Pirms divdesmit gadiem Grīziņkalns bija drūms un bīstams rajons Rīgā, kur pa ielām klīda zagļi, prostitūtas, alkoholiķi un narkomāni. Daudzas ēkas bija nolaistas un apdrupušas.
Pirms 18 gadiem Grīziņkalnā sāka darboties sporta un veselīga dzīvesveida entuziasti un Raimonds Elbakjans. Bijušais basketbolists nodibināja starptautisku jauniešu kustību “Ghetto Games”, vāca līdzekļus jauniešu sportam, organizēja sporta nodarbību laukumus un masu sporta pasākumus.
Šobrīd Grīziņkalnā, pateicoties “Ghetto Games”, notiek ielu basketbola, futbola, florbola spēles un “gladiatoru cīņas”, pulcējas daudz jauniešu, Grīziņkalns ir absolūti pārvērties, un rajons ir kļuvis par tādu, kur cilvēki grib dzīvot, ēkas tiek renovētas, nekustamā īpašuma vērtība ceļas, un apkaime ir kļuvusi, kā angļi saka, “posh” - par prestižu dzīves vietu.
Nav labi, ja tautai labi
Tas viss dažiem ļoti nepatika. Tas nepatika tieši tiem, kuri vēlas, lai mūsu tauta kļūtu aizvien vārgāka, nevarīgāka, liberālāka, iecietīgāka, iekļaujošāka, pakļāvīgāka svešajiem ienācējiem.
Tas nepatika 2022. gada nogalē dibinātajai biedrībai “Grīziņkalna apkaimes biedrība” ar biedrības dibinātāju, šobrīd koalīcijā esošās partijas “Progresīvie” Rīgas domes deputāti Martu Kotello priekšgalā. Marta Kotello līdz pašvaldību vēlēšanu beigām reģistrēta Grīziņkalna biedrībā gan kā izpildinstitūcijas locekle, gan dibinātāja. To apstiprina “Lursoft” apkopotā Uzņēmumu reģistra datu bāze.
Biedrība administratīvajā tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu anulēt Rīgas domes un ielu sporta biedrības “STREETBASKET” līgumu par Grīziņkalna izmantošanu ielu sporta vajadzībām. Līdz ar juridiskās palīdzības sniedzēja piesaisti vienā mirklī sagribējās arī naudiņu, un prasībai pievienojās lūgums par naudas piedziņu no jauniešiem, ielu sportistiem, veselīgā dzīvesveida piekritējiem. Grīziņkalna biedrības pārskats par 2024. gadu liecina, ka tiesvedībai pret veselīgā dzīvesveida piekritējiem ir sponsori, kuri formāli skaitās kā biedrības anonīmie kreditori. Apgabaltiesas sprieduma teksts vedina domāt, ka šie gada pārskatā minētie anonīmie ziedotāji cerējuši no jauniešiem pietiesāt zaudējumus, lai segtu sava labvēļa izdevumus tiesvedībā.
Vēlme uzurpēt tiesības runāt tautas vārdā
Pirms atspoguļot tiesas redzējumu, kādēļ taisnība ir veselīgā dzīvesveida piekritējiem, nevis ne pārāk saprotamo interešu aizstāvjiem, kuri uzurpējuši tiesības runāt visu Grīziņkalna iedzīvotāju vārdā, vērtīgi ir zināt, kā oficiāli sevi savos statūtos postulē pati Grīziņkalna biedrība: biedrības uzdevumi ir: veicināt Grīziņkalna apkaimes kā zaļas, sociāli iekļaujošas un drošas vides veidošanos; izstrādāt un īstenot pasākumus Grīziņkalna apkaimes vides un infrastruktūras pilnveidošanai un aizsardzībai; veicināt Grīziņkalna kā svarīgas Rīgas pilsētas sastāvdaļas turpmāko attīstību un sekmēt apkaimes kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu; organizēt pasākumus apkaimes iedzīvotāju saliedēšanai un izglītošanai utt. Respektīvi, biedrības statūtos ir teikts precīzi tas, ko veic un jau ir paveikuši ielu sportisti, turklāt par saviem un savu atbalstītāju līdzekļiem.
To visu ir vērtējusi arī tiesa un secinājusi: “Tieši pieteicējs (domāts Grīziņkalna biedrība) ir tas, kas vienpusēji atsaucas tikai uz Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju interesēm, nevērtējot tās kopsakarā ar visas sabiedrības ieguvumu. Apgabaltiesa par nepareizu uzskata pieteicēja nostāju, nostādot nekustamā īpašuma pasākumu apmeklētājus pret Grīziņkalna apkaimes iedzīvotājiem. Pieteicējs nav pilnvarots runāt visu Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju vārdā. Apgabaltiesa apšauba, ka neviens Grīziņkalna apkaimes iedzīvotājs neapmeklē sporta laukumus un trešās personas rīkotos pasākumus, bet visi iedzīvotāji ir pret nekustamā īpašuma nodošanu trešajai personai. Šāds pieteicēja uzskats nav pamatots.”
Darbs jauniešu un bērnu labā
Tiesa spriedumā konstatējusi: “Nekustamā īpašuma nodošanas (ielu sportam) nepieciešamība ir pamatota ar trešās personas paredzēto darbību nekustamajā īpašumā jauniešu un bērnu interešu nodrošināšanai. Tādējādi ir konstatējams leģitīms mērķis Lēmuma pieņemšanai. Tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka trešās personas darbība tās mērķu sasniegšanā ir pārliecinoša un tiek ļoti augstu vērtēta. Tostarp Valsts probācijas dienests, ņemot vērā trešās personas darbību saistībā ar probācijas klientu sociālo iekļaušanu, veselīga dzīvesveida vecināšanu, iesaistīšanu neformālās izglītības aktivitātēs, brīvprātīgā darba popularizēšanu un veicināšanu, sabiedrības informēšanu, kur tiek mazināti aizspriedumi par notiesātām personām, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, - sadarbojas ar trešo personu. Tas norādījis tostarp uz trešās personas attiecīgās darbības ilgtspējas rezultātu (lietas 1. sējuma 176. lapa). Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss ir norādījis, ka “Ghetto Games” 15 gadu garumā ir devusi būtisku ieguldījumu Latvijas basketbola attīstībā, sekmējusi jauniešu pievēršanos sportiskam dzīvesveidam, tās turnīros izauguši olimpiskie un Eiropas čempioni, kā arī pasaules čempionātu medaļu ieguvēji 3x3 basketbolā. Basketbola treneris Aigars Brigmanis norādījis, ka trešās personas sporta laukumos tiek nostiprināta disciplīna, neatlaidība, sportiskais azarts, kopā būšana un cilvēcība, tiek risinātas neskaitāmas sociālas un mentālas problēmas. Apgabaltiesa secina, ka no lietas materiāliem izriet, ka trešās personas darbība ir nepastarpināti vērsta uz bērnu un jauniešu tiesību nodrošināšanu, kas ir visas sabiedrības interesēs, un Lēmuma tiesiskums ir vērtējams tostarp šajā aspektā. Līdz ar to nepieciešamības kritērijs ir saskatāms, un tas ir vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu.
Apgabaltiesai nerodas šaubas par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai. Trešā persona jau ilgstoši darbojas bērnu un līdz ar to sabiedrības interesēs, tostarp atbilstoši Valsts probācijas dienesta norādītajam veic bērnu un pusaudžu sociālo iekļaušanu, veselīga dzīvesveida veicināšanu, iesaistīšanu neformālās izglītības aktivitātēs, brīvprātīgā darba popularizēšanu un veicināšanu.”
Pamanītas rūpes par Grīziņkalna iedzīvotājiem
Tiesas acīm nav palicis nepamanīts apstāklis, ka pieteicēju apgalvojumi ir nepatiesi: “Apgabaltiesa no “Facebook” vietnes komentāriem Grīziņkalna biedrības ierakstam konstatē pilnīgi citu situāciju, tur pārsvarā pausti pretēji viedokļi par pieteicēja darbībām. Piemēram: “Arī es esmu Grīziņkalna iedzīvotāja un pilnībā neatbalstu, ka šādā veidā darbojaties un pārstāvat arī manu viedokli, jo es neatbalstu jūsu rīcību “Ghetto Games” jautājumā. Dzīvoju tieši pie parka, un skaņa dienas laikā ir adekvāta lieta, ja dzīvo pilsētā. Mūzika pasākumos ir iedvesmojoša! Vienkārši pārvācieties uz laukiem un beidziet darboties visu iedzīvotāju vārdā!”; “Es dzīvoju tieši blakus Grīziņkalna parkam un nesaprotu, kur ir problēma. Bērni un jaunieši sporto, ir pasākums. Loģiski, būs mūzika un masas radīts troksnis, bet tas netraucē, jo šis pasākums dara prieku bērniem. Kur es kā Grīziņkalna iedzīvotājs varēju izteikt viedokli par/pret šāda lēmuma virzību, pirms jūs to Grīziņkalna apkaimes vārdā virzījāt? 100+ cilvēki novākušies, uztaisījuši biedrību un lemj par apkaimē notiekošo, vispār nekomunicējot ar pārējiem gandrīz 12K apkaimes iedzīvotāju. Jums nav ne jausmas, ko apkaimes iedzīvotāji vēlas, jo jūs to neprasāt! Jūs mazā grupiņā novācaties pieņemt muļķīgus lēmums un prezentējat tos kā visas apkaimes vēlmes. Nomainiet nosaukumu un neapkaunojiet Grīziņkalnu! Nesaprotu, kā jums pašiem nav kauna par izdarīto!”; “Dzīvoju Grīziņkalnā 15 gadus, priecājos par pasākumiem gan “Ghetto Games”, gan “Daugavas” stadionā, gan skeitparkā! Nakts mieru traucē dzērāju saieti un skandāli uz ielas! Šajā jautājumā neatbalstu biedrības gājienu!”; “”Varoņi” Kā pašiem nav kauna, tas ir praktiski vienīgais jēgpilnais pasākums Rīgā, kur jauniešiem savākties, iepazīties, kvalitatīvi pavadīt kopā laiku un kur viņi iet labprātīgi. Tie pasākumi vai tad notiek naktī? Cik zinu, tad nē! Kur tieši ir problēma? Šie tipāži laikam ir tie paši, kuriem traucē ātro palīdzību sirēnas, “un vai tad tiešām nevar braukt bez tām””. Apgabaltiesai nav īsti saprotams, ko pieteicējs grib panākt ar Lēmuma atcelšanu, jo lietas izskatīšanas gaitā vairākkārt tika apliecināts, ka pēc būtības pieteicējam nav iebildumu par to, ka nekustamais īpašums tiek izmantots bērnu un jauniešu sporta vajadzībām.”
Naudiņu sagribējās
Šajā tiesvedībā juridiskās palīdzības sniedzējs Grīziņkalna biedrībai ir advokātu birojs “Sorainen”. Spriedumā administratīvā apgabaltiesa ir pilnībā noraidījusi biedrības “Grīziņkalna apkaimes biedrība” pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu - 18 043,28 eiro.
Tiesas spriedumā lasāma norāde uz lietas iztiesāšanas gaitā atklāto, ka, iespējams, “pieteicēja lūgums par zaudējumu atlīdzināšanu un tam pievienotie rēķini tika iesniegti tiesā divas dienas pirms 2025. gada 10. janvāra tiesas sēdes, tādējādi rupji pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 150. panta ceturto daļu, kā arī, ņemot vērā elektronisko datņu (lūgums un rēķini iesniegti elektroniskā formātā) metadatus, var secināt, ka minētie rēķini ir sagatavoti ar atpakaļejošu datumu, kas dod pamatu apšaubīt to patiesumu”.
Jāsalīgst miers un jādzīvo tālāk
Raimondam Elbakjanam vaicājām, ar kādām sajūtām viņš uztver administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
“Es vienmēr esmu rīkojies ar pārliecību, ka kustēties pašam un kustināt citus, veidot pozitīvas emocijas ir labi. Taču tiesas procesā nācās saskarties ar tādu kā strupceļu un klausīties pretējo pusi, ka balts ir melns, bet melns ir balts, ka tas, kas ir labi, nav labi, bet ir vēl kaut kā citādi labi,” sacīja Raimonds Elbakjans.
“Bet tad atkal pamostos un saprotu, ka jāturpina strādāt. Taču pakausī elpo šī tiesas būšana. Ja rajona tiesa varēja lemt, ka pretinieku pieprasījums tiek paturēts spēkā, tad sāk zust pamats zem kājām. Bet šis spriedums, kas bija apgabaltiesā, man lika noticēt, ka tomēr viss ir kārtībā - ar pasauli viss ir kārtībā, ar mani viss ir kārtībā un ka spēsim iet kādā jēdzīgā virzienā.”
Raimonds Elbakjans pastāstīja, ka organizatori no savas puses ir ieguldījuši lielu darbu, lai novērstu lieko trokšņu izplatīšanos. “Mēs skaņu slēdzam iekšā tikai, kad tas nepieciešams. Tā neskan kā pavadošā mūzika pie kādiem montāžas darbiem. Vakaros ap pusdesmitiem vai desmitos slēdzam skaņu ārā, izņemot atklāšanas vai “slam dunk” konkursu finālus. Tas nav pat vienpadsmitos, kā ir likumā, bet vienkārši respektējot apkārtējo iedzīvotāju vēlmes pēc naktsmiera - gan tos, kuri ir pēc pārliecības par “Ghetto Games”, gan tos dažus, kuriem šķiet, ka tas, ko mēs darām, ir nejēdzīga nodarbe,” pauda Raimonds Elbakjans.
Runājot par turpmāko vēlamo notikumu attīstību, Raimonds Elbakjans sacīja: “Es ļoti ceru, ka šī Grīziņkalna apkaimes biedrība spēs kā sportisti pēc spēles atzīt zaudējumu un mēs paspiedīsim viens otram roku un dzīvosim tālāk. Es aicinu Grīziņkalna biedrību nākt komandā un izmantot Grīziņkalna sporta bāzes infrastruktūru, lai veidotu savus pasākumus un domātu, ko labu var izdarīt sabiedrībai. Lai kas tur nebūtu noticis vakardien, mums tādā mazā valstī, kāda esam, jāsaprot, kā varam veidot dialogu. Kad biju pusaudzis, man šķita, ka ieslēgt skaļu mūziku vēlā vakarā nav nekas slikts, taču tagad man vairs tā nešķiet - es arī neuzskatu, ka jātraucē ļaužu naktsmiers. Taču, ja vasarā, visas vasaras laikā kādas trīs reizes notiek kāds skaļš pasākums un tas nepārkāpj likumu... Man šķiet, ka tas ir pieņemami.”
Runājot par iespējamām advokātu mielēm, kuri tomēr gribēs naudu no sportistiem izdabūt, Raimonds Elbakjans to komentēja tā: “Tas ir diezgan interesanti. Sākumā advokātu birojs bija paziņojis, ka atbalsta Grīziņkalna apkaimes biedrību pro bono (bez maksas), taču pēc tam šāda ziņa tika izdzēsta. Bet nu jā - ar to, ka lieta varbūt vēl nav beigusies, nākas rēķināties. Sākumā jau lieta nebija par skaņu. Sākumā nāca pārbaudīt, kāda ir piekļuve objektiem. Pēc tam mums pārmeta, ka aicinājums ziedot vienu eiro ir maksa, nevis aicinājums ziedot. Un bija vēl visāda piekasīšanās. Es īsti nesapratu, vai tas mērķis bija pārņemt savā pārziņā “Ghetto Games” saimniecību vai arī tā bija reklāmas kampaņa vienai personai pirms pašvaldību vēlēšanām.”
Grīziņkalna biedrība domā, ko darīt tālāk
Vaicājām Grīziņkalna apkaimes biedrībai, kāda būs tās turpmākā rīcība, vai apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts; kā biedrība norēķināsies ar juridiskās palīdzības sniedzēju, jo tiesa noraidījusi prasību piedzīt naudu no atbildētāja, bet Grīziņkalna apkaimes biedrībai, kā rāda gada pārskats, naudas līdzekļi ir ar mīnusa zīmi; kādēļ tiesai iesniegti rēķini divas dienas pirms 2025. gada 10. janvāra tiesas sēdes, kādēļ minētie rēķini ir sagatavoti ar atpakaļejošu datumu?
No biedrības valdes saņēmām šādu atbildi: “Šonedēļ Satversmes tiesa un administratīvā apgabaltiesa nonākušas pie pretējiem secinājumiem jautājumos par iedzīvotāju tiesībām neciest no izklaides trokšņa. Patlaban Biedrība iepazīstas ar spriedumu un izskata iespēju iesniegt kasācijas sūdzību Senātā, kas ir gala instance. Līdz ar to šobrīd vairāk komentārus nevaram sniegt.”
Biedrības dibinātājai Martai Kotello vaicājām, kāda būs Grīziņkalna biedrības turpmākā rīcība, vai apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts; kā biedrība norēķināsies ar juridiskās palīdzības sniedzēju, jo tiesa noraidījusi prasību piedzīt naudu no atbildētāja, bet viņas pārstāvētajai biedrībai, kā rāda gada pārskats, naudas līdzekļi ir ar mīnusa zīmi; vai darbošanās Grīziņkalna apkaimes biedrībā un arī tās izpildinstitūcijā palīdzēja uzvarēt notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Atbildi līdz publikācijas gatavošanas noslēgumam nesaņēmām, bet turpinām gaidīt. Gaidām arī atbildes no uzrunātajiem Rīgas domes politiķiem.
