Šodien Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī notiek plaši taksometru braucieni/demonstrācijas. Kā teikts akcijas organizētāju paziņojumā: protestējot pret valdības attiekšanos pildīt nozares izvirzīto ultimātu un tās nespēju ierobežot “Bolt” platformas monopolu.
Pasākuma organizētāji plāno, ka Rīgā protesta akcijā piedalīsies ap 500 taksometru vadītāju. Tā kā 500 automašīnu brauciens Rīgas centrā var radīt zināmas neērtības pārējai satiksmei, tad akcijas laikā Rīgas dome noteiks satiksmes ierobežojumus vairākās Rīgas centrālajās ielās un uz tiltiem. Tādēļ pirmdienas rītā un priekšpusdienā Rīgas centrā un Pārdaugavā iespējami satiksmes apgrūtinājumi.
Ikvienas akcijas panākumu pamatā ir skaidri un precīzi formulēti mērķi un iemesli, kāpēc tā tiek rīkota. Protesta akciju organizē četras organizācijas ar gariem nosaukumiem. Tās ir: Taksometru pārvadājumu nozares darba devēju organizācija (TPNDDO), Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācija (LVTNDDO), Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācija (LPKAA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS).
Lūk, kā šo organizāciju paziņojumā formulēti akcijas galvenie mērķi:
1) Nauda garām Latvijas budžetam. Kamēr vietējie uzņēmumi investē autoparkos, uzstāda sertificētus skaitītājus un godprātīgi maksā nodokļus Latvijā, milzīgas komisijas maksas no katra brauciena nonāk tieši Igaunijas uzņēmuma kontos. Latvijas ekonomika zaudē miljonus eiro, kas varētu tikt novirzīti ceļu sakārtošanai un sociālajām vajadzībām.
2) Degvielas strupceļš un “vergu” tarifi. Strauja degvielas cenu kāpuma apstākļos platforma “Bolt” diktē diskriminējošus algoritmus un pazeminātus tarifus, kas nesedz pat legālo pārvadātāju bāzes izmaksas.
3) Licencētā tirgus sagraušana. Profesionāliem taksometru vadītājiem mākslīgi tiek ierobežota piekļuve pasūtījumiem. Tas rada nekontrolētu pašdarbību nozarē, kurā pasažieru drošība tiek upurēta peļņas vārdā, bet pakalpojuma kvalitāte strauji pasliktinās.
Ne velti norādīju, ka mērķu skaidrība ir ārkārtīgi būtiska panākumu atslēga jebkurā jautājumā. Konkrētajā gadījumā protesta deklarētie mērķi varbūt ir lieliski saprotami pašiem organizatoriem, bet lietā neiesaistītajiem tie izklausās visai izplūduši un neskaidri. Kāpēc “strauja degvielas cenu kāpuma apstākļos platforma “Bolt” [var] diktē[t] diskriminējošus algoritmus (?) un pazeminātus tarifus”, bet protestu organizētāji nevar? Kādā veidā taksometru vadītājiem “mākslīgi” tiek ierobežota piekļuve pasūtījumiem? Ko nozīmē - “mākslīgi”? Pārāk jau izklausās pēc prasībām ierobežot konkurentus.
Lai nerastos pārpratumi, uzreiz atzīmēšu, ka netaisos aizstāvēt “Bolt” platformu. Nav šaubu, ka sistēmā ir radušās iekšējās pretrunas, kuras prasās pēc jēgpilna un saprātīga risinājuma. Ja atmetam šādos gadījumos lieko “daiļrunību”, tad protesta mērķis ir nojaušams: jāaizliedz vai vismaz krietni jāierobežo “Bolt” platforma, kā tas citur pasaulē vairāk vai mazāk (parasti mazāk) veiksmīgi ir izdarīts.
Nesen biju Kolumbijā, kur “Bolt” platforma ir formāli aizliegta, bet vietējie iedzīvotāji to plaši izmanto. Līdzīga situācija ir daudzviet citur pasaulē, kur “Bolt” darbojas puslegāli vai pat pilnībā nelegāli. Skaidrs, ka cīņa ar šo konkurentu nav vienīgi Latvijas taksometru kompāniju “galvas sāpe”.
Arī ES līmenī pret to notiek cīņa, uzsvaru liekot uz vadītāju sociālo nodrošinājumu. Proti, tādām platformām kā “Bolt” jānodrošina darbinieku sociālās garantijas, neļaujot tiem palikt pašnodarbināto statusā. Citur, piemēram, Lietuvā, tiek noteikti dažādi ierobežojumi pret autovadītājiem ar trešajās valstīs izsniegtām vadītāju apliecībām. Latvijā šāds efektīvs ierobežojums varētu būt valsts valodas zināšanas noteiktā līmenī.
Var tikai minēt, kāpēc protesta rīkotāji ir izvēlējušies izvairīties no tiešām, konkrētām prasībām pret “Bolt” platformu, tā vietā norādīt mērķus “birokrātiskās labskaņas” valodā. Pieļauju, ka iemesls nav protesta rīkotājiem glaimojošs. Proti, sistēmā nav kārtības arī bez visiem “boltiem”.
Jebkuras zemes, tautas organizēšanas līmeni var uzskatāmi redzēt (novērtēt) satiksmes organizācijā pie lidostām, bet tās sadzīves kultūras līmeni - tirgos. Taksometru pārvadājumos lidostā “Rīga” ilgstoši valdīja “’džungļu likumi”, līdz 2019. gada 1. septembrī tur ieviesa stingru licencēšanas kārtību. Situācija, kad visu taksometru plūsmu pie lidostas regulēja neformālais virsuzraugs Goša vai Žora, it kā bija beigusies.
Taču izpalīdzīgu roku Gošas/Žoras saimniekiem pasniedza Konkurences padome (KP), kura norādīja, ka esošā sistēma nepamatoti bremzējot brīvu konkurenci un ierobežo jaunu spēlētāju (tai skaitā “Bolt” platformas) ienākšanu tirgū. KP uzsvēra, ka prasība pēc specifiskām licencēm tieši lidostai rada monopolstāvokli dažiem lielajiem uzņēmumiem.
Pēc vairākām tiesvedībām un KP atzinuma, ka lidostas noteiktie ierobežojumi nav samērīgi, lidosta “Rīga” bija spiesta mainīt taksometru piekļuves kārtību. 2024. gadā tika ieviesta jaunā kārtība, kura vairs nepieprasa speciālu lidostas licenci. Tā vietā jebkurš licencēts taksometrs drīkst iebraukt un uzņemt pasažierus lidostas teritorijā, ja tie ir gatavi maksāt par iebraukšanu un ievēro pamatnoteikumus.
Teorētiski viss it kā pareizi. Konkurence ir palielinājusies, taisnība ir uzvarējusi. Praksē gan viss nav tik jauki. Tā kā regulāri izmantoju lidostas pakalpojumus dažādās pasaules daļās, tad varu salīdzināt. Nelielo izmēru dēļ situācija lidostā “Rīga” nav salīdzināma ar situāciju pie Nairobi starptautiskās lidostas, bet kopš 2024. gada “jaunās kārtības” ieviešanas (pareizāk sakot, vecās kārtības atjaunošanas) situācija ir gājusi “trešās pasaules” virzienā. Īpaši tas attiecas uz ārzemju tūristiem, kuri nezina vietējo specifiku, attālumus un ir biklāki sarunās ar nosacīto “Gošu”.
Nav noslēpums, ka taksometru bizness un taksometru vadītāja darbs ir visai specifisks un stresains. Cilvēkiem ar vājiem nerviem tur nav ko darīt. Taču tas nenozīmē, ka arī šajā visai skarbajā tirgū nevar iedibināt civilizētu kārtību.
Ja taksometru biznesa organizācijas (viņas arī protesta organizētājas) būtu spējušas šajā tirgū iedzīvināt tādu kārtību, ka cilvēkiem nebūtu pretenziju, tad nav šaubu, ka viņu pusē būtu gan sabiedrība, gan tās valsts pārvaldes struktūras, kas par nozari atbildīgas. Ja šīs organizācijas būtu izpildījušas savu mājas darbu, tad protestētājiem būtu daudz lielāka pretimnākšana un līdzīgas akcijas varbūt nemaz nebūtu jāorganizē. Ja pašu saimniecībā valda kārtība, tad arī nevēlamus “ienācējus no malas” ir vieglāk nolikt pie vietas. Tā ka vispirms būtu jāsāk ar sevi.
