Diametrāli pretējs redzējums par valstij piederošās kapitālsabiedrības “airBaltic” attieksmi pret darbiniekiem ir uzņēmuma vadībai un arodbiedrībai. Arodbiedrības līdere saka vienu – uzņēmuma vadība apgalvo pretējo un faktiski uzstāj, ka viņas viedoklis pirms publicēšanas jāsaskaņo ar uzņēmumu.
Kad “nra.lv” aicina valdes locekļus uz sarunu par notiekošo uzņēmumā, saņemam atteikumu, kad publicējam arodbiedrības līderes viedokli, atkal nav labi, saņemam pretenziju. Sanāk tāds “balets uz skrejceļa”.
“Arodbiedrības mērķis ir uzlabot darba vidi aviācijas nozarē, un jebkādi apgalvojumi, ka arodbiedrība vēloties kaitēt un iznīcināt nacionālo aviosabiedrību “airBaltic”, ir absurdi,” saka Latvijas Aviācijas arodbiedrības (LAA) valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
“Taču attiecībās ar “airBaltic” LAA ieskatā iztrūkst godīgas sarunas gan par paredzamajām izmaiņām, gan par reālo nodarbinātības izaicinājumu atzīšanu.
LAA biedru iesniegumi norāda ne tikai uz atsevišķām individuālām problēmām, bet arī uz nepieciešamām sistēmiskām izmaiņām, kas pilnveidotu ikdienas pārvaldību un aviokompānijā strādājošo darbu. LAA darbojas likuma ietvaros, gan aizstāvot biedru - “airBaltic” darbinieku - intereses, gan izmantojot visus tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp tiesā. Mēs novērojam, ka paši “airBaltic” pārstāvji vispār vairs neparādās tiesās, bet deleģē pilnu pārstāvību ārpakalpojuma advokātiem, lai gan uzņēmumam pašam ir jaudīgs juristu korpuss,” viņa pauda sarunā ar “nra.lv”.
Pirmo interviju ar D. Kavasu “nra.lv” publicēja 14. aprīlī (lasiet šeit).
Arodbiedrības vadītāja atklāja, ar kādiem šķēršļiem nākas sastapties LAA, kādu “izslēgšanas taktiku” piekopj “airBaltic” vadība, lai censtos arodbiedrības darbu neitralizēt un kavēt. Viņa pastāstīja arī par mēģinājumiem iebiedēt sevi un ietekmēt “airBaltic” pilotus, stjuartus un tehniskos darbiniekus, lai viņi nesadarbotos ar LAA.
“airBaltic” Korporatīvās komunikācijas nodaļa tūdaļ atsūtīja “nra.lv” redakcijai pieprasījumu publicēt “airBaltic” faktu precizējumus par publikāciju. Arī tos publicējām (lasiet šeit).
Šajā pieprasījumā pausts, ka intervija satur “emocionālu un subjektīvu viedokli, kas satur virkni nepamatotu un faktiski nekorektu apgalvojumu par “airBaltic””. Komunikācijas nodaļa izsaka pārmetumus arī “nra.lv” par it kā žurnālistikas standartu pārkāpumiem. Skaidrojām valstij piederošajam uzņēmumam, ka intervija nav ziņa un D. Kavasas paustais viedoklis žurnālistam var saturēt arī kritiku, kas var būt izteikta asā un spēcīgā formā. Nācās atgādināt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa aizsargā tiesības uz vārda brīvību, kas aizsargā ne tikai informācijas saturu, bet arī formu, kādā tā pausta.
Tā viņi dara vienmēr
Lūgta komentēt šo uzņēmuma īpatnējo reakciju, D. Kavasa sacīja, ka tā ir “parasta lieta”, kas notiek jau daudzu gadu garumā, un tāda tā principā ir bijusi gan iepriekšējā “airBaltic” vadītāja Martina Gausa laikā, gan turpina būt tagad. Tikai šoreiz “airBaltic” vērsies pret plašsaziņas līdzekli, lai netieši, bet faktiski vērstos pret arodbiedrību un “kārtējo reizi mēģinātu aizbāzt man muti”.
“Apgalvojot, ka intervija ar mani ir “subjektīva un emocionāla”, “airBaltic” vēršas pret mani ad hominem - kā pret personu, lai tādā veidā novērstu uzmanību no reālajām problēmām, kādas pastāv uzņēmumā un tā attiecībās ar LAA. Tāpat “airBaltic” pieprasījums norāda uz sīkām detaļām, lai nebūtu jārunā par būtiskām lietām,” saka arodbiedrības vadītāja.
Pirms nedēļas Vācijas aviosabiedrības “Lufthansa” piloti un stjuartes streikoja par to, ko viņi uzskata par progresa trūkumu vairākās koplīgumu sarunās par atalgojumu, pensiju iemaksām un darba apstākļiem. Pašlaik streiki ir apturēti, jo panāktas kādas vienošanās un turpinās arodbiedrības un uzņēmuma vadības sarunas. Tikmēr “airBaltic” piloti un stjuartes saņem daudz mazāku atalgojumu, taču nekad nestreiko. D. Kavasa iepriekšējā intervijā apgalvoja, ka tas tādēļ, ka “airBaltic” darbinieki ir iebiedēti. “airBaltic” noliedz jebkādu iebiedēšanas praksi un pauž, ka šie apgalvojumi ir izteikti “emocionāli un subjektīvi bez jebkādiem konkrētiem, pārbaudāmiem faktiem vai pierādījumiem”.
Par pierādījumiem un reakciju
Uz jautājumu, vai var būt tā, ka arodbiedrībai patiesi nav pierādījumu, D. Kavasa atbildēja: “Šis ir modelis, kā “airBaltic” mēdz reaģēt uz LAA vai darbinieku (LAA biedru) iesniegumiem par problēmām uzņēmumā. LAA ir vērsusi “airBaltic” padomes (gan iepriekšējā sastāva, gan esošā) uzmanību uz šo nepieņemamo praksi. Padome pārsvarā ir deleģējusi atbilžu sniegšanu tiem vadītājiem, kas paši ir atbildīgi par šo draudu izteikšanu. Protams, ka LAA ir gan piemēri, gan pierādījumi par dažāda veida draudiem gan man, gan darbiniekiem. Tās ir vēstules, dokumenti, liecības tiesas prāvās u.c. Ir, piemēram, “airBaltic” vēstule 2023. gada 19. jūnijā, Nr. 2.17/230619-1, kurā “airBaltic” izsaka apgalvojumus, ka es kā LAA valdes priekšsēdētāja veikusi prettiesiskas darbības, publicējot komentārus “LinkedIn”. “airBaltic” izsaka apgalvojumus, ka manā darbībā esot saskatāmas Krimināllikuma 200. pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, un LAA valdei ieteikts pieprasīt no manis paskaidrojumus un dzēst manu komentāru.
“airBaltic” lūdz LAA valdi manu komentāru paskaidrot, pārtraukt, dzēst un atsaukt, iesakot arī izskatīt iespēju sadarbībai ar “airBaltic” nominēt citu LAA valdes locekli vai biedru. Tas vēl būtu nieki, bet “airBaltic” vadības vēstulē ir teikts: “Iepriekš minēto prasību neizpildes atgadījumā Aviokompānija patur tiesības liegt Dacei Kavasai izmantot Aviokompānijas pakalpojumus.” Tas nozīmē, ka es kādā jaukā dienā netiktu ielaista kā pasažiere “airBaltic” lidmašīnā? Tas ir, Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” lidmašīnā! Varbūt “airBaltic” vadība pati neuzskata to par iebiedēšanu un ietekmēšanu, taču tas spilgti raksturo metodes. Jāpiebilst, ka neilgi pēc tam “airBaltic” zaudēja kārtējā tiesvedībā pret darbinieku vienā no civillietām (2024. gada oktobrī), kur tika skatīti tieši tie jautājumi, par kuriem tika izsūtīta šī draudu vēstule. LAA valdes locekļi turpina saņemt biedru zvanus un komentārus par vadības līmeņa cilvēku komentāriem nesaistīties ar arodbiedrību, atsevišķiem nepieņemamiem komentāriem par LAA valdes locekļiem, piemēram, ka viņš vai viņa “ir traki”. Mūsu “trakums” izpaužas tādā veidā, ka mēs mierīgi, metodiski, rūpīgi aizstāvam aviācijas nozares darbiniekus tiesās un regulāri tajās uzvaram.”
Zemteksti pretenzijās?
Atsaucoties uz “airBaltic” pretenzijā minēto, ka “airBaltic” noliedz vadības nesadarbošanos ar darbiniekiem, ka “airBaltic” nodrošina atbilstošus vadības komandas pārstāvjus, kuri tiekas ar darbinieku pārstāvjiem atbilstoši Darba likumā noteiktajām prasībām, visas konsultāciju un informēšanas saistības tiek pildītas pilnā apjomā no “airBaltic” puses, D. Kavasai vaicājām, vai minētajā zemtekstā ir tas, ka LAA nav vienīgā arodbiedrība nozarē un ir arī citas?
D. Kavasa paskaidroja: “LAA, saskaņā ar 2025. gada 31. decembra datiem, kas atspoguļoti arodbiedrību gada pārskatos, ir lielākā aviācijas nozares arodbiedrība Latvijā (441 biedrs uz 2025. gada 31. decembri) un, pēc mūsu datiem, pārstāv arī visvairāk “airBaltic” darbinieku, kas apvienojušies arodbiedrībās. Citas “airBaltic” darbiniekus pārstāvošās arodbiedrības ir noziņojušas attiecīgi 3 un 16 biedrus uz 31. decembri. Abas ir iesniegušas informāciju par it kā to sastāvā esošām juridiskām personām, bet tāda informācija Uzņēmumu reģistrā nav atrodama. Es nevaru apgalvot, cik precīzi “airBaltic” darbinieku ir šajās arodbiedrībās, taču LAA joprojām ir arodbiedrība, kurā viņu ir pārliecinoši vairāk. Taču “airBaltic” dažbrīd izliekas, ka LAA nemaz neeksistē, piemēram, 2025. gada 17. decembrī parakstot jaunu pilotu koplīgumu ar šīm divām arodbiedrībām bez jebkādām koplīguma sarunām. Varbūt šīs sarunas notika tikai ar citām arodbiedrībām? Ja tā, tad LAA par tādām nekad netika informēta.”
Vai ir pamats lepoties?
Runājot par uzņēmuma vadības teikto, ka “airBaltic ir saņēmusi 2026. gada APEX Piecu zvaigžņu lidsabiedrības balvu (APEX 2026 Five Star Major award), tai iekļūstot starp 40 pasaulē labākajām aviokompānijām; mazāk nekā 7% lidsabiedrību visā pasaulē sasniedz APEX noteiktos piecu zvaigžņu kritērijus, un, ņemot vērā valdības un Saeimas akceptu 30 miljonu eiro aizdevumam, vaicājām vai ir cerības, ka “airBaltic” pārvarēs finanšu grūtības un šo aizdevumu atdos.
D. Kavasa skaidroja: “Priecājos par APEX balvu kopā ar “airBaltic” darbiniekiem. Tas liecina, ka viņi strādā kvalitatīvi, droši un atbildīgi. Taču ir arī tādi aviācijas nozares darbinieki, kuri ir pārstrādājušies un “izdeguši”, kuri ir nepamatoti atlaisti, kuru tiesības tiek aizskartas, kuri saskaras ar “toksisku” darba vidi - mobingu vai bosingu. LAA uzdevums un mērķis ir viņus pārstāvēt un aizstāvēt. “airBaltic” kā lielu savu sasniegumu piemin, ka darbiniekiem ir pieejams anonīmais ziņošanas kanāls, kas ļauj droši un konfidenciāli ziņot par jebkādiem jautājumiem vai situācijām. Taču šai rungai ir divi gali - anonīmais ziņošanas kanāls var veicināt tādu “stučīšanu”, kur viens darbinieks var censties nepamatoti diskreditēt citu darbinieku un padarīt darba vidi neciešamu. Par 30 miljonu aizdevumu LAA ir ne vairāk informācijas, kā tā, ko var lasīt plašsaziņas līdzekļos. “airBaltic” vadība nesteidzas informēt LAA par saviem plāniem finanšu jomā. Cerams, aviokompānija izlietos šo naudu saprātīgi. Taču, kā jau teicu, “airBaltic” algo dārgus advokātu kantorus, lai tiesātos pret saviem darbiniekiem, kurus pārstāv LAA. Tā, manuprāt, nav nekāda saprātīgi taupīga naudas izmantošana...”
