ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir izraisījis skarbu, globālu ekonomikas krīzi, un daudzi eksperti, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, nebeidz atkārtot frāzi, ka, pat ja šodien karš tiktu pārtraukts, normālā situācijā necik drīz neatgriezīsimies. Taču neizskatās, ka šis karš grasītos beigties.
Savdabīgs ASV gājiens ir “izreketēt reketieri” - tagad Hormuza šaurums, caur kuru pirms kara virzījās 20% pasaules jēlnaftas un 35% no pasaules pa jūru transportētās naftas, ir nobloķēts dubultīgi - ne vairs tikai Irāna, bet arī ASV nelaiž tam cauri kuģus.
Ja Tramps nožāvājas, birža uzreiz reaģē
Globālais tirgus burtiski skatās mutē ASV prezidentam Donaldam Trampam un ar jūtamām izmaiņām reaģē uz katru viņa izteicienu. Kad viņš pasaka kaut ko labu un cerīgu, jēlnaftas cenas pazeminās; kad viņš pauž ko draudīgu un drūmu, cenas uzreiz kāpj debesīs.
Kad Tramps izteicās, ka naktī iznīcinās “veselu civilizāciju”, jēlnaftas cena uzlēca virs 114 dolāriem par barelu, bet nākamajā dienā, 7. aprīlī, kad viņš pavēstīja, ka būs 10 dienu pamiers ar Irānu, jēlnaftas cena kritās par 18%.
Šīs nedēļas sākumā, kad vēl nav saprotama turpmākā notikumu gaita Tuvajos Austrumos, bet ir parādījušās cerības uz ASV un Irānas sarunām, jēlnaftas cena ir svārstījusies ap 96-98 dolāriem par barelu. Pirmdien naftas cenas pieauga par 6%, jo nebija skaidrs, vai un kā risināsies sarunas starp ASV un Irānu. Tomēr cenas bija zem sesijas augstākajiem rādītājiem pēc tam, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) pazemināja pieprasījuma pieauguma prognozi otrajam ceturksnim, atsaucoties uz notikumiem Tuvajos Austrumos.
Nafta drebina visu dzīvi un visur
Jēlnaftas cena lielā mērā ietekmē visas preces visās nozarēs - benzīna, dīzeļa, gāzes, plastmasas, minerālmēslu utt. cenas. Traki sadārdzinājusies ir aviācijas degviela, kuras tonna atkarībā no reģiona maksā 1600-1900 dolāru. “NSTOpinion” markas reaktīvās degvielas cena pirms kara sākuma bija aptuveni 830 ASV dolāru par tonnu, bet aprīļa sākumā pārsniedza 1800 ASV dolāru par tonnu un pagājušajā nedēļā joprojām bija 1786 ASV dolāri.
Tas nozīmē, ka lidošana būs dārgāka, reisu skaits mazāks un aviokompānijas, tajā skaitā Latvijas nacionālo “airBaltic”, gaida grūti laiki.
Jēlnaftas cena pasaules biržā nemēdz mirklīgi korelēties ar degvielas biržas cenām un pēc tam ar benzīna un dīzeļa cenām degvielas uzpildes stacijās. Kad biržās cena kāpj, degvielas uzpildes stacijās tā kāpj, taču, kad cena biržās pazeminās, mazumtirgū tā paliek uz vietas. Tas kaitina gan patērētājus, gan politiķus ne tikai Latvijā. Vācijā ministri ir nebalsī bļāvuši uz mazumtirgotājiem, visu ko draudējuši un ir aizliegts paaugstināt cenu biežāk nekā reizi diennaktī - pusdienlaikā, taču degviela turpina būt viena no visdārgākajām ES.
ES pēc kara sākuma dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka nekā benzīns, lai gan benzīna ražošana, loģistika, glabāšana pārsniedz dīzeļa izmaksas. Tas tāpēc, ka ES benzīnu ir varējusi saražot vairāk par iekšējo pieprasījumu un eksportējusi, bet dīzelis ir bijis jāimportē. Normālos laikos dīzelim jābūt un tas ir lētāks, bet riska laikos tas kļūst dārgāks par benzīnu.
Dīzeļdegvielas cena Latvijas uzpildes stacijās pārsniedz divus eiro par litru, taču ir valstis, kur tā ir ap 2,40 - Vācija, Nīderlande, Dānija. Ir arī dažas valstis, kur tā ir salīdzinoši lēta - Bulgārija, Malta, Ungārija. Atšķirībā no iepriekšējās energoresursu krīzes, kas cēlās no kovida un Krievijas kara Ukrainā kombinācijas pirms četriem gadiem un skāra pārsvarā ES, šoreiz krīze ir globāla un attiecas uz pat ļoti no Tuvajiem Austrumiem tāliem reģioniem. No naftas cenu kāpuma pašlaik jau smagi cieš Taizeme, Filipīnas, Vjetnama, Indija, Dienvidkoreja, Pakistāna, Bangladeša.
Ķīna ir elastīga
Uz Ķīnu Hormuza šauruma blokāde atstāj lielu ietekmi, tomēr Ķīnai ir pietiekama elastība - “buferzona”, kas ir krājumi un alternatīvas piegādes. Saskaņā ar pārvaldības un izpētes uzņēmuma “Kpler” datiem, Ķīna ir pasaulē lielākā jēlnaftas importētāja un iepērk vairāk nekā 80% Irānas naftas. Aptuveni 30% no Ķīnas sašķidrinātās dabasgāzes importa nāk no Kataras un AAE, un aptuveni 40% no tās naftas importa tiek vests caur Hormuzu. "Ķīna ir būtiski pakļauta riskam, bet ir elastīgāka," CNBC kanālam saka “Kpler” analītiķis Go Katajama. Saskaņā ar “Kpler” datiem, Ķīnas sašķidrinātās dabasgāzes krājumi februāra beigās bija 7,6 miljoni tonnu, kas nodrošina īstermiņa segumu. Tomēr, ja piegādes pārtraukums turpināsies, Ķīnai būs jākonkurē par Atlantijas okeāna kravām. Šādā gadījumā šī dinamika varētu saasināt cenu konkurenci visā Āzijā, pat ja Pekina izvairīsies no pilnīga piegāžu trūkuma.
ASV un Izraēlas karš pret Irānu ir medusmaize Putinam
Karš izraisīja enerģētikas krīzi, jo naftas un gāzes cenas strauji pieauga pēc tam, kad Irāna faktiski slēdza Hormuza šaurumu. Apvienojumā ar ASV īslaicīgo sankciju atvieglošanu pret Krievijas naftu strauji augošās naftas cenas ir palielinājušas Krievijas budžetu un eksporta ieņēmumus, raksta “Chatham House” fonda analītiķis Timotijs Ešs. “Šie negaidītie ienākumi, visticamāk, palielinās Krievijas spēju uzturēt karu pret Ukrainu. Prezidents Putins ir ieguvis arī lielāku ietekmi, pateicoties savai ietekmei uz pasaules enerģijas tirgiem krīzes laikā. Viņš, visticamāk, cerēs, ka tas varētu mudināt ASV prezidentu Donaldu Trampu mudināt Ukrainu - un Eiropu - pieņemt miera līgumu, kas ir labvēlīgs Maskavai.” Prezidenta Trampa lēmums uzbrukt Irānai februāra beigās nevarēja pienākt Putinam piemērotākā laikā. 2026. gada pirmajos mēnešos Rietumu ekonomiskā taktika pret Krieviju beidzot šķita darbojamies. Tas bija saistīts ar sankciju pastiprināšanu pēdējā gada laikā (ar stingrākām sekundārām sankcijām tiem, kas tirgojas ar lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem), G7 naftas cenas griestu samazināšanu līdz 46 USD par barelu un spēcīgāku reakciju uz Krievijas ēnu flotes tankkuģiem. Rezultātā bija samazinājies gan Krievijas budžets, gan eksporta ieņēmumi no enerģijas. 2026. gada februārī Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) dati liecina, ka Krievijas eksporta ieņēmumi no naftas un naftas produktiem mēnesī bija samazinājušies par 1,5 miljardiem USD līdz tikai 9,5 miljardiem USD - zemākais līmenis kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā. Tajā pašā mēnesī Krievijas naftas eksporta apjomi samazinājās līdz 6,6 miljoniem barelu dienā (bpd), kas ir par 850 000 bpd mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un atkal zemākais līmenis kopš 2022. gada. Šķiet, ka eksporta apjomi ir samazinājušies ne tikai sankciju ierobežojumu dēļ, bet arī Ukrainas bezpilota lidaparātu un raķešu triecienu dēļ Krievijas enerģētikas sektora infrastruktūrai. Saskaņā ar “Reuters” datiem, uzbrukumi Baltijas jūras ostām Primorskai un Ustjlugai, kā arī uzbrukumi Melnajā jūrā, iespējams, samazināja Krievijas naftas eksporta fizisko apjomu pat par 40 procentiem. Tas ietekmēja Krievijas maksājumu bilanci. Saskaņā ar “Emerging Market Watch” datiem, preču tirdzniecības pārpalikums janvārī bija tikai 6,5 miljardi ASV dolāru: aptuveni par trešdaļu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un vairāk nekā par 10 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas ietekmēja arī budžetu: naftas un gāzes ieņēmumi gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 45 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Krievijas deficīts pirmajos divos mēnešos pieauga līdz 1,5 procentiem no IKP, kas ir tuvu visa gada deficīta mērķim - 1,6 procentiem no IKP. Valdība reaģēja, paaugstinot nodokļus, PVN palielinot no 20 līdz 22 procentiem. Tāpēc pirms kara Irānā Putina valdība šķita gatava saskarties ar stingrākiem budžeta ierobežojumiem, ar zemākiem ieņēmumiem, pieaugošām prasībām no militārpersonām un samazinātām rezervēm. Ekonomika jau šķita uz recesijas robežas. Reālais IKP 2026. gada pirmajos pāris mēnešos saruka, un SVF reālā IKP pieauguma prognoze visam gadam bija tikai 0,8 procenti. Taču tieši tad, kad ekonomikas lejupslīde šķita spiežam Putinu izdarīt grūtas izvēles - iespējams, piekāpties Ukrainas miera sarunās -, ASV un Izraēlas karš pret Irānu Putinam dāvāja milzīgu uzvaru. Augstākas naftas un enerģijas cenas, kā arī ASV lēmums atvieglot sankcijas pret Krievijas naftu palielinās Krievijas budžeta un maksājumu bilances ieplūdi. Saskaņā ar “Bloomberg” aprēķiniem, šķiet, ka “Urals” naftas cenas ir trīskāršojušās, un tas varētu viegli palielināt Krievijas naftas un enerģijas ieņēmumus pat par 10 miljardiem dolāru mēnesī. Saskaņā ar “Bloomberg” datiem, nedēļā līdz 5. aprīlim Krievijas naftas eksporta ieņēmumi bija atgriezušies augstākajā līmenī kopš 2022. gada jūnija. Un, saskaņā ar “Reuters” aprēķiniem, ieņēmumi no Krievijas lielākā vienotā naftas nodokļa aprīlī dubultosies līdz deviņiem miljardiem dolāru cenu kāpuma rezultātā. Tas viss ir milzīgs ieguvums Krievijai, dodot Putinam vairāk līdzekļu karam pret Ukrainu.
Amerikas nafta kļūst vērtīgāka
Kopš 28. februāra, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai, ASV etalona jēlnafta no “West Texas Intermediate” (WTI) ir kļuvusi par “stratēģisku aktīvu”, izdevumam “MarketWach” saka Felipe Germini no uzņēmuma “Germini Energy”.
Pēdējā mēneša laikā ir pierādījies, ka “West Texas Intermediate” jēlnafta ir tikpat vērtīga un dažreiz pat vērtīgāka nekā “Brent” jēlnafta. Tas daudz ko pasaka par ASV etalona pieejamību un pieaugošo nozīmi globālajā enerģijas tirgū kopš ASV un Irānas kara sākuma. "Kad aptuveni 20% no pasaules jūras jēlnaftas plūst caur vienu sašaurinājuma punktu un šis sašaurinājuma punkts ir funkcionāli slēgts, "pieejamības" jēdziens tiek pārdefinēts vienas nakts laikā," sacīja brokeru kompānijas “Germini Energy” dibinātājs un rīkotājdirektors Felipe Germini. Viņš norādīja, ka “Brent” jēlnaftas mucām no Persijas līča, Omānas un AAE pēkšņi tiek piemērota riska atlaide, jo ir strauji pieaugušas apdrošināšanas izmaksas tankkuģiem, kas šķērso Persijas līci, un piegādes ir "vienkārši apstājušās". Turpretī WTI mucas atrodas kontinentālajās Amerikas Savienotajās Valstīs un pa cauruļvadiem plūst uz Meksikas līča piekrastes naftas pārstrādes rūpnīcām, sacīja Germini, kurš ir arī informatīvā biļetena "Energy Pipeline" izdevējs vietnē “Substack”. Tās tiek iekrautas tankkuģos Hjūstonā un Korpuskristi Teksasā, "nešķērsojot strīdīgos ūdeņus". “Krīzes apstākļos sauszemes pieeja kļūst par priekšrocību,” viņš teica. “Tirgus to ātri saprata.”
Amerikāņi un krievi gavilē, bet Eiropa birdina asaru
Pārlūkojot pasaules 95. markas benzīna cenas, kādas tās bija 6. aprīlī dolāros, vietnē “Global Petrol Prices”, redzam milzīgās atšķirības, kādas var būt starp dažādiem kontinentiem un valstīm. Ir valstis, kur tās ir stipri zemākas nekā ūdenim - Lībija (0,023), Irāna (0,029), Venecuēla (0,035). Un ir, kur tās ir mežonīgi milzīgas - Honkonga (4,134), Malāvija (3,847).
ASV šī cena ir 1,175. Latvijā šī cena bija 2,132, kas aptuveni tā arī tiešām bija un liecina par to, ka datiem var puslīdz ticēt.
Krievijā - 0,862, Ukrainā - 1,729.
Vidējā cena, kas ir kā “vidējā slimnieka temperatūra palātā”, pasaulē ir 1,48 dolāri.
Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas daudz dramatisma - ja, piemēram, Kubā benzīns maksā 1,295 litrā, bet vidējā alga ir 16 dolāri, tad necik daudz atļauties braukāt ar auto vairs nevar.
Cena, ko maksā galapatērētājs, ir stipri atkarīga no visdažādākajiem apstākļiem - no nodokļiem, no tā, vai valsts iegūst naftu, vai ražo degvielu vai to pērk.
Taču iezīmējas kopējās gaidāmās ekonomikas krīzes aprises, kurās lielā daļa pasaules valstu būs zaudētājas, bet būs arī ieguvējas. Ieguvēja no Tuvo Austrumu kara un krīzes ir Krievija, kura tagad atkal pelna un var naudu izmantot karam pret Ukrainu. Ieguvējas ASV, kurām, kā redzam, ir bijis izdevīgi uzpumpēt savas jēlnaftas vērtību pasaules tirgū - ASV naftas etalons ir kļuvis vērtīgāks par Eiropas etalonu “Brent”. Trampam gan vēl liels darbs priekšā, lai saviem vēlētājiem panāktu atpakaļ benzīna cenu zem viena dolāra par litru.
Liela zaudētāja ir Dienvidaustrumāzija, bet ne Ķīna, kura sēž upes krastā un noskatās, kā garām peld naidnieku līķi. Bet skumīga zaudētāja ir Eiropas Savienība, kurā ir arī tāda valsts kā Latvija. Psiholoģiskā robeža divi eiro par dīzeļa litru pie mums un vēl arī vairāk nekā 15 Eiropas valstīs tika pārkāpta bez bēdu un tagad var traukties augšup - uz trim eiro. Necik turīgu nākamību tas mums nesola, jo cenas augs visam, bet attīstība iekšzemes kopprodukta izteiksmē var drīz kļūt negatīva.
Šī krīze solās būt smagāka nekā iepriekšējā pirms pieciem gadiem, un var piepildīties tās prognozes, kuras nepiepildījās pagājušajā reizē - atsevišķos Āfrikas un varbūt arī Āzijas reģionos var izcelties reāls bads. Tātad jaunas izmisušu ļaužu masas ar laiviņām un kājām uz Eiropu.
Ļoti jābažījas, kā ar tādiem izaicinājumiem tiks galā Latvijas politiķi, kam sanāk soļi greizi un reizēm deja visai kleina.
