Pēdējās nedēļās tā dēvētais miera process ir ieguvis īpašu paātrinājumu un ne vienam vien ļāvis domāt un cerēt – ieilgušais karš Ukrainā pavisam drīz tiks izbeigts un karojošajām pusēm izdosies noslēgt pamieru. Izbeigsies vismaz karadarbības aktīvā fāze ar milzīgo bojā gājušo skaitu.
Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.
"Vai Polijai vajadzētu uztraukties par lēnāku IKP pieaugumu? Eiropas dati liecina, ka nē," ekonomikas laikrakstā NVS norāda Rafals Hiršs. Poļiem ir iemesls būt apmierinātiem, jo... palielinās pensiju pieauguma iespējas. Tauta pamatoti var cerēt saņemt augstāku pensiju, jo indeksācija šogad ir ļoti augsta. Lai gan Polijas IKP aug lēnāk, tas joprojām ir straujākais Eiropas Savienībā (ES). Gaļa kļūst dārgāka, degviela – lētāka, inflācija samazinās, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Kāpēc mums vajadzīgi dziesmu svētki? Varbūt “ietaupīt” kapeikas un atcelt tos kā “nacionālistu saietus”? Taču mūsu Muzikālā tautas fronte piedzima jau 1873. gadā, un to nedrīkst nedz pamest, nedz noliegt. Vasarā notiks “mazie” svētki: skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Par tiem un par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar dziesmu svētku virsdiriģentu Romanu Vanagu.
Iekarot Ukrainu par katru cenu, neko sev, visu armijai – tādu politiku šobrīd virza Krievijas vadība. Tas liek domāt, ka tuvākajā laikā nedz ekonomikas lejupslīde, nedz sankciju ietekme nespēs kliedēt Krievijas vēlmi pilnībā okupēt kaimiņvalsti.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši tikai 2756 bērni. 2024. gadā piedzima 12 571 bērns. Piedzimušo skaits mēnesī ir kļuvis par stabilu trīsciparu skaitli. Tikmēr mirušo skaits ceturto gadu pēc kārtas divas reizes pārsniedza dzimušo skaitu. 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. Demogrāfs Ilmārs Mežs savulaik izteica drūmu pareģojumu, ka, ja katru gadu iedzīvotāju skaits samazināsies par 1%, latviešu pietiks tikai 100 pavasariem. Bet viņš to teica 2017. gadā, kad vēl tik slikti nebija, un togad bija piedzimuši 20 828 bērniņi. Samazināšanās ir vēl straujāka.
Inflācija šobrīd ir būtiski mazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem - norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Tomēr šobrīd esot svarīgi nepieļaut jaunu inflācijas kāpumu.
Viņš arī uzsver, ka ir virkne jomu ārpus Latvijas Bankas ietekmes, kuras inflāciju veicina. Piemēram, pārtikas cenas.
Somijas ekonomikas ministrs Ville Rudmans (Somu partija) ir pārliecināts, ka Somijai tiks pievērsta īpaša uzmanība, pateicoties tur plānotajai "Tiktok" datu centra būvei. Tiek ziņots par miljardu eiro investīcijām, t.i., plāniem būvēt datu centru Korijas pilsētas teritorijā Kouvolā. Ir jau apstiprināts, ka datu centra galvenais lietotājs būs Ķīnai piederošs sociālo mediju pakalpojuma sniedzējs "Tiktok". Eksperti uzskata: "Jūs varat uztraukties par "Tiktok", bet ne tik daudz par datu centru", arī par datu centra atrašanās vietu nebūtu jāraizējas.
Vai fotoelementu sistēma ir uzliesmojoša, apdraud kultūraugus, kaitē dabai un cilvēku veselībai? Vai tie ir rentabli? Vai varbūt saules paneļi, kas tagad ir modē, drīz kļūs par pagātni? Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl" iztaujāja ekspertus un pārlapoja zinātniskos pētījumus.
Mazpilsētās bieži vien notiek brīnumainas lietas. Lielpilsētas, kurās nereti valda vāji slēpta augstprātība, dažkārt var apskaust vienu otru nelielu pilsētu, kas izceļas ar krāsainību, mūziku un neparastumu. Tā ir sanācis ar laikmetīgās mākslas biennāli MABOCA, kas jau ceturto reizi notiek Madonā. Viena no biennāles organizatorēm ir Margrieta Griestiņa, ar kuru šodien sarunājas “Neatkarīgā”.
Ne šādu tādu, bet treknu punktu 2024./2025. gada sezonas jauniestudējumu virknei Jaunais Rīgas teātris nodrošināja ar lugu, par kuru Latvijā viedoklis, ka to “nemaz nevar slikti iestudēt un slikti nospēlēt” un kura tāpēc “vairākkārt uzvesta gandrīz visas pasaules teātros": Tenesija Viljamsa “Stikla zvērnīca".
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka būtu nepieciešams stiprināt Klimata un enerģētikas ministriju. Savukārt, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) funkcijas varētu uzticēt citām ministrijām.
Saskaņā ar Igaunijas statistikas datiem, 2025. gada martā Igaunijas preču eksports faktiskajās cenās palielinājās par 17% līdz 1,7 miljardiem eiro, bet imports palielinājās par 13% līdz 1,9 miljardiem eiro. Kopumā pirmajā ceturksnī ārējās tirdzniecības apjoms palielinājās par 14%, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.
Jau rakstījām par "Neatkarīgās" viesošanos AS "Latvijas valsts meži" (LVM) jaunākajā kokaudzētavā "Mežvidi" un apskatījām stādu sēšanas un kopšanas procesus. Par ražošanu šajā kokaudzētavā pastāstīja divas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē izglītību ieguvušas meža inženieres – "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova un kokaudzētavas "Mežvidi" vadītāja Marta Soma. Turpinājumā par to, kas ar stādiem notiek tālāk, kad tie tiek izvesti no siltumnīcām.
“Mnja, nu ilgi es blūskajā nenoturējos. Viens PČ hokejā, un esmu atpakaļ šitajā purgatorijā. Ja nu tomēr kāds grib uzmest Maska platformu – blūskajā jauki, bet vietējo prikolu trūkst,” raksta kāds tvitera lietotājs, un viņš ne tuvu nav vienīgais.
Tik daudz šķēpi lauzti ap “Rail Baltica” projekta realizāciju, jo īpaši ap jautājumu – ienāks vai neienāks “Rail Baltica” Rīgā un lidostā “Rīga”. Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) sarunā ar “nra.lv” atklāj pašreizējo risinājumu, un tas nav pārāk iedvesmojošs.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa norāda, ka patlaban neesot konkrētu priekšlikumu par iespējamu ministriju apvienošanu. Šādu ideju iepriekš bija piedāvājis Arvils Ašeradens (JV).
Pagājušās nedēļas nogalē Ženēvā ASV un Ķīna vienojās par pagaidu izlīgumu prezidenta Donalda Trampa uzsāktajā tirdzniecības karā. 12. maijā tika publicēts kopīgs paziņojums par abpusēju tirdzniecības tarifu pazeminājumu 115% apmērā, kas būs spēkā 90 dienas un sāks darboties 14. maijā. Ķīna ievedmuitas tarifu likmes ASV precēm pazeminās no 125% līdz 10%, ASV tarifus preču importam no Ķīnas – no 145% līdz 30%. Ķīnai piemērota 10% bāzes un papildus 20% likme – kompensācijai par ASV ievestā sintētiskā opioīda fentanila epidēmijas radītiem zaudējumiem.
Vatikāns mēdz piedalīties pasaulē sāpīgu jautājumu risināšanā, nevairīdamies no aktīvās diplomātijas. Vai jaunievēlētais pāvests Leons XIV būs dedzīgs cīnītājs diplomātisko kauju laukos, un kur vērsīsies viņa skats karu un konfliktu krustugunīs? Skaidrojām, kā jaunā pāvesta pirmos soļus vērtē mūsu Baznīcas vīri.
Vēl vakar rakstīju par to, ka šobrīd Latvijas politiskajā vidē modes tēma ir “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”, bet šodien jau jauns modes kliedziens: ministriju apvienošana.
