Kas tā ir par sabiedrību, kurā dzīvojam; vai kara draudu dūmos lemts izdzīvot mazajām nācijām; kāda loma modernajā pasaulē ir reliģijai; cik ietekmīga, stipra un vienota ir kristīgā pasaule; kāda loma sabiedrībā un lielajā ģeopolitikā ir baznīcu līderiem – par to “nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoriem.
Amerikāņu lidināšanās ap Mēnesi gluži kā speciāli pieskaņota vienai no galvenajām Padomijas un tagad Krievijas slavas dienām 12. aprīlī. Cik skaļi toreiz Krievijas iedzīvotāji jūsmoja par savējā Gagarina uzdabūšanu kosmosā, tik patiesi tagad lādās par interneta zaudēšanu.
Igaunijā aizvadītajā nedēļā svarīgākais temats – enerģētika. Tikmēr Lietuvā atsākušies masu protesti pret sabiedriskā medija likuma grozījumiem, bet politiķis Sauļus Skvernelis tiek apsūdzēts korupcijā. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.
Daudzi svētdien gaidāmās Ungārijas parlamenta vēlēšanas dēvē par vēsturiskām, liktenīgām, izšķirošām. Parasti ļoti skeptiski izturos pret šādiem apzīmējumiem, bet ne šoreiz. Svētdienas vēlēšanas Ungārijā patiešām var kļūt liktenīgas. Ja tās tādas būtu tikai pašai Ungārijai, tad par to varētu teikt: tieciet galā paši, taču tās var būt izšķirošas gan Eiropai, gan visai pasaulei.
2026. gadā mazie kodolreaktori jeb SMR vairs nav attālas nākotnes vīzijas. Arī Latvijā par to runā arvien biežāk. Lietuvā kodolenerģija sāk iegūt praktiskas aprises. Vistālāk Baltijā šajā jomā tikusi Igaunija. Uzņēmums “Fermi Energia” virza SMR projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets (Ph.D.) ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.
Valsts kontrole (VK) publicējusi kārtējās revīzijas ziņojumu “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē”. Šis ziņojums ieintriģē jau ar pašu nosaukumu. Latvijā, kur nevarētu teikt, ka būtu tas pasaulē jaukākais klimats, klimata mērķu sasniegšana ir ikviena interesēs.
Kad pērn budžeta apspriešanas laikā izvirzījās jautājums par birokrātijas mazināšanu un naudas taupīšanu administratīvajiem izdevumiem, tad viens no priekšlikumiem bija: noteikt katrai ministrijai zināmu daļu (10%–15%) “lieko” izdevumu, kas šīm ministrijām, Valda Dombrovska vārdiem runājot, būtu pašām jāatrod un jākonsolidē.
Saeima saka “nē” uzņēmumu saraksta publicēšanai, kas eksportē vai importē uz un no Krievijas un Baltkrievijas, bet premjere Evika Siliņa saka – “vajag”. Kā to saprast – kam valstī augstāka vara: likumdevējam vai izpildvarai?
Somijas un Norvēģijas meža īpašnieki drīkst brīvi rīkoties ar savu īpašumu, cērtot kokus, kad tie sasnieguši savu kvalitatīvo pilnbriedu un līdz ar to arī augstāko cenu tirgū. Taču Latvijas mežu īpašnieki atbilstoši tā dēvēto dabas draugu likumā ievirzītām normām spiesti zāģēt vecus, sliktākas kvalitātes kokus – liecina apkopotie dati par koku ciršanas regulējumiem Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd arī Zviedrija virzās uz lielāku lemšanas brīvību mežu īpašniekiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas Dienesta pārbaudes komisijas locekļi apliecināja šīs ministrijas iepriekšējo lēmumu un rīcības pamatotību pretēji Ministru kabineta izveidotās Dienesta pārbaudes komisijas secinājumiem.
Skolotājas Ievas Tarandas ģimene gaida pāršķiramies savas dzīves sāpīgāko lappusi: pirms vienpadsmit gadiem, kad Ievas dēlam bija tikai septiņi gadi, pret viņu tika pastrādāts seksuāls noziegums – tas noticis pēc dievkalpojuma kādā baznīcā. Saīsinātajā pirmās tiesu instances spriedumā rakstīts, ka 2014. gada vasarā septiņgadīgo bērnu Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs ieveda šīs pašas baznīcas atsevišķā telpā un ar bērnu izdarīja “seksuāla rakstura darbības, apmierinot savu dzimumtieksmi”.
Automašīnu novietošanas grūtības lielu pilsētu centros nav nekas jauns. Ar to ir saskārušās gandrīz visas lielākās pasaules pilsētas ar senu vēsturiskā centra apbūvi. Vēsturiskie pilsētu centri vienkārši izmēru ziņā nav piemēroti, lai visi gribētāji tur ielu malās brīvi varētu novietot savas automašīnas.
“Ja būsim negausīgi, tad procentu likmēm būs jāstartē vairāk,” Saeimas Budžeta komisijas deputātus un vēl plašāku auditoriju brīdināja Latvijas Bankas prezidents un par banku refinansēšanas likmi lemjošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
2026. gada vasarā aviobiļešu cenas Baltijā uz vieniem un tiem pašiem galamērķiem var atšķirties nevis par dažiem eiro, bet reizēm pat divas vai trīs reizes. Šī starpība bieži tiek skaidrota ar akcijām, sezonu vai konkrētiem datumiem, taču patiesībā iemesls ir dziļāks – tas slēpjas pašā tirgus struktūrā.
Lieldienu olas apēstas, taču olu kari turpinās un, šķiet, turpināsies vēl ilgi. 2. aprīlī pie Saeimas pulcējās ap 100 cilvēku, kuri aicināja atkārtoti iesniegt un virzīt likumprojektu par aizliegumu turēt dējējvistas industriālajos sprostos.
Ja nebūtu Talsu uzņēmējas un politiķes Ievas Krēķes, mēs tā arī neuzzinātu, kādēļ partijas “Progresīvie” mājaslapā tik daudz uzmanības veltīts tā dēvētajam kokrūpnieku skandālam, par kuru šobrīd Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess.
