Krievijas nevalstiskās socioloģisko pētījumu organizācijas “Левада-Центр” marta aptaujā vairāk nekā puse respondentu neatbalstīja Krievijas varas iestāžu lēmumu ierobežot internetu un bloķēt lietotnes “Telegram” un “WhatsApp”.
Kremļa lēmumi Krievijas sabiedrībā kļūst nepopulāri
Aptaujas dati liecina: ar Sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienesta “Роскомнадзор” ierobežojumiem Krievijā bija neapmierināti 55% iedzīvotāju, viņu vidū 77% aptaujāto sūdzējās par problēmām ar mobilo internetu, 74% ziņoja par sakaru traucējumiem ziņojumapmaiņas lietotnēs. Varas iestāžu aizliegumi ietekmē ne vien publisko, bet arī katra indivīda privāto dzīvi, atzina katrs ceturtais respondents (augustā to bija 16-17%). Septiņu mēnešu laikā Krievijas iedzīvotāju nostāja stipri mainījusies: 2025. gada augustā bloķēšanas atbalstītāju bija vairāk nekā pretinieku - 49% pret 41%, kamēr virtuālo privāto tīklu (VPN) lietotāju skaits palika nemainīgs. 2026. gada martā 33% aptaujāto norādīja, ka pilnībā ierobežojumiem iebilst, 22% - daļēji. “Aptauja veikta bloķēšanas kampaņas laikā, ieskaitot Krievijas metropoles Maskavu un Sanktpēterburgu, un sāk negatīvi ietekmēt Putina reitingu,” komentē izdevums “Агентство”.
Kremļa un reģionālo administrāciju ierēdņi lolo cerības, ka interneta ierobežojumi nebūs jaunā ikdiena, bet tikai pagaidu situācija. “Ir sajūta, ka mums vienkārši jānogaida,” pastāstīja kāda Krievijas Centrālā federālā apgabala amatpersona. Atbilstoši sabiedriskās domas pētījumu centra (ВЦИОМ) datiem, Putina, valdības un varas partijas “Единая Россия” reitingi martā pazeminājās par 1-2%. Tie joprojām ir augsti, bet stabili kritušies: piemēram, atbilstoši ВЦИОМ datiem, janvārī Putina atzinības reitings bija 75,1%, aprīlī - 67,8%, zemāks fiksēts tikai pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. “Acīmredzot arī Putina Krievijā cilvēkiem ir pacietības robeža, ja reiz par reitinga samazinājumu paziņo prokremliskais ВЦИОМ. Uz jautājumu, kuram politiķim Krievijas iedzīvotāji uzticas, tikai 29,5% aptaujāto nosauca diktatoru, februārī tie bija 32,1%, 2025. gada maijā - 38,3%, un kopš tā laika “uzticīgo” procents samazinājies. Kremļa iemītnieku “iekšējai lietošanai” domātās slēgtās socioloģiskās aptaujas šogad uzrāda katastrofālu Putina un Kremļa varas partijas reitingu kritumu. Tas, protams, nenozīmē, ka rīt tauta “atkal celsies un dosies ieņemt Ziemas pili”, taču pacietība acīmredzami sāk izsīkt,” raksta “Telegram” kanāls “Политика в кругу”.
Krievijā cīnās ar VPN
“Роскомнадзор” (РКН) centieni ierobežot internetu izrādījās visai efektīvi, ja ir runa par lietotājiem, kuri neizmanto starpniekserverus vai VPN. Kad РКН ar jaunu sparu sāka bloķēt lietotāju IP adreses, ārvalstu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, sociālos tīklus un VPN servisus, neveiksmīgo pieprasījumu īpatsvars “Telegram” platformā 9. aprīlī palielinājās no 64% līdz 100%. Krievijas Digitālās attīstības ministrija (Минцифры) lika IT uzņēmumiem un interneta platformām ierobežot VPN lietotāju piekļuvi pakalpojumiem, aizvadītās nedēļas beigās izprovocējot vēl nebijušus Krievijas digitālās finanšu infrastruktūras traucējumus. Izmēģinājumi “kaujas apstākļos” tika nodemonstrēti martā, raksta tīmekļa izdevums “Вёрстка”. Šobrīd bloķēšana notiek īslaicīgi, lokāli un pārsvarā mobilo sakaru tīklos, ar VPN rīkiem internetu lietot joprojām ir samērā droši, tāpēc Mинцифры “iesniegusi priekšlikumus cīņai ar VPN servisiem”. Sākot ar 1. maiju, no VPN lietotājiem Krievijā iekasēs 150 RUR (~ 2 USD) par katru starptautiskās datplūsmas gigabaitu virs 15 GB noteiktā limita. Varas iestādes gatavojas kontroli pastiprināt - no 1. maija par VPN servisu lietošanu draud administratīvais sods.
Digitālā koma: valsts kontrolēts internets vairo nesaskaņas varas koridoros
Putina administrācijas ierēdņi, tā dēvētā iekšpolitikas bloka kuratori sākotnēji iestājās pret globālā tīmekļa ierobežojumiem. Ar Krievijas Drošības padomes akceptu to panāca Federālais drošības dienests (ФСБ), raksta “The Moscow Times”. Kremļa amatpersonas nokļuvušas neērtā situācijā, jo jāatbild par nepopulāru lēmumu sekām, bet publiski vainot un deleģēt atbildību tā dēvētajiem silovikiem iespēju nav, atklāja kāds no tīmekļa izdevuma “Вёрстка” uzrunātajiem avotiem. “Iekšpolitikas pārraugi panikā: lietotāji “čeburnetu” nepērk (sarunvalodā - valsts kontrolēts “suverēnais internets”). Arī vainīgo un atbildīgo nav, neviens to neatbalsta, mēs dzīvojam, ciešamies un gaidām,” komentēja avots. Tikmēr bloķēšana skar pašas amatpersonas. “… nevaru novietot automašīnu: nav tīkla pārklājuma (..) nevaru samaksāt nodokļus: visur vajadzīgs šis sasodītais “Max”, un, kad lejupielādēju, tas nedarbojas!” sūdzējās ierēdnis kādā no Sibīrijas federālajiem apgabaliem. (“Max” - 2025. gadā izveidota Krievijas ziņojumapmaiņas lietotne “Telegram” un “WhatsApp” aizvietošanai.) Daudzi no viņiem iedomājās, ka interneta ierobežojumi skars tikai Maskavu, Krievijas pierobežas un industriālos rajonus, taču realitāte ir cita. “2026. gada martā maskavieši nonāca “digitālajā komā”. Kad pilsētas centrā pārstāja darboties mobilā interneta sakari, metropole paklupa uz līdzenas vietas. Sastinga preču piegādes roboti, nestrādāja taksometri un termināļi kafejnīcās - piecu dienu laikā Maskavas biznesam tas izmaksāja kādus 65 milj. USD. Taču biedē nevis finansiālie zaudējumi, bet tehnoloģijas, ar kurām to iespējams panākt. Maskavieši pēkšņi sastapās ar interneta “baltā saraksta” sistēmu - cenzūras mehānismu, kas ļauj piekļuvi tikai iepriekš apstiprinātām vietnēm vai saitēm, bloķējot visu pārējo.
Vainīgi krāpnieki
“Telegram” kanāls “СерпомПо”: “Krievijas vicepremjera Dmitrija Grigorenko ziņojuma laikā Putins pauda milzu izbrīnu par telefonkrāpniecības pieauguma tempiem: atbilstoši Iekšlietu ministrijas datiem, noziegumu skaits esot palielinājies divarpus reizes - no 294 000 2019. gadā līdz 765 000 2024. gadā. Bet kā tas var būt: dzimtene ir drošībā, bet noziegumu skaits pieaug? Biedriem čekistiem ir risinājums - bloķēsim telefonsakarus! Tāpat kā “krāpnieku apkarošanai tiešsaistē”, bet patiesībā, lai cenzētu un kontrolētu mobilo internetu un “Telegram” bloķēšanas kampaņas sākumā. Valsts dome izstrādā likumprojektu pilnīgai visu ienākošo starptautisko zvanu bloķēšanai, ne tikai no Krievijai “nedraudzīgām valstīm”. Tādā gadījumā nāksies demontēt mobilo sakaru bāzes stacijas un pārgriezt optiskos kabeļus, kas savieno Krieviju ar globālo internetu. IT speciālisti apgalvo, ka cita risinājuma VPN servisu pilnīgai atslēgšanai nav, kas ir galvenais digitālās pretošanās rīks Putinam un viņa “čeburnetam”. Pat Kremļa atļautajā “baltajā” internetā krāpnieki nav nekur pazuduši un ātri apgūst “Max”, ko varas iestādes liek instalēt piespiedu kārtā.”
Putina “digitālā Gulaga” antiutopija
Grigorenko skaidroja Putinam, ka 2025. gadā noziegumu skaits informācijas tehnoloģiju jomā Krievijā samazinājies par 12%. “Putins ierosinājis jebkuru “banku un telekomunikāciju operatoru” pasludināt par “paaugstināta riska subjektu”, bet ja internetu atslēgtu pilnībā, noziegumu apkarošanas statistiku rādītājus taču varētu ievērojami uzlabot! Atbildību par krāpšanas apkarošanu varas iestādes vēlas novelt uz uzņēmumiem, piespiest kompensēt cietušo zaudējumu izmaksas, kas acīmredzami beigsies ar sniegto pakalpojumu degradāciju. Iedzīvotājiem būs jāgremdējas atmiņās par padomju laikiem un atkal jāzvana no telefona būdiņām, pēc mobilā interneta bloķēšanas izskanējuši arī priekšlikumi par “interneta kabīnēm”. Rēķinu apmaksai Putina pavalstnieki stāvēs rindās valsts krājbankās, lai pie reizes iegādātos valdības aizdevuma obligācijas “z operācijai”... Vienlaikus varētu atjaunot talonu sistēmu telefona zvaniem, nacionālajai lietotnei “Max” un suverēnajam “čeburnetam biedra majora” uzraudzībā,” drūmi ironizē “СерпомПо”.
Varas gaiteņos “Telegram” raisa nesaskaņas un šķelšanos
Putina varas struktūrās “Telegram” kļuvis par strīdus ābolu, Kremlī uzvirmojušas nesaskaņas par platformas nākotni. Kamēr vienā varas koridora galā “skrūves pievelk”, otrā galā platformas dibinātājam Pāvelam Durovam “miedz ar aci”. Ziņapmaiņa kļuvusi par “pelēko zonu”, kur drošības struktūru amatpersonu un tehnokrātu intereses ir nonākušas pretrunā ar Putina politisko kursu, tāpēc specdienestu uzraudzībā Минцифры tandēmā ar ”Рокомнадзор” turpina to metodiski “žņaugt”, jo “Telegram” ir nekontrolēta platforma un drošības apdraudējums. Arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova ar Putina administrācijas ziņu ieslēgusi “zaļo gaismu” lietotnes izmantošanai vēlēšanu kampaņu norises laikā. Kremlis lieliski saprot, ka “Telegram” šodien ir galvenais propagandas un aktīvā vēlētāja iespaidošanas instruments un platformas aizliegums nozīmē “šaut sev kājā”. Arī Krievijas Federālais pretmonopola dienests (ФАС) nostājies “Telegram” pusē, līdz 2026. gada beigām atliekot sodus par reklāmas izvietošanu platformā. Uzņēmumiem un kanālu administratoriem tiek dota atelpa, signalizējot, ka “strādāt var” un tie drīkst darboties tālāk. “”Telegram” jautājumā Kremlī vienprātības nav,” komentē Putina varas struktūrām tuvais kanāls “Insider-T”. Platformas pilnīga bloķēšana šķiet ne vien maz ticama, bet iekšpolitiski pašnāvnieciska, jo kamēr Aukstā kara laika dzelzs priekškara vietā daži Putina “varas vertikālē” mēģina celt digitālo priekškaru, citi “Telegram” izmanto kā valsts galveno politiskās propagandas platformu.
“Telegram” dibinātājs aicina uz “digitālo pretestību”
Savukārt “Telegram” dibinātājs Pāvels Durovs Krievijas iedzīvotājus platformā uzrunāja, uzsverot digitālās pretošanās nozīmi. Par spīti bloķēšanai, ikdienā ar VPN Krievijā “Telegram” turpina izmantot 65 miljoni lietotāju, no tiem vairāk nekā 50 miljoni aktīvi izmanto ziņojumapmaiņu. Gadiem ilgi varas struktūras piekļuvi VPN mēģināja ierobežot, taču pasākumi izraisīja nopietnu banku krīzi - šo kampaņu laikā par vienīgo maksāšanas līdzekli visā valstī kļuva skaidra nauda. Kas līdzīgs bija vērojams Irānā, kur pēc masu protestiem “Telegram” tika bloķēts 2018. gada aprīlī. Lietotnes aizliegums tikai mudināja cenzūru apiet - vairāk nekā 50 miljoni irāniešu turpina izmantot “Telegram” caur VPN. Irānas valdība centās piespiest iedzīvotājus pāriet uz valsts kontrolētām saziņas platformām, taču rezultātā piedzīvoja VPN lietošanas bumu. Durovs lietotājus Krievijā aicina pretoties absurdiem ierobežojumiem, uzsverot, ka vairāk nekā 50 miljoni Krievijas iedzīvotāju pievienojušies 50 miljoniem “Telegram” lietotāju Irānā, faktiski piedaloties “digitālajā pretestībā”.
Situāciju ar “Telegram” Krievijā droši var saukt par “digitālo pretestību”, raksta “Политика в кругу”. Šis ziņojumapmaiņas pakalpojums daudziem Krievijas iedzīvotājiem kļuvis svarīgāks par citām ārvalstu platformām vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzi lietotāji Pāvelu Durovu uztver kā tautieti, kurš izveidoja “Telegram” par globāla mēroga digitālu projektu. Vairums aktīvo lietotāju par spīti bloķēšanai lietotni nepameta, tieši pretēji - ierobežojumi veicināja strauju apmeklētāju skaita pieaugumu, bet varas elites pārstāvji sāka veidot savus kanālus. Nākamais iemesls ir drošība - lietotāji augstu vērtē privātumu un iespēju brīvi paust savas domas. Pēdējos gados platformu skaits, kas piedāvā šādu aizsardzību, Krievijā ir samazinājies, alternatīvas nav parādījušās, izraisot neuzticēšanos valsts platformām, kas kontrolē lietotāju privāto dzīvi. Daudzi vēlas, lai viņu dati glabātos ārvalstu serveros, nevis nonāktu specdienestu rīcībā.
Piemēram, šķērsojot Krievijas robežu, viedtālruņus pārbauda, procedūra var turpināties daudzu stundu garumā. Vispirms tiek pieprasīta parole, lejupielādēts ierīces saturs, pēc skenēšanas atjaunoti dzēstie dati un lietotnes. Tiek uzdoti jautājumi par politisko nostāju - karu Ukrainā un, piemēram, vai ceļotājs ir sazinājies ar opozīcijas pārstāvjiem ārvalstīs, saņēmis aizdomīgus paziņojumus, ziedojis Ukrainas armijai, “ekstrēmistiem”, var sekot jautājumi par VPN un “Telegram” kanālu abonēšanu. Ja rodas aizdomas vai neatbilstības, pratināšana turpinās, bet pārbaudes procesā viedtālruņos var tikt instalēta izsekošanas programmatūra. Drošības jautājumu eksperti iesaka izmantot “tīrus” tālruņus ar jaunām SIM kartēm, tas attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem, jo robežkontrolē atbilstoši pasu kontroles darbinieku norādījumiem viņus visdrīzāk pārmeklēs kā “neuzticamus”.
Krievija piedzīvo masveida digitālo mobilizāciju, lai aizliegumus apietu, tūkstošiem cilvēku nodarbojas ar VPN un starpniekserveru izstrādi. Durovs apliecināja, ka “Telegram” komanda turpinās pielāgoties situācijai, padarot lietotni drošāku un datplūsmu mazāk neaizsargātu.
Trešais “digitālās pretošanās” iemesls ir bailes no izolācijas, līdzīgi kā Irānā un Afganistānā. Krievijas iedzīvotāji seko līdzi notikumiem pasaulē, slavenību dzīvei, izklaides industrijai un daudz kam citam, izmantojot Krievijā aizliegtus resursus. Arī Krievijas oficiālie mediji ziņu atspoguļošanai izmanto ārvalstu avotus, kamēr tehnoloģiskie ierobežojumi un spēja tos apiet attīstās paralēli. VPN datplūsmu izsekot grūti, pilnīga bloķēšana nav iespējama, bet Kremlī joprojām nav vienprātības saistībā ar sodiem par VPN lietošanu.
“Čeburnets” nerullē
Līdz ar augošo sociālo spriedzi maz ticams, ka Krievijas varas iestādes interneta lietotājiem sāks piemērot pārlieku bargus sodus. “Tas ir bunkura iemītnieka Putina un viņam tuvo senilo stagnātu sapnis, kuri tic, ka 21. gadsimta Krievijā ar totālu kontroli, represijām un ārēju izolāciju globālo tīmekli iespējams aizvietot ar “čeburnetu”, ka iespējams izveidot “digitālo Gulagu” - bez tiesībām, brīvībām un konkurences. Tas notiek cerībā, ka šādā sistēmā viņu pēcnācēji - “jaunā aristokrātija” - sazagtās bagātības nosargās. Mēģinājumi īstenot šo čekistu antiutopiju Krievijai izmaksās dārgi, neizbēgami sekos pagrimums un sabrukums. Lai gan, spriežot pēc Kremļa valdnieku neprāta un nekompetences, tam visam vajadzētu izbeigties daudz ātrāk. Nabadzība, bezcerība un aizliegumi, bezjēdzīgā kara pekle, kas sadedzina ne vien cilvēku dzīvības un materiālos resursus, bet arī Krievijas tagadni un nākotni, pārsniedz jebkāda saprāta robežas. Ko izlems Kremlis? Vai viņi sapratīs, ka pienācis laiks grožus atlaist un, pats galvenais, izbeigt karu Ukrainā? Nē, viņi acīmredzot turpinās pievilkt skrūves cerībā, ka arī šoreiz tiks sveikā,” secina “СерпомПо”.
Pārmaiņas Krievijā nenosaka ārēji faktori, bet Kremļa klanu cīņas. “Krievijas jauno kursu veidos tehnokrātu un vadošo uzņēmēju grupa, kas nogurusi no kara un, vadoties no racionāliem ekonomiskiem apsvērumiem, cenšas normalizēt attiecības ar Rietumiem,” piebilst “Telegram” kanāls “Бедный Рюрик”. Tikai viņi spēs pretoties Kremļa “siloviku” klanam, kuriem karš Ukrainā kļuvis par biznesa projektu ar iespējām atcelt likumus, būvēt jaunu dzelzs priekškaru un ierobežot pilsoņu tiesības.
