Lai gan ES regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (iepakojuma regula) stājās spēkā jau 2025. gada 11. februārī ar 18 mēnešu pārejas periodu, tikai tagad, kad šā gada 12. augustā sākas pirmo šīs regulas prasību piemērošana, ieinteresētās personas (uzņēmēji) sākušas celt lielāku traci.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā liecina: eksperiments ar samazināto PVN likmi pārtikas precēm ir attaisnojies. Kopējais cenu līmenis ir samazinājies (– 0,7%), un Latvijā šobrīd ir mazākā gada inflācija starp Baltijas valstīm.
Gandrīz divi miljardi eiro saistību, vairāk simti miljoni parāda – vai šādā situācijā, sekmīgi sadarbojoties īpašniekiem ar starptautiskiem konsultantiem, iespējams glābt nacionālo aviokompāniju “airBaltic” – “nra.lv” diskusija ar Rīgas domes deputātu Ģirtu Lapiņu (Nacionālā apvienība), Saeimas deputātu Kasparu Briškenu (“Progresīvie”) un uzņēmēju, ekonomistu, Latvijas eksportētāju asociācijas valdes locekli Jāni Ošleju.
Pēc "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas darbības atklāšanas sēdes par tās sasniegumu jāatzīst satiksmes ministra Riharda Kozlovska atļaušanās publiski pateikt, ka eksistē "Rail Baltica" "trešais scenārijs uzreiz izbeigt jebkāda veida turpmākās darbības".
Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kas izpelnījās premjera Andra Kulberga slaveno repliku, tomēr ir daži skaitļi un fakti, kas iepriekš nebija tik spilgti izgaismojušies. Izrādās, ka no valsts budžeta veiktie maksājumi nevalstiskajām organizācijām (NVO) 2025. gadā ir bijuši 168,1 miljona eiro apmērā, tostarp arī pretrunīgi vērtētā ASV miljardiera, ASV prezidenta Donalda Trampa sīvākā oponenta Džordža Sorosa finansētajām organizācijām.
Tā mēs arī nepaguvām kopīgi uzkāpt kādā kalnā. Kā Tu reiz pati man teici, “tad mums būtu bijusi iespēja aprunāties īstā retinātā gaisa apstākļos”, bet šoreiz mūsu kopīgā saruna par kalniem turpinās dzīvot savu virtuālo ceļu Tavā podkāstā “Retinātā gaisā”.
Kādēļ neatbalstām vietējos ražotājus ar vienkāršām darbībām, izvēloties iegādāties nevis ārzemju, bet vietējo ražotāju produktus, preces un pakalpojumus – “nra.lv” diskusija ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāju Jāni Šolku, ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un atjaunotās Latvijas Republikas pirmo ārlietu ministru, kurš šovasar atgriezies no ilgstošās prombūtnes Spānijā, Jāni Jurkānu.
Pētījumu aģentūra “Fifty5Blue” no šā gada 22. maija līdz 3. jūnijam aptaujājusi 1700 Latvijas Republikas pilsoņu, mēģinot noskaidrot viņu politisko pieprasījumu. Šī pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Lasi”, un tie visai skaidri parāda, pēc kā sabiedrībā ir politiskais pieprasījums un pēc kā šis pieprasījums nemaz nav tik liels, kā kādam varbūt varētu likties.
Ar biedējošo vārdu "Vilkatis" apzīmēto pasākumu izsludināšanai 11. augustā jākļūst par tādu apliecinājumu valdošās koalīcijas partiju vienotībai nepieļaut nelegālo iekļūšanu valstī, kam jānovirza uzmanība no šo pašu partiju domstarpībām par to, kādā mērā tomēr ir pieļaujama, ja vispār nepieļaujama, cittautiešu legāla apmešanās Latvijā.
Polijā top kārtējā ātrgaitas dzelzceļa līnija starp Varšavu un Lodzu, savukārt līdz grandiozā Polijas automaģistrāļu izbūves projekta beigām atlicis pabeigt vien 150 kilometru lielu posmu, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.
Vanšu tilta remonta, t.i., tilta slēgšanas gaidās Rīgas dome sasparojusies savienot Daugavas krastus ar kaut mazmazītiņu, bet tomēr prāmīti ietilpībā līdz 40 pasažieriem bez nekādām kravām.
Liels Rīgas ainaviskais pluss ir Daugava pašā pilsētas centrā. Eiropā nav daudz lielpilsētu, kuras šķērsotu tik platas upes. Ne velti Rīgas domes deputātiem patīk fotografēties un taisīt PR akcijas, braucot ar kuģīšiem pa Daugavu.
Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis Finanšu ministrijai izvērtēt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot uz nepieciešamību lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku atgriezties pie darba klātienē.
Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, bijušais Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs uzskata, ka NATO nav gatava Ukrainas uzņemšanai aliansē, nepieciešamas citas savienības.
Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošie aprēķini rāda, ka nepietiekami attīstīts autoceļu tīkls tautsaimniecībai ik gadu rada simtos miljonu eiro mērāmus zaudējumus. Kaimiņvalstis, izmantojot militārās mobilitātes argumentu, jau piesaistījušas Eiropas Savienības finansējumu nozīmīgu "Via Baltica" posmu izbūvei, tikmēr Latvijā projekta tempi joprojām galvenokārt atkarīgi no finansējuma un projektu gatavības. Jautājums – cik Latvijai izmaksā "Via Baltica" attīstības kavēšanās?
Jo skaļāk pēdējos gados skan runas par nepieciešamību glābt valsts budžetu ar enerģiskiem un nepatīkamiem taupības pasākumiem, jo tieši tajā pašā laikā plašāka kļūst uz nevalstiskajām organizācijām (NVO) plūstošā naudas straume.
Lai piesaistītu darbaspēku Latvijas reģioniem, cilvēkiem nepieciešama dzīvesvieta. Kā notiek mājokļu būvniecība ārpus Rīgas – “nra.lv” saruna ar klimata un enerģētikas ministru, bijušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (Nacionālā apvienība).
Pēc Durova atteikšanās sadarboties ar varas iestādēm Krievijas Federālais drošības dienests izdevis viņa apcietināšanas orderi un izsludinājis starptautiskā meklēšanā.
Ministru prezidenta Andra Kulberga apņemšanās kaut daļēji ielikt "Rail Baltica" trasi jau esošajos dzelzceļa koridoros ir reālākais veids, kā iedabūt šo trasi Rīgā, pie viena reabilitējot slaveno Daugavas pāli – neesošā dzelzceļa tilta balstu.
Ja arī valsts aktīvāk iesaistīsies dzīvojamā fonda attīstīšanā, varēsim piesaistīt vairāk darbaspēka – par to, kā tas varētu notikt un kādēļ tam vajadzētu notikt – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).
