Var pieņemt, ka talkas kā masveida kustība radās jau senlaikos, kad latviešu zemnieki gāja cits pie cita, lai palīdzētu novākt ražu: kopā vieglāk! Šogad Latvijas Lielā talka notiks jau 19. reizi. Lielā talka ir tradicionāls vides tīrības pasākums Latvijā, un pirmo reizi to organizēja 2008. gadā, atzīmējot valsts deviņdesmitgadi. Mērķis: “Padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.” Ik gadu līdz 200 000 cilvēku piedalās Lielajā talkā. Talkai pievienojas arī latvieši citās zemēs. Par šā gada 25. aprīļa talku mums stāsta Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga.
Kā šogad ar aktivitāti potenciālo talcinieku vidū?
Ļoti priecājamies, ka arī šogad - kā parasti - tā ir augsta. Šogad talka notiek jau 19. reizi, un var redzēt, ka atkritumu daudzums ir divreiz samazinājies. Talcinieku aktivitāte ir nemainīgi augsta, to var redzēt gan pēc pieteiktajām talku vietām, gan pēc cilvēku skaita. Talka jau kļuvusi par tādu kā pavasara tradīciju: izdarīt kopā kaut ko labu.
Tad jau var teikt, ka Latvija kļuvusi divreiz tīrāka.
Tā mēs ceram un domājam, vienlaikus - skaistāka. Tas priecē acis un arī nāk par labu mūsu pašu veselībai.
Talcinieki ne tikai savāc atkritumus, bet arī stāda kokus un puķes.
Prieks par to, ka talku dažādība ir plaša. Jāpiemin, ka pērn Lielā talka saņēma Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma statusu. Mēs par šo talkošanas gēnu varam pateikties saviem senčiem, kuri cits citam palīdzēja. Mums bija nepieciešamība satīrīt savu zemi, un tagad mēs redzam, ka rodas arvien jauni paņēmieni atkritumu savākšanā. Un ne tikai tas vien. Ir ainavu sakopšana, daudzdzīvokļu namu pagalmu dobju ierīkošana, soliņu pārkrāsošana, putnu būrīšu naglošana, kultūrvietu un personīgo vietu sakopšana.
Un, starp citu, ir arī digitālās talkas. Viss, ko sakrājam savās viedierīcēs, piedrazo digitālo vidi un patērē vairāk enerģijas. Nu nevajag saglabāt piecas vienādas bildes vai dokumentus, kurus mēs nekad nelietosim. Arī tur ir sava ravēšana. Jāiznīcina arī invazīvās sugas. Ir pieteikta viena latvāņu talka.
Mums jau vēl spāņu gliemežu talka jāsarīko.
Tos vēl nemana.
Kurā Latvijas daļā ir visaktīvākie talcinieki?
Lielās talkas kartē var redzēt, ka talko visā Latvijā, Rīgā un Pierīgā vienmēr ir ļoti daudz talcinieku. Faktiski iesaistās visas pašvaldības.
Kur nonāk atkritumi?
Atkritumi nonāk poligonos. Tā, piemēram, Getliņu poligons ar mums kopā ir jau no pirmā gada, atbalstot Lielo talku. Getliņi dod lielas atlaides tām pašvaldībām, kas atkritumus ved tieši viņiem.
Noteikti ir kaut kādi īpaši atradumi, vācot atkritumus. Lasīju, ka 2018. gadā Mangaļsalā atrasts nesprādzis kara laika lādiņš, 2019. gadā Talsu ezerā - aviācijas bumba, 2018. gadā atrastas cilvēka mirstīgās atliekas.
Mums arī ūdenslīdēji ir aktīvi talcinieki, un brīnumus var atrast ne tikai mežos un pļavās, bet arī zem ūdens. Arī dzīvnieku atliekas ir atrastas. Ja atrastas kādas ķīmiskās lietas, par tām nekavējoties jāziņo pašvaldības policijai vai jāzvana uz tālruni 112.
Rīgā atrasts portatīvais dators un pilnīgi jaunas kedas, vēl ar cenu uzlīmēm.
Kādam laimējās. Varbūt tāpēc vien vajag piedalīties talkā.
Cerēsim, ka būs labs laiks.
Reizēm saulainā un karstā dienā talkot ir grūtāk. Pavēss laiks nav tas sliktākais.
Cik talcinieku pašlaik jau pieteikušies?
Trešdien bija 1100 reģistrētās vietas, ir vēl 300 tā dēvētās solo vietas, un pēdējās dienās birst vēl pietiekams skaits talkošanas vietu. Kopīgo skaitu varēsim pateikt svētdien.
Vai citās valstīs notiek šādas talkas?
Latvija ir dibinātāja pasaules talku kustībai. Turklāt mēs aicinām stādīt laimes kokus - kādam īpašam gadījumam. Ģimenei, pilsētai - un kāpēc arī ne planētai? Kad zeme būs iztīrīta, varam stādīt arī nākotni.
Lielās talkas statistika
2025. gads
Pieteiktas vairāk nekā 1500 grupu un solo talkas visos novados, notiek atkritumu savākšana, koku, krūmu stādīšana, kopienas vietu un ainavu labiekārtošana, vairākās Latvijas pilsētās turpinās arī pagrabu talkas. Jaunums - Dziesmu svētku biedrība aicina Dziesmu svētku kustības dalībniekus priecēt talciniekus pēc talkām.
2024. gads
Pieteiktas 1138 sakopjamas vietas, līdzās dažādiem talku veidiem arī jaunums - pagrabu talkas patvertņu ierīkošanai Rīgā, Ogrē. Notiek arī latvāņu apkarošanas talkas.
2023. gads
Pieteiktas 1339 publiskas talkošanas vietas, no tām 894 bija atkritumu savākšanas talkas un 445 labiekārtošanas talkas, un vēl atsevišķi bija pieteiktas 183 solo talkas.
Solo talkotājiem “Rimi” veikalu tīklā tika izdalīti aptuveni 50 000 talkas maisu.
Lielajā talkā pirmo reizi piedalījās 22 valstu vēstniecību pārstāvji un vēstnieki.
2022. gads
Pieteiktas 1214 talkas vietas. Ar “Rimi” atbalstu līdz talkas dienai tika izdalīti teju 90 tūkstoši solo talkas maisu.
Pašvaldībām tika nogādāts vairāk nekā 300 000 talkas maisu.
2021. gads
Pieteiktas 1968 talkošanas vietas. Gatavojoties talkai, 60 000 talkotāju savus solo maisus saņēma “Maxima Latvija” veikalos.
2020. gads
Pieteiktas 955 talkošanas vietas.
Lielajā talkā lielākā aktivitāte tika novērota Pierīgas reģionā un Rēzeknes novadā.
2019. gads
Oficiāli pieteiktas teju 1400 talkas vietas Latvijā.
Lielajā talkā 2019. gadā piedalījās aptuveni 145 000 cilvēku. 2019. gadā Lielajā talkā aktīvi tika sakopta ne tikai Latvijas teritorija, bet arī latviešiem svarīgas vietas visā pasaulē.
2018. gads
Oficiāli pieteiktas vairāk nekā 1700 talkas vietas Latvijā.
2017. gads
Visā Latvijā tiek stādīti koki nākamajām paaudzēm. Vairāk nekā 2000 pieteiktās talkošanas vietas, dalībnieku skaits - vairāk nekā 200 000.
Rīgā savākti ap 45 tonnām atkritumu.
2016. gads
Lielajā talkā piedalījās ap 190 000 cilvēku. Oficiāli pieteiktas 1750 talkošanas vietas. Savākto atkritumu daudzums nedaudz palielinājies - 1989 tonnas. Togad pirmo reizi Rīgā pieņemtie atkritumi tika sašķiroti, lai derīgos atkritumus nodotu otrreizējai pārstrādei!
2015. gads
Piedalījās ap 175 000 cilvēku. Oficiāli pieteiktas 1620 talkošanas vietas, no tām Rīgā 200. Savākto atkritumu daudzums šogad lielāks - 1943,62 tonnas.
2014. gads
Piedalījās ap 160 000 cilvēku. Oficiāli pieteiktas 1453 talkošanas vietas. Savākto atkritumu daudzums tikai 1768 tonnas. Latvija tiešām kļūst arvien tīrāka! Arī šogad cilvēki ļoti daudz strādājuši, lai sakoptu un labiekārtotu savu apkārtējo vidi, stādot puķes un kokus, krāsojot soliņus.
2013. gads
Ņemot vērā laikapstākļus, talka oficiāli norisinās divās dienās - gan 20. aprīlī, gan 27. aprīlī, kurā piedalās ap 85 000 cilvēku.
Pieteiktas 1357 talkošanas vietas.
2012. gads
Talkā piedalījās ap 180 000 talcinieku. Oficiāli pieteiktas ap 1400 talkošanas vietas
2011. gads
Piedalās aptuveni 190 000 talcinieku. Oficiāli tiek pieteiktas 1337 talku vietas visā Latvijā, zeme attīrīta no aptuveni 2744 t atkritumu (Rīga - 175 t).
2010. gads
Piedalās aptuveni 150 000 talcinieku. Oficiāli pieteiktas 1354 talku vietas visā Latvijā.
2009. gads
Piedalās vairāk nekā 110 tūkstoši talcinieku. Talcinieku vidū bija 392 pašvaldības, 269 skolas, 161 uzņēmums un organizācija, kā arī 12 augstskolas. Savākti ap 340 tūkstošiem 60 litru maisu ar atkritumiem.
2008. gads
Piedalās ap 50 tūkstošiem talcinieku no 364 pašvaldībām, savākti vairāk nekā 260 tūkstoši maisu ar atkritumiem.
