Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.
Igaunijas pašvaldību vēlēšanas notika pagājušā gada 19. oktobrī, taču galvaspilsētā politiķi joprojām nav vienojušies par otro Tallinas domes priekšsēdētāja vietnieku, kas tradicionāli ir no opozīcijas. 16. aprīlī Tallinas pilsētas dome atkal neievēlēja otro priekšsēdētāja vietnieku. Lielākais opozīcijas spēks, Sociāldemokrātiskā partija, izvirzīja Madli Lippusu. Lai viņa tiktu ievēlēta, bija nepieciešamas četrdesmit balsis. Tomēr balsoja tikai 36 deputāti, tāpēc aizklātās balsošanas rezultāts bija iepriekš paredzams. Par Lippusu balsoja trīsdesmit divi pilsētas domes deputāti, divi balsoja pret, un divas vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām. Opozīcijas partijas pirms balsojuma vienojās atbalstīt Lippusas kandidatūru. Pēc Lippusas teiktā, arī koalīcija mutiski piekrita atbalstīt, taču diemžēl tas neatspoguļojas viņu balsojumā. "Jautājums galvenokārt ir par politisko kultūru jeb šajā gadījumā tās trūkumu. Līdz šim ir meklēti dažādi iegansti, lai kavētu un attaisnotu procesu. Tagad viņi tos pat nemeklē. Koalīcijas rīcība rada pastāvīgu iespaidu, ka mērķis ir politiska rēķinu kārtošana ar iepriekšējo pilsētas administrāciju, un viņi neuzskata par apkaunojošu zaudēt savu cieņu šī mērķa dēļ," Lippusa komentēja balsošanas rezultātus.
Igaunijā politiskas dejas ap Taisnīgas algas direktīvu
Kamēr Latvijā šāda tēma vispār nav politikas darba kārtībā, Igaunijā tā ir ļoti aktuāla un par to ir izteikušies daudzi politiķi, uzņēmēji un eksperti. Runa ir par Eiropas Savienības Darba samaksas pārredzamības direktīvu, kuras stāšanās spēkā paredzēta 2026. gada 7. jūnijā. Igaunijas valdība 16. aprīlī nolēma lūgt to uz dažiem gadiem atlikt. Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo (Reformu partija) paskaidroja, ka pašreizējais dokuments rada pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmējiem un samazina viņu konkurētspēju, ziņo portāls “ERR.ee”. Direktīva, kas pazīstama arī kā Taisnīgas algas direktīva, pieprasa uzņēmumiem publicēt algu diapazonus darba sludinājumos un aizliedz darba devējiem interesēties par kandidāta iepriekšējiem ienākumiem. Turklāt, ja atalgojuma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm līdzīgos amatos pārsniedz piecus procentus, uzņēmumiem jāveic detalizēta analīze un jārisina situācija sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem. Erki Keldo atzīmēja, ka valdība nav atteikusies no mērķa panākt vienlīdzīgu atalgojumu, taču uzskata, ka tas jāpanāk ar izglītojošu informāciju, nevis stingriem noteikumiem. Viņaprāt, algām joprojām jābūt brīvu sarunu priekšmetam starp darbiniekiem un darba devējiem atvērtā tirgū. Ministrs piebilda, ka Igaunija ir gatava uzņemties tiesvedības un sodu risku no Eiropas Komisijas puses, jo finansiālie zaudējumi, ieviešot direktīvu tās pašreizējā formā, varētu ievērojami pārsniegt iespējamos sodus. Valdības lēmums ir izpelnījies asu kritiku no Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvjiem un līdztiesības aizstāvjiem. Sociāldemokrātisko sieviešu asociācijas prezidente Karina Paulusa ministrijas argumentus nosauca par nepārliecinošiem, norādot, ka mūsdienu digitālajā pasaulē algu datu aprēķināšana un publicēšana neprasa milzīgas pūles. Viņa uzsvēra, ka Igaunija joprojām ir valsts ar vienu no augstākajām dzimumu algu atšķirībām Eiropā un direktīvas atmešana liedz darba tirgus vājākajai pusei nepieciešamo aizsardzību. Ministrs Keldo jau ir rīkojis sākotnējās tikšanās ar attiecīgo Eiropas komisāru un plāno iesniegt oficiālu lūgumu atlikt jauno noteikumu ieviešanu uz diviem gadiem. Igaunija šajā jautājumā paļaujas uz Zviedrijas atbalstu, kurai ir līdzīga nostāja par nepieciešamību mīkstināt direktīvas nosacījumus. Ekonomikas un komunikāciju ministrija ceturtdien paziņoja, ka Erki Keldo ir oficiāli ierosinājis Eiropas Komisijai atlikt direktīvas ieviešanu uz diviem gadiem, lai atbrīvotu uzņēmumus no nevajadzīgas birokrātijas. Līdz tam laikam Igaunija aptur direktīvas ieviešanu. "Mums ir dzimumu atalgojuma atšķirību problēma, un fakts, ka sievietēm ir jāstrādā par 33 darba dienām vairāk gadā, lai nopelnītu tikpat, cik vīrieši, ir satraucošs. Mēs pilnībā atbalstām direktīvas mērķi samazināt dzimumu diskrimināciju un atalgojuma atšķirību. Tomēr mēs vēlamies atrast līdzsvaru, kas panāk vienlīdzību, nepārslogojot uzņēmumus ar papildu pārskatu sniegšanu," Keldo paziņoja ar ministrijas preses dienesta starpniecību. Darba samaksas pārredzamības direktīvu ES Padome pieņēma 2023. gada 24. aprīlī. Tās mērķis ir nodrošināt vienādu atalgojumu par vienādu darbu sievietēm un vīriešiem. ES valstīm tās prasības jāievieš līdz šī gada 7. jūnijam.
Igauņu armija gar robežu rok prettanku grāvjus
Igaunijas Aizsardzības spēku 2. kājnieku brigāde ir sākusi prettanku grāvju būvniecību gar dienvidaustrumu robežu Setomā pagastā. Aptuveni 20 kilometrus garā aizsardzības būve tiks izrakta galvenokārt privātā zemē, sadarbojoties ar vietējo kopienu. Setomā pagastā Veru apriņķī dienvidaustrumu robeža ir skaidri redzama. Pirmajā posmā prettanku grāvji tika izrakti netālu no robežas līnijas; nākamais aizsardzības būvju posms tiks būvēts privātā zemē diezgan tuvu apdzīvotajai vietai. "Esam pārgājuši uz nākamo Baltijas aizsardzības līnijas attīstības posmu, kas nozīmē, ka, pateicoties vietējās kopienas atbalstam, esam spējuši izbūvēt aizsardzības grāvjus privātā zemē. Arī kara pieredze Ukrainā liecina, ka ienaidnieks nespēja izlauzties cauri apgabalos, kur šī sistēma tika uzbūvēta," ERR raidījumam "Aktuālā kamera" pastāstīja 2. kājnieku brigādes štāba inženieris kapteinis Hardo Tūts. Kamēr dažos citos reģionos aizsardzības nocietinājumu būvniecība ir izraisījusi spēcīgu pretestību vietējo iedzīvotāju vidū, Setomā viņi ir gatavi nocietināt savu dzimteni ar jebkādiem līdzekļiem. "Būs aptuveni 20 kilometri grāvju. Par sešiem līdz septiņiem kilometriem jau ir panāktas vienošanās - tā ir privāta lauksaimniecības zeme. Šie grāvji ies gar lauku vai mežu malām. Šeit būs trīs aizsardzības līnijas, un tiks ierīkoti grāvji. Ceram, ka tas būs noderīgi arī faktiskās atturēšanas ziņā, lai neviens pat neiedomātos šeit ierasties," sacīja bezpeļņas organizācijas "Setomā savienība" valdes loceklis Marguss Timmo. Vietējā dome plāno apspriest jautājumu par valsts aizsardzības vajadzībām piešķirtās zemes atbrīvošanu no zemes nodokļa. "Mēs ierosināsim atbrīvot lauksaimniekus un zemes īpašniekus, kuri ir iznomājuši savu zemi Baltijas aizsardzības līnijai - jeb, kā es to saucu, Seto līnijai - no zemes nodokļa par to zemes daļu, kas iznomāta valsts aizsardzības vajadzībām," sacīja Setomā pagasta padomes loceklis Āre Hērns. Ja nepieciešams, blakus prettanku grāvjiem var ātri novietot betona "pūķa zobus". "Pašlaik mēs turam šos "pūķa zobus" iepriekšējas uzglabāšanas vietās, par kurām Aizsardzības investīciju centrs ir vienojies ar uzņēmumiem un vietējiem zemes īpašniekiem. Nākotnē, ja nepieciešams, mēs tos uzstādīsim kā papildinājumu būvējamajiem prettanku grāvjiem," piebilda Hardo Tūts.
Trim no četriem lietuviešiem pārtikas cenas ir milzīgs slogs
Saskaņā ar Lietuvas sabiedriskā medija LRT pasūtīto aptauju, trim no četriem lietuviešiem pieaugošās pārtikas cenas joprojām ir lielākais finansiālais slogs. Tālāk seko transporta izmaksas, kuras visvairāk ietekmē pieaugošās degvielas cenas, kā arī elektrības un apkures izmaksas. LRT pasūtīto reprezentatīvo Lietuvas iedzīvotāju aptauju veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums "Baltijos tyrimai".
Mačulis: divciparu inflācijas šogad nebūs
Izvērtējot aptaujas rezultātus, “Swedbank” Lietuvas filiāles galvenais ekonomists Nerijs Mačiulis piekrita, ka iedzīvotāji degvielas cenu pieaugumu martā varēja izjust īpaši sāpīgi. Tomēr viņš norādīja, ka, aplūkojot citu preču un pakalpojumu cenas, būtisks pieaugums nav novērots. Pēc eksperta teiktā, pašreizējā enerģētikas krīze būtiski atšķiras no situācijas 2022. gadā. Toreiz pieauga ne tikai naftas cenas, bet arī dabasgāzes cenas sasniedza rekordaugstu līmeni. "Toreiz cenas ilgstoši svārstījās ap 200 eiro par megavatstundu. Tagad tās ir 30-40 eiro par megavatstundu. Cena ir augstāka nekā pirms gada, bet noteikti ne dramatiski," N. Mačulis sacīja “LRT.lt”. Viņš teica, ka iedzīvotāji gāzes cenu pieaugumu asāk varētu izjust gaidāmajā aukstajā sezonā, kad varētu pieaugt arī apkures tarifi. Turklāt gāzes cenas varētu ietekmēt pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas ražošanas. Runājot par elektrību, ekonomists norādīja, ka atšķirībā no 2022. gada tās cena pašlaik nav pieaugusi. "Iedzīvotājiem tā nav problēma. Elektroenerģija joprojām ir ļoti lēta, jo mums pašlaik ir pietiekami daudz saules un vēja enerģijas un gāze elektroenerģijas ražošanai netiek izmantota. Līdz šim ne gāzes, ne elektrības cenas nav radījušas problēmas, un iedzīvotāji to nav izjutuši, taču tas nenozīmē, ka viņi to nejutīs rudenī un ziemā," uzsvēra N. Mačulis. Attiecībā uz pārtikas cenām analītiķis norādīja, ka pašreizējā situācija būtiski atšķiras no tās, kas bija novērojama 2022. gadā. Toreiz pastāvēja bažas, ka graudu eksports pilnībā apstāsies. Turklāt krājumi bija ievērojami mazāki, tāpat kā kultivētā platība. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kviešu, kukurūzas un citu graudaugu cenas sasniedza toreiz rekordaugstu līmeni. Pašlaik kviešu, rapšu un kukurūzas cenas ir aptuveni par 15-20% zemākas nekā 2022. gadā, norāda N. Mačulis. "Kopš gada sākuma tās ir gandrīz nepalielinājušās. Situācija ir pat nedaudz negaidīta, ņemot vērā, ka mēslošanas līdzekļu cenas ir pieaugušas par aptuveni 50%, taču, pateicoties plašajam piedāvājumam, ievērojamajām stādījumu platībām un rekordlielajām graudu rezervēm, tam bija maza ietekme uz cenām. Tāpēc nav nepieciešams pārāk uztraukties par pārtikas cenu kāpumu, kāds bija 2022. gadā. Toreiz daudzu produktu cenas pieauga par vairāk nekā 30% - tas bija nopietns šoks," atcerējās ekonomists. Rezumējot N. Mačulis atzīmēja, ka tagad, ņemot vērā izejvielu un elektroenerģijas cenas, 2022. gadā novērotie inflācijas avoti vairs nav redzami. "Naftas un degvielas cenu pieauguma dēļ mēs redzēsim inflācijas paātrināšanos, taču, ņemot vērā pašreizējos apstākļus un gaidāmo situācijas normalizēšanos Tuvajos Austrumos turpmākajos mēnešos, mēs varam droši prognozēt, ka divciparu inflācijas šogad nebūs," viņš teica.
Kupšis: Daudzas ģimenes dzīvo bez uzkrājumiem
Nedaudz atšķirīgs viedoklis ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklim un Patērētāju savienības viceprezidentam Ķēstutim Kupšim. Vērtējot enerģijas cenu ietekmi uz pārtikas cenām, viņš uzskata, ka svarīgi nav tik daudz pašreizējie apstākļi (krājumi, iepriekš iegādātie mēslošanas līdzekļi, ilgtermiņa līgumi), bet gan ekonomiskās cerības. "Ja ir daudz trokšņa par mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu un pārtikas cenu pieaugumu nākotnē, mums nav jāgaida oficiāls apstiprinājums. Pietiek ar pašām cerībām un signāliem - tie sāk piepildīties. Mēs jau redzam "starta pistoli", tāpēc nav jādzird šāviens, lai saprastu, ka pieaugošajām benzīna cenām sekos augošās mēslošanas līdzekļu cenas un pēc tam pārtikas cenas," skaidroja Kupšis. Aptaujā par pārtikas cenu pieaugumu visbiežāk ziņoja sievietes (81%), salīdzinot ar vīriešiem (72%), cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (83%), respondenti ar vidējo vai profesionālo izglītību (80%), mājsaimniecības ar ikmēneša ienākumiem līdz 1500 eiro (84%) un pensionāri (87%). Reaģējot uz aptaujas datiem, Ķ. Kupšis norādīja, ka daudziem iedzīvotājiem pamatvajadzības joprojām veido lielāko daļu izdevumu. Piemēram, ir palielinājušās apkures izmaksa, ir pieaugušas degvielas cenas, un pārtika veido ievērojamu daļu no dažu mājsaimniecību budžeta. "Jo zemāki ienākumi, jo lielāku patēriņa groza daļu aizņem pamatpārtika, kurai cilvēkiem ir jātērē ļoti liela daļa no saviem ienākumiem," sacīja Patērētāju savienības viceprezidents. Viņš piekrita, ka dažiem cilvēkiem pat palielināti izdevumi neietekmē viņu dzīves kvalitāti, jo viņiem ir finansiāla "drošības spilvens". Tomēr tie ir mazākums, tāpēc, pēc viņa teiktā, galvenā uzmanība jāpievērš visneaizsargātākajām grupām. "Viņiem jebkurš cenu pieaugums varētu nozīmēt balansēšanu uz izdzīvošanas robežas. Daudzām ģimenēm - aptuveni katrai ceturtajai pieaugušajai - joprojām trūkst uzkrājumu vai bankas noguldījumu, kas varētu palīdzēt tikt galā ar finansiālām grūtībām. Acīmredzot, ja viņi dzīvo no algas līdz algai, ietekme uz šo sabiedrības segmentu ir ļoti nopietna," secināja Ķ. Kupšis.
Viļņā katrs desmitais ir no ārzemēm
Viļņas mērs Valds Benkunsks sava pilnvaru termiņa otrajā pusē migrāciju un ārzemniekus pilsētā izvirzīja par vienu no galvenajiem jautājumiem savā darba kārtībā. Tomēr viņš saskārās arī ar kritiku par savu apgalvojumu patiesumu par ārzemnieku radītajiem draudiem. “LRT.lt” nolēma izmeklēt vienu no šādiem apgalvojumiem. "Kā liecina citi pētījumi, tostarp akadēmiķu pētījumi, ir lūzuma punkts, kad valsts vai nu tiek galā ar situāciju, vai, ja tā to palaiž vaļā, tad viss - tad veidojas geto," pauda V. Benkunsks. 10% ārzemnieku iedzīvotāju ir slieksnis, pie kura pilsētās sāk veidoties ārzemnieku geto. Saskaņā ar pašvaldības datiem, Viļņā dzīvo 641 204 iedzīvotāji, no kuriem 61 000 ir ārzemnieki. Tas ir par 39 000 jeb 9,5% vairāk nekā pirms sešiem gadiem, norāda V. Benkunsks. Pēc mēra teiktā, šis pieaugums rada bažas, ka Viļņai draud geto veidošanās - atsevišķas pilsētas zonas, kuras nomoka tādas problēmas kā noziedzība, zemāki ienākumi un nepievilcīgas publiskās telpas un mājokļi. Kad “LRT.lt” jautāja Viļņas pilsētas pašvaldībai, kādi pētījumi, kā minēja V. Benkunsks, pierāda, ka, pārsniedzot šo slieksni, pilsētā veidojas ārzemnieku geto, pašvaldība šādus pētījumus nesniedza. "Apspriežot imigrācijas problēmas ar Viļņas mēru, Migrācijas departamenta direktore Indre Gaspere atstāstīja zinātnieku novērojumu imigrācijas konferencē, proti, 10% slieksni. Šis skaitlis atspoguļo pilsētu un valstu pieredzi, kad kļūst grūti sekot līdzi jaunpienācēju integrācijai," teikts “LRT.lt” saņemtajā komentārā. Kad “LRT.lt” sazinājās ar Migrācijas departamentu par šo sarunu, atklājās, ka tā patiešām ir notikusi. Tomēr, pēc departamenta teiktā, direktore par 10% sliekšņa ideju bija dzirdējusi neformālā sarunā ar Lietuvas universitāšu pārstāvjiem; tika uzsvērts, ka šis ir viedoklis, nevis uz pētījumiem balstīts skaitlis. Izrāviens no zila gaisa “LRT.lt” neizdevās atrast nevienu pētījumu - pat ne zinātniskajās datubāzēs -, kas apstiprinātu, ka pilsētās draud izveidoties geto, kad tiek sasniegts 10% slieksnis. Sociologs Karolis Žibs uzskata, ka V. Benkunska arguments par zinātniskajiem pētījumiem ir izrauts no zila gaisa. "Viļņas pašvaldības arguments par “10% lūzuma punktu” nav balstīts uz identificējamu zinātnisko literatūru. Starptautiskos pētījumos šāds universāls slieksnis nepastāv," viņš teica. Pēc viņa teiktā, geto veidošanās pilsētās ir atkarīga no dažādiem faktoriem, kas nav saistīti ar ārzemnieku procentuālo daļu. Tie ietver mājokļu tirgu, ienākumu nevienlīdzību, darba tirgus segregāciju, izglītības sistēmu, diskrimināciju un sociālo mobilitāti. "Citiem vārdiem sakot, tas ir pilsētas un valsts politikas, kā arī sociālekonomiskās struktūras rezultāts, nevis vienkārša demogrāfiskā robeža. Tāpēc apgalvojumi par "lūzuma punktiem" būtībā vienkāršo sarežģītu parādību maldinoši vienkāršā formulā," sacīja K. Žibs. Viņš arī atzīmēja, ka Viļņā pašlaik nenotiek geto veidošanās, jo lielākā daļa ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju pilsētā dzīvo ar pagaidu atļaujām, ierodoties studēt vai strādāt. Viņš apgalvoja, ka nav pareizi salīdzināt mūsdienu Viļņu ar tādām galvaspilsētām kā Berlīne, Stokholma un Parīze, kur migrācija notika atšķirīgi - piemēram, no bijušajām kolonijām, darba politikas ietvaros vai kā kara bēgļi. Pēc zinātnieka domām, pētījumi liecina, ka dažādas pilsētas ar līdzīgu ārzemnieku īpatsvaru atšķiras pēc segregācijas līmeņa. "Pašlaik Viļņa vairāk līdzinās darbaspēka migrācijas pilsētas modelim, kam raksturīga lielāka iedzīvotāju mobilitāte un mazāka ilgtermiņa teritoriālā sakņošanās," saka K. Žibs. Viņš piebilda, ka pētnieki ir noraizējušies, ka diskusijas par migrāciju Lietuvā nav balstītas uz datiem un objektīvu informāciju. "Mūsu mediju monitorings parāda skaidru tendenci: publiskajā telpā dominē draudu pārspīlēšana - "lūzuma punkts", "geto", "pieplūdums", "kontrole"," viņš kritizēja Viļņas mēru.
Veiktie pasākumi
Preses konferencē aprīļa sākumā Viļņas mērs V. Benkunsks paziņoja, ka pašlaik katrs desmitais Viļņas iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm. Pēc viņa teiktā, tas ir nopietns signāls noteiktu pasākumu veikšanai. Galvaspilsēta ir paziņojusi par integrācijas iniciatīvām, piemēram, valsts valodas mācīšanu. "Esmu sazinājies ar citiem mēriem no citām ES galvaspilsētām un pilsētām. Viena no tēmām, protams, ir imigrācijas politika. Šis lūzuma punkts slēpjas faktā, ka katrs desmitais pilsētas iedzīvotājs ir no citas valsts. Ja mēs ar viņiem nestrādāsim un šis skaitlis turpinās pieaugt, mēs saskarsimies ar tādām problēmām kā Berlīnē, Stokholmā un Londonā,” sacīja Viļņas mērs.
