ASV Finanšu ministrija 17. aprīlī atkārtoti pagarināja Krievijas naftas eksportam piemērotos sankciju atvieglojumus, atļaujot tankkuģos iekrautās Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārdošanu, transportēšanu un izkraušanu. Lēmums Krievijai nozīmē papildu ieņēmumus kara finansēšanai Ukrainā.
Pirmo reizi ASV ierobežojumus Krievijas naftai atcēla 13. martā pēc konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos un Irānas noteiktajiem kuģošanas ierobežojumiem Hormuza šaurumā. Tam par iemeslu bija energoresursu krīze pēc ASV un Izraēlas militārās operācijas sākuma Irānā 28. februārī. Karadarbības rezultātā tika bloķēts Hormuza šaurums, kas nodrošina 20% pasaules naftas eksporta pa jūru, ietekmējot Persijas līča valstis, to vidū lielākos naftas un gāzes tirgus dalībniekus Saūda Arābiju un Kataru, izraisot plašus piegādes traucējumus un strauju energoresursu cenu kāpumu.
Jaunā ASV Finanšu ministrijas tirdzniecības vispārējā licence (134B) atļauj piegādāt un pārdot Krievijas Federācijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, kas iekrauti kuģos, sākot ar 2026. gada 17. aprīli, un būs derīga līdz 16. maijam. Iepriekš ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja par pretējo - piespiedu sankciju atvieglojumus Krievijas naftas eksportam nodēvējot par “šauri mērķētu īstermiņa pasākumu” un apgalvojot, ka Krievijas budžetam tas būtiskus ieguvumus nedos.
Karš Irānā un sankciju atvieglojumi ļāva Krievijai aprīlī gūt papildu ieņēmumus no naftas un gāzes eksporta 13-14 miljardu USD apmērā.
Mainīgie lēmumi
ASV sankcijas Krievijai atjaunoja 11. aprīlī, pēc Donalda Trampa administrācijas noteikto sankciju atvieglojumu pirmā termiņa beigām, kas bija spēkā no 11. marta. Par to, ka Baltais nams, visticamāk, licenci darījumiem ar Krievijas naftas produktiem atjaunos vēlreiz, 10. aprīlī ziņoja “Reuters”.
Savukārt Baltā nama preses brīfingā 15. aprīlī Skots Besents paziņoja: “Mēs neatjaunosim licences Krievijai un Irānai (..) ASV prezidenta administrācija neplāno pagarināt licences, kas uz laiku ļauj Krievijai un Irānai tirgot savu naftu,” norādot, ka atvieglojumi pēc kara sākuma Irānā attiecas tikai uz jēlnaftu un rafinētiem produktiem, kas atradās jūrā tankkuģos un iekrauti pirms 12. marta, viss šis apjoms jau pārdots. Pagaidu atvieglojumi Krievijas naftai bija nepieciešami, “lai izvairītos no “pasaules gala” scenārija tirgū, ja naftas cena pieaugs līdz 150, 200, 250 dolāriem. “Iedomāsimies citu pasauli, kur naftas cena pieaug līdz 150 dolāriem. Tad viņi (Krievija) nopelnītu daudz vairāk.”
ASV Enerģētikas ministrija paziņoja, ka nav nodoma sankcijas atkal atcelt. Pēc lēmuma maiņas ministrijas pārstāvis ziņu aģentūrai “Reuters” skaidroja: “Aktivizējoties sarunām ar Irānu, Finanšu ministrija vēlas nodrošināt naftas pieejamību visiem, kam tā nepieciešama.” Visdrīzāk sankciju apturēšanu Maskava un Vašingtona saskaņoja iepriekš, lai Krievija pirms 17. aprīļa pagūtu piepildīt vairāk tankkuģu un notirgot vairāk naftas, komentēja “Telegram” kanāls “Политика Страны”.
ASV Demokrātu partijas politiķi un mediji pauž sašutumu
10. aprīlī Senāta Ārlietu komitejas locekle Džīna Šahīna, mazākuma līderis Čaks Šumers un Banku komitejas locekle Elizabete Vorena aicināja Trampa administrāciju nepagarināt ASV Finanšu ministrijas licenci, bet pēc Krievijai labvēlīgā lēmuma izplatīja kopīgu paziņojumu, nosaucot to par “apkaunojošu” pavērsienu: “Prezidentam Trampam ir jāpārtrauc ļaut Putinam viņu pataisīt par muļķi.” Pārstāvju palātas locekle Mārsija Kaptūra: “Nav pamatota skaidrojuma tam, kāpēc administrācija vēlā piektdienas vakarā paklusām atcēla sankcijas Krievijai. Kongresam un Amerikas tautai vajadzīgas nekavējošas atbildes.” Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Stīvens Paifers: “Šis ir apkaunojošs Trampa administrācijas solis, kas Krievijai ienesīs miljardus dolāru.” Demokrātu pārstāvji Ārlietu komitejā: “Šī administrācija turpina mest Krievijai vienu glābšanas riņķi pēc otra. Viņiem nevar uzticēties, tāpēc kongresmeņi iesnieguši likumprojektus, lai šīs licences anulētu.” Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms: “Putins valda pār Trampu. Amerika pirmajā vietā? Tie ir meli.”
Demokrātus ar Trampa administrācijai neglaimojošiem komentāriem atbalstīja plašsaziņas līdzekļi.
“The Daily Mail”: “Federālā valdība pagarināja sankciju atcelšanu Krievijas naftai par mēnesi, izraisot asu kritiku no Demokrātu partijas līderu puses, kuri šo lēmumu nosauca par “apkaunojošu”. Tikai divas dienas iepriekš finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka ASV nepaplašinās sankciju atcelšanu, bet piektdien savu nostāju mainīja.”
“The Hill”: “Trampa administrācija piektdien jau atkal mainīja ārpolitisko kursu, Irānas kara laikā turpinot sankciju atcelšanu Krievijas naftai un degvielas produktiem, lai gan augsta ranga valdības amatpersona apgalvoja, ka ASV to nedarīs.”
“The Wall Street Journal”: “Vēlā piektdienas vakarā, neskatoties uz solījumiem par pretējo, vēl viena dāvana Kremlim.”
“Politico”: “Tas ir vēl viens trieciens sabiedrotajiem Eiropā un būtībā skandāls.”
“Bloomberg”: “Pēc tam, kad pirms divām dienām tika paziņots, ka ASV sankciju atvieglojumus Krievijas naftai nepagarinās, Finanšu ministrija rīkojās tieši pretēji - pagarināja.”
Putina emisāra nopelns
“Sankciju atcelšana Krievijas naftai vēl uz 30 dienām, pret ko dedzīgi iebilda visi kara kurinātāji, tāpat kā iepriekšējo reizi, ietekmēs vairāk nekā 100 miljonus barelu naftas tranzīta,” teikts Putina pilnvarotā ASV - Krievijas sarunu vedēja Kirila Dmitrijeva 20. aprīļa “Telegram” kanāla ierakstā ar tam pievienotu ASV Finanšu ministrijas licences kopiju. “Tādējādi, neskatoties uz aktīvu politisko pretestību, sankciju atcelšana Krievijas naftai tika pagarināta. Krievija turpina sadarboties ar ASV ekonomikas un enerģētikas jautājumos (..) ASV tā rīkojas, jo nevar procesu apturēt, bet vismaz var visiem pateikt, ka to ir atļāvusi.”
“Sankciju atcelšanas pagarinājumu Krievijas naftai, neskatoties uz finanšu ministra Skota Besenta un ASV enerģētikas ministra Krisa Raita paziņojumiem, panāca Putina pilnvarotais pārstāvis Kirils Dmitrijevs,” komentēja prokremliskā “Telegram” kanāla “Политджойстик/Politjoystic” autors Marats Baširovs. “Telegram” kanāls “Бовт знает”: “Acīmredzot Kirilam Dmitrijevam Baltajā namā patiešām ir visai ietekmīgi kontakti. Aizvadītajā nedēļā viņš tur runāja par “ekonomisko sadarbību”. Precīzāk, par naftas tirdzniecības licences pagarināšanu. Var tikai minēt, kādi argumenti tika izmantoti, ja reiz tie darbojas, neskatoties uz ASV Finanšu ministrijas pretestību.”
Irānas kara efekts
Aprīļa sākumā Krievijas “Urals” markas jēlnaftas cena sasniedza augstāko cenu 13 gadu laikā - 116 USD, ziņoja “Bloomberg”. Atbilstoši ASV Finanšu ministrijas aprēķiniem, Krievijas ieguvums varētu sasniegt divus miljardus USD. “Tomēr tirgus eksperti uzskata, ka, pateicoties energoresursu cenu kāpumam, Krievijas naftas un gāzes eksporta budžeta ieņēmumi aprīlī salīdzinājumā ar martu varētu dubultoties un pārsniegt 1 trilj. RUR jeb apmēram 13,4 mljrd. USD,” raksta izdevums “Агентство.Новости”.
Ieņēmumu pieaugums devis valdībai iespēju atlikt budžeta izdevumu samazināšanu - Krievijas finanšu ministra Antona Siluanova februāra beigās paziņoto budžeta noteikumu pārskatīšanu. Pēc ASV lēmuma par sankciju atvieglojumiem Krievijas naftas iepirkumus palielināja Ķīna, darbu atsāka Indijas lielākie naftas uzņēmumi, ziņoja “Reuters” un CNN. Dienvidkoreja importēja Krievijas naftas ķīmijas produktu ligroīnu, Filipīnas importēja jēlnaftu, arī Japāna apsver Krievijas energoresursu iegādes iespējas.
“Krievijas attiecību nostiprināšanās ar Ķīnu un Indiju varētu turpināties ilgtermiņā,” uzskata Kārnegija fonda Krievijas un Eirāzijas centra pētnieks Sergejs Vakuļenko. Pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos Putins paziņoja, ka Maskava apsver iespēju pārtraukt gāzes piegādes Eiropai. Šķiet, ka šis paziņojums ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Eiropu, lai mudinātu pārskatīt nostāju par pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes.
Stratēģiskais Hormuza šaurums
Persijas līcī kuģošana līdz šim nav atjaunota. Pasaule ik dienu zaudē 8 līdz 15 miljonus barelu naftas, naftas produktu un ap 20% sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Naftas deficīts var sasniegt 10-12 miljonus barelu dienā - vairāk nekā 300 miljonus barelu mēnesī, kas ir trīs ceturtdaļas no attīstīto valstu stratēģiskajām naftas rezervēm. Līdz maija sākumam šīs rezerves, ieskaitot no sankcijām atbrīvoto Krievijas un Irānas naftu un “peldošās ēnu flotes” tankkuģu krātuves jūrā, būs gandrīz pilnībā iztukšotas. Rezerves izsīkst, tātad turpmākajās nedēļās Hormuza šaurums ir vai nu jāatver, vai arī būs jāizmanto stratēģiskās rezerves, un šim procesam būs jāturpinās, līdz krīze tiks atrisināta vai kamēr rezerves tiks izsmeltas pilnībā. Konfliktu Tuvajos Austrumos komentē “Telegram” kanāls “Spydell Finance”: “Nav tik svarīgi, vai karadarbība ar Irānu turpināsies vai nē, tai nav izšķirošas ietekmes uz pasaules ekonomiku vai globālo finanšu sistēmu. Svarīga ir tirdzniecības satiksmes stabilitāte Hormuza šaurumā, galvenokārt naftas un tās produktu, sašķidrinātās dabasgāzes un lauksaimniecības nozarei domāto izejvielu tranzīts. Ilgtermiņā izšķiroša un svarīga ir Tuvo Austrumu valstu energoresursu ieguves un loģistikas infrastruktūras stabilitāte. Kara postījumiem ir kumulatīvs efekts, to atjaunošanai būs nepieciešami daudzi gadi. Joprojām nav zināms, cik daudz naftas ieguves jaudas tika neatgriezeniski zaudēts tehnoloģiskās degradācijas dēļ pēc urbumu piespiedu slēgšanas.”
Irāna turpinās “kontrolētu eskalāciju”
No globālās ekonomikas viedokļa īpaši nekas nav mainījies - pašreizējā enerģētikas krīze ir tāda pati kā pirms 8. aprīļa - viltus “miera plāns” un divu nedēļu pauze. Nekāda progresa nav, un, ja neskaita Trampa spontānos paziņojumus, visas izmaiņas ir tikai slimīgas iztēles rezultāts. “Ar pretrunīgajiem un bieži vien pilnīgi nepatiesajiem apgalvojumiem 17. aprīlis kļuva par Trampa vēstījumu kulmināciju. Ņemot vērā Trampa haotisko rīcību un Baltā nama sarunu vedēju komandas sastāvu, arī turpmāk maz ticams, ka varēs sagaidīt kādus situācijas uzlabojumus,” uzskata “Spydell Finance”.
“Toties no Irānas tagad varēs sagaidīt tikai “kontrolētu eskalāciju”. Karš tai paver iespēju atgūt reģionālas lielvaras statusu, bet pārējai pasaulei Irānas kontrole Persijas līcī kļūst par reģiona infrastruktūras “murgu”. Pretējā gadījumā Irāna kļūs par zaudētāju, jo pēc valsts augstākās vadības likvidācijas, 40 dienu nepārtrauktas bombardēšanas tā paliks bez reparācijām, ar daļēji iznīcinātu militāri tehnisko un rūpniecisko bāzi, novājinātu ekonomiku, nonāks daļējā izolācijā (izņemot Ķīnu un Krieviju, ar pārējiem ekonomiskās un finansiālās saites pārtrūks), atkarība no Ķīnas arvien pieaugs, ārējās tirdzniecības, finanšu, militāro un tehnoloģisko saišu ziņā Irānai faktiski kļūstot par Ķīnas “vasali”. Acīmredzot Irāna nevēlēsies zaudēt savu ietekmi, jo papildus politiskajām preferencēm Irāna gūst labumu arī ekonomiski. Ar aptuveni 1,5 miljonu barelu eksportu dienā papildu negaidīta peļņa uz enerģētikas krīzes rēķina var sasniegt 2-3 miljardus dolāru mēnesī un 24-36 miljardus dolāru gadā, neskaitot mēģinājumus kontrolēt satiksmi, iekasējot nodevas par kuģu caurbraukšanu. Tāpēc nav nekādu pazīmju, ka konflikts atrisināsies.”
Trampa izrāde un kuluāru sarunas
“ASV prezidents pārspējis pats sevi, pēdējā laikā sniedzot tik pretrunīgus paziņojumus, ka komentēt šo izrādi kļūst arvien grūtāk un brīžiem pat bezjēdzīgi. Tomēr izrāde ir gana iespaidīga un vēsturiska. Tuvo Austrumu konflikts tagad koncentrējas tikai ap Hormuza šauruma kontroli. Tramps pat pamanījās zīmīgi pārteikties, nodēvējot to par “Irānas šaurumu”. Tramps meloja par šauruma atvēršanu, lai pazeminātu naftas cenas, un tas viņam izdevās. Pēc tam viņš meloja, lai glābtu reputāciju “Irānas sarunās”, graujot visu, kas bija noticis iepriekš, ieskaitot pašu sarunu procesu, un arī to izdevās sagraut,” komentē “Telegram” kanāls “Канал визионера”.
Pingpongs ar Irānu Trampu nemaz neuztrauc, jo “īstās sarunas” ar Pakistānas starpniecību notiek ASV un Ķīnas starpā, tāpat kā Ukrainas konflikts nereti tiek risināts Putina un Trampa vai viņu pilnvaroto pārstāvju sarunās ar Baltkrievijas diktatora Lukašenko starpniecību, savukārt Ukraina, līdzīgi kā Irāna un Izraēla, tiek nostādītas jau notikuša fakta priekšā.
Uz sarunām Islamabadā Irāna ir uzaicinājusi Ķīnu un Krieviju, no sarunu procesa izslēgusi AAE. Saūda Arābija un Katara formāli uzaicinājušas ASV, neoficiāli piedalās Turcija un Ēģipte. Irānas un ASV oficiālie paziņojumi par Hormuza šauruma atvēršanu, tāpat kā pamiers Libānā, ir ASV un Ķīnas kuluāru sarunu rezultāts. Tas viss tika darīts ar mērķi panākt Ķīnas ierosināto sarunu turpināšanu un pamiera pagarinājumu.
Ķīnas dominance un Irānas ieguvumi
Tikmēr ASV iespēju potenciāls izrādījās zemāks nekā gaidīts. Tagad jau ASV jācīnās, lai vienotos ar Irānu par kopīgu Hormuza šauruma kontroli, neko vairāk. Uz spēles likti drošības jautājumi un barga nauda - reparācijas, Irānas aktīvu atsaldēšana, kopīgs iekasēto kuģošanas nodevu investīciju fonds, sankciju atcelšana, bagātinātais urāns un kodolprogrammas iesaldēšana. Izraēlas prasības par Irānas raķešu programmu un sabiedroto atbalstu paliek ārpus reālo sarunu tvēruma. Pasaulē palicis tikai viens miera uzturētājs - Ķīna, kas spēj atlikt neizbēgamo pasaules kara sākumu, kas pašlaik Ķīnai pat neizdevīgi. Ķīna spēlē sarežģītu, neredzamu spēli ar Trampu, kas izskaidro viņa “neprātīgo šovu” un jebkurā brīdī var beigties ar pasaules kara sākumu vai turpināties ar virkni īslaicīgu pamieru. Un Tramps tagad nonācis šīs izrādes priekšplānā, secina “Канал визионера”.
ASV prezidents Ķīnas vadošo lomu atzīst un nemaz to neslēpj: “Ķīna ļoti priecājas, ka es uz mūžīgiem laikiem atveru Hormuza šaurumu (..) Es to daru viņu pašu un miera labā. Šāda situācija nekad vairs neatkārtosies. Viņi piekrita nepiegādāt ieročus Irānai. Kad ieradīšos pēc dažām nedēļām, prezidents Sji mani cieši apskaus. Mēs strādājam kopā gudri un ļoti labi! (..) Prezidents Sji (Dzjiņpins) ir ļoti gandarīts, ka Hormuza šaurums ir atvērts un/vai strauji atveras. Mūsu tikšanās Ķīnā būs īpaša un potenciāli vēsturiska. Es ar nepacietību gaidu tikšanos ar prezidentu Sji - sasniegts tiks daudz!”
Taču Hormuza atvēršana nav notikusi, nebija arī šauruma blokādes. Kamēr Irānas kara uzvarētāju noteiks šauruma kontrole, konflikts Tuvajos Austrumos tik ātri nebeigsies, jo visa šī kaujinieciskā retorika skaidrojama ar cīņu par tranzīta plūsmu, un līdz brīdim, kamēr kuģi šaurumā atsāks tranzītu, nemaksājot nodevas Teherānai, to varēs uzskatīt par Irānas stratēģisko panākumu.
