Sākums

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) nezināmi hakeri ieguvuši 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 tūkstošus juridisko personu reģistrācijas numurus. Tas nozīmē, ka nozagti visi personu dati cilvēkiem, kas brauc ar automašīnām. Cilvēki baidās vērt vaļā e-pastus, pieskarties īsziņām, kas nākušas no CSDD, tāpat arī no Valsts policijas, pašvaldības policijas.

Daudzviet pasaulē notiek diskusijas par to, vai vajag aizliegt bērniem un pusaudžiem pieeju interneta sociālajiem tīkliem. Ir valstis, kur aizliedzoši likumi jau stājušies spēkā. Šādi aizliegumi provocē paaudžu konfliktu.

Kāpēc akciju sabiedrība “RB Rail” apvainojusies uz "nra.lv" un izteikusi prasību cenzēt žurnālistu un politologa viedokļus, kādēļ “RB Rail” uzskata, ka aizskaram tās reputāciju – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar politologu Filipu Rajevski.

1991. gada 19. augustā agri no rīta (ap 7.00) mani pamodināja spalgs telefona zvans. Tolaik vēl nebija mobilo telefona sakaru, un šāds agrs zvans parasti nesolīja nekā laba. “It kā Gorbočovs arestēts. It kā slims, it kā gāzts, nevar lāgā saprast,” klausulē skanēja mana drauga, tā laika politiskā aktīvista balss. No politiskās dramaturģijas viedokļa būtu jāsaka “satraukta balss”, bet tāda tā īsti nebija. Drīzāk nogurusi, mazliet pat garlaikota, lai gan agrais zvans nepārprotami liecināja par lietas nopietnību. Tik agrā rīta stundā neviens “tāpat vien” nezvana.

Aviokompānijas "airBaltic" kreditoru daļas sapulce beidzās bez skaidrības par to, cik droši tagad pirkt šis aviokompānijas biļetes ceļojumiem Ziemassvētku brīvdienās.

Viens no jaunās valdības popularitātes avotiem ir valdības gatavība patrenkāt ar valsts budžeta taukiem apaugušās valsts pārvaldes struktūras un tām pietuvinātās NVO, kuru kopumu iemieso Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar saviem neskaitāmajiem naudas vadiem, pa kuriem barojas dažādi politiskie piesūcekņi.

Kādus kardinālus grozījumus normatīvajos aktos šobrīd veic Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – politologa Filipa Rajevska saruna ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Edgaru Tavaru (Apvienotais saraksts).

Tā kā 2026. gada ēdināšanas pakalpojumu iepirkums Rīgas izglītības iestādēm bez rezultāta ilgst jau gandrīz sešus mēnešus, ir maz ticams, ka jaunie pakalpojuma sniedzēji spēs darbu uzsākt 1. septembrī – tas nozīmē, ka esošo ēdienu cenu starpību joprojām nāksies kompensēt pašvaldībai un bērnu vecākiem – tā izsūtītajā vēstulē valsts iestādēm, ēdināšanas uzņēmumiem un medijiem brīdina “Ēdinātāju apvienība”.

Ar nevalstisko organizāciju (NVO) nosaukumu Latvijā darbojas pagrīdes miljardieri, kuri 2025. gadā pamanījušies nopelnīt 180,2 miljonus no savu īpašumu pārdošanas, vērtspapīru procentiem un valūtas kursu svārstībām.

Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Dens Keins pārliecināts, ka militāro iespēju un munīcijas krājumu izsīkuma apstākļos ar gaisa triecieniem militārās operācijas mērķi Irānas konfliktā nav sasniedzami – situācija tikai pasliktināsies, 8. jūlijā ziņoja telekanāls CNN.

Kādēļ Hosamam Abu Meri arī Andra Kulberga valdībā tika uzticēts vadīt veselības nozari, kādas izmaiņas notiek un notiks veselības aprūpē – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”).

“Igaunijas valdībai nav izdevies piesaistīt ārvalstu investīcijas, un nauda nonāk pie tuvākajiem kaimiņiem. Tagad mēs pat nevaram sadalīt subsīdijas lieliem ieguldījumiem, jo investoru vienkārši nav,” Igaunijas sabiedriskajā medijā ERR raksta partijas “Labējie” pārstāvju padomes priekšsēdētājs Andruss Kārelsons.

Kā katru gadu, arī šogad oktobrī tiks indeksētas pensijas. Viss atbilstoši likumam, tāpēc šī indeksācija nav ne kāda labdarība, ne arī kāda neizdarība. Viss kā vienmēr. Indeksācija notiek atbilstoši pensijas apmēram. Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pieauguma procents.

Ko nozīmē būt Rīgas domes deputātam, un kāpēc liegumā kandidēt Saeimas vēlēšanās ir sava gaišā puse – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Rīgas domes deputātu (LPV) Ēriku Stendzenieku.

Vēl pavisam nesen elektroautomobilis Latvijā bija retums, un ļaudis brīnījās, kad redzēja uz ielas auto, kas ripo uz priekšu gandrīz bez skaņas. 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti mazāk nekā 1000 elektroauto.

Cik droši ir veldzēties ar Latvijas avotu ūdeni, ja zinām šovasar izteikto Cēsu novada pašvaldības brīdinājumu nedzert ūdeni no Dāvida dzirnavu avota un Lielās Ellītes avota un Aizkraukles novada pašvaldības informāciju par pesticīdu atliekām Sērenes avotā?

Lai arī Latvijas Banka ir neatkarīga institūcija, tomēr izpildvara, valdība, nevar palikt malā un vērot, kā Latvijas Bankas vadlīnijas draud traumēt Latvijas tautsaimniecību – “nra.lv” saruna ar finanšu ministru Māri Kučinski (AS).

Par aktuāliem notikumiem kaimiņvalstīs portāla “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Pēdējos desmit vai pat vairāk gadus arvien biežāk dzirdami dažādu politiķu, politisko apskatnieku, reklāmistu un komunikāciju speciālistu apgalvojumi, ka mūsdienu politiskajā aģitācijā tradicionālās reklāmas metodes vairs nestrādā. Tagad ja ne visu, tad gandrīz visu nosakot kandidāta aktivitātes sociālajos tīklos. Ja gribi uzvarēt vēlēšanās, tad visu uzmanību velti savai popularitātei tviterī, feisbukā, instagramā, tiktokā, jūtūbē un citur [virtuālajā vidē], kur lielāko daļu brīvā laika pavada mūsdienu cilvēks.

Gada laikā nevis miljoni, bet vairāki simti miljonu eiro no mūsu nodokļos nomaksātās naudas tiek novirzīti nevalstiskajām organizācijām (NVO) - kurš pasūta šo NVO finansēšanas mūziku – politologa Filipa Rajevska saruna ar Latvijas Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāvi Inesi Supi, Centrs “MARTA” politikas koordinatori Beatu Joniti ("Jaunā vienotība") un Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu (Nacionālā apvienība).

ASV Kongresa augšpalāta 7. augustā ar pārliecinošu balsu vairākumu (86 pret 11) pieņēma likumprojektu, kas ievērojami nostiprina iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju, dokuments iesniegts balsošanai Pārstāvju palātā.

Lai atturētu noziedzīgos elementus no Latvijas robežas nelegālas šķērsošanas, valsts tērē simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, būvējot žogus, uzstādot videokameras, organizējot speciālās operācijas, piemēram, “Vilkatis”. Bet vai nav vienkāršākas metodes, kā kara laikā efektīvi cīnīties ar pretlikumīgiem robežas šķērsotājiem – saruna ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).