Partijas “Apvienotais saraksts” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver, ka nozīmīgākais aizvadītā gada sasniegums gan viņam personīgi, gan frakcijas kolēģiem ir spēja palikt uzticīgiem kopīgajām vērtībām.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.
Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?
Kā tiek vadīta Rīgas dome, uz kurieni tiek vadīta, cik saliedēta ir Rīgas domes koalīcija un kādēļ kašķējas opozīcija; kā domes darbu iespaido Saeimas vēlēšanu tuvums; kāda ideoloģija valda Rīgu – saruna ar Rīgas domes deputātu, frakcijas “Latvija pirmajā vietā’’ priekšsēdētāja vietnieku, kā arī Latvijas Universitātes profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Ringoldu Balodi.
Krievijas lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi: pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Stingrākas sankcijas, pieaugošās kredītu procentu likmes un straujā ekonomikas lejupslīde pēc bruņojuma ražošanas buma izraisījuši Krievijas rūpniecības krīzi.
Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.
Latvijā vēl tikai nākamgad grozīs Publisko iepirkumu likumu, lai vienkāršotu iepirkuma procedūras, jo īpaši iepirkumus militārajām vajadzībām, savukārt Polija cer spert milzu soli pretim militāro piegāžu veicināšanai ar nodokļu atvieglojumu palīdzību.
Kas notiks Rīgas ielās, iespējams, jau 2026. gada nogalē, kad uz remonta laiku tiks pārcirstas divas pilsētai svarīgas satiksmes artērijas – Vanšu tilts un Gaisa tilts Brīvības ielā? Vai tiek kas plānots, lai novērstu vai mazinātu sastrēgumus Rīgas ielās – uz šiem un citiem rīdziniekiem un Pierīgas iedzīvotājiem svarīgajiem jautājumiem meklējām atbildes pie Rīgas mēra Viestura Kleinberga (“Progresīvie”).
Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.
Kad Rīgas “intelektuāļi” sāk runāt par provinciālismu, tad tas gandrīz vienmēr liek iekšēji saspringt. Līdzīgi kā sēžot autobusā, kad aizmugurējā sēdeklī apsēdušies pārāk pļāpīgi pasažieri. Neviļus rodas nepatīkamas priekšnojautas, ka piespiedu kārtā būs jāklausās visādas banalitātes.
Anatolijs Danilāns, profesors, gastroenterologs, mediķis ar lielisku humora uzjūtu, mums izstāsta, ka var ēst arī naktī, un nemaz nav jākautrējas, ja gribas pielavīties ledusskapim, lai no no tā nakts melnumā izņemtu kaut ko gardu.
Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.
Ziemassvētku eglīšu uzdevums ir dot cilvēkiem pārliecību par citiem cilvēkiem, ka vismaz tie, ar kuriem viņš kopā padziedājis un ar dāvanām apmainījies, vismaz līdz nākamai eglītei viņu pārāk skaļi nelamās un klusi neapmelos.
Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.
Emanuels Makrons un Krievijas diktators Vladimirs Putins gatavojas divpusējām sarunām par Ukrainu: Kremlis paudis vēlmi iesaistīties dialogā – Elizejas pils reaģējusi pozitīvi.
Jaunās vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics starp svarīgākajiem gada laikā paveiktajiem darbiem min jaunu amatpersonu izvēli atbildīgos valsts amatos.
Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.
Latvijas pārvaldes iestādes beidzot sarosījušās ieviest jaunus noteikumus, lai mazinātu naudas izkrāpšanu ar telefonu un citu elektronisko tiešsaziņas sakaru līdzekļu palīdzību.
Pasaule, kurā dzīvojam, mainās, un šajā procesā ir svarīgi nepazaudēt pašam sevi un atminēties par līdzcilvēkiem – aktiera Artus Kaimiņa saruna ar aktrisi Rēziju Kalniņu par sevi, mums visiem un vērtībām kuras mūs vieno.
Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.
Ikviens eiropietis, kurš dažādu iemeslu, piemēram, gaidāmā ceļojuma, dēļ sācis padziļināti interesēties par Koreju, saskaras ar vairākiem (vismaz trīs) pārsteigumiem, kas it kā nekādi neasociējas ar izplatītajiem stereotipiem par Āziju un Austrumiem.
“Urals” naftas cena grauj Putina kara ekonomiku. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena trīs mēnešu laikā kritusies par 28% – līdz aptuveni 40 ASV dolāriem par barelu – un ir zemākā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. “Urals” atlaide pret “Brent” markas etalonu ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 25 USD par barelu. Kritumu nosaka “Brent” cena, kas pirmo reizi sešu mēnešu laikā ir mazāka par 60 USD. Papildu faktors ir ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņefj” un “Lukoil”, kas eksportē vairāk nekā pusi Krievijas naftas. “Baltais nams aizliedza Kremlim nevis naftas ieguvi, bet tirdzniecību, kas ir izrādījies daudz sāpīgāks ietekmes instruments,” situāciju komentē “Telegram” kanāls “Шепот нефти”.
