

Kas notiek Rīgā; kad tā kļūs par Eiropas centru un pārsteigs mūs ar modernu infrastruktūru un cilvēkiem pārpildītām kultūras un izklaides vietām; kas jādara, lai Rīga un rīdzinieki kļūtu turīgi; kā pelnīt naudu; kāda loma ir pasažieru prāmju satiksmei ar Stokholmu; kādu labumus pilsētai nesīs dzelzceļa savienojums ar lidostu; ko nozīmē būt Rīgas mēram un kāds ir viņa ikdienas pamatdarbs; kādi spēki traucētu Vilnim Ķirsim un Ainarām Šleseram strādāt Rīgas labā vienotā koalīcijā – par to visu spraiga TV diskusija nra.lv starp bijušo mēru tagad Eiroparlameta deputātu Nilu Ušakovu (Saskaņa), Rīgas mēru un nākamo Rīgas mēra kandidātu Vilni ķirsi (Jaunā vienotība) un bijušo Rīgas vicemēru Rīgas mēra kandidātu Aināru Šleseru ( Latvija Pirmajā vietā)

Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārās sekretāres Lienes Gāteres un valsts sekretāra vietnieka Uģa Norīša vadītā delegācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nespēja atbildēt uz komisijas priekšsēdētājas Andas Čakšas jautājumu, kādās mērvienībās izsakāms Latvijas armijas kaujasspēju pieaugums atbilstoši armijai piešķirtās naudas daudzuma pieaugumam.

Aizvadītās nedēļas nogalē Stambulā notika Kremļa vadoņa Vladimira Putina rosinātas tiešas Krievijas – Ukrainas noregulējuma sarunas. Pats Putins uz pasākumu neieradās, atsūtot zema līmeņa ierēdņu delegāciju, demonstrējot Krievijas nostāju mierizlīguma procesā, kas pārvērties par neslēptu farsu.