Sākums

Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars cenšas saglabāt politisko līdzsvaru: sadarbosies ar ES un uzturēs kontaktus ar Maskavu.

Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Reiz pirms daudziem gadiem privātā sarunā ar kādu pieredzējušu politiķi pēdējais it kā starp citu izmeta par saviem kolēģiem: viņi ir ārkārtīgi devīgi, kad var operēt ar valsts naudu, bet šausmīgi skopi, kad jāvelk ārā no kabatas sava personīgā nauda. Šī frāze man stipri iespiedās atmiņā un ataust ik reizi, kad dzirdam par kārtējām politiķu izšķērdībām.

Pirms divdesmit gadiem Grīziņkalns bija drūms un bīstams rajons Rīgā, kur pa ielām klīda zagļi, prostitūtas, alkoholiķi un narkomāni. Daudzas ēkas bija nolaistas un apdrupušas.

Saruna ar Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju auditoru Ģirtu Lapiņu (NA)

Trešdien politisko baumu tirgus placī izplatījās “droša ziņa”, ka jau esot pieņemts lēmums gāzt valdību. Tā vairs nevarot turpināt. Tiesa, šādas “ziņas” Saeimas kuluāros un Vecrīgas kafejnīcās parādās ik pa pāris mēnešiem. Pie tām jau visi pieraduši un īpaši neņem vērā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi tās priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sāka ar jautājumu: “Vai personas, kas šogad sāk darba gaitas un 2070. gadā varēs prasīt pensijas, var paļauties uz pirmā līmeņa pensijām?”

nra.lv saruna ar "Latvenergo" valdes locekli Dmitriju Juskovecu.

ASV bruņotie spēki pēc prezidenta Donalda Trampa rīkojuma uzsākuši Irānas ostu blokādi. Tas noticis pēc tam, kad ASV un Irānas miera sarunas noslēdzās bez vienošanās, ziņoja “Al Jazeera”. Irāna piedraudējusi ar atbildes triecieniem ASV un tās sabiedroto spēkiem Persijas līcī.

Latvijas pusizjukusī, bet lemt tiesīgā valdošā koalīcija meklē katrai koalīcijas partijai izdevīgākos nosacījumus un formulējumus kārtējai naudas piešķiršanai nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” vismaz tāpēc, lai atbīdītu uz vēlāku laiku skandālu un daudzas citas nepatikšanas, kad no valsts tiks prasīta atbildība par valsts uzņēmuma sataisītajiem parādiem.

Kā jau varēja gaidīt, bijušā valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska nozīmēšana par galveno grēkāzi “Kariņa lidojumu” lietā valdošajai politiskajai šķirai neko labu nesola. Citskovskis nedomā klusēt un bikli kā jēriņš iet uz upurvietu. Viņš atklāj arvien jaunus un jaunus nesmukumus. Tieši pirms politiskā cikla galvenajām – Saeimas – vēlēšanām.

“Pāreja uz vienoto skolu sākās 2023. gadā, un tagad tikai valsts valodā mācās visi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu skolēni un audzēkņi,” apgalvo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga. Vienotā skola – tā ir skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā. Tā tam vajadzētu būt, bet vai tā ir? Viennozīmīgi gan var apgalvot, ka visi krieviski runājošie skolēni pēdējo trīs gadu laikā nav pēkšņi iemācījušies latviešu valodu un tas pazemina mācību kvalitāti vai arī tās nav vispār. Savu viedokli par latviešu valodu mācību iestādēs mums atklāja arī Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir izraisījis skarbu, globālu ekonomikas krīzi, un daudzi eksperti, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, nebeidz atkārtot frāzi, ka, pat ja šodien karš tiktu pārtraukts, normālā situācijā necik drīz neatgriezīsimies. Taču neizskatās, ka šis karš grasītos beigties.

Ziņa, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” par premjerministra amata kandidātu nominējuši savu partijas līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, izraisīja pretrunīgu reakciju. Daudzi ar vāji slēptu ironiju jautāja: nopietni?

Tūdaļ beigsies 2025./2026. mācību gads, līdz ar to Latvijā formāli beigsies arī pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. No 2023. gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klase un pirmsskolas izglītības iestādes. Pēc gada – 2., 5. un 8. klase, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klase. Tas, protams, skan optimistiski, un teorētiski tā tam vajadzētu notikt, tomēr patiesība ir citāda. Bieži ir dzirdēts, ka skolotāji sūdzas: kāda jēga ar klasi runāt latviski, ja skolēni neko nesaprot?

Trakāk nekā Martina Gausa laikos – ar mūsu nacionālā lepnuma AS “airBaltic” darbiniekiem tagadējā vadība nekomunicē, darbinieki tiek iebiedēti, ar nepaklausīgajiem izrēķinās, viņus atlaižot no darba, ikvienam darbiniekam jārēķinās ar pēkšņu atlaišanu – par šīm un citām plašākai sabiedrībai nezināmām lietām “airBaltic” iekšienē intervijā “nra.lv” stāsta Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Krievijas nevalstiskās socioloģisko pētījumu organizācijas “Левада-Центр” marta aptaujā vairāk nekā puse respondentu neatbalstīja Krievijas varas iestāžu lēmumu ierobežot internetu un bloķēt lietotnes “Telegram” un “WhatsApp”.

Saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu.

Šodien Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī notiek plaši taksometru braucieni/demonstrācijas. Kā teikts akcijas organizētāju paziņojumā: protestējot pret valdības attiekšanos pildīt nozares izvirzīto ultimātu un tās nespēju ierobežot “Bolt” platformas monopolu.

Latvijā laužas iekšā dažādās valodās runājoši dažādu tautību ļaudis. Rīgas ielas kļūst raibākas par dzeņa vēderu. Kas šobrīd apdzīvo mūsu Latviju? Par to, kāda ir faktiskā situācija  – saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktori Anci Ceriņu. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa mums sniedz savu redzējumu par sveštautiešu aktivitātēm.    

Politisko procesu vērotāja Gundara Bojāra saruna ar arhitektu Andi Sīli.