Jautājums par nepieciešamību ierobežot vai pat pilnībā apturēt Latvijas uzņēmumu tirdzniecību ar Krievijas uzņēmumiem ir darba kārtībā jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas. Īpaši šis jautājums aktualizējies pēc 2022. gada 24. februāra. Šī tēma politiskajās lēmumu pieņēmēju aprindās tiek viļāta kā karsts kartupelis, savukārt politiskajās lēmumu nepieņēmēju (kliedzēju) aprindās tā tiek izmantota kā skaļš pārmetums, ar ko viegli “sist” netīkamo valdību.
Rīdzinieku un Rīgas viesu skatus jau nepilnus desmit gadus priecē Daugavas kreisajā krastā mirdzošās divas augstceltnes “Zunda Towers”. Kas apdzīvo un kas apdzīvos šīs ekskluzīvās telpas, kāda nākotne paredzama šim augstceltņu projektam – skaidro “nra.lv”.
Kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) atbalsta un atbalstīs ES austrumu pierobežas reģiona valstis; ko austrumu pierobežas valstīm dos programma “Eastinvest”; vai Rīgā notikusī ERAB sanāksme ir Latvijas iespēja sevi pozicionēt ka interesantu valsti investīcijām – “nra.lv” saruna ar Rīgā notikušās ERAB 35. ikgadējās pilnvarnieku sanāksmes un biznesa foruma vadītāju, Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisāru Valdi Dombrovski.
Latvijas valsts prasības šejienes ceļiem aprobežojas ar to, lai cilvēki būtu ar mieru pa šādiem ceļiem braukt kaut ar paaugstinātu risku dabūt galu satiksmes negadījumos.
Andra Kulberga jaunā valdība jau no pirmajām pastāvēšanas dienām publiskajā telpā saskaras ar samērā asu kritiku. Nekāds simt dienu “saudzēšanas” periods netiek ievērots. Tas arī viegli izskaidrojams, jo vēlēšanas ir pavisam tuvu, bet mūsdienās vairs netiek īpaši slēpts, ka daļa politisko apskatnieku paši kļuvuši aktīvi politiskā procesa dalībnieki un ir atsevišķu komandu fani.
Ergoterapeits un fizisko aktivitāšu fiziologs PH.D. Rūdolfs Cešeiko sarunā ar Sondru Zaļupi atklāj, kāda nozīme kustībai ir ne tikai ikdienā, bet arī onkoloģisku saslimšanu ārstēšanas procesā
Komponista Imanta Kalniņa 85 gadu jubileja ģimenes lokā nosvinēta. Kādas ir talantīgā tēva un talantīgā dēla attiecības, kā veidojas paaudžu saikne, kas to balsta – garīgums, mūzika, mīlestība? “Nra.lv” saruna ar komponista Imanta Kalniņa dēlu, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju, supervizoru Kristu Kalniņu.
Medicīnā un valsts pārvaldē milzīgu pieredzi sakrājusī Ingrīda Circene pieteicās “likt roku ugunī”, ka valsts uzturētā medicīniskās palīdzības sistēma varētu atgūt rīcībspēju, ja izvāktu ārstus no privātajām medicīnas iestādēm.
Svētdien pulksten 11.01 tiks pārsniegta kārtējā skaudrā robežšķirtne: iebrukums Ukrainā ilgumā pārsniegs Pirmo pasaules karu, turklāt kara vešanas pamatprincipi abos gadījumos ir biedējoši līdzīgi. Jautājums paliek atklāts: vai arī šoreiz Krievija pēc neveiksmīga ārējā kara sabruks iekšēji?
Kad šogad pa maija svētkiem biju izbraucis uz Zalcburgu un Bavāriju, tad viens no turienes patīkamiem “pārsteigumiem” bija: kafejnīcās vai restorānos skatoties ēdienkartē, neradās kādreiz ierastās sajūtas: uh, cik dārgi. Šoreiz drīzāk: vai, cik lēti, lai gan objektīvi cenas bija Latvijas līmenī. Tā kā kādreiz Rietumeiropā tās bija ievērojami dārgākas, tad tagad šī paritāte jau šķita kā “lēti”.
Sprunguļu likšana ražojošo nozaru attīstībā ir organizēta kaitniecība, jeb labi apmaksātu lobiju darbības rezultāts; kas šobrīd notiek mūsu lauksaimniecības nozarēs – nra.lv saruna ar Saeimas deputātu, zemkopības ministru (2023-2026) Armandu Krauzi (ZZS).
“Latvijas pasta” nodaļās parādījies buklets ar intriģējošu piedāvājumu: paņemt ātro kredītu. “Neatkarīgā” skaidro, kas šīs ir par Latvijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” jaunajām pakalpojumu novitātēm.
E-cigarešu ar dažādām garšām, nikotīna spilventiņu un citu it kā garšīgu, bet veselībai bīstamu nelegāli Latvijā ievestu vielu lietošana jauniešu vidū gūst popularitāti. Kā ierobežot to izplatību un ar kādām metodēm tas iespējams – “nra.lv” saruna ar Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītāja vietnieci Sanitu Lazdiņu.
To, ka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) nav runājis nepatiesību par “Latvenergo” tarifiem, tagad apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Ja no Valsts kontroles (VK) ziņojuma Saeimai, ko vakar no Saeimas tribīnes nolasīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, man būtu jāizvelk galvenā doma, tad tā būtu: “Mūsu, valsts pārvaldē strādājošo, pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās.”
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Rīgas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes gatavojas jaunajam mācību gadam, taču joprojām nav zināmi uzņēmumi, ar kuriem būs jāslēdz līgumi par ēdināšanas pakalpojumiem. Iemesls – kavējas pakalpojuma iepirkums, jo tas izrādījies nekvalitatīvs. Iepirkums tika pārtraukts, mainīti tā nosacījumi un tad atkal turpināts. Laiks iet. Gaida skolas, gaida uzņēmēji, arī Rīgas domes deputāti pauž bažas, vai atkal nebūs tā, ka pēdējā brīdī pa galvu, pa kaklu tiks slēgti līgumi un tikai tad atklāsies dažādas nepilnības ēdināšanas vietās.
Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.
Ar programmētāju un sabiedriski politisko aktīvistu Jāzepu Baško runājām pirms trijiem gadiem, neilgi pēc tam, kad tika palaists pirmais tā dēvētais mākslīgā intelekta (MI) rīks – “ChatGPT”
