ASV bruņotie spēki pēc prezidenta Donalda Trampa rīkojuma uzsākuši Irānas ostu blokādi. Tas noticis pēc tam, kad ASV un Irānas miera sarunas noslēdzās bez vienošanās, ziņoja “Al Jazeera”. Irāna piedraudējusi ar atbildes triecieniem ASV un tās sabiedroto spēkiem Persijas līcī.
ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) uzsver, ka blokāde attiecas tikai uz kuģu satiksmi Irānas ostās Persijas un Omānas līcī un netraucēs citu valstu kuģu kustībai Hormuza šaurumā. Militārā operācijā piedalās vairāk nekā 10 000 militārpersonu, desmitiem karakuģu un lidmašīnu. ASV avoti ziņo, ka blokāde pārrauta nav, citi avoti apgalvo, ka kopš operācijas sākuma daži kuģi no Irānas ostām caur šaurumu tomēr izgājuši. Teherāna piedraudējusi ar atbildes triecieniem ASV sabiedroto ostām reģionā, ja šaurums netiks atvērts brīvai kuģošanai, un saistībā ar mīnu apdraudējumu ziņojusi, ka izmantos alternatīvus piegādes maršrutus. Ķīna blokādi nosaukusi par “bīstamu un neapdomīgu”. Lielbritānija paziņojusi, ka blokādei nepievienosies, bet pievērsīsies atmīnēšanas darbiem reģionā. Naftas cenas pēc blokādes sākuma piedzīvoja kāpumu, vēlāk nedaudz stabilizējās zem 100 USD par barelu. Šauruma slēgšana vai apdraudējums ir būtisks risks pasaules ekonomikai, energoresursu piegādēm un ievērojami ietekmē pasaules naftas cenas, jo tas ir galvenais no Persijas līča valstīm uz Āziju un Eiropu eksportētās naftas maršruts. Pirms konflikta Hormuza šaurums bija pasaules nozīmīgākais naftas tranzīta koridors, nodrošinot aptuveni 20% pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Pašlaik situācija saglabājas saspringta, lai gan pastāv iespēja, ka miera sarunas Islamabadā varētu atsākties jau šīs nedēļas laikā, ziņoja BBC.
ASV paziņojumi un plāni
Tramps par ASV Hormuza šauruma blokādi paziņoja 12. aprīlī platformā “Truth Social”: “No šī brīža pasaulē labākie ASV Jūras spēki sāks bloķēt visus kuģus, kas mēģinās ienākt vai iziet no Hormuza šauruma.” Amerikāņu armija meklēs un aizturēs kuģus, kas ir samaksājuši Irānai par caurbraukšanu: “Neviens, kurš maksā nelegālas nodevas, vairs nevarēs droši iziet atklātā jūrā (šķērsot Hormuza šaurumu).” Amerikas prezidents solīja attīrīt šaurumu no mīnām un brīdināja “par nežēlīgu atbildi jebkādiem iespējamiem uzbrukumiem”.
“CENTCOM spēki sāks bloķēt jūras satiksmi Irānas ostās 13. aprīlī plkst. 10.00 pēc vietējā laika,” platformā “X” precizēja ASV Bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības Tuvajos Austrumos preses dienests. Pēc ASV paziņojumiem Irānas varas iestādes apgalvoja, ka pilnībā turpina kontrolēt situāciju šaurumā. Eiropas politiķi Trampa skarbo retoriku kritizēja: ES ir energoatkarīga, un pašreizējā situācija atgādina 2022. gada krīzi, kad bija jāatsakās no Krievijas naftas un gāzes.
ASV pasākumu plāni: Irānas ostu blokāde, kuģu pārbaude, kas dodas no/uz Irānas ostām vai kuģo ar “aizdomīgu” karogu; aizliegums apdrošināt un fraktēt tankkuģus ar Irānas naftu; “drošības koridori” Saūda Arābijas, AAE, Kuveitas un Kataras naftas tranzītam; īpašos gadījumos tiks noteiktas kuģošanas riska zonas, visi lielie kuģi no tām tiks piespiedu kārtā atgriezti.
Kā tas izskatīsies?
Juridiski tā būs militārā operācija “brīvas kuģošanas nodrošināšanai” bez ANO Drošības padomes mandāta. Galvenais mērķis nav šaurumu slēgt, bet apturēt Irānas naftas eksportu un bloķēt Irānas ostas, nodrošinot ASV sabiedroto Persijas līča valstu tankkuģu kustību. ASV pastiprina armijas grupējumu Tuvajos Austrumos ar trešo pēc kārtas Jūras spēku aviācijas bāzes kuģi “USS George H.W. Bush”. Reģionā jau dislocētas divas ASV aviācijas bāzes kuģu trieciengrupas “USS Gerald R. Ford” un “USS Abraham Lincoln”. Bāzes kuģis “George Bush” sākotnēji bija paredzēts, lai aizstātu “Gerald Ford”, taču misija tika pārskatīta, izvēloties uzreiz trīs aviācijas bāzes kuģu trieciengrupu izmantošanu. Reģionā izvietoti “Aegis” klases kaujas kuģi, kreiseri ar pretgaisa/pretraķešu aizsardzību, bruņoti ar “Tomahawk SLCM” (spēj sasniegt mērķus 1600-2500 km attālumā) un Lielbritānijas, Francijas un citu sabiedroto fregates. Operācijā tiks iesaistīta tālas darbības aviācija: bumbvedēji “B 1B” un “B 52” ar spārnotajām raķetēm, kas spēj sasniegt mērķus Irānā vismaz 1000 km attālumā no piekrastes. ASV Centrālās pavēlniecības operacionālo spēju pastiprinājumam ar desanta kuģi “USS Boxer” ieradīsies ASV Jūras kājnieku spēku korpusa ātrās reaģēšanas 11. ekspedīcijas vienība.
Kāda būs Teherānas atbilde?
Ar asimetrisku karadarbību jūrā. Irānai jau izdevās ar raķetēm, droniem un mīnām kuģošanu Hormuza šaurumā faktiski pārtraukt. Piesaistot Jemenas, šiītu grupējumu un citu sabiedroto atbalstu, Irāna “riska zonu” var paplašināt, bloķējot Bab el-Mandeba šaurumu, kas savieno Sarkano un Arābijas jūru, palielinot apdrošināšanas izmaksas un piegādes termiņus daudzos kuģošanas maršrutos. Šaurums nodrošina 12% pa jūru transportētās naftas un 8% sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tranzīta. Pirms konflikta caur Hormuza šaurumu plūda līdz pat 20% pasaules naftas, un pat daļēja blokāde apturēja kuģu satiksmi un traucēja loģistiku. Vienlaicīga Hormuza un Bab el-Mandeba bloķēšana nozīmētu vismaz 30% pa jūru transportētās naftas piegādes apjoma samazinājumu. Tramps faktiski pasludinājis ap simt un vairāk kuģu kontroli diennaktī - kvazimilitāru, daļēju blokādi. Katra kuģa pārbaude ir fiziski neiespējama. Savukārt Irāna paudusi gatavību uzskatīt jebkuru ASV rīcību reģionā par pamiera pārkāpumu un draud turpināt triecienus infrastruktūrai.
Energoresursu piegādes un cenu šoks
Tirgi reaģēja zibenīgi: nedēļas sākumā reālā (spot) naftas cena pārsniedza 140 USD par barelu, “Brent” markas jēlnaftas cena - 100 USD par barelu, cenu kāpums kopš konflikta sākuma Tuvajos Austrumos ir vismaz 40%. ASV dolārs nedaudz nostiprinājās, militārās industrijas un ogļūdeņražu uzņēmumu akcijas pieauga, aviācijas un rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu akcijas piedzīvoja kritumu.
Pirmdien Ziemeļjūras “Forties” markas jēlnaftas spot cena sasniedza 148,87 USD par barelu, sasniedzot rekordu un pārsniedzot 2008. gada maksimumu, atsaucoties uz LSEG (London Stock Exchange Group) datiem, ziņoja “Reuters”. Fiziskās (reāli pieejamās) naftas piegādes cenas Eiropā 13. aprīlī pieauga līdz rekordaugstajiem 150 USD. Globālo naftas tirgu pārņēmusi trauksme un konkurence par jēlnaftas kravām. Pēc Hormuza šauruma blokādes tirgus potenciāli var zaudēt 1,8-2 miljonus barelu Irānas naftas dienā, alternatīvie maršruti tos pilnībā kompensēt nespēj, bet tirgus dalībnieki jau 2026. gadā prognozē naftas piegādes deficītu.
Naftas trūkums nav vienīgā problēma. Marta sākumā pēc Irānas uzbrukumiem daļēji tika pārtraukta LNG ieguve un hēlija ražošana Katarā. Eksperti brīdina par hēlija deficītu - Katara ir otra lielākā hēlija ražotājvalsts pasaulē, tirgū šobrīd iztrūkst apmēram 30-33% hēlija, turpinās tā cenu kāpums (150-200%.) Tā kā hēlijs ir kritiski svarīgs mikroshēmu ražošanas iekārtu dzesēšanai, tostarp mākslīgā intelekta mikroshēmu, MRI iekārtu, dronu un citu komponentu ražošanā, tā trūkums apdraud pusvadītāju nozari. Deficīts sāksies, kas beigsies līgumu termiņi un būs izsmeltas rezerves, komentē “Telegram” kanāls “Полилог. Экспертиза”.
“Vašingtona izvēlējusies eskalāciju apzināti, lai sasniegtu to, ko tai neizdevās panākt pie sarunu galda. Galvenais jautājums, vai ASV blokāde paliks tikai spiediena instruments un nepāraugs tiešā militārā konfrontācijā. Selektīvās kuģu pārbaudes varētu noturēt naftas cenas 100-110 USD robežās, savukārt jebkurš uzbrukums tankkuģiem vai infrastruktūrai izraisīs cenu lēcienu līdz 120 USD un vairāk. Tas apdraudēs piegādes ķēdes Āzijā un palielinās spiedienu uz Ķīnu - galveno Irānas naftas pircēju, kamēr blokādes mehānisms joprojām ir juridiski pretrunīgs,” komentē “Telegram” kanāls “Русский декаданс”.
Cietēji būs visi
Irāna jau sen pielāgojusies dažādām sankcijām, un dažu mēnešu laikā tās ekonomiku sagraut neizdosies. Krīze valstī ir ieilgusi, un pat ja pasliktināsies tiktāl, ka izraisīs iekšpolitisku satricinājumu, pārskatāmā nākotnē tas visdrīzāk nenotiks. ASV izsludināja blokādi starptautiskajos ūdeņos, un sekas izjutīs visi. Tāpēc ASV pastiprinās spiedienu apdrošinātājiem un bankām, lai radītu ilūziju, ka “labāk tur nemaz nelīst”, kamēr riskus peļņas gūšanas nolūkā uzņemsies ēnu tirgotāji. Visvairāk cietīs Eiropa, pieaugs Ķīnas, Indijas un visu Āzijas valstu izmaksas, dārgāka kļūs globālā kuģniecība.
Ķīnas aizsardzības ministrs Duns Džuns brīdināja Vašingtonu, ka Ķīnas tankkuģiem jūras blokādi piemērot nevar. Paziņojums ir korekts, ievērojot klasiskās diplomātijas kanonus, uzsverot miera nozīmi un apņemšanos ievērot tirdzniecības vienošanās.
“Русский декаданс”: “Šķiet, ka Tramps cerībā panākt maksimālu ekonomisku kaitējumu pretiniekam atkal ir sajaucis sprintu ar maratonu, taču tas neliks Irānai atteikties no urāna bagātināšanas. Ajatollu režīms jau gadiem ilgi izmanto naratīvu “mēs nepadodamies, mums ir kodolieroči”, un atteikšanās no tā būtu politiska pašnāvība. Savukārt Trampam vai jebkuram citam ASV prezidentam piekrišana kaut vai daļējai Irānas kodolprogrammas demontāžai būtu šāviens sev galvā. Trampa stila rīcība “vai nu mums, vai nevienam” kaitēs pasaules tirdzniecībai, pieaugs inflācija un cenas, turklāt vairos amerikāņu vēlētāju sašutumu.”
Sarunas Pakistānā
Pirms blokādes sākuma 11. aprīlī Islamabadā ar Pakistānas starpniecību norisinājās ASV - Irānas netiešas sarunas. Valstu delegācijas klātienē netikās, sarunas noslēdzās bez vienošanās. Irānas delegāciju vadīja parlamenta spīkers Mohammads Galibafs, amerikāņu - viceprezidents Džeimss Deivids Venss. Puses kara beigu nosacījumus apsprieda vairāk nekā 13 stundas, taču Teherāna nepiekāpās nevienā no desmit prasību punktiem, to vidū bija ASV spēku izvešana no reģiona, kompensāciju izmaksas un visu sankciju atcelšana. Irāna uzskata, ka Amerikas delegācija esot izvirzījusi nesamērīgas prasības, it sevišķi par ieņēmumiem no tranzīta plūsmas Hormuza šaurumā, bagātinātā urāna izvešanu un Irānas tiesībām turpināt urāna bagātināšanas programmu turpmākos 20 gadus: vai nu Irāna pati urānu atdos, vai arī ASV to atņems.
Savukārt Vašingtonas piekrišana Teherānas prasībām nozīmētu ASV kapitulāciju, tāpēc sarunas beidzās ar neveiksmi, turklāt Izraēla jau bija skaidri pateikusi, ka jebkāda veida ASV un Irānas vienošanās neattieksies uz Libānu, kur turpinās kaujas ar šiītu islāmistu organizāciju “Hezbollah”. “Telegram” kanāls “Полилог. Экспертиза”: “ASV - Irānas sarunu kārta kļuva tikai par atelpu: Tramps pavēlēja uzsākt Irānas jūras blokādi, Pentagons reģionā izvieto papildspēkus, un Ķīna, ja var ticēt medijiem, ir sākusi piegādāt Teherānai pretgaisa aizsardzības sistēmas caur trešajām valstīm.”
Svētais Krēsls pret Balto namu
Pieaug arī ASV saspīlējums ar Vatikānu. Janvārī slēgtā sanāksmē augsta ranga ASV amatpersonas, tostarp Pentagona politisko lietu sekretāra vietnieks Elbridžs Kolbijs, draudēja Svētā Krēsla pārstāvim kardinālam Kristofam Pjēram, paziņojot, ka ASV pasaulē var darīt visu, ko vien vēlas, un ka katoļu baznīcai “būtu labāk nostāties viņu pusē”. Kolbijs atļāvās atgādināt par vēsturisko notikumu - Avinjonas gūstu (1309-1377), kad pāvesta rezidenci no Romas pārcēla uz Dienvidfranciju. Draudi bija atbilde Leona XIV uzrunai, kurā viņš publiski nosodīja diplomātijas aizstāšanu ar spēku, norādot, ka “modē atkal ir karš”, ko Baltais nams interpretēja kā naida runu. Lai gan Vatikāns informāciju par tikšanos oficiāli noliedza, pāvests runāja par “visvarenības ilūziju, kas kļūst arvien neparedzamāka un agresīvāka”, un ar rūgtumu atzina, ka “pat Dieva vārds tiek izmantots kara attaisnošanai”. Tā bija atbilde Trampa un ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta izteikumiem par “dievišķo atbalstu triecieniem Irānai”, salīdzinot notriektā amerikāņu pilota glābšanu Irānā ar Kristus augšāmcelšanos. Vatikāns ziņojumus par “draudiem” turpina oficiāli noliegt, taču tikšanās un Pentagona kritikas faktu atzīst.
Trampa stratēģija
ASV prezidents paaugstina likmes, aicinot pirkt “vairāk amerikāņu naftas”, tāpēc blokāde būs selektīva, pretējā gadījumā pārbaudes un “pelēkās flotes” kuģu ar apšaubāmiem karogiem atgriešana vai aizturēšana var izprovocēt vēl lielāku karu. Tramps paļaujas uz tirgus mehānismiem, paniku energoresursu tirgū, aktivizē spiedienu un gaida reakciju cerībā, ka militārs spēks jāizmanto nebūs. Maijā ASV prezidents plāno apmeklēt Pekinu, un visdrīzāk sarunas noritēs ar vadmotīvu “visiem esmu sagādājis nepatikšanas, tagad piekritīsim jauniem noteikumiem, lai nekļūtu vēl sliktāk”. Līdzīga stratēģija bija prezidentam Ričardam Niksonam, un tas beidzās ar atkāpšanos no amata Votergeitas skandāla dēļ. Taču atšķirībā no Niksona Tramps pārņemts ar “madman strategy” jeb trakā politiķa stratēģiju. “Tramps iztēlojas sevi par Jēzu Kristu, sastrīdējies ar Romas pāvestu un sācis Hormuza šauruma blokādi, jo runa nav par Irānu, bet pasaules naftas tirgus kontroli. Taču arī bezgalīga eskalācija nav iespējama: pārējie nepakļausies vien tāpēc, ka ar trako sadarboties ir bīstami. No otras puses, Trampa haotiskajai agresijai ir visai skaidri mērķi, un viņš pie tās pieturas. Galvenais, lai šī stratēģija nejauši neizraisītu trešo pasaules karu,” komentē “Telegram” kanāls “День опричника”.
