Pēc Eiropas atteikuma iesaistīties ASV un Izraēlas karā ar Irānu prezidents Donalds Tramps nosauc NATO par “papīra tīģeri”.
Aizvadīto divu nedēļu laikā izskanēja Donalda Trampa un citu ASV prezidenta administrācijas amatpersonu paziņojumi, ka Savienotās Valstis attiecības ar aliansi varētu “pārskatīt”, izraisot Eiropas partneru neizpratni par Vašingtonas šantāžas mēģinājumu. Tramps turpina runāt par izstāšanos no NATO, taču bez Kongresa atbalsta pieņemt vienpersonisku lēmumu nav pilnvarots.
ASV amatpersonu draudīgie paziņojumi
Runas par Trampa draudiem NATO pastāvēšanai pirmo reizi parādījās 2023. gadā, kad viņš vēl nebija prezidenta amata kandidāts. Draudi tika uztverti nopietni, un gandrīz nekavējoties pieņemts likums, kas aizliedz ASV prezidentam izlemt par izstāšanos no NATO bez Kongresa apstiprinājuma. Likumprojekta līdzautors bija Marks Rubio, tolaik republikāņu senators. Viņš aktīvi iesaistījās ārpolitikas jautājumos, īpaši kritizējot palīdzību Ukrainai, atbalstīja Izraēlu karā ar palestīniešu teroristisko grupējumu “Hamās” un iestājās par stingrāku ASV nostāju NATO jautājumā, pieprasot no sabiedrotajiem palielināt aizsardzības izdevumus. 2023. gadā Rubio pauda viedokli, ka ASV nepametīs NATO, bet sabiedrotajiem ir jātērē vairāk līdzekļu aizsardzībai.
Tagad ASV valsts sekretārs nācis klajā ar paziņojumu: “Kad mums vajadzīga viņu palīdzība, mēs nelūdzam viņiem veikt gaisa triecienus, kad mums ir nepieciešams, lai viņi ļauj mums izmantot savas militārās bāzes, viņu atbilde ir nē. Tad kāpēc mēs esam NATO? Tas ir jautājums, kas jāuzdod.”
Atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants, kādreizējais Nacionālās drošības padomes izpildsekretārs un Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs nosauca NATO sabiedrotos par “gļēvuļiem” un aicināja dibināt jaunu aizsardzības aliansi, ziņoja “Fox News”. Kellogs pieminēja Ziemeļatlantijas līguma 13. pantu, kas ļauj dalībvalstij izstāties no NATO gada laikā pēc oficiāla paziņojuma.
Kellogs uzskata, ka NATO, iespējams, būs jāaizvieto, jo konfliktā ar Irānu alianse izrādījusies “gļēva” un neefektīva: “Mums ir jāpārskata mūsu aizsardzības alianses - varbūt jāizveido jauns bloks ar Japānu un Austrāliju, un Eiropas valstīm, kas attīsta savus bruņotos spēkus un ir gatavas iesaistīties kaujā, piemēram, Vāciju vai Poliju. Arī Ukrainu, kas ir pierādījusi sevi kā uzticamu sabiedroto.”
Kādreizējā ASV padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietniece Viktorija Koutsa piekrita Kelloga paustajai kritikai, apgalvojot, ka NATO ir nodemonstrējusi savu “niecīgo nozīmi”. “Viņi nespēj tikt galā ar kopš Otrā pasaules kara lielāko konfliktu Eiropā. Viņi to nespēj paši savā kontinentā. Tāpēc nedomāju, ka mums viņi vajadzīgi Tuvajos Austrumos.
Būtu labi saņemt viņu atbalstu, bet prezidents Donalds Tramps ir nodemonstrējis, ko ASV spēj paveikt kopā ar patiesi motivētu sabiedroto, piemēram, Izraēlu.” Koutsa norādīja, ka Irānas armijai nodarītie zaudējumi ir spēcīgs Krievijas un Ķīnas atturēšanas līdzeklis. Kelloga pusē nostājās arī bijušais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš vienmēr aktīvi atbalstīja NATO stiprināšanu, uzsverot alianses vienotību un vizītēs Briselē apliecinot ASV nelokāmo atbalstu NATO līguma 5. pantam. Situāciju ar NATO viņš raksturoja kā “sirdi plosošu”.
ASV amatpersonu paziņojumiem Āzijas turnejas gaitā atbildēja Francijas prezidents Emanuels Makrons, piedāvājot Eiropas un Āzijas valstīm apvienot spēkus un izveidot “neatkarīgo valstu koalīciju”, lai stātos pretī ASV un Ķīnai, ziņoja “Bloomberg”.
“Mūsu mērķis ir pārstāt būt par divu lielvaru hegemonijas vasaļiem. Mēs nevēlamies būt atkarīgi, teiksim, no Ķīnas dominances un būt neaizsargāti ASV neparedzamās rīcības dēļ.” Makrons nāca klajā ar aicinājumiem ciešākai sadarbībai ar Dienvidkoreju, Japānu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu un Indiju. Koalīcija, viņaprāt, varētu nodarboties “ar jebko” - mākslīgā intelekta, kosmosa, enerģētikas, kodolenerģijas, aizsardzības un drošības jomās, un viņš asi kritizēja Trampa izteikumus par NATO un draudiem aliansi pamest.
“Tādas alianses kā NATO definē lietas, kas netiek paustas skaļi - to pamatā ir uzticēšanās. Ja jūs katru dienu šaubāties par savām saistībām, jūs graujat uzticību (..) Kad uzskatāt, ka ir svarīgi aizstāvēt savu sabiedroto drošību, esat apņēmies pievienoties, jūs pildāt saistības. Jūs tās nepārskatāt katru rītu, jūs nesakāt, vai kaut ko darīsiet vai nedarīsiet. Bet dienā, kad rodas problēma, jūs būsiet klāt,” vizītes laikā Dienvidkorejā sacīja Makrons. Viņš noraidīja Francijas dalību militārajā operācijā Hormuza šauruma atvēršanai: “Tā nekad nav bijusi mūsu izvēle, un mēs to uzskatām par nereālu.” Efektīvs risinājums būtu pamiers un sarunu atsākšana ar Irānu.
Makrons uzskata, ka šāda militāra operācija turpinātos “bezgalīgi ilgi”, Irānas apšaudes radītu draudus kuģošanas drošībai. Pēc “konflikta akūtās fāzes beigām” Makrons pieļāva iespēju šaurumā izveidot “atturēšanas misiju”, piemēram, organizēt Eiropas un citu valstu tankkuģu konvojus, ja tiktu panāktas atbilstošas vienošanās, taču kategoriski noraidīja “operāciju ar tiešu spēka lietošanu”.
Iepriekš Tramps, paužot neapmierinātību ar NATO sabiedrotajiem, pieminēja telefonsarunu ar Makronu un jokojot paziņoja, ka Francijas prezidentu it kā “sieva piekāvusi” un viņš “joprojām atgūstas pēc sitiena pa žokli”. Amerikāņu līdera izteikumi izraisīja asu reakciju Francijas politiķu vidū. Makrons atteicās komentēt Trampa dzēlīgo piezīmi: “Jūsu komentāri nav nedz eleganti, nedz situācijai atbilstoši. Tāpēc es uz tiem neatbildēšu. Tie nav pelnījuši atbildi.” Tomēr problēma acīmredzot ir daudz dziļāka un izriet no Trampa administrācijas attiecību stratēģijas ar ES.
Tramps eiropiešiem pretenzijas izvirza atklāti, uzskatot viņus par “liekēžiem”, kas raduši gūt labumu no alianses ar ASV, neko nedodot pretī. Viņš piedāvā nevienlīdzīgus tirdzniecības līgumus, izrāda atklātu naidīgumu ES institūcijām un nepatiku daudzām valstīm. Tomēr pamest NATO negrasās: viņš nedara to nolūkā “sadalīt” Eiropu ar Putinu, bet izmanto Eiropas atkarību no ASV drošības jomā, jo visu vēlas kontrolēt pats, kamēr alianse ir efektīvs instruments dominances saglabāšanai Eiropā.
Šādā ietvarā ES būtu jāseko Amerikas ģeopolitiskajam kursam, jāpērk amerikāņu energoresursi un preces, tāpēc Tramps pastāvīgi mudina eiropiešus atteikties no Krievijas resursiem. “Slaukt Eiropas govi” Tramps vēlas pats, nevis partnerībā ar Putinu vai ķīniešiem. ES un Lielbritānijā valda uzskats, ka Trampam Eiropa ir noderīgs “globālo Rietumu” partneris, kaut mazāk nozīmīgs. Īpaši aktīvi šādu pieeju popularizē briti un vairāki Eiropas politiķi, piemēram, Vācijas kanclers Fridrihs Mercs. Tomēr ASV prezidents, gandarīts par militāro izdevumu palielinājumu Eiropā, turpmāk eiropiešus atbalstīt nevēlas, uzskatot, ka tiem jābūt pateicīgiem par ASV “kodolieroču vairogu”. Eiropa kā vienota, spēcīga savienība Trampa “jaunās politikas” ietvaros amerikāņiem ir lieka, jo vismaz teorētiski saglabā iespējas turpināt savu ģeopolitisko spēli, kas neatbilst Vašingtonas interesēm.
Pasekojot Eiropas līderu paziņojumiem Minhenes drošības konferencē pēc dramatiskajām ASV politiskā kursa izmaiņām, ES nostāju varētu apkopot trīs punktos. Pirmkārt, Tramps nav sabiedrotais. Eiropai ir jāgatavojas “stratēģiskajai autonomijai” un jāmazina atkarība no ASV. Otrkārt, Putins ir ienaidnieks. Eiropai ir jāgatavojas konfrontācijai ar Krieviju, iespējams, bez ASV atbalsta. Treškārt, kara izbeigšana Ukrainā nozīmē, ka Eiropai draud Krievijas uzbrukums.
Tāpēc nav jāsteidzas panākt miers - jāturpina spiediens uz Maskavu, līdz militāri un ekonomiski tā būs pilnībā izsmelta. Tomēr šāda pieeja rada milzīgus riskus pašiem eiropiešiem, faktiski izraisot konfrontācijas draudus “divās frontēs”, neskatoties uz to, ka Trampa stratēģija Eiropas virzienā ir diezgan skaidra.
Pēc Ķīnas ES ir ASV otrais lielākais konkurents globālajā tirgū. Trampa mantra, ka ES izveidota, lai “iznīcinātu ASV”, nav nejauša - viņa klajās “eirofobijas” dēļ tiek izplatīta versija, ka ASV prezidents vēlas “pamest Eiropu”, “atsaukt NATO drošības garantijas” vai pat “sadalīt” ES ar Putinu. Piemēram, “es paņemšu Grenlandi, bet tu paņemsi Baltijas valstis”. Tomēr nav nevienas pazīmes, kas par to liecinātu, komentē “Telegram” kanāls “Политика Страны”.
Trampa paziņojumi vēl nenozīmē ASV izstāšanos no NATO. Gluži pretēji, ASV vēlas eiropiešus piesaistīt sadarbībai, izmantojot ES atkarību drošības jomā, bet ja ASV no NATO izstāsies, tā nekavējoties šo ietekmi zaudēs. Trampa paziņojumus tik tiešām var uztvert kā “šantāžu”, taču ar mērķi panākt Eiropas nostājas maiņu attiecībā uz dalību Irānas konfliktā, nevis piespiest Eiropu ievērot visas ASV prezidenta prasības - eiropieši Trampa jaunajam kursam sekot nevēlas. Un nevis tāpēc, ka viņi vēlas īstenot neatkarīgu ģeopolitiku - galu galā, kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropa vienmēr sekojusi Vašingtonas izvēlētajam kursam.
Galvenā problēma ir ekonomiska - Trampa ģeopolitikas mērķu īstenošana novedīs pie Eiropas finansiāla izsīkuma, dzīves līmeņa pazemināšanās un sociālpolitiskiem satricinājumiem. Turklāt tā ir ideoloģiska problēma. Tas attiecas uz Rietumu iekšējo konfrontāciju starp labējiem politiskajiem spēkiem (Trampa vadībā) un kreisajām liberālajām aprindām, kas valda lielākajā daļā Eiropas valstu, ASV administrācija nemaz neslēpj nodomus gāzt viņus no varas.
Daudzi Eiropas elites pārstāvji joprojām uztver Trampa paziņojumus kā blefu, lai piespiestu ES izpildīt Trampa prasības, un netic, ka ASV aliansi pametīs. Eiropas līderiem Trampa politika ir līdzvērtīga politiskajai nāvei - viņi visiem spēkiem pretosies, par to liecina apgalvojumi, ka “mums jāgatavojas aizsardzībai bez ASV”. Tomēr, tā kā Brisele tomēr turpina pretoties, Vašingtona varētu spert radikālākus soļus, lai parādītu situācijas nopietnību - eiropiešu militāro nevarību bez ASV atbalsta.
“Kā to panākt? Viena no iespējām: Tramps to var mēģināt darīt ar Putina palīdzību, lūdzot veikt militāru triecienu Eiropai, bet pēc tam nākt palīgā un “glābt situāciju” - ar nosacījumu, ka eiropieši pakļausies,” komentē “Политика Страны”. Citiem vārdiem sakot, piedāvāt Kremlim darījumu: “Jūs iekarojat Baltijas valstis, bet es kontrolēšu pārējo Eiropu.”
Šādai sazvērestības teorijai nav nekādu pierādījumu, taču vērts atcerēties, ka Trampa draudi izstāties no NATO ir signāls Putinam - ja aliansē nav ASV, Krievija vairs nebaidās. Arī eiropieši arvien biežāk izsakās, ka jāgatavojas karam ar Krieviju bez Amerikas atbalsta. Tas pats attiecas uz viedokli, ka paildzināt karu Ukrainā Eiropai būtu “izdevīgi”, lai sagatavotos konfrontācijai ar Krieviju. Eiropa ir gatava konvencionālam karam ar Krieviju, visos parastā bruņojuma veidos pat bez ASV atbalsta tai ir pārākums, un neatkarīgi no tā, vai karš ar Ukrainu beigsies vai nē, Krievija izsīkuma karā zaudēs, pat ja amerikāņi paliks malā.
Runājot par kodolieročiem, bilance ir cita. Kodolbruņojuma jomā NATO kopā ar ASV ar Krieviju saglabā stratēģisko līdzsvaru, savukārt NATO kodolpotenciāls bez ASV arsenāla ir ievērojami vājāks nekā Krievijas, kas ir galvenais drauds eiropiešiem. ASV un Krievijas kodolkarš beigtos ar gandrīz garantētu savstarpēju iznīcināšanu un pilnīgu Eiropas bojāeju, nodarot Krievijai ievērojamus postījumus, bet ne pilnīgu iznīcību.
Tāpēc Krievija var uzbrukt nosacītajai Igaunijai un paziņot visām pārējām ES dalībvalstīm: ja jūs iejauksieties, mēs nekavējoties sāksim kodoluzbrukumu. Ņemot vērā spēku samēru, eiropiešiem būtu jāpakļaujas, neriskējot pārbaudīt draudu nopietnību. Tomēr arī šis scenārijs var neizdoties, ja eiropieši veic atbildes triecienu Krievijai un situācija patiešām eskalējas līdz kodolkaram ar smagām sekām ne tikai Eiropai, bet pašai Krievijai un arī Ukrainai.
“Krievijas un ASV attiecības ir visai saspīlētas, Maskavas un Vašingtonas intereses saduras daudzās jomās. Pirms kara Irānā ASV izspieda Krievijas energoresursus no globālā tirgus, un Kremlis diezin vai vēlas, lai Eiropa kļūtu pilnībā atkarīga no ASV, jo pati vēlas dominēt Eiropā, gūt labumu no rietumvalstu šķelšanās un saglabāt resursu eksporta ieņēmumus.
Tāpēc nav teikts, ka Maskava piekritīs “sist” eiropiešus, pat ja Tramps to pieprasīs. Tiesa, Kremlī darbojas “kara partija”, kas aicina Eiropai izvirzīt ultimātu Ukrainas jautājumā un draud ar kodolieročiem, ja Maskavas prasības netiks izpildītas. Ja Eiropa spēs nodarīt kaitējumu, kas būtiski sarežģīs Krievijas karadarbību Ukrainā, šāda iespējamība palielināsies.
Piemēram, “ēnu flotes” tankkuģu aizturēšana vai ES valstu teritoriju un gaisa telpas izmantošana Ukrainas triecieniem Krievijai, par ko Maskava apsūdz Igauniju. Loģiski šķiet neprovocēt Krieviju militāram triecienam, samazināt kodolkara draudus un pārskatīt pieņēmumu, ka “mūsu pašu labā ir paildzināt karu Ukrainā”, kamēr kara turpinājums tiešas sadursmes riskus ar Krieviju tikai palielina.
Ņemot vērā domstarpības ar Trampu, rodas jautājums par visu Eiropas ģeopolitiskā kursa maiņu, ieskaitot attiecību pārskatīšanu ar Krieviju.Šādā situācijā var kļūt skaļākas balsis, kas iestājas par “attiecību normalizēšanu”, lai izbeigtu karu Ukrainā un izvairītos no konfrontācijas divās frontēs - ar Maskavu un Vašingtonu.Vai Krievija ir gatava tuvināties ar Eiropu?
Publiski Kremlis to pastāvīgi apstiprina, taču realitāte ir cita - Krievija izvērš hibrīdkara operācijas un gatavojas karam Eiropā. Turklāt Eiropa savā pašreizējā veidolā strauji mainīt ģeopolitisko kursu jebkurā virzienā nav spējīga principā, īpaši attiecībās ar Krieviju,” prognozē “Политика Страны”.
Visticamāk, Eiropa turpinās darboties inerces vadīta, cerot, ka pēc Kongresa starpvēlēšanām novembrī Trampa varas tvēriens vājināsies un jautājums par ASV izstāšanos no NATO atrisināsies pats no sevis.
Kamēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks ASV prezidenta paziņojumu par iespējamo izstāšanos no NATO nosauca par “Putina sapni”, Ukraina saskatīja jaunas iespējas sadarbības stiprināšanai ar aliansi. Trampa paziņojumu intervijā izdevumam “Politico” ar pārsteidzošu optimismu komentēja Ukrainas pastāvīgā pārstāve NATO Alina Hetmančuka, norādot, ka pašreizējie satricinājumi varētu sekmēt alianses atdzimšanu: “Tā vietā, lai runātu par NATO sabrukumu, es labprātāk runātu par alianses nozīmes un lomas pārskatīšanu.” Paradoksāli, bet pašreizējā situācija varētu pavērt vairāk iespēju Ukrainas integrācijai aliansē, kas, pēc Hetmančukas domām, palīdzēs kļūt NATO “daudz efektīvākai, kaujas spējīgākai, inovatīvākai un gatavākai stāties pretī Krievijas draudiem”.
Eiropai steidzami jāiegulda vismaz 5 līdz 10 miljardi eiro pretgaisa aizsardzībā (PGA) - situācija ir kritiska, secināts Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) 23. marta ziņojumā, kas nāca klajā vēl pirms Trampa draudiem par ASV izstāšanos no NATO. “Ir skaidrs, ka ASV lomas pārskatīšana NATO ietekmēs visas Eiropas aizsardzības jomas. Taču, kamēr, “sakožot zobus”, ar pārējo var tikt galā, Eiropas pretgaisa aizsardzība ir katastrofa,” komentē “Telegram” kanāls “Быть Или”.
“Kopš pirmā Persijas līča kara 1991. gadā Eiropas PGA un pretraķešu aizsardzības stūrakmens bija amerikāņu sistēma “Patriot”, tolaik finansēt un attīstīt savu PGA bruņojuma nozari vajadzības nebija. Tā nebija tuvredzība vai sabotāža - paļauties uz “Patriot” sistēmu bija racionāli un loģiski. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izdevās pat nedaudz palielināt “Patriot” sistēmas raķešu skaitu, tobrīd neviens nevarēja iedomāties, ka jau dažu tuvāko gadu laikā Eiropa uz ASV vairs nevarēs paļauties. 2026. gadā Eiropā palikusi SAMP/T - Francijas un Itālijas ražojuma vidēja darbības rādiusa pretgaisa un ballistisko pretraķešu aizsardzības sistēma. Nespējot nodrošināt raķešu piegādes “Patriot”, ES strauji jāpalielina SAMP/T, kā arī citu maza un vidēja darbības rādiusa sistēmu ražošana: vācu IRIS-T, norvēģu NASAMS un britu “Sky Sabre” (nav paredzētas ballistiskajām raķetēm, bet pārtver spārnotās raķetes).
Galvenais uzdevums - līdz 2028. gadam palielināt “Aster” raķešu ražošanu SAMP/T vajadzībām no 220-250 līdz 500 gadā. Finansējumu šim mērķim varētu piešķirt no 2025. gada martā uzsāktās SAFE (“Security Action for Europe”) programmas, 150 miljardu eiro Eiropas pārapbruņošanās plāna. “Kamēr tas nenotiks, Eiropai un Ukrainai būs jāpaļaujas uz ASV labvēlību, kamēr ASV draud pamest NATO un savas rezerves noplicina Irānā,” komentē “Быть Или”.
Savukārt Donalda Trampa administrācija lūgusi Kongresam strauji palielināt militāro budžetu par rekordlielu summu, lai segtu ieroču iegādes, militārās modernizācijas un kara izmaksas Irānā. Baltā nama 2027. gada pieprasījums Pentagona militārajam budžetam ir 1,5 triljoni USD, aptuveni par 500 miljardiem USD jeb 1,5 reizes vairāk nekā 2026. gadā, ziņoja “Bloomberg”.
ASV militārie izdevumi, lielākie pasaulē, sasniegs 4,5% no IKP. 50% pieaugums viena gada laikā vēl nav pieredzēts kopš Korejas kara 20. gs. piecdesmito gadu sākumā. Pat Aukstā kara kulminācijas brīdī, kad ASV uzsāka “Zvaigžņu karu” programmu un izvietoja kodolraķetes Eiropā, militārais budžets tik strauji nepalielinājās - par 25% 1981. gadā un par 20% 1982. gadā, atgādina “Reuters”.
Pārāk neiedziļinoties NATO vēsturē un mērķos, itin droši var apgalvot, ka mūsdienās alianse ir daļa no ieilgušā “Māršala plāna” (Eiropas atbalstam pēc Otrā pasaules kara). Pateicoties ASV garantijām, pēc PSRS sabrukuma Eiropas valstis varēja atļauties savām armijām gandrīz neko netērēt. Vācijas militārais budžets 1992. gadā bija mazāks par 2% no IKP, 21. gadsimta otrās desmitgades vidū - mazāks nekā 40 miljardi USD (1,1% no IKP).
Bez ASV protekcionisma Vācijai būtu nepieciešami papildu 40 līdz 120 mljrd. USD gadā jeb 2-4% no IKP. Tāpēc pašreizējais NATO formāts ir jāuztver kā pastarpinātas ASV subsīdijas Eiropai - no ASV interešu skatupunkta Trampa pretenzijas šķiet diezgan pamatotas. Paliek jautājums: kāpēc ASV jāsubsidē Eiropa, ja tā neatbalsta ASV militāro operāciju Tuvajos Austrumos un, vēl jo vairāk, nespēj uzturēt savu aizsardzības infrastruktūru? Nemaz nerunājot par to, ka Amerikai NATO kā politiska un militāra alianse patiesībā nav vajadzīga - jaunā konkurente ir Ķīna, bet Eiropa cīņā ar Ķīnu nav nekāds palīgs.
ASV interesē subsidēt jaunas militārās alianses, piemēram, 2021. gadā izveidoto Austrālijas, Lielbritānijas un ASV drošības partnerību AUKUS, stiprinot aizsardzības spējas. Tāpēc Trampa teikto vajadzētu uztvert nopietni, ja reiz ideju par izstāšanos no NATO vai dalības samazināšanu aliansē viņš popularizēja jau kopš sava pirmā prezidentūras termiņa 2017. gadā.
“Tramps spēj panākt NATO izjukšanu - tas atbilst ASV ilgtermiņa interesēm. De iure to varētu formalizēt kā ierobežotu dalību, nevis pilnīgu izstāšanos. Viņam ir lielisks attaisnojums: NATO dalībvalstis ne vien nav atbalstījušas ASV karā ar Irānu, bet pat traucē ASV un Izraēlas militāro operāciju īstenot,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
Tieši tāpat savulaik rīkojās Francija, kad no 1966. līdz 2009. gadam atteicās no dalības NATO integrētajā militārajā struktūrā, paliekot politiskās alianses sastāvā. Citi varianti paredz daļēju ASV karaspēka izvešanu no ES, NATO darba kārtības iekšēju sabotāžu un pastāvīgu publisku kritiku, tostarp deklarācijas par atteikšanos ievērot 5. pantu, kas jau notika, kad Tramps NATO nodēvēja par “papīra tīģeri”.
ES amatpersonas atzīst: NATO brūk, alianse ir paralizēta, nespēj rīkot sanāksmes, tāpēc aizsardzības un drošības pasākumi jāveic savlaicīgi, nesagaidot sabrukuma procesa beigas, rakstīja “Politico”. ES uztver Trampa draudus nopietni un jau apspriež iespējas dzīvot bez ASV garantijām un aizsardzības, kaut gan dalībvalstu līderus “joprojām māc šaubas” par galīgo ASV lēmumu.
