Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars cenšas saglabāt politisko līdzsvaru: sadarbosies ar ES un uzturēs kontaktus ar Maskavu.
Vēlēšanās 12. aprīlī Viktora Orbāna partija “Fidesz” zaudēja Pētera Maģara partijai “Tisza”, kas jaunajā parlamenta sasaukumā iegūs 138, “Fidesz” - 55 no 199 mandātiem. Balsu skaitīšana tiks pabeigta 18. aprīlī, bet jau zināms, ka “Tisza” iegūs konstitucionālu vairākumu. Ungārijas prezidentam jaunievēlētā parlamenta pirmā sēde premjerministra apstiprināšanai jāsasauc 30 dienu laikā pēc vēlēšanām, vēlākais - 12. maijā. Orbāns zaudēja konkurentam, kurš solīja demontēt viņa varas modeli, “Tisza” pārliecinošā uzvara ir Ungārijas iespēja šo sistēmu likvidēt. Taču “Fidesz” sakāve pirmo reizi 16 gadu laikā vēl nenozīmē tās politisku nāvi. “Orbāns zaudējis premjerministra amatu, bet nav zaudējis politisko mantojumu, kas jau sen sniedzas tālu pāri Ungārijas robežām,” komentēja BBC.
Piesardzīgs optimisms
Daudzi eksperti un plašsaziņas līdzekļi Maģara uzvaru uztver arī kā lielu Krievijas diktatora Putina sakāvi: pilnīgu Ungārijas politiskā kursa maiņu, atteikšanos sadarboties ar Krieviju un konflikta beigas ar Eiropas Savienību. Maģara paziņojumi vieš zināmas cerības - pēc uzvaras vēlēšanās preses konferencē 13. aprīlī viņš sacīja, ka Ungārija neliks šķēršļus 90 miljardu eiro palīdzības aizdevumam Ukrainai, taču gaida, ka arī Brisele piešķirs iepriekš solītos līdzekļus Ungārijas ekonomikai. Eiropas Savienība pauda gatavību Ungārijai piešķirt iesaldētos 35 miljardus eiro, un Maģars uzreiz apstiprināja, ka atbalstu Ukrainai nebloķēs, taču uzsvēra, ka Ungārija pati no saviem līdzekļiem Ukrainu neatbalstīs. Topošais Ungārijas premjers gaida, ka vēl esošais premjers Orbāns ES aizdevumu Ukrainai atbloķēs, tiklīdz tiks atsāktas Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu “Družba”, ziņoja “Bloomberg”. “Ungārija vēl nevar atteikties no Krievijas naftas. Piegādes pa cauruļvadu “Družba” ir ārkārtīgi svarīgas. Budapešta cer, ka Ukraina atsāks tā darbību līdz aprīļa beigām,” paziņoja Maģars.
“Pat ja Ungārija aizdevumu apstiprinās, līdzekļu izmaksā nepiedalīsies. Es to apspriedīšu ar Eiropas līderiem, bet uzskatu, ka Ungārijai vajadzētu no tā atteikties. Ungārija atrodas ļoti sarežģītā situācijā. Mēs vairāk nevaram aizņemties, Ungārijas budžeta deficīts kopš 2010. gada ir trīskāršojies,” paskaidroja politiķis.
Eiropas prasības
Eiropas Savienība ir izvirzījusi virkni nosacījumu aptuveni 35 miljardus eiro vērtās palīdzības atbloķēšanai, kas tika iesaldēta Viktora Orbāna iepriekšējās valdības politikas dēļ, laikrakstam “Financial Times” pastāstīja augsta ranga ES amatpersonas un diplomāti, kuri vēlējās palikt anonīmi. Divi Eiropas diplomāti apstiprināja, ka viens no galvenajiem kritērijiem Maģara gatavībai normalizēt attiecības ar ES būs Ungārijas veto atcelšana 90 miljardu eiro aizdevumam Ukrainai un jaunajai sankciju paketei pret Krieviju. Eiropas Komisija gatavojas izmaksāt aizdevumu Kijivai pēc iespējas ātri, lai pēc Ungārijas valdības izveidošanas lēmums netiktu kavēts. Palīdzības atbloķēšana Ukrainai ir tikai viens no nosacījumiem, ko Brisele izvirzījusi jaunajai Ungārijas valdībai apmaiņā pret iesaldēto līdzekļu saņemšanu. Papildus tam ir tiesu sistēmas un drošības dienestu reforma, svarīgāko valsts iestāžu un uzņēmumu vadības nomaiņa, akadēmiskās brīvības nodrošināšana, pretkorupcijas pasākumi un likumdošanas izmaiņas, kas attiecas uz patvēruma meklētāju un migrantu uzņemšanu. No 35 miljardiem eiro, kas paredzēti Ungārijai, aptuveni 18 miljardi eiro ir bloķēti tiesiskuma pārkāpumu, augstu korupcijas risku un tiesu varas neatkarības apdraudējumu dēļ. Aptuveni 17 miljardi eiro no šīs summas ir aizdevumi aizsardzības mērķiem, skaidroja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Ungārijai nebūs viegli
“Rietumu prese salīdzina Maģara uzvaru Ungārijas vēlēšanās ar Berlīnes mūra krišanu, taču viņam priekšā grūti laiki. Ievēlēt eiropeisku politiķi ir par maz, Ungāriju sagaida sarežģīts “attīrīšanās process”, lai tiktu vaļā no Orbāna politiskā mantojuma, un būs jāuzņemas “kolektīvā atbildība”, domājams, kā brīdinājums citām ES valstīm par to, kas var notikt, ja tās iebildīs Eiropas Komisijas un Urzulas fon der Leienas politikai,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
Budapeštas un Briseles konflikts nesākās Orbāna prokremliskās, bet nacionāli orientētās politikas dēļ uzreiz pēc viņa atkārtotas ievēlēšanas 2010. gadā, kas ievadīja jaunu “Fidesz” dominances ēru. ES sankcijas Ungārijai tika piemērotas 2022. gada decembrī, kad EK iesaldēja 2021.-2027. gadā Budapeštai paredzētās 22 miljardu eiro subsīdijas. Tolaik EK lielākās pretenzijas nebija saistībā ar Ukrainu un Krieviju. Eirobirokrāti bija neapmierināti ar Ungārijas tiesu reformu, nevēlēšanos pildīt bēgļu kvotas, ar darbības ierobežojumiem ārvalstu universitātēm, LGBT tiesību jautājumiem un daudz ko citu. “Financial Times” ziņoja, ka Eiropas Komisija ar Maģaru uzsākusi pārrunas, apmaiņā pret piekļuvi iesaldētajiem līdzekļiem izvirzot 27 prasību punktus. Par cik “Tisza” parlamentā ieguva konstitucionālu vairākumu, EK sarakstu papildināja, apzinoties, ka tādā veidā varētu panākt labojumus Ungārijas konstitūcijā, svītrojot visas Orbāna laikā veiktās izmaiņas.
FT: “Maģaram tiks dotas visas pilnvaras situāciju mainīt (..) Mūsu pieeja: palielināsim uz viņu spiedienu.” Uzreiz pēc stāšanās amatā Maģaram būs jāatbloķē 90 miljardu eiro lielais aizdevums Ukrainai un jāatceļ veto nākamajai sankciju kārtai pret Krieviju. Problēmu ar to nebūs - topošais Ungārijas premjers 13. aprīļa preses konferencē apstiprināja, ka Budapešta finansējumu Ukrainai vairs nebloķēs un sāks īstenot konsekventu politiku, “nemainot savu nostāju ik pēc sešiem mēnešiem”.
Problēmas var rasties ar Ungārijas 2017. gada patvēruma meklētāju likuma izmaiņām, kas paredz viņu automātisku aizturēšanu tranzīta zonās un minimālas iespējas patvērumu pieprasīt. Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, EK mēģinās piespiest Ungāriju uzņemt migrantus, ieskaitot patvēruma meklētājus, bēgļus un personas ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu. ES Tiesa 2014. gada jūnijā Ungārijai jau piesprieda 200 miljonu eiro sodu par bloka bēgļu politikas neievērošanu. Tiesas lēmumā tika noteikts, ka papildus šim sodam Ungārija maksās vēl vienu miljonu eiro dienā, līdz saskaņos savus tiesību aktus atbilstoši Eiropas standartiem, pašlaik sods sasniedzis 900 miljonus. Taču Maģars ir labējais ungāru nacionālists, un nedz viņš, nedz viņa vēlētāji šādas migrantu likuma izmaiņas neatbalsta. Turklāt ir neizbēgamas arī EK un Ungārijas nesaskaņas energoresursu iepirkumu jautājumos - Maģars apliecināja, ka Budapešta turpinās pirkt Krievijas naftu. EK noteikti turpinās spiediena politiku un liks Ungārijai pievienoties sankcijām pret Krieviju, atceļot līdz šim Ungārijai paredzētos izņēmumus.
ES amatpersonas negrasās dot Maģaram nekādus avansus un atlaides. Pēc Donalda Tuska uzvaras 2023. gada parlamenta vēlēšanās Polijā Eiropas Komisija apmaiņā pret līdzīgiem nosacījumiem atbrīvoja Polijai domātos iesaldētos līdzekļus, bet Karola Navrocka uzvara 2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanās solītās reformas izjauca. Tāpēc Ungārijas gadījumā EK politika mainīsies: vispirms EK prasību izpilde un pēc tam piekļuve līdzekļiem.
Ukrainai priecāties par agru
Pēters Maģars ir bijušais Orbāna atbalstītājs, kurš par opozīcijas politiķi kļuva politisku domstarpību ar premjerministru un personisku motīvu dēļ, izveidojot “Tisza” - eiropeisku partiju ar nacionālistisku nostāju, tomēr no Orbāna politikas atteikties pilnībā viņš nevēlas. Maģars vienmēr simpatizējis centriski labējiem politiskajiem spēkiem, atbalstīja “Fidesz” un bija lojāls Orbānam, draudzējās ar ietekmīgiem Orbāna līdzgaitniekiem, piemēram, premjera biroja vadītāju Gergeju Guļāšu, un tika uzskatīts par piederīgu Ungārijas politiskās elites aprindām. Lai gan Maģars Orbānu kritizē, vēlētājiem sevi pasniedz kā “jauno spēku” un “antiorbānu”, tas automātiski nenozīmē, ka viņš atbalstīs Ukrainu. Ideoloģiski Maģars atbalsta ungāru nacionālismu ar aizvainojumu, ilgām pēc bijušās “Lielās Ungārijas” un teritoriālām pretenzijām pret kaimiņvalstīm. Taču atšķirībā no Orbāna Maģars to dara daudz piesardzīgāk. Maģars ir “tumšais zirdziņš”, tomēr nenoliedzami mazāks ļaunums. Viņš Ukrainu atklāti nekritizē, bet atgādina, ka valstu attiecībās ir daudz problēmu. Vienlaikus Ungārijas nākotni viņš saista ar Eiropas Savienību un atzīst pakāpenisku attālināšanos no Krievijas.
Pēc Orbāna sakāves vēlēšanās 13. aprīļa preses konferencē Maģars izteicās, ka atšķirībā no Orbāna ES 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai nebloķēs, taču Ungārija par to nemaksās. Arī par Ukrainas dalību ES Ungārijas nostāja ir skarba - paātrinātas pievienošanās nebūs: “Kara stāvoklī valsts nevar tikt uzņemta ES,” sacīja Maģars, piebilstot, ka nākamo desmit gadu laikā tas noteikti nenotiks. Viņam nav principiālu iebildumu pret Ukrainas pievienošanos ES, bet tikai pēc kara beigām.
Arī attiecībā uz Krieviju ilūziju viņam nav: “Ja piezvanīs Putins un piedāvās apturēt asinsizliešanu (Ukrainā), es atbildēšu, bet saruna būs īsa (..) taču maz ticams, ka viņš mani uzklausīs (..) Krievija joprojām ir drošības apdraudējums.” Vienlaikus viņš pauda cerību, ka pēc konflikta beigām sankcijas Krievijai tiks atceltas, norādot: “Eiropai nav izdevīgi pirkt izejvielas par paaugstinātām cenām, jo tas kaitē konkurētspējai.”
Maģara pragmatisms
Ungārijas jaunais līderis nav pret Rietumiem noskaņots dumpinieks, bet pragmatiķis, palīdzību Kijivai viņš nebloķēs, bet turpinās tirgoties. Viņš uzreiz nemetīsies Briseles apskāvienos, Eiropas Savienībā Ungārija atgriezīsies ar jaunu, pragmatiskāku pieeju. Maģars vēlas sasniegt rezultātus, pateicoties Eiropas Savienības ekonomiskam atbalstam, taču negrasās Ungārijas politiku apgriezt kājām gaisā. No 2002. līdz 2024. gadam viņš bija partijas “Fidesz” biedrs, strādāja Ārlietu ministrijā un Orbāna birojā, savukārt viņa sieva Judita Varga bija Ungārijas Eiropas lietu (2018-2019) un tieslietu ministre (2019-2023). Maģaram ir labi kontakti ar visām Orbāna valdības vadošajām amatpersonām. Maz ticams, ka viņš sarīkos grandiozas kadru tīrīšanas, un nevis līdzjūtības dēļ pret bijušajiem kolēģiem, bet kaut vai tāpēc, ka “Tisza” ir neliela partija un viņam vienkārši trūkst kandidātu Orbāna komandas aizvietošanai valsts pārvaldē. Maģārs jaunus ienaidniekus iegūt nevēlas, izvērtē situāciju un rūpīgi plāno katru nākamo soli. Sadarbība ar Krieviju turpināsies, ja vien būs Ungārijai izdevīga un neizraisīs atklātu Eiropas Savienības pretdarbību. Ir pietiekami daudz veidu, kā to panākt, nepiesaistot inertās Briseles birokrātijas uzmanību, piemēri ir Bulgārija, Kipra, Slovākija, Luksemburga un Spānija. Eiropā vēl ir pietiekami daudz valstu ārpus ES, ar kuru starpniecību var “bīdīt lietas” ar Maskavu - Serbija, Albānija, Melnkalne, Lihtenšteina, Šveice. Tāpēc visai apšaubāmi, ka Maģara vadībā Ungārija kļūs par Krievijas vai Ukrainas sabiedroto. Maskava sabiedroto zaudē, bet Kijiva draugu neiegūst.
Maģara ceļš
Ungārijā Maģars iepriekš bija vairāk pazīstams kā savas veiksmīgās sievas Juditas Vargas vīrs un pārcēlās uz Briseli, kad Varga sāka darbu Eiropas Parlamentā. Par to 12. aprīļa publikācijā “Atriebība par sievu: Kas ir Pēters Maģars, kāpēc viņš apvainojies uz Orbānu un kāda ir viņa attieksme pret Ukrainu?” raksta žurnālists Konstantīns Dovgaņs “24 канал Україна” publikācijā. Pēc tam Maģars ieguva amatu Ungārijas Ārlietu ministrijā un pievienojās Ungārijas pastāvīgajai pārstāvniecībai ES. Tolaik Ungārijai ar Eiropas Savienību bija draudzīgas attiecības, valsts no Briseles saņēma miljardus un neuzskatīja ES par draudu. Maģars kļuva par faktisko Budapeštas un Briseles starpnieku, līdz 2015. gadam bija atbildīgs par Ungārijas valdības attiecībām ar Eiropas Parlamentu, kopš 2018. gada vadīja Eiropas Savienības Juridisko direktorātu Ungārijas Attīstības bankā. Tas notika laikā, kad Judita Varga kļuva par tieslietu ministri Viktora Orbāna valdībā un tika uzskatīta par vienu no vadošām Ungārijas politiķēm. Tika plānots, ka Varga vadīs “Fidesz” sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gada vasarā, mediji Vargu dēvēja par Orbāna favorīti, partijas “Fidesz” jaunās paaudzes zvaigzni un prognozēja viņai spožu politisko nākotni.
Kāpēc Maģars nostājās pret Orbānu?
Topošais Ungārijas premjers vienlaikus darbojās vairāku valsts uzņēmumu valdēs, taču viņa galvenais darbības virziens joprojām bija Ungārijas eirointegrācija. 2010. gadu beigās ar integrāciju sākās nopietnas problēmas, tam par iemeslu bija Orbāns. Gadu gaitā palielinājās atkarība no Maskavas, tāpat kā Ungārijas atkarība no Krievijas naftas, izvēloties konfliktu ar ES. Maģars ar to nebija mierā un 2024. gadā nolēma pievienoties opozīcijai, lai kandidētu “mūžīgā premjerministra” amatam, - tobrīd šķita, ka Orbānam Ungārijā cienīgu konkurentu vairs nav. Lēmumu noteica arī personiskās dzīves motīvi, precīzāk, tolaik jau šķirtās sievas Juditas Vargas demisija. Viņu laulība (2006-2023), kurā piedzima trīs bērni, vienmēr tika uzskatīta par priekšzīmīgu. 2023.-2024. gada ziemā Varga nonāca politiskā skandāla epicentrā: būdama tieslietu ministres amatā, viņa parakstīja apžēlošanu kāda bērnunama bijušā direktora vietnieka - pedofila lietā, kamēr citi apsūdzētie palika aiz restēm. Lieta guva sabiedrisku rezonansi, izraisot sašutumu un protestus. Orbāns, cenšoties skandālu pieklusināt, lēma par Vargas un Ungārijas prezidentes Katalinas Novākas demisiju. Abas politiķes 2024. gada februārī Orbāna gribai pakļāvās, atkāpās no amatiem un neko neizpauda. Pēters Maģars neklusēja: 10. februārī “Facebook” publicēja emocionālu ierakstu, paziņojot par atkāpšanos no amatiem divu valsts uzņēmumu valdēs un Attīstības bankā, apsūdzēja Orbānu korupcijā un pārmeta “slēpšanos aiz sieviešu mugurām”. Ieraksts kļuva populārs, bet jau nākamajā dienā, 2024. gada 11. februārī, “YouTube” kanālā “Partizan” Maģars runāja par saviem politiskajiem plāniem, sāka uzbrukumu Orbāna politiskajam režīmam, iegūstot 2,8 miljonus skatījumu, kas ir trešdaļa no Ungārijas iedzīvotāju skaita.
Maģara fenomens
Orbāna komandas nomināli mazāk nozīmīgais spēlētājs trāpīja mērķī. Maģars izvēlējās riskantu stratēģiju - nepievienojās demokrātiskajai opozīcijai, kas bija sevi diskreditējusi, no nulles izveidoja jaunu politisko spēku, izaicinot “Fidesz” tās teritorijā - caur populismu, konservatīvismu un resentimentu. “Tisza” dibināta 2020. gadā, bet darbojās “snaudošā režīmā, līdz ieradās Pēters Maģars un burtiski ievilka partiju 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Par politiskās kampaņas vadmotīvu kļuva bijušā līdzgaitnieka Orbāna atmaskošana. Jaunais politiķis sāka nopludināt kompromitējošus materiālus un izplatīt informāciju par premjera ļaunprātībām un korupcijas shēmām, kur bija iesaistīts Orbāna sievastēvs un citi radinieki. Izrādījās, ka Maģars slepus ierakstīja privātās sarunas ar sievu, kad viņa bija tieslietu ministres amatā. “Maģara ierakstos” Vargas kundze “kratīja sirdi”, stāstot par valsts mēroga sistēmisku korupciju un tirgošanos ar ietekmi. Ungārijas tradicionālos medijus kontrolēja Orbāns un “Fidesz”, tāpēc Maģars sāka izmantot sociālos medijus, kļuva par tīmekļa slavenību un rīkoja mītiņus, turpinot atmaskot “noziedzīgo varu”. Vēlētāji viņam noticēja, topošais premjers kļuva par otru populārāko politiķi Ungārijā pēc Orbāna. Iepriekš mazpazīstamā “Tisza” Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūnijā ierindojās otrajā vietā. Maģars ieguva Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, izmantojot EP tribīni Orbāna kritikai, kas ar laiku kļuva vēl skarbāka - Maģars pat neslēpa, ka viņa mērķis ir “Orbāna skalps” un “politiskā nāve” 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanās.
Ungārija vēlas pārmaiņas
Maģara popularitāte izraisīja Orbāna šoku. Premjera komanda izmisīgi meklēja kompromatu par kādreizējo partijas biedru, šim nolūkam izmantojot pat Maģara bijušo sievu, kura sāka apgalvot, ka šķiršanās iemesls ir vīra neuzticība un vardarbība. Tomēr apsūdzības vēlētājus nepārliecināja, vairums uzskatīja, ka tās ir nepatiesas un publiskotas Orbāna spiediena ietekmē. Visi turpmākie mediju uzbrukumi tika atvairīti, kamēr opozīcijas līdera popularitāte un reitingi tikai pieauga. Orbāns un viņa līdzgaitnieki centās attēlot Maģaru kā varmāku, alkoholiķi un narkomānu, organizēja provokācijas un piespēlēja “vieglas uzvedības sievietes”. Viņu šantažēja draudzene Evelīna Fogela, pieprasot 70 000 eiro par it kā 10 000 kompromitējošu materiālu ierakstiem. Maģars šajos slazdos ik pa laikam iekrita, taču vienmēr savas kļūdas atzina un virzījās tālāk. Izskaidrojums tam vienkāršs: ungāri ir noguruši no Orbāna ilgās valdīšanas un vēlas pārmaiņas, ko personificē 45 gadus vecais Pēters Maģars.
Orbāna sakāve Putina plānus nemainīs
Drošības apsvērumu dēļ ES ir apturējusi Ungārijas dalību sarunās ar Ukrainu, baidoties no klasificētas informācijas noplūdēm Krievijai. Eiropas valstu vadītāji sarunas tagad rīko nelielās grupās, teikts 22. marta “Politico” publikācijā. Budapešta cieši sadarbojas ar Maskavu, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto ES sanāksmju starplaikos regulāri zvana Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, lai “operatīvi ziņotu” par diskusijām un iespējamiem risinājumiem, rakstīja “Washington Post”. Pateicoties šādiem zvaniem, “Maskava daudzus gadus katrā ES sanāksmē faktiski bijusi pie sarunu galda”, atzina kāds Eiropas diplomāts. “Ziņas, ka Orbāna cilvēki informē Maskavu par ES Padomes sanāksmēm, nav nekāds pārsteigums, mēs to nojautām jau sen. Tāpēc es runāju tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un saku tikai tik daudz, cik vajadzīgs,” WP publikāciju komentēja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Aizdomas par Ungārijas pārstāvju sadarbību ar Maskavu un informācijas noplūdēm mudināja ES ietvaros veidot jaunus sadarbības formātus, kas tiek nosaukti atbilstoši dalībvalstu līderu skaitam sarunu grupās: E3, E4, E7, E8, Veimāra, NB8 un JEF. Veimāras grupā ietilpst Vācija, Francija un Polija. NB8 apvieno astoņas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. JEF (Apvienotie reaģēšanas spēki) ir desmit valstu militārā sadarbība Lielbritānijas vadībā, kur piedalās Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Nīderlande un Islande.
Putina plāni saasināt konfliktu zināmā mērā balstījās cerībās par “Trojas zirga” Orbāna ietekmi ES un NATO institūcijās, bloķējot vai aizkavējot lēmumus par Krievijas agresijas neitralizāciju, piemēram, iebrukuma gadījumā Baltijas valstīs. Tomēr Krievijai un Putinam Maģara uzvara nav nekāda katastrofa. Maskava jau mēģina veidot attiecības ar nākamo Ungārijas premjerministru, lai izprastu viņa potenciālo nostāju, interešu jomas un ietekmi, raksta “Telegram” kanāls “Воля/Volya”.
Pagaidām Putina plāni ir nemainīgi: 14. aprīlī Krievijas Valsts dome pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos “Par pilsonību” un “Par aizsardzību”, kas paredz ar viņa lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu citās valstīs, lai aizsargātu tajās arestētos vai tiesu lēmumu dēļ vajātos Krievijas pilsoņus. Formāli tas kļūst par juridisko pamatojumu un attaisnojumu Putina plāniem iebrukt Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
