Kaismīgas debates un skandalēšanās šonedēļ notika ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos. Lietuvā ir liela iekšpolitiska ķeza ar to, ka valdošajā koalīcijā ir pieņemta “nepieradināta” partija, kura premjerministrei un ministriem “kož rokā”. Igaunijā ir noticis mēģinājums likvidēt sabiedrisko mediju, bet Tallinā saostījušās divas partijas, par kurām iepriekš nebija pat domas, ka tās varētu par kaut ko vienoties.
Ja beigas labas, tad viss labs. Tiklīdz cilvēki 1935. gada 18. novembrī ieraudzīja Brīvība pieminekli visā tā diženumā un krāšņumā, Rīgas ainavā un caur pieminekļa tēliem saskatāmo arhetipu dziļumos, tā Latvija kļuva par citu Latviju un latvieši - par citiem latviešiem attiecībā pret laiku, kad Brīvības pieminekļa vēl nebija.
Latvijas valsts svētku svinīgajos pasākumos tiks teiktas daudzas uzmundrinošas, pacilājošas runas. Svētku runas ir īpašs žanrs. Tajās nav vietas didaktiskām pamācībām vai, vēl trakāk, apkārtējās realitātes kritikai. Tāpēc šī raksta virsraksts ir nedaudz maldinošs, jo gribu vērst uzmanību uz dažām lietām, kuras Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē gribētu redzēt pēc iespējas mazāk, bet – svētku runās par slikto nerunā. Tāpēc negaidu un neprasu šīs tēmas aktualizēt mūsu vadoņiem savās runās. Lai viņi paliek pie ierasti uzmundrinošās stilistikas.
Eiropas lielāko laikrakstu slejās lasāmas visdažādākās rūpes par mums apkārt notiekošo – Francija piemin pirms desmit gadiem notikušā terora aktā bojā gājušos; zviedri nespēj vienoties par topošo ārējās izlūkošanas dienestu, Vācijā satraukums par apkures izmaksām, bet briti ziņo par Krievijas opozīcijas dusmām par ES negribēšanu izsniegt Krievijas pilsoņiem daudzkārtējās vīzas.
Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.
Par mūsu palīdzību Ukrainai un par to, vai Krievijas ekonomika tūlīt sabruks, par sabiedrības sašķeltību un NATO 5. panta iedrošinājumu, par Latvijas teritoriju iztukšošanos un melnādainajiem “studentiem”, par Stambulas konvenciju un “kremliniem” – intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Valsts svētku nedēļas ietvaros 12. novembrī tika svinīgi pasniegtas pirmās Māszinību stipendijas – atbalsts desmit jaunākajām bērnu māsām, kuras apvieno māszinību studijas ar darbu Bērnu slimnīcā.
Joprojām Eiropas preses uzmanības centrā skandāls ap britu raidsabiedrību BBC. Tikmēr Somijas sabiedriskais medijs “Yle” lepojas ar uzsākto akciju – informēšanu par valstij iemaksātājiem nodokļiem. Vācijas mediju uzmanība pievērsta arī attiecībām ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet Lielbritānijas prese prognozē ekonomisko izaugsmi.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne arī otrās instances tiesu nespēja pārliecināt par sava redzējuma atbilstību likuma normām un piedzīt no “nra.lv” izdevēja naudas kompensāciju. Tā kā celtā prasība ir noraidīta, kā norāda tiesa, no profesores par labu valstij tagad piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Lai arī pretrunas koalīcijā, kuras spoži izgaismojās peripetijās ap Stambulas konvenciju, uz patriotisko svētku laiku ir nedaudz norimušas, nav šaubu, ka vēl nebūs nodzisušas 18. novembra lāpu gājiena ugunis un satīti no māju sienām noņemtie karogi, kad savstarpējo pārmetumu lavīna atjaunosies.
Par drošības situāciju pasaulē, Eiropā un Latvijā, par iespējamajiem kodolizmēģinājumiem, par to, vai kāds grib karot ar Krieviju, par to, ka ir vajadzīgas smadzenes, lai tajās ieliktu gudras un pareizas domas.
Pasaules bagātākajā zemē Amerikā valsts maizē strādājošajiem turpina nemaksāt algas. Traģiski terora akti Indijā, Pakistānā, Krievija turpina slepkavot Ukrainas iedzīvotājus, bijušais sīriešu terorists kļuvis par amerikāņu draugu, Ekvadoras cietumā bandītu žņaugšana – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Skandāls, kurš izcēlies pēc tam, kad atklājušās britu raidorganizācijas BBC manipulatīvās darbības, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā parādītu ASV prezidenta Donalda Trampa lomu 2021. gada 6. janvāra notikumos Vašingtonā, kad pūlis ieņēma Kapitolija ēku, ir ieguvis vēsturisku nozīmi. Tas faktiski noslēdz jau gadus divdesmit lēnām gruzdošo procesu – pakāpenisku uzticības zaudēšanu plašsaziņas līdzekļiem un to centrālajiem stūrakmeņiem – sabiedriskajiem medijiem.
Teātra un tagad jau arī politiskā teātra režisors Alvis Hermanis: Piedalīšos nākama gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanās. Neuzskatu par neiespējamu variantu, kurā mūsu saraksts iegūtu 51% vēlētāju atbalsta. Cilvēki ir noilgojušies pēc pārmaiņām.
Jelgavas Pārlielupes pamatskola atrodas RAF mikrorajonā, kas ir visai specifiska Jelgavas apkaime. Tā izveidojusies Padomju Savienības laikā kā dzīvojamais rajons bijušās rūpnīcas RAF strādniekiem. Vēsturiski šajā skolā mācības notika krievu valodā. Ceļš uz izglītību valsts valodā skolai sācies jau vairākus gadus pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Kā skolai gāja ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, par to “Neatkarīgā” iztaujāja skolas direktori un latviešu valodas skolotāju Ilzi Arbidani.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.
“Pienāk 11. novembris, un tad parādās degošo lāpu upe, kas plūst cauri pilsētai. Tai nav ne sākuma, ne gala. Tātad šie cilvēki kaut kur dzīvo Liepājā! Viņi sanāk kopā nebeidzamā straumē – tātad ir šis spēks!” – par Lāčplēša dienas nozīmi un sajūtām sarunā ar “Neatkarīgo” dalās mūsu pirmais dziedošais Lāčplēsis Igo.
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.
Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.
Ar mīlestību un patriotismu piesātināts – līdz pēdējai līnijai, līdz pēdējam izliekumam – tāds ir Brīvības piemineklis, kas šogad svin 90 gadus. Pieminekļa autors Kārlis Zāle savulaik vēlējās, lai šis monuments ir pārlaicīgs: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Kopā ar Unu Jansoni, Pieminekļu aģentūras Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļas vadītāju, mēs ieejam aiz metāla durvīm slēgtajā pieminekļa pamatnē. Izjūtas ir neparastas. Šķiet, ka mēs atrodamies ārpus laika un telpas.
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā bieži nākas saskarties ar neapmierinātības pilnu jautājumu: nu cik var ņemties ap to Stambulu, vai tad valstī nav nopietnāku jautājumu, par kuriem diskutēt? Tas pats budžets taču ir nesalīdzināmi svarīgāks.
